Pirmās mapes pirmajā lapaspusē bija kāda zinātniskā komentētāja raksts; tā autors vēlāk radikāli mainīja savus uzskatus. Tas bija cinisms.
Raksts sākās ar vārdiem: «Zinātnieki, atveriet acis!» It kā autors pats būtu pareģošanas mašīnas izgudrotājs. «Velsa radītā laika mašīna,» viņš tālāk rakstīja, «ir naivs izgudrojums tikai tāpēc, ka Velss aplūkoja pārvietošanos laikā telpiskā nozīmē. Cilvēks pētī mikroorganismus tikai ar mikroskopa palīdzību. Bet kurš uzdrošināsies apgalvot, ka cilvēks nepētī mikroorganismus, kaut gan neredz tos ar neapbruņotu aci? Gluži tāpat cilvēce guvusi iespēju pati savām acīm ielūkoties nākotnē ar pareģošanas mašīnas «MASKAVA-1» palīdzību. Beidzot laika mašīna eksistē! Mēs pieredzēsim jaunu pagriezienu civilizācijas vēsturē!»
Tā, protams, varēja teikt. Bet kā šajā rakstā viss bija pārspīlēts! Ja man jautātu, es atbildētu, ka nekādu nākotni raksta autors nav redzējis. Viņš noskatījies tikai dažus kinohronikas kadrus.
Ko toreiz demonstrēja? Vispirms pulksteni, kas rādīja pusdienas laiku, un lielu, atplestu plaukstu. Blakus bija televizors un uz tā ekrāna tas pats attēls. Tad tika dota komanda: tieši pulksten vienos sažņaugt roku dūrē. Inženieris pie vadības pults pagrieza kloķus, un pulkstenis uz televizora ekrāna rādīja pirmo pēcpusdienas stundu. Pagāja tikai trīsdesmit sekundes pēc komandas, bet uz ekrāna jau bija aizritējusi vesela stunda, un roka sažņaudzās ciešā dūrē, kamēr plauksta blakus televizoram palika atplesta.
Pēc tam rādīja citus eksperimentus. Piemēram, pavēlēja pēc stundas pamodināt gulošu putnu, un uz televizora ekrāna bija redzams, kā iztraucētais putns uzspurdz gaisā. Kad pēc stundas pavēlēja palaist vaļā pirkstus, kas bija cieši aptvēruši glāzi, uz ekrāna varēja redzēt, ka glāze nokrīt uz grīdas un sašķīst smalkās drumslās …
Viss redzētais pārspēja iztēli. Ari es sākumā biju aiz pārsteiguma gandrīz vai mēms. Bet ne jau par to es gribu stāstīt. Pagāja trīs gadi. .. pareizāk sakot, sākās ceturtā mape ar izgriezumiem, un tas pats komentētājs sāka vilkt citā tonī:
«īstenībā pareģojumi mūsu pasaulē acīmredzot nevar piepildīties. (Pat viņa frazeoloģijā jautās kaut kas nelietīgs.) Pieņemsim, kādam cilvēkam ir pareģots, ka viņš pēc stundas iekritīs bedrē. Vai atradīsies tāds muļķis, kurš patiešām ievelsies bedrē, ja viņš iepriekš brīdināts? Ja atrastos, tad, nav šaubu, tam jābūt ļoti vientiesīgam un viegli suģestējamam cilvēkam. Šajā gadījumā to nevar uzlūkot par pareģošanu, bet tā ir iedvesma. Labāk atteiksimies no šiem spīdošajiem meliem, ko dēvē par pareģošanas mašīnu, nosauksim to godīgi par hipnotizēšanas mašīnu, kas izmanto cilvēku vājības …»
Lūk, kur esam nonākuši. Lai notiek, sauciet tā, ja jums labpatīk. Kas paņēmis kniepadatu, tas nozags arī cirvi. Bet ne jau viņš vienīgais ir tāds. Pēkšņi visi novērsušies no mana darba. Esmu kļuvis bīstams cilvēks.
Pirmās mapes otrs izgriezums — raksts ar manu fotoattēlu. Tajā es vēl smaidu. Tā ir mana intervija sakarā ar «MASKAVU-1».
«Es nedomāju, ka tā būtu kārtējā pile. Teorētiski tāda mašīna ir pilnīgi iespējama. Nedomāju, ka tā būtiski atšķirtos no parastajām elektronu skaitļošanas mašīnām,» stāsta profesors Kacumi no Centrālā skaitļošanas tehnikas zinātniskās pētniecības institūta. Profesors runāja mierīgi un apvaldīti, kā jau speciālists.»
Tie bija salti meli. Es vienkārši aizsvilos. Atbildēju ļoti vēsi, tā ka viens no korespondentiem saniknots jautāja:
— Vai sensei [1] grib teikt, ka uzbūvēt šādu lietu viņam ir tīrais nieks?
— Kāpēc ne, ja vien būtu laiks un nauda . ..— To es teicu gandrīz vai ar tīru sirdsapziņu. — Principā spēja pareģot nākotni piemīt visām elektronu skaitļošanas mašīnām. Galvenā problēma slēpjas nevis pašā mašīnā, bet tehnisko iemaņu līmenī, kāds nepieciešams, tās apkalpojot. Programmēt, tas ir, formulēt jautājumus mašīnai saprotamā valodā, ir grūti. Līdz šim programmēšanu vajadzēja veikt cilvēkam. Bet šī «MASKAVA-1» acīmredzot ir tieši tāda mašīna, kas spēj pati programmēt.
— Ko var veikt ar šādu mašīnu? Vai jūs mums neatklātu kaut ko no sapņu jomas?
— Hm … Parasti hipotēžu efektivitāte ir apgriezti proporcionāla pagājušajam laika posmam un zūd paātrināti. Kā jūs paši varējāt pārliecināties, pareģošanas iespējas pretēji cerībām ir ierobežotas, vai tā nav? Ja ļauj nokrist glāzei, tā saplīst. Lai to uzzinātu, nav nemaz jāaicina talkā pareģošanas mašīna, vai nav tiesa? Tas pat skolēnam zināms. Nu, droši vien tiks atrastas iespējas izmantot to kā mācību līdzekli. Bet es domāju, ka nevajadzētu lolot pārāk rožainas cerības.
Toreiz es aiz skaudības nespēju nekur rast mieru. Ja sēdēšu, rokas klēpī salicis, tad noteikti atpalikšu. Nē, man nebūs miera, ie- kāms nemēģināšu pats uzbūvēt tādu mašīnu. Un es drāzos pie institūta direktora, skrēju pie paziņām. Neviens nekādu dziļāku interesi par manu priekšlikumu neizrādīja. Pavisam mani nobeidza kāds rakstnieks, kura smērējumu kā mana domubiedra uzstāšanos nodrukāja blakus intervijai. (Nav nekā šausmīgāka par tumsonību.)
«Ļoti iespējams, ka brīvību zaudējušos komunistus sagaida tikai tāda nākotne, kādu var pareģot mašīnas. Bet mums, kas ceļ savu nākotni, balstoties uz brīvu gribu, šīs mašīnas neko nenozīmē. Papūlieties parādīt mūsu nākotni tādā mehāniskā spogulī, un jūs redzēsiet, ka spogulis kļūs caurspīdīgs kā loga stikls. Par visu vairāk es baidos, ka ticība pareģošanas iespējai var iedragāt mūsu morāli…»
Beidzot tomēr man palīdzēja laimīgs gadījums. Atvērsim otro mapi. «MASKAVA-1» sāka rādīt, ko tā spēj. Biju gatavs ziedot savu dzīvību par tādu iespēju. Ko nu mūsu sapņi! No mašīnas kā no pilnības raga cits pēc cita bira laukā pareģojumi — lietišķi, sausi, ārkārtīgi reāli. Sākumā tās bija apbrīnojami precīzas laika prognozes, pēc tam — rūpniecības un ekonomikas stāvokļa prognozes …
Dažos vārdos nav iespējams pastāstīt par apmulsumu, kāds valdīja tajās dienās. Pēkšņi Japāna saņēma rīsa ražas prognozi. Pret prognozi izturējās nevērīgi — sak, pēc pusgada pārbaudīsim. Bet tad …
Visu valsts banku norēķini pirmajiem diviem ceturkšņiem.
Nenomaksāto vekseļu skaits nākamajā mēnesī.
Kāda universālveikala paredzamā peļņa.
Nagojas pilsētas mazumtirdzniecības cenu indeksi nākamajā mēnesī.
Tokijas ostas noliktavu piepildīšanas pakāpe.
Šīs prognozes tika saņemtas cita pēc citas, un apbrīnojami, ka tās piepildījās ļoti pre
cīzi, tā ka nebija nevienas nejaušas novirzes un kļūdas. Pārsteidzošs bija arī paziņojums prognožu saraksta beigās:
«Bez tam «MASKAVA-1» var pareģot jūsu zemei akciju cenu indeksus, kā arī ražošanas un patēriņa savstarpējo samēru. Taču mēs atturēsimies un necentīsimies izraisīt jūsu zemē ekonomiskas grūtības. Mūs vienmēr vadīs tikai viens mērķis — godīga, draudzīga sacensība.»
Trieciens bija tik spēcīgs, ka pat laikraksti sniedza vienīgi visnepieciešamākos komentārus. Ari citas «brīvās pasaules» valstis acīmredzot bija saņēmušas attiecīgas prognozes un tāpat cieta klusu. Šī nožēlojamā klusēšana turpinājās diezgan ilgi. Taču valdības nesēdēja vis rokas klēpī salikušas. Finansistu aprindas piespieda rīkoties arī mūsu zemes valdību.
Vispirms, lai glābtu prestižu, arestēja vairākus komunistus — it kā par spiegošanu. Un beidzot pie mūsu Centrālā skaitļošanas tehnikas zinātniskās pētniecības institūta iekārtoja laboratoriju — kā tika paziņots, — lai izveidotu savu oriģinālu pareģošanas mašīnu. Mani iecēla par šās laboratorijas vadītāju, un tas bija dabiski, tāpēc ka esmu labākais programmēšanas speciālists Japānā. Nu mana vēlēšanās piepildījusies, tagad varu ar visu sirdi nodoties pētījumiem, kas saistīti ar pareģošanas mašīnām.
Izgriezumi no ceturtās mapes …
Saskaņā ar paziņojumu «MASKAVA-1» klusē. Joriki ir mazliet parupjš, tomēr nenoliedzami spējīgs palīgs. Darbs ritēja raiti, un nākamā gada rudenī gandrīz viss bija pabeigts, tā ka varējām uz televizora ekrāna parādīt, kā kādreiz saplīsīs glāze. (Parādības, kas saistītas ar dabas likumiem, samērā viegli demonstrēt.) Mēs vairākkārt izdarījām vienkāršus mēģinājumus, un ar katru reizi lielāka kļuva kā mana, tā mašīnas slava, un līdzi tai auga visdažādākās cerības. Es zinu, ka dažiem cilvēkiem šī mašīna ir bīstama. Kad mēģinājām pareģot zirgu skriešanās sacīkšu rezultātus, rīkotāji sacēla troksni un piespieda mūs pārtraukt darbu. Toreiz biju tik naivs, ka priecājos par savas mašīnas briesmīgo reputāciju, taču tagad saprotu, ka toreizējais incidents bija pirmais nelaimi vēstījošais brīdinājums, ka galu galā mūs atstums pavisam. (Nezinu, uz cik balstiem turas pasaule, bet vismaz trīs no tiem droši vien ir tumsonība, analfabētisms un trulums.) Starp citu, toreiz mēs vēl virzījāmies kalnup un es loloju visrožainākās cerības. Nezinu, kādēļ, bet mani sevišķi mīlēja bērni; es bieži figurēju krāsaino komiksu lappusēs, kurās bija attēlots, kā es, robotu pavadīts, nāku no savas CZP institūta laboratorijas (īstenībā mašīna sastāv no vairākām metāla kastēm, kas izvietotas «E» veidā apmēram septiņdesmit kvadrātmetru lielā laukumā, taču komiksos, redzams, nākamo gadsimtu notēlo jumam
roboti vajadzīgi ka ēst) un pieveicu visādus neģēļus.
Beidzot mašīna bija noregulēta, un pienāca laiks sākt to vingrināt un apmācīt. Bez izglītības un dzīves pieredzes cilvēks pat ar savām smadzenēm nekur neder. Tāpat ir ar mašīnu. Nepieciešama pieredze, jo tā ir smadzeņu barība. Bet mašīna nespēj staigāt pa ielām un uzturēties sabiedrībā; tādēļ cilvēkiem jākļūst par šīs mašīnas rokām un kājām, visur jāskrien un jāvāc tai informācija. Apnīkstošs darbs, kas patērē milzumu spēka un naudas.
(Ņemot vērā mūsu institūta profilu, kā arī «MASKAVAS-1» pareģojumu psiholoģisko ietekmi, informācija attiecās galvenokārt uz ekonomikas jautājumiem.)
Mašīnas spēja apgūt informāciju ir neierobežota. Visu, ar ko mašīnu baro, tā pienācīgi pārstrādā un kaut kur noglabā. Kad kāda no mašīnas «sistēmām» ir pietiekami apgādāta, no attiecīga punkta jāpienāk signālam. Kopš šā brīža «sistēma» spēj pati izstrādāt sev programmu.
Kādudien tika saņemts pirmais signāls. Tas nozīmēja, ka mašīna apguvusi visas dabas parādību funkcionālās sakarības, ko izsaka ar līkni. Es nekavējoties pārbaudīju. Noteicu mašīnai uzdevumu — parādīt uz televizora ekrāna, kā četrās dienās ūdenī izaug zirnis. Mašīna ar uzdevumu tika galā teicami. Varēja vērot, kā asns stiepjas garumā, līdz
sasniedz septiņus centimetrus. Tālākā attīstība norisinājās ātri. Par godu šai dienai es oficiāli nosaucu mašīnu par «KEIGI-1».
Laiks aizvērt trešo mapi un paņemt ceturto. Situācija pēkšņi krasi mainās.