•
Tā kā nākamajā lappusē ievietotais šaha spēles attēls dažus lasītājus ir mulsinājis, acīmredzot lietderīgi būtu paskaidrot, ka visi gājieni izstrādāti precīzi saskaņā ar spēles noteikumiem. Iespējams, ka balto un melno figūru gājienu seciba nav tik precīza, kā vajadzētu; visu trīs karalieņu[I]- «kronēšana» nozīmē to, ka viņas nonākušas pilī; Balto Karaļa «šahu» sestajā gājienā, Melno Ban- dinieku ieņemšanu septītajā gājienā un Melno Karaļa «šahu» noslēgumā katrs var pats izsekot, ja vien papūlas izvietot figūras un izdarīt norādītos gājienus atbilstoši spēles noteikumiem.
1896
MELNIE
BALTIE
Balto bandinieks (Alise) sāk un uzvar vienpadsmit gājienos.
1. Alise sastopas ar Melno Karalieni
2. Alise šķērso d3 (dzelzceļš) un iet uz d4 (Ņurbulis un Burbulis )
3. Alise sastopas ar Balto Karalieni (ar šalli)
4. Alise iet uz d5 (veikaliņš, upe. veikaliņš)
5. Alise iet uz d6 (OUņš Boliņš)
6. Alise iet uz d7 (mežs)
7. Balto zirdziņš sit Melno zirdziņu (Jātnieku sastapšanās )
8. Alise iet uz d8 (kronēšana)
9. Alise kjūst par Karalieni
10. Alise izdara rokādi (mielasts)
11. Alise uzbrūk Melno Karalienei un uzvar partiju
1. Melno Karaliene pārvietojas uz h5
2. Balto Karaliene iet uz c4 (ker šalli)
3. Balto Karaliene iet uz c5 (kļūst par aitu)
4. Balto Karaliene iet uz f8 (atstājot uz plaukta olu)
5. Balto Karaliene iet uz c8 (glābjoties no Melno zirdziņa)
6. Melno zirdziņš iet uz e7
7. Balto zirdziņš iet uz f5
8. Melno Karaliene iet uz e8 (pārbaudījums)
9. Karalienes izdara rokādi
10. Balto Karaliene iet uz a6 (zupa)
Mans bērns tik skaidru skatu nāk
Un brīnumpilnām acīm,
Kaut apkārt sen viss savādāk,
Laiks mainījies, tā sacīt.
Kaut gadiem neesi man klāt,
Taps tevim dāvināts šis stāsts.
Sen nejausts vaiga pieskāriens
Un dzidrais smieklu zvaniņš,
Kas zin, vai iznāks kādudien
Vēl atcerēties mani.
Vismaz būs gandarījums kāds,
Ja tevi atradīs mans stāsts.
•
Tas sākās sen; bij dienas tas,
Kad jutām sauli spīdam
Un mūsu laiva izlikās
Ar stāstu kopā slīdam.
Sīs atbalsis vēl negrib irt,
Kaut gadi saka — jāaizmirst.
Bet aizvien ātrāk dienas skries,
Tad balss sāks čukstēt ausī,
Liks nogurušam apgulties,
Un būs tai japaklausa.
Mēs bērniem līdzīgi, man šķiet,
Kas laikus negrib gulēt iet.
Tur tukšumā sper laukā lausks,
Mirdz sniegs un vēji klejo,
Bet kamīnā mums uguns plaukst,
Un bērni jautri smejas.
Tev mani stāsti aizmirst liks
To sniegu, kas aiz loga snigs.
Kaut arī viegla ēna krīt
Sim manam stāstam pāri,
Kaut vasara aiz kalniem mīt,
To tikai slavēt vari.
Un paliks salnas neaizskarts
Kā pasaka šis burvju vārds.