Franču pilsēta, brīva no bailēm un bažām, dzīvo mierā ar saviem kaimiņiem, saprātīgā pārvalde un iedzīvotāju augstais attīstības līmenis nodrošina tās labklājību, un pilsēta plaukst un zeļ. Tās pelnīto laimi neviens neapskauž, un tās spēks iedveš bijību visnegantākajiem ķildniekiem.
Tērauda pilsētu, kas agrāk bija tikai drausmīga kara rūpnīca, tikai iznīcināšanas ierocis Sulces kunga dzelžainajās rokās, Marsels Brukmanis pārvērtis par izcilu rūpniecības centru ar visdažādākajām ražošanas nozarēm.
Marsels jau vairāk nekā gadu ir Zannas laulātais draugs, un nule piedzimušais bērniņš padara viņu ģimenes laimi vēl pilnīgāku.
Oktāvs labprātīgi strādā svaiņa vadībā un ir viņam pirmais palīgs visos pasākumos. Māsa Zanna grib viņu apprecināt ar kādu no savām draudzenēm, pievilcīgu jaunavu, kuras gaišais prāts turklāt būtu garantija, ka vīrs nekad vairs nenoklīdīs neceļos.
Doktora Sarrazena un viņa sievas vēlēšanās tātad ir piepildījušās. Varētu piebilst, ka viņi bauda vislielāko laimi un pat slavu, — ja vien slavai jebkad būtu bijusi kāda nozīme šo krietno cilvēku acīs.
Tagad var droši sacīt, ka nākotne pieder doktora Sarrazena un Marsela Brukmaņa centieniem un ka Franču pilsētas un Tērauda pilsētas paraugs noderēs nākamām paaudzēm.