Un atkal viņi pulcējās tai pašā istabā, pie tā paša galda. Uzmetis acis pārējiem, Stouns saprata, ka arī viņi ir noguruši. Neviens nebija izgulējies.
— Mēs raujamies pārāk dedzīgi, — viņš teica. — Mums nav nekādas vajadzības strādāt cauru diennakti, un mēs arī nemaz nedrīkstam to darīt. Nogurums radīs kļūdas — gan domāšanā, gan darbībā. Mums sāks krist zemē piederumi, mēs sāksim ar tiem neuzmanīgi apieties, strādāsim pavirši, izdarīsim aplamus pieņēmumus, nepareizus secinājumus. Tas nedrīkst notikt.
Grupa vienojās miegam atvēlēt vismaz sešas stundas diennaktī. Tas šķita loģiski, jo tur augšā, virszemē, nekas nedega; infekcijai Pīdmontā bija darījusi galu atombumba.
Droši vien viņi vēl ilgi dzīvotu šādā pārliecībā, ja Līvits nebūtu licis priekšā reģistrēt sīkbūtnei kodēto nosaukumu. Viņš paziņoja, ka jaunatklātajam organismam jādod vārds. Pārējie tam piekrita.
Kaktā stāvēja šifrēto sakaru teletaips, kas klakšķēja visu diennakti, drukādams ziņojumus no ārienes. Tas bija divpusēju sakaru aparāts; • nosūtāmie ziņojumi tika iespiesti ar mazajiem burtiem, saņemtie — ar lielajiem.
Taču kopš grupas ierašanās V līmenī neviens šajā korespondencē nebija ielūkojies. Visi bija pārāk aizņemti; turklāt lielākā daļa no pienākošajām telegrammām bija ikdienišķi militāri paziņojumi, kuriem ar bāzi «Meža ugunsgrēks» nebija nekāda sakara. Tie šurp tika sūtīti tāpēc , ka bāze «Meža ugunsgrēks» bija viena no tīkla «Cooler» apakšstacijām. Plašāk šis tīkls bija pazīstams kā «Pirmais divdesmitnieks». Tā divdesmit apakšstacijas bija tieši saistītas ar Baltā nama apakšzemi; tie bija divdesmit svarīgākie stratēģiskie objekti valstī. Starp tīkla apakšstacijām bija Vandenberga, Kenedija zemesrags, Pretgaisa aizsardzības apvienotā pavēlniecība, «Wright Patterson», Fortdetrika un «Virginia Key».
Stouns piegāja pie teletaipa un izsita īsu ziņojumu. ESM to nosūtīja centrālajam kodēšanas birojam, kas piešķīra un reģistrēja kodētos nosaukumus visiem pasākumiem, kuri tika rīkoti tīkla «Cooler» sistēmā. Teletaipa lente fiksēja šādu dialogu:
lūdzu līniju pārraidei
saprasts līniju ziņojiet no kurienes
stouns programma meža ugunsgrēks
ziņojiet kurp
centrālais kodēšanas birojs
saprasts kodēsanas birojs
seko ziņojums
raidiet
izdalīts ārpuszemes organisms ko pārvedis pavadonis smeltnis septiņi lūdzu organismam kodētu nosaukumu ziņojuma beigas
pārraidīts
Sekoja ilga pauze. Teletaips dūca un klakšķēja, bet neko nedrukāja. Pēc tam sāka dot ārā ziņojumu uz garas papīra lentes.
seko ziņojums no centrāla kodēsanas biroja saprasts izdalīts jauns organisms ludzu raksturot
ziņojuma beigas
Stouns sarauca pieri. — Bet mēs vēl pārāk maz zinām. Taču teletaips bija nepacietīgs:
raidiet atbildi kodēsanas birojam
Vēl mazliet padomājis, Stouns izsita tekstu:
seko ziņojums centrālajam kodēšanas birojam pašlaik raksturot nevaru bet lieku priekšā provizoriski klasificēt kā bakteriālu celmu ziņojuma beigas
seko ziņojums no centrālā kodēšanas biroja saprasts pieprasāt klasificēt baktēriju kas atver jaunu klasifikācijas kategoriju saskaņā ar pieņemto sistēmu
jūsu organisma kods būs andromēda pilns kodētais nosaukums andromēdas celms katalogā reģistrēts ar numuru 053.9 (nespecificēts organisms)
papildu numurs E866 (avioizcelsmes)
sāds reģistrejums vispilnīgāk atbilst pastāvošajām kategorijām
šāds reģistrējuffis vispilnīgāk atbilst pastāvošajām kategorijām
Stouns pasmaidīja.
— Laikam mēs ne visai labi iederamies pastāvošajās kategorijās.
Viņš salika atbildi:
saprasts kodētais nosaukums andromēdas celms piekrītam ziņojuma beigas p ā rr a i d ī t s
— Tā, — Stouns teica. — Tas nu ir izdarīts. Bārtons pa to laiku izskatīja papīra kalnus, kas bija
sakrājušies aiz teletaipa. Teletaips savus ziņojumus iespieda uz papīra lentes, kas ritinādamās iegūla kastē. Tur jau bija desmitiem metru lentes, ko neviens vēl nebija caurskatījis.
Izlasījis pie sevis vienu ziņojumu, viņš izplēsa to no lentes un pasniedza Stounam.
1134/443/kk/y-u/9 informatīvais ziņojums parraidit visām apakšvienībām pilnīgi slepeni
šodien prezidents un nacionālās drosibas padome kobra
saņēmusi pieprasījumu pielietot direktīvu 7-12 pieprasītājs vandenberga/meza ugunsgrēks apstiprinātājs nasa/armijas medicīnas dienests
pirmais ierosinātājs majors menčiks arturs slēgta sēde lēmums pielietot so direktīvu nav pieņemts
jautājuma galīgā izlemšana atlikta uz divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām
pēc tam atkārtota izskatīšana
tiek realizēts alternatīvs variants karaspēka
ielenkums saskaņā ar direktīvu 7-11
vairāk nevienu neinformēt
ziņojuma beigas
pārraidīt visām apakšvienībām pilnīgi slepeni pārraides beigas
Grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi skatījās šajā lapiņā, neticēdami savām acīm. Ilgāku laiku neviens neteica ne vārda. Beidzot Stouns pārbrauca ar pirkstu pār lapas augšējo stūri un klusi sacīja:
— Te ir indekss 443. Tātad pārraide notikusi pa speciālo tīklu. Vajadzēja būt bijušam zvanam.
— Šim teletaipam zvana nav, — Līvits teica. — Zvana tikai pirmā līmeņa piektajā sektorā. Bet viņu pienākums ir mums ziņot, ja kas …
— Izsauciet pa skaļsakariem piekto sektoru, — sacīja Stouns.
Desmit minūtes vēlāk pārbiedētais seržants Moriss savienoja Stounu ar Hjūstonu — ar Prezidenta zinātnisko konsultantu padomes priekšsēdētāju Robertsonu.
Stouns un Robertsons runāja vairākas minūtes. Ro- bertsons izteica izbrīnu, ka neviens no «Meža ugunsgrēka» nav saistījies ar viņu agrāk. Sekoja satraukta domu apmaiņa par prezidenta lēmumu direktīvu 7-12 nepielietot.
— Prezidents zinātniekiem neuzticas, — teica Robertsons.— Viņš ar tiem nejūtas savā elementā.
— Jūsu pienākums ir gādāt, lai tas tā nebūtu, bet jūs savu pienākumu nepildāt.
— Džeremij…
— Pastāv tikai divi infekcijas avoti — Pīdmonta un mūsu komplekss. Mēs šeit esam aizsargāti droši, bet Pīdmonta …
— Džeremij, es piekrītu, bumbu nomest vajadzēja.
— Nu tad ietekmējiet viņu! Izskaidrojiet viņam lietas būtību. Panāciet, lai viņš dod sankciju izpildīt 7-12, cik drīz vien tas iespējamā. Varbūt tagad jau ir par vēlu.
Robertsons apsolīja to izdarīt un pēc tam Stounam piezvanīt. Jau taisīdamies sarunu beigt, viņš ievaicājās:
— Starp citu, ko jūs domājat par gadījumu ar «Phantom»?
— Kādu «Phantom»?
— To, kas nogāzās Jūtā.
Kādu mirkli valdīja apjukums, iekams grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi atskārta, ka ir palaiduši garām vēl vienu svarīgu ziņojumu.
— Parasts treniņa lidojums. Bet lidmašīna iemaldījās slēgtajā zonā. Tur tas āķis.
— Kas vēl ir zināms?
—_ Lidotājs ziņoja, ka gaisa šļūtene sairstot. It kā vibrāciju vai kaut kā tamlīdzīga dēļ. Viņa pēdējie vārdi bija diezgan savādi.
— Vai nelikās, ka viņš jūk prātā?
— Likās.
— Vai komisija avārijas vietā jau ieradusies?
— Jā, gaidām, ko tā pavēstīs. Kuru katru brīdi ziņām jāpienāk.
— Neaizmirstiet informēt arī mūs, — Stouns teica un pēkšņi sastostījās. — Bet pagaidiet… Ja ir dota pavēle direktīvas 7-12 vietā izpildīt 7-11, tad jau Pīd- montu ir ielencis karaspēks.
— Jā, nacionālā gvarde.
— Tas ir drausmīgi stulbi.
— Klausieties, Džeremij, es jums piekrītu …
— Kad pirmais nomirs, es gribu zināt, kad un kā tas notika. Un jo sevišķi — kur. Vējš tur lielākoties ir no austrumiem. Ja sāksies miršanas gadījumi rietumos no Pīdmontas …
— Tad es tūlīt piezvanīšu, Džeremij.
Saruna beidzās, un grupas «Meža ugunsgrēks» locekļi cits pēc cita gausi atstāja konferenču zāli. Hols kādu brīdi vēl uzkavējās, izvilka no kastes sagumzīto lenti un izskatīja vairākus ziņojumus. Lielākā daļa no tiem viņam bija ķīniešu ābece — pilnīgi nesaprotams kodētu frāžu savirknējums. Vīlies Hols šo nodarbību pārtrauca. Pārtrauca īsi pirms tam, kad būtu uzdūries pārdrukātam avīzes ziņojumam par Arizonas štata satiksmes policijas inspektora Mārtiņa Vil- lisa savādo nāvi.