Hipotēze par to, ka pasaules piramidu un seno monumentu sistēma ir uzcelta pēc Zemes ceturtās apokalipses, lai māksligi iznicinātu negativo psihisko enerģiju (jaunās domas), man šķita pilnigi apstiprināmies sekojošu apstākļu dēļ.
Hipotēzē par piramīdu un senatnes monumentu pretgrēku lomu
Ikviens normāls cilvēks, kuram nav Dieva viltvārža pazimju, saprot, ka reliģiskās mācibas nav radušās tukšā vietā un visuresošajam jēdzienam Grēks, ar kuru cinās visas reliģijas, ir kaut kāda dziļa un ļoti svariga nozime. Pasaules Plūdu iemesls bija atlantu grēks; nožēlo savu grēku, nelaid grēku dvēselē - šādi teicieni sastopami visos reliģiskajos un ezoteriskajos rakstos. Vai tiešām grēks ir tik briesmīgs? Acīmredzot jā. Citādi tas netiktu tik ļoti akcentēts.
(Jn kas tad ir grēks, raugoties no zinātniskā viedokļa? Acimredzot ar vārdu Grēks jāsaprot negativā (ļaunā, sātaniskā) psihiskā enerģija, kuras izplatīšanās globālā mērogā ir bīstama planētai Zemei, un tādēļ Zeme tiecas uz pašattirišanos no tās ar apokalipšu palīdzību, iznicinot negativās psihiskās enerģijas avotu - cilvēci.
Atbilstoši mūsu spriedumiem, Zeme jau ir pārdzivojusi četras apokalipses, katru reizi noslaukot no Zemes uirsas jaunu cilvēces rasi, un no katras rases atstājot tikai dievbijīgus cilvēkus, uzkrājot tos Cilvēces zelta fondā, kuru mēs uzskatām par leģendāro Sambalu.
Manuprāt, tieši neticami intelektuāli varenajā Sambalā, kas dzivo saskaņā ar ipašiem garigiem likumiem zemzemē vai paralēlajā pasaulē, tika izstrādāta globāla Zemes aizsardzības sistēma no cilvēku radītās negatīvās psihiskās enerģijas, lai novērstu kārtējo, nu jau piekto apokalipsi. Man šķiet, ka šo globālo Zemes aizsardzības sistēmu, kas sastāv no piramīdām un senatnes monumentiem, sāka būvēt, kad bija pagājis kāds laiks no Pasaules Plūdiem, kas notika pirms 850 000 gadu. Celtniecība droši vien sākās Mūžīgajā Kontinentā, Tibetā, ar milzīgo Kailasa piramīdu (vai Dievu Pilsētu?). Pēc tam celtniecība turpinājās citos zemeslodes reģionos - gan uz kontinentiem, kas bija atbrīvojušies no ūdeņiem (Meksika, Ēģipte, Anglija u.c.), gan zem ūdens. Galvenie darbi globālās piramidu un senatnes monumentu sistēmas veidošanā droši vien tika pabeigti pirms 75-80 tūkstošiem gadu, kad, kā raksta Blavatska, tika uzceltas Ēģiptes piramīdas, lai gan iespējams, ka papildu objektu būvniecība turpinājās arī vēlāk (Arkaima, Naska uc.).
Manuprāt, būvētāji bija pēc Pasaules Plūdiem dzīvi palikušie atlanti un agrīnie ārieši, kas izmantoja mums nezināmus Šambalas aprēķinus un tehnoloģijas.
(Jz kādiem principiem balstījās globālās pretgrēku sistēmas plānošana un būvniecība uz Zemes? Mēs, mūsdienu cilvēki, droši vien pat aptuveni nespēsim atbildēt uz šo jautājumu. Bet es esmu pārliecināts, ka šie zinātniskie aprēķini bija ļoti sarežģīti un aptvēra milzīgu zināšanu kompleksu par planētu Zemi, par Saules sistēmu, par smalko pasauli, par paralēlām pasaulēm un daudz ko citu. Tādas zināšanas acimredzot ir tikai Šambalai, kur pēc Dieva gribas tika savākti Labākie no Labākajiem visu piecu Zemes Cilvēces pamatrasu pārstāvjiem.
Bet var būt, ka lidzigas pretgrēku sistēmas uz Zemes jau tika celtas ari pēc pirmās, otrās un trešās apokalipses? Iespējams, bet es to nezinu. Bet, ja tās ari tika celtas, tad nespēja tikt galā ar cilvēku radītās negatīvās psihiskās enerģijas straumi, un nāca kārtējā apokalipse.
Es pat neesmu pārliecināts, ka patreizējā globālā piramidu un senatnes monumentu sistēma patiesi spēs tikt galā ar ļaunumu, kas pārņēmis mūsu civilizāciju. Bet, ja ari piektā apokalipse pienāks, tad Zemei paliek tikai viena iespēja, vairs tikai viena apokalipse, lai būtu noslēdzies fatālais apokaliptiskais loks - 6 reizes pa 6666 kilometriem. Man šķiet, ka pēc tam Zeme pāries nāvējošu pagriezienu stadijā un pagriezieni notiks jau par 9999 kilometriem. Tāpēc no mums, parastajiem piektās rases cilvēkiem, ir atkarigs ļoti daudz, un proti - no Ļaunuma iesakņošanās pakāpes mūsu dzivē.
Protams, mūsdienu zinātniekam ir mazliet sāpīgi par savu, maigi izsakoties, seno piramidu un monumentu lomas vājo izpratni, kad zinātniskās fantāzijas lidojums reti kad paceļas pāri jau runātajam un pārrunātajam jautājumam par monumentālajām faraonu vai citu līderu kapenēm laikā, kad cilvēce nepazina riteni. Mūsdienu zinātnieks pat sāk izstarot negativu psihisko enerģiju, papildinot ar to planētas jau tā negativo enerģijas fonu, kad sirds dziļumos sajūt, ka aiz matiem pievelk faktus, kas it kā apstiprina, ka piramīdas ir kapenes. Mūsdienu zinātnieks, attiecibā uz cilvēces pagātnes izpratni būdams pērtiķa varianta varā, neparko negrib vērst savu skatienu uz vēstures reliģisko un ezoterisko traktējumu, no kura starp skaistām frāzēm ar pasaku pieskaņu var saprast, ka pagātnē ir pastāvējušas varenas civilizācijas ar daudz augstāku zinātnisko līmeni nekā mūsējais, ka uz Zemes pastāv mums neredzama sabiedriba - Labākie no
Labākajiem jeb Šambala kur runas par piramidām kā kapenēm izsauktu homēriskus smieklus. Bet mūsdienu zinātniekam ārkārtigi gribas uzskatit sevi par cilvēces attīstības augstāko sasniegumu, un šajā sakarībā viņu pilnigi apmierina pērtiķu pagātne, pat neskatoties uz to, ka šādu radniecību nu nepavisam nevar uzskatīt par respektablu.
No otras puses raugoties, mūsdienu zinātniekam, arī man, nav visai taktiski censties saprast hipotētisko Lielās Šambalas monumentālo veidojumu pretgrēku lomu, jo tas prāts, kas piemit Labākajiem no Labākajiem, ir nesalidzināmi augstāks par mūsējo. Tomēr es domāju, ka mēģinājums saprast nevar tikt nosodīts vai uzskatīts par grēku, ja vien, protams, šim mēģinājumam nav augstprātīga visu iepriekšējo sasniegumu nolieguma pieskaņa, ja tas notiek, cienot reliģiskās zināšanas un tautas gudrību.
Pasaules piramīdu un seno monumentu sistēma ir celta, par pamatu ņemot apokalipses skaitli 6666
Raugoties uz globusu, es sapratu, ka izprast katras piramīdas un senatnes monumenta lomu uz Zemes mums nebūs pa spēkam. Bet aplūkot piramīdu un senatnes monumentu savstarpējās sakarības vienas ceturtās daļas zemeslodes robežās (par kurām mēs runājām šīs grāmatas ceturtajā nodaļā) no matemātisko likumsakaribu viedokļa, kuras sākām meklēt, pateicoties Tatjanas idejai, varētu būt iespējams.
- Jurij Ivanovič, - es vērsos pie sava drauga, - pamēģināsim vēlreiz apskatīt piramidu un senatnes monumentu globālo sistēmu tajā zemeslodes ceturtdaļā, par kuru mēs visu laiku runājam. Bet tagad izmantosim nevis grādus un tādus jēdzienus kā ceturtdaļa uai trešdaļa attāluma no Kailasa lidz Lieldienu salai, bet mēģināsim aprēķināt attālumus starp piramidām un senatnes monumentiem kilometros, paturot prātā apokalipses skaitli 6666.
- Es ari par to domāju, - piekrita Jurijs Ivanovičs, - un tā uz aci jau noteicu šos attālumus. Jūtu, ka te atkal izlidis apokalipses skaitlis 6666. (Jn tā jau ari jābūt, jo pasaules piramidu un seno monumentu sistēma ir veidota, lai cinitos pret kārtējo apokalipsi.
- Interesanti, kas mums iznāks!
- Bet kā tad mēs mērīsim? - Jurijs Ivanovičs apjuka.
- Ar mīksto centimetra mēru pa globusu. (Jn kā tad vēl? - es atbildēju. - Bet, tā kā tādi mērījumi nevar būt ļoti precīzi, tad nāksies izdarīt matemātiskus pārrēķinus, balstoties uz analoģijām, par pamatu ņemot sekojošus skaitļus:
- 9999 km - puse Zemes puslodes apkārtmēra jeb 90°;
- 6666 km - 1/3 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 60° (piemēram, attālums no Kailasa kalna lidz Ziemeļpolam);
- 4999 km - 1/4 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 45° (piemēram, attālums no Lieldienu salas lidz Meksikas piramidām);
- 3333 km - 1/6 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 30° (piemēram, attālums no Meksikas piramīdām lidz Sātana tornim);
- 1666 km - 1/12 Zemes puslodes apkārtmēra jeb 15° (piemēram, attālums no Meksikas piramīdām līdz punktam 6666 ASV).
- Es tevi saprotu. Salīdzinājums ar šiem loģiski iegūtajiem
skaitļiem ļaus mums diezgan precizi noteikt attālumus starp piramidām [6] , vēl jo vairāk tāpēc, ka visas piramidas un senatnes monumenti uz Zemes ir izvietoti stingri simetriskā kārtībā, - Jurijs Ivanovičs piekrita.
Skatoties uz gjobusu, es jutu, ka jāparādās vēl vienam skaitlim, kas arī raksturotu attālumus starp piramīdām un senatnes monumentiem. Kādam? Es to nezināju. Bet man šķita, ka šī
jaunā attāluma summēšana grādu izteiksmē novedis pie skaitļiem 9, 6 vai 3, jo tieši tādas summas figurēja mūsu izvēlētajos grādos (90°, tas ir 9 + 0 = 9; 60°, tas ir 6 + 0 = 6; 45°, tas ir 4 + 5 = 9; 30°, tas ir 3 + 0 = 3; 15°, tas ir 1 + 5 = 6).
- Es tev, šef, saku skaidri un gaiši, - domu pārtrauca Jurijs Ivanovičs, - attālums no Kailasa lidz Stonhendžas monumentam Anglijā ir 6666 kilometri.
- Kāpēc tā?
- Atceries, mēs jau noteicām, ka attālums no Kailasa līdz Stonhendžas monumentam ir 1/3 attāluma no Kailasa lidz Lieldienu salai? Bet 1/3 ir 60°, tas ir - 6666 kilometri.
- Vēl jāpiebilst, ka attālums no Stonhendžas monumenta lidz Bermudu trijstūrim ari ir 6666 kilometri, tāpat kā attālums no Bermudu trijstūra lidz Lieldienu salai - 6666 kilometri! - es iesaucos. - Izmērīsim visu ar mīksto centimetra mēru!
Pēc mērīšanas Jurijs Ivanovičs teica:
- Viss sakrit. Neaizmirsti, ka Bermudu trijstūra rajonā amerikānis Berlics atrada lielu piramidu.
- Atceros. Bez tam, man liekas, tieši tur, Bermudu trijstūra rajonā, kādreiz bija leģendārā Platona sala, kur dzivoja pēdējie atlanti un kura nogrima okeānā pirms 12 000 gadu, kad tajā ietriecās Tifona komēta (tā saka Blavatska un Nostradams). Droši vien atlanti ari uzcēla to piramidu (varbūt pat piramidu kompleksu), kas atrodas 6666 kilometru attālumā gan no Stonhendžas monumenta, gan no Lieldienu salas.
Tātad ar relativu ticamības pakāpi varēja konstatēt, ka apokalipses skaitlis 6666 tris reizes parādās piramīdu un senatnes monumentu izvietojumā pa centrālo līniju, kas mūsu pētāmo zemeslodes ceturtdaļu sadala divās daļās.
Vai apokalipses skaitlis 6666 slēpjas vēl kaut kur? Izdarot mērijumus un salīdzinošu matemātisko analizi, mēs pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmā atradām vēl sešus nogriežņus 6666 km garumā.
Pats negaiditākais bija tas, ka attālums no Ēģiptes piramidām līdz tagadējam Ziemeļpolam arī ir 6666 kilometri.
- Tas nu gan ir! - Jurijs Ivanovičs iesaucās. - Nekad nebūtu neko tādu iedomājies. Viņiem tik precīzi vajadzēja aprēķināt Ēģiptes piramīdu atrašanās vietu, lai tās, tāpat kā Kailass, atrastos 6666 km attālumā no Ziemeļpola! Tas nevar būt tāpat vien, tici man - nevar būt. Tur ir ielikta dziļa jēga, apokalipse, pareizāk sakot, brīdinājums no apokalipses.
- Jura! - es atsaucos. - Esmu gandrīz vai pārliecināts, ka Ziemeļpola punktā zem ūdens ari ir piramidas vai senatnes monumenti, lai ari pagaidām tos neviens nav atradis.
- Tos jau nav tik viegli atrast, - Jurijs Ivanovičs daudznozīmīgi noteica.
Mani pārsteidza vēl viens ar 6666 km attālumu saistīts fakts - ari attālums no Stonhendžas monumenta Anglijā līdz Sātana tornim ASV bija 6666 km.
- Tas nav tāpat vien, nav gan, - atkārtoja Jurijs Ivanovičs. - Tā nenotiek, ka divi monumenti dažādos kontinentos nejauši atrastos 6666 km attālumā viens no otra… un pie tam apokalipses skaitļa attālumā. Angļiem vismaz pietika prāta uzskatīt Stonhendžu par senatnes monumentu, nevis izmantot to par treniņu vietu alpīnistiem. Toties amerikāņi, kuri, izņemot dolāru, vispār neko citu neredz, pieņēma, ka Sātana tornis ir vienkāršs klinšu izaugums, un sāka tur trenēties alpīnismā. Bet viņi, tas ir, amerikāņi, taču nāk no Anglijas un droši vien zināja par Stonhendžu, bet aprēķināt attālumu no tās
līdz Sātana tornim viņiem neienāca prātā. Amerikāņi visi staigā dolāra uzbudināti, praktizē spēcīga cilvēka kultu naudas izteiksmē, bet par garīgām lietām aizmirst. Nu, ko tur var gribēt, tur taču dzīvo tikai emigranti, cilvēki bez Dzimtenes.
- Jura, nu ko tu tā piesienies amerikāņiem! Viņi vismaz Sātana torni pasludināja par dabas pieminekli. Ar ko tad ir labāk pasludināt, ka piramidas ir faraonu kapenes vai skatu laukumi Saules un Mēness vērošanai laulību dienā! Lai gan tev, Jura, ir taisniba, ka pieveikt monumentu, kas pilda pretgrēka funkciju, jau pats par sevi ir grēks.
Tobrīd es vēl nezināju, ka Tibetas ekspedicijas laikā lamas mūs bridinās, apgalvodami, ka svētajiem monumentiem svētā
Kailasa rajonā nedrīkst pat tuvoties, nemaz jau nerunājot par pieveikšanu. Šā solījuma pārkāpējus gaida sods straujas novecošanas un nāves veidā. To izdarīs svētais laiks.
Nākamais fakts, kas saistīts ar 6666 kilometru lielu attālumu, bija it kā netiešs apstiprinājums tam, ka Ziemeļpolā zem ūdens atrodas senatnes monumenti. Ja paskatās uz mūsu pētāmo zemeslodes daļu, var pievērst uzmanibu, cik simetriski pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmā ir izvietotas Ēģiptes un Meksikas piramīdas. Ziemeļpolam, kas atrodas 6666 kilometru attālumā no Kailasa kalna, ir tikpat simetrisks punkts sistēmas otrā pusē, kas atrodas 6666 kilometru attālumā no Lieldienu salas. Šis punkts atrodas Brazilijā, Salvadoras pilsētas rajonā. Tieši tur, tajā punktā ir Tazumala (Tazumal) - pussagru- vušu piramidu komplekss, kas aizņem aptuveni 10 kvadrātkilometru lielu platību. Maiju valodā Tazumal nozīmē piramīdas, kur tika dedzināti upuri. Blakus atrodas Calčuapas pilsētiņa.
Diemžēl mēs internetā nevarējām atrast sagruvušo piramīdu attēlus.
- Jura, tu iedomājies, es taču biju Brazilijā, Salvadoras pilsētā, bet par piramīdu drupām neko nezināju, tāpēc arī tās neredzēju, - es žēli teicu. - Toreiz, manuprāt, 1992. gadā, pēc semināra brazīliešu ārstiem man piedāvāja vienu dienu
atpūsties. Es atteicos no brauciena ar jahtu un kopā ar vienu ārstu aizbraucu apskatit viņa tēva - fermera saimniecibu. Atceros, ka tur fermā strādāja kāds indiānis, kas, dzīdams govis, ļoti meistarīgi un skaisti auļoja uz zirga. Atceros, fermas saimnieks stāstīja, ka šis indiānis nāk no kaut kādas vietiņas, kur ir senas piramidas, un apgalvoja, ka visi cilvēki, kas nāk no tās vietas, ir ļoti labsirdīgi un darbaspējīgi. Varbūt viņš bija no Tazumalas.
- Piramidas droši vien necieš ļaunus cilvēkus. Ļaunie taču ir aprobežotāki par labajiem, jo viņiem visa enerģija iztērējas dusmās un skaudībā, - Jurijs Ivanovičs izteica komentāru manai runai.
Tas, ka attālums no Tazumalas piramidu drupām Dienvidamerikā līdz Meksikas piramidām Ziemeļamerikā ari ir 6666 kilometri, mums jau šķita gandriz vai pats par sevi saprotams, lai gan principā šis fakts bija pārsteidzošs, jo apokalipses skaitlis 6666, kas attēlots svētā Kailasa augstumā, bija ņemts vērā, būvējot piramīdas otrā pasaules malā.
Šis nogrieznis (Meksikas piramidas - Tazumala) uz globusa bija simetrisks nogrieznim Ēģiptes piramīdas - Ziemeļpols: ari 6666 kilometru garumā.
Man ienāca prātā, ka nogrieznim Stonhendža - Sātana tornis arī jābūt simetriskam nogrieznim 6666 kilometru attālumā. Kādam? Gz globusa bija skaidri redzams, ka tādu var veidot tikai paralēla linija, kas iet no Bermudu trijstūra uz Āfrikas pusi un ved uz Gao pilsētiņu Sahārā (Mali). Vai šajā Sahāras rajonā ir kādi senatnes monumenti? Diemžēl izrādījās, ka par šo zemeslodes rajonu internetā ir ļoti maz ziņu. Interesants šķita tas, ka netālu no Gao pilsētiņas (Mali) Alžīras rajonā atrodas gravējums klintī ar nosaukumu Velnišķīga mīlestība. Atcerējos ari kādu pa televīziju rāditu filmu par to, ka Sahārā ir pazemes labirints, kurā ieeju zina tikai beduīni, bet arī viņi baidās tur iet.
Drunvalo Melhisedeka interesantajā grāmatā «Dzīvības Zieda Senais Noslēpums (Clear Light Truce, 1998, 26.-30. Ipp.) rak-
stits par dogoniem - cilti, kas dzīvo Sahārā, Mali valsts teritorijā. Tur ir ala, kuru sargā šis cilts svētais īpašais Cilvēks, sēžot pie ieejas. Šo Īpašo Cilvēku ēdina, par viņu rūpējas, un neviens neuzdrošinās viņam pieskarties. Šajā alā atrodas apbrinojami zīmējumi un apraksti.
Ir lidojošā šķīvīša zīmējums un apraksts. No tā parādījušās neparastas dzīvas būtnes. Tās izrakušas zemē bedri, piepildījušas to ar ūdeni un salēkušas tur iekšā. Tās bijušas ļoti līdzīgas delfīniem. Starp tām bijis ari Lielais Nommo, kas atnesis uz Zemes civilizāciju. Starp citu, lidzīgi zimējumi ir arī Titikakas ezera rajonā Dienvidamerikā, tas ir - otrā pasaules malā.
Alā, kuru apsargā pirmatnējie dogoni, ir Sīriusa A un Sīriusa B trajektoriju zīmējums, kas apbrinojami precīzi sakrīt ar mūsdienu astronomu aprēķinātām trajektorijām. Tai pat alā ir apraksts Vissmagākās Visuma vielas Mazā zvaigzne, kas apriņķo Sīriusu laikā, kas tuvs 50 gadiem. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka ap
Sīriusu A riņķo balts punduris, kura svars ir aptuveni 1,5 miljoni tonnu uz kubikcollu un kas apriņķo Sīriusu 50,1 gada laikā.
(Jn tieši turp, pie noslēpumainajiem dogoniem, ved līnija 6666 kilometru garumā no Bermudu trijstūra paralēli līnijai Sātana tornis - Stonhendža.
Bez tam mēs atzīmējām 6666 km lielu attālumu no Kailasa caur Ēģiptes piramīdām un nonācām Sahāras tuksnesi uz plakankalnes ar dīvaino nosaukumu Tibesti.
Kas gan atrodas šajā plakankalnē, kuras nosaukums sasaucas ar vārdu Tibeta? Varbūt tur ari ir piramīdas? Aleksejs Saveļjevs pēc mūsu lūguma internetā sameklēja informāciju par Tibesti plakankalni, kas atrodas Čadā. Izrādījās, ka šī plakankalne, ko ieskauj Sahāras nedzivās smiltis, sastāv no septiņiem vulkāniem. Tomēr uziet kaut kādas ziņas par piramidām vai seniem monumentiem neizdevās. Iespējams, ka to tur nav,
bet iespējams ari, ka tie aprakstā vienkārši nav iekļauti. Tāpēc mēs Tibesti plakankalni nevarējām iekļaut pasaules piramidu un senatnes monumentu sistēmā, lai gan nosaukums Tibesti mums vēl arvien šķiet ļoti intriģējošs.
Tātad, analizējot pasaules piramidu un seno monumentu sistēmu vienā ceturtajā daļā zemeslodes, apokalipses skaitlis 6666 attālumos starp piramidām un monumentiem parādījās 9 reizes:
- Kailass - Ziemeļpols - 6666 km
- Ēģiptes piramidas - Ziemeļpols - 6666 km
- Kailass - Stonhendža - 6666 km
- Stonhendža - Sātana tornis - 6666 km
- Stonhendža - Bermudu trijstūris - 6666 km
- Bermudu trijstūris - Lieldienu sala - 6666 km
- Bermudu trijstūris - Gao (Sahāra) - 6666 km
- Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km
- Meksikas piramidas - Tazumala - 6666 km
Pēc tam mēs uz globusa savienojām ar linijām visas zināmās piramīdas un senatnes monumentus un ieguvām ģeometrisku figūru tīklu visā šajā zemeslodes ceturtdaļā. Šis ģeometrisko figūru tikls mūs apbūra. Bija skaidri redzams, ka piramīdas un senie monumenti uz Zemes nav celti kā pagadās, bet gan saskaņā ar stingrām matemātiskām likumsakarībām, kurās pirmām kārtām iezīmējās dažādi trijstūri. Kāpēc tieši trijstūri? Es nevaru precizi atbildēt uz šo jautājumu, bet man šķiet, ka mūsu trīsdimensiju telpā tieši trijstūri var pildīt matemātisku mezgla punktu lomu negativās (ļaunās) psihiskās enerģijas iznicināšanā.
Kādā veidā var iznīcināties negativā psihiskā enerģija? Es nez kādēļ jutu, ka šajos trijstūros, kas izveidojas, savienojot ar linijām piramidas un senatnes monumentus, šaudās negativā psihiskā enerģija (ļaunās domas) un nevar atrast izeju no
Ģeometrisko figūru tikls, kas iegūts, savienojot ar līnijām zināmās piramīdas un senatnes monumentus vienā ceturtdaļā zemeslodes
trijstūra noslēgtās telpas, nevar izplatīties pa visu zemeslodi un aiziet kosmosā. Pie tam trijstūros šaudās tieši ļaunā psihiskā enerģija, ko attēlo skaitļi 9, 6 un 3. Tādēļ man likās, ka šo trijstūru leņķu un malu izmēri, aprēķinot summu summas, dod skaitļus 9, 6 un 3, bet tāda negatīvās psihiskās enerģijas atlase un ieslēgšana trijstūru telpā agri vai vēlu novedis pie tā, ka piramīdas un senatnes monumenti to iznīcinās.
Bet vai šo trijstūru raksturojums patiešām būs 9, 6 un 3?
- Teikšu tev, kā ir, - satraukti teica Jurijs Ivanovičs, - ja pēc aprēķiniem šie trijstūri patiesi uzrādīs devītnieku, sešnieku un trijnieku raksturlielumus, nevis kaut kādu skaitļu sajaukumu, tad var uzskatīt, ka hipotēze par piramidu un seno monumentu pretgrēku funkciju nav nekāds murgs, bet reāla iespējamība. Ar ādu jūtu, ka, summējot leņķu summas, atkal dabūsim devītniekus, sešniekus un trijniekus. Vai tiešām tā būs?
- Sāksim mērīt? Bet mums vajadzīgi precizi skaitļi!
- Pats galvenais ir zināt trijstūru malu garumu. Deviņos gadījumos mums jau ir vienas vai divu malu garums - 6666
kilometri. Mēs zinām ari, ka attālums no Kailasa līdz Ēģiptes piramīdām, tāpat kā attālums no Lieldienu salas līdz Meksikas piramidām, ir 4999 kilometri. Attālums no Meksikas piramidām lidz Sātana tornim - 3333 kilometri jeb divas reizes pa 1666 kilometriem. Mērisim un reizē izdarīsim matemātisko analīzi. Varu zvērēt, ka iegūsim precīzus skaitļus! Tu taču pats tā teici.
- Sākam.
Pēc visiem aprēķiniem mēs pārliecinājāmies, ka mums patiesi ir izdevies precīzi noteikt attālumus starp piramidām un senatnes monumentiem, tikai klāt nācis vēl viens attālums - 3999 kilometri, kas veido 36".
- Tu pareizi pateici, ka šā jaunā attāluma skaitļu summa grādu izteiksmē uzrādīs skaitli 9, 6 vai 3. Paskaties! 36 jeb 3 + 6 = 9,- piebilda Jurijs Ivanovičs.
Trijstūri, kas izveidojās, savienojot savā starpā piramidas un senatnes monumentus, izrādījās ne tikai interesanti, bet pat intriģējoši interesanti. Tomēr par to, dārgo lasitāj, parunāsim mazliet vēlāk, bet tagad pievērsīsim uzmanibu tam, kā notika tikšanās ar lidotājiem un matemātiķiem.
Tikšanās ar lidotājiem
Lai vēlreiz pārliecinātos, ka mūsu aprēķinātie attālumi starp piramidām un senatnes monumentiem ir pareizi, nolēmu lūgt palidzibu lidotājiem. Es sapratu, ka lidojumu laikā ir ļoti svarigi noteikt attālumu starp dažādiem objektiem. Piezvanīju Tatjanas tēvam - Vladimiram Drapenko, kas ir lidmašīnas TCI-154 komandieris. Norunājām tikšanos.
Viņš uz tikšanos bija uzaicinājis ari savu kolēģi - stūrmani Sergeju Zaidullinu, kurš turēja rokā nelielu mašiniti. Tā bija Global position system, ko izmanto, lai ar sputņiku palīdzību
noteiktu objekta lokalizācijas vietu kartē. Ar to pat varēja noteikt attālumus starp dažādiem objektiem.
Diemžēl izrādījās, ka precizitāte, ar kādu var noteikt attālumus starp objektiem, ir atkarīga no šā objekta precīzas lokalizācijas kartē. Bet mums nebija piramidu un seno monumentu izvietojuma precīzu ģeogrāfisku koordināšu. Lai tādas iegūtu, vajadzēja pabūt šajās vietās un ar Global position siļstem. noteikt precīzas koordinātes.
Tomēr, nosakot visai aptuvenas koordinātes uz globusa vai pasaules kartes, mēs starp piramidām un senatnes monumentiem ieguvām orientējoši tādus pašus attālumus, kādus izmantojām savos aprēķinos. Piemēram, attālumu no Kailasa lidz Stonhendžai, kas vienāds ar 6666 kilometriem, izmantojot Global position sgstem, ieguvām trijos variantos: 6583 km, 6712 km un 6630 km. Bet mums nevienā kartē nebija precīza atskaites punkta.
Šo tikšanos pēc mana lūguma noorganizēja Baškirijas Valsts universitātes rektors Muhameds Hadisovičs Harasovs. Mēs ar viņu esam no viena ciema, un pats viņš ir matemātiķis. Rektors sapulcēja savā kabinetā labākos (Jfas matemātiķus. Es uzstājos, pastāstīju par mūsu matemātiskajām koncepcijām, to sakaribām ar Zemes vēsturi un lūdzu palldzibu. Samērā muļķigi izskatījās jaukās un ļoti jauniņās Tatjanas kā idejas par summu saskaitīšanu autores priekšā stādīšana. Toties Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs un Jurijs Ivanovičs Vasiļjevs izskatījās pavisam solīdi.
Kā jau gaidīju, matemātiķi par mūsu matemātiskajiem sasniegumiem neizrādīja nekādu sajūsmu un sāka bārstīties ar ko- sinusiem, sinusiem un diferenciāliem vienādojumiem, tā pamazām novirzot sarunu uz to, ka ārstiem būtu labāk ārstēt slimniekus, nevis līst svešā zinātnes lauciņā.
Jurijs Ivanovičs pieliecās man tuvāk un pačukstēja:
- Es taču tev teicu - matemātiķi ir greizsirdīga tauta, ak, cik greizsirdīga! •.
Situāciju mainīja Muhameds Harasovs. Izmantojot rektora autoritāti, viņš teica runu par zinātniskās izziņas nepārskatāmību un par to, ka arī diletanti reizēm izdara atklājumus, tādējādi apturēdams skepticisma vilni.
Pēc tam matemātiķi sāka runāt ar mums nopietni un deva vairākas rekomendācijas. Viņi vienojās, ka no matemātiskā viedokļa summu saskaitīšanas princips tiešām ir interesants, bet mūsdienu mehānikā un fizikā to neizmanto. Šā principa izmantošana, analizējot trijstūrus, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus uz globusa, var dot interesantus rezultātus, kuru nozīmi diemžēl grūti pagaidām novērtēt. Matemātiķi ietaica mums izmērīt uz globusa ari sfēriskos un hordu trijstūrus, kuros atveidosies zemeslodes elipses veids.
Tatjana sēdēja nopietno matemātiķu priekšā koši pietvikusi.
Matemātiķu vidū bija ari jauns cilvēks ar ļoti dzīvām acim - Šamils Ciganovs. Tieši viņam korifeji arī uzdeva nodarboties ar mums, raksturodami viņu kā ļoti talantigu zinātnieku. Noskaidrojās, ka blakus pasniedzēja darbam universitātē Šamils nodarbojas arī ar (Jfas talantīgajiem bērniem.
Šamils patiesi bija ļoti talantīgs cilvēks, viņš momentāni spēja uztvert lietas būtibu un radoši attīstīt ideju no matemātikas viedokļa. Mūsu starpā uzreiz radās pilnīga sapratne. Šamils mums parādīja ari savu patlaban Krievijā lielāko lidmašīnu modeļu kolekciju, kuru bija vācis kopš bērnības.
Kopā ar Šamilu Ciganovu mēs matemātiski izanalizējām trijstūrus, kas veidojas, savienojot piramīdas un senatnes monumentus vienā ceturtajā daļā zemeslodes. Pie tam katrs trijstūris tika aprēķināts un analizēts tris variantos:
- plaknes trijstūris , tas ir trijstūris, kas veidojas, pārnesot to no globusa uz plakni, zinot trijstūra malu garumu. Piemēram, trijstūris, ko veido Kailass, Ēģiptes piramidas un Ziemeļpols, tika pārnests uz plakni, uzzimējot trijstūri, kura malas relatīvās mērvienībās vienādas ar mums jau
zināmajiem lielumiem - 6666 km, 6666 km un 4999 km. Pēc tam tika aprēķināti leņķi un saskaitītas to summas;
- hordas trijstūris veidojās, aprēķinot hordas attālumu katrai trijstūra malai un izdarot korekcijas sakarā ar to, ka Zemei ir elipses veids. Piemēram, iecirkņa Kailass - Ziemeļpols horda ir 6372 km, bet attālums pa Zemes virsmu - 6666 km, iecirkņa Ēģiptes piramīdas - Ziemeļpols horda - ari 6372 km, iecirkņa Kailass - Ēģiptes piramīdas horda - 4860 km, bet attālums pa Zemes virsmu - 4999 km. Ari šiem hordu trijstūriem tika aprēķināti leņķi un saskaitītas leņķu summas;
- sfēriskais trijstūri? tika aprēķināts tikai leņķu izteiksmē, pieņemot, ka 6666 km atbilst 60°, 4999 km - 45° un tā tālāk.
Tūliņ jāpasaka, ka sfēriskie trijstūri attiecībā uz iegūto leņķu summu saskaitīšanu deva maz informācijas un veidojās pilnigs skaitļu sajukums. Tāpēc turpmākajā izklāstā es tos neminēšu. Toties, kad mēs pabeidzām plaknes un hordas trijstūru aprēķinus, tad mūsu izbrinam nebija robežu - viss norādija uz to, ka hipotēze par piramidu un seno monumentu pretgrēku lomu ir pareiza!
Bet Samilā Ciganovā izbrīnu radīja vēl viena lieta. - Zēni, jūs pat nevarat iedomāties, ko jums ir izdevies paveikt!
- viņš iesaucās. - Jūs tik oriģināli apspēlējāt seno cilvēku traģisko vēstījumu skaitļa 6666 veidā, uz ko norāda Kailasa kalna augstums, ka mums, matemātiķiem, ir radusies iespēja izveidot precīzu Zemes matemātisko modeli, bet ar šā modeļa
palīdzību matemātiskā ceļā varēs pat ielūkoties mūsu planētas dzilēs.
- Labi, ka visi matemātiķi nav greizsirdīgi, - atskanēja Jurija Ivanoviča replika.
Piramīdu un senatnes monumentu izvietojuma matemātiskās analīzes rezultāti
Pavisam mēs apskatījām 13 pamattrijstūrus, kas veidojas, savienojot piramidas un senos monumentus vienā ceturtajā daļā zemeslodes. Bez tam mēs apskatījām arī 3 papildu trijstūrus, kas ietilpst vienā no pamattrijstūriem.
Izrādījās, ka katram pamattrijstūrim (izņemot vienu) ir … simetrisks pāris zemeslodes otrā pusē! Tāpēc labāk apskatit tos pa pāriem.
Pirmais trijstūru pāris - Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramidas un Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas.
Pat šajā brivi uzzīmētajā shēmā ir redzams, ka abiem trijstūriem ir simetrisks izvietojums vienas ceturtās daļas zemeslodes ietvaros. Bet uz globusa šī simetrija ir redzama vēl labāk (attēlā parādīt to ir ļoti grūti, jo nav iespējams labi nofotografēt ieapaļu virsmu).
Aplūkosim katru no šiem diviem trijstūriem.
Trijstūrim Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramidas ir sekojoši malu garumi:
- Kailass - Ziemeļpols - 6666 km;
- Ēģiptes piramidas - Ziemeļpols - 6666 km;
- Kailass - Ēģiptes piramīdas - 4999 km.
Ņemot par pamatu malu garumu kopā ar uz globusa izveidojušos leņķu salīdzinošo analīzi, var uzkonstruēt plaknes trijstūri, bet no tā - hordas trijstūri, ņemot vērā Zemes virsmas slipumu,
ko veido zemeslodes elipses veids.
Turpmāk minētajos plaknes un hordas trijstūros ar ciparu ap- liti es apzīmēšu katra leņķa skaitļu summu (piemēram, 42° jeb 4 + 2 = ©). Tāds cipars aplīti būs blakus katram trijstūra leņķim.
Ar skaitli kvadrātiņā aplītī es apzīmēšu skaitļu summu summu, ko veido katra trijstūra mala kilometros (piemēram, 6666 km jeb 6 + 6 + 6 + 6 = 24; 2 + 4 = <Ē>. Tāds cipars retušētā apliti būs blakus katram skaitlim, kas apzimē trijstūra malas garumu.
Bez tam šajās shēmās es došu arī ziņas par visu trijstūra leņķu summu summu un par visu tris malu summu summu, un to darīšu gan attiecībā uz plaknes, gan uz hordu trijstūriem.
Tātad minēta trijstūra matemātiskie parametri ir šādi:
Šajā shēmā redzams, ka leņķu raksturojums gan plaknes, gan hordas trijstūrim uzrāda negatīvu skaitli - 666. Abos gadījumos leņķu summu summa ari uzrāda negativu skaitli - 9. Toties malu raksturojumos un summu summā parādās nesaskaņotība, kas izpaužas tādējādi, ka attiecībā uz hordas trijstūri turpinās negatīvo skaitļu serenāde (999 un 9), bet attiecībā uz plaknes trijstūri parādās arī pozitīvi skaitļi (4 un 7).
Turpmakajas shēmas es izlaidīšu paskaidrojošos pierakstus, tādus kā 6 + 9 = 15; 1 + 5 = 6, jeb 4 + 9 + 9 + 9 = 31; 3 + 1 =4, lai shēma nebūtu tik pieblīvēta. Es domāju, jūs sapratīsiet, ka cipars aplīti apzīmē attiecīgā leņķa skaitļu summu, bet cipars retušētājā aplītī - attiecīgās trijstūra malas garuma skaitļu summu.
Aprakstītajam trijstūrim simetrisks ir trijstūris Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas. Šim trijstūrim ir sekojoša garuma malas:
- Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;
- Tazumala - Meksikas piramidas - 6666 km;
- Lieldienu sala - Meksikas piramīdas - 4999 km.
Šā trijstūra plaknes un hordas trijstūru variantiem būs sekojošs raksturojums:
Shēmā ir redzams, ka visi trijstūra Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramidas parametri ir pilnīgi tādi paši kā trijstūrim Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramīdas, kas atrodas otrā zemeslodes malā.
Man tas vairs nelikās dīvaini, jo skaidri iezīmējās piramidu un seno monumentu izvietojuma shēmas precīzais plānojums. Bet pārsteidzoši bija tas, ka abu šo trijstūru galvenie raksturojumi uzrādīja negatīvos skaitļus - 6 un 9. Vai tiešām arī citi trijstūri uzrādīs negatīvos skaitļus?
Otrais trijstūru pāris - Kailass - Stonhendža - Ēģiptes piramīdas un Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Meksikas piramīdas
- ari uz globusa ir izvietojies ļoti simetriski zemeslodes vienas ceturtdaļas virsmas ietvaros.
Šajā pāri ietilpstošajam trijstūrim Kailass - Stonhendža - Ēģiptes piramidas ir sekojoši malu garumi:
- Kailass - Stonhendža - 6666 km;
- Stonhendža - Ēģiptes piramīdas - 3999 km;
- Ēģiptes piramidas - Kailass - 4999 km.
Ša trijstūra plaknes un hordas variantu raksturojumi:
Šo shēmu nekomentēšu, aplūkosim otrā pāra otro simetrisko trijstūri Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Meksikas piramīdas.
Šim trijstūrim ir tādi paši malu garumi kā iepriekšējam:
- Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - 6666 km;
- Bermudu trijstūris -
- Meksikas piramidas - Lieldienu sala - 4999 km. Šā trijstūra plaknes un hordas trijstūra variantu raksturojumi:
Kā redzams, tad šim trijstūrim visi parametri ir tieši tādi paši kā iepriekšējam un ir tam pilnīgi simetriski aplūkojamās zemeslodes ceturtdaļas ietvaros. Abu trijstūru matemātiskie raksturojumi leņķu analīzē uzrāda tikai negatīvus skaitļus - 9, 6 un 3, toties, analizējot hordas trijstūra malas, saglabājas negatīvā skaitļa 9 serenāde, bet plaknes trijstūrim parādās pozitīvais skaitlis 4. Šis otrais trijstūru pāris izrādijās visai līdzīgs pirmajam simetrisko trijstūru pārim.
Es jau hipotētiski sāku prātot, ka ar piramidu un seno monumentu palidzibu negatīvā enerģija, ko attēlo skaitļi 9, 6 un 3, it kā tiek iedzīta hordas trijstūros zem zemes, bet virspusē (plaknes trijstūros) tiek iegriezta ne tikai negativā, bet daļēji ari pozitīvā enerģija.
Bet leņķi… Trijstūru leņķi uzrāda tikai negativo psihisko enerģiju (skaitļi 9, 6 un 3), un šajā sakarībā var pieņemt, ka tieši tur ar piramīdu un senatnes monumentu palidzibu tiek iznīcināta negatīvā psihiskā enerģija.
Trešais trijstūru pāris Kailass - Stonhendža - Ziemeļpols un Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Tazumala.
To simetriskais izvietojums ari nerada šaubas.
Šajā pāri ietilpstošajam trijstūrim Kailass - Stonhendža - Ziemeļpols ir sekojoši malu garumi:
- Kailass - Ziemeļpols - 6666 km;
- Kailass - Stonhendža - 6666 km;
- Stonhendža - Ziemeļpols - 3999 km.
Trijstūra plaknes un hordas varianta raksturojumu sk. 421. Ipp..
Otrs trijstūris, kas ietilpst trešajā pāri - Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Tazumala.
Šā trijstūra malu garumi ir tādi paši:
- Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - 6666 km;
- Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;
- Bermudu trijstūris - Tazumala - 3999 km.
Abās shēmās redzams, ka trešajā simetrisko trijstūru pāri abi trijstūri uzrāda tikai negativos skaitļus - 9, 6 un 3, un visos raksturlielumos prevalē skaitlis 9.
Ceturtais trijstūru pāris - Stonhendža - Sātana tornis - Ziemeļpols un Bermudu trijstūris - Gao (Mali) - Tazumala. Ari tie ir izvietojušies simetriski.
Ceturtajā pāri ietilpstošā trijstūra Stonhendža - Sātana tornis - Ziemeļpols malu garumi:
- Stonhendža - Sātana tornis - 6666 km;
- Sātana tornis - Ziemeļpols - 4999 km;
- Ziemeļpols - Stonhendža - 3999 km.
Trijstūris Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Tazumala
Trijstūra matemātiskie raksturojumi:
Trijstūris Bermudu trijstūris - Gao - Tazumala
Otrs trijstūris, kas ietilpst ceturtajā pārī - Bermudu trijstūris - Gao - Tazumala. Tā malu garumi:
- Bermudu trijstūris - Gao - 6666 km;
- Gao - Tazumala - 4999 km;
- Tazumala - Bermudu trijstūris - 3999 km.
Šā trijstūra matemātiskie raksturojumi ir tieši tādi paši kā iepriekšējam ceturtā pāra trijstūrim.
Tādējādi ceturtajā trijstūru pārī matemātiskie raksturojumi atkal pārsvarā uzrāda negativos skaitļus 9, 6 un 3, bet plaknes trijstūru malu raksturojumā parādās skaitlis 4.
Pigktgis trijstūru pāris - Ēģiptes piramīdas - Ziemeļpols - Stonhendža un Meksikas piramīdas - Tazumala - Bermudu trijstūris, kurš tāpat ir simetriski izvietojies zemeslodes ceturtdaļā.
Šajā pāri ietilpstošā trijstūra Ēģiptes piramīdas - Ziemeļpols - Stonhendža malu garumi:
- Ēģiptes piramidas - Ziemeļpols - 6666 km;
- Ziemeļpols - Stonhendža - 3999 km;
- Stonhendža - Ēģiptes piramidas - 3999 km.
Otra piektajā pāri ietilpstošā trijstūra (Meksikas piramīdas - Tazumala - Bermudu trijstūris) malu garumi:
- Meksikas piramīdas - Tazumala - 6666 km;
- Tazumala - Bermudu trijstūris - 3999 km;
Trijstūra matemātiskie raksturojumi:
- Bermudu trijstūris - Meksikas piramidas - 3999 km.
Trijstūris Meksikas piramidas - Tazumala - Bermudu trijstūris
Trijstūra matemātiskie raksturojumi:
Tādējādi piektajā trijstūru pāri visi matemātiskie raksturojumi uzrāda tikai negatīvos skaitļus - 9, 6 un 3.
Sesto trijstūru pāri var saukt par pāri, kas pieguļ mūsu pētāmajai zemeslodes ceturtdaļai.
Šā trijstūru pāra atklāšanas vēsture ir saistita ar tūrisma pārgājienu pa Sajāniem. Kad mūsu grupa ieradās Abakanā (Hakasija), vietējie oftalmologi, vēsturnieki un tūristi mūs sagaidīja pārāk labi, un priekš manis pat bija pasūtits luksa numurs labākajā viesnicā. Mums noorganizēja arī tikšanos ar Hakasijas valdibas priekšsēdētāju Alekseju Ļebeģu. Pierastā pirmspārgājiena nīkšana stacijā izpalika, un mēs savos tūristu tērpos dižojāmies kā goda viesi. Tiesa gan, viesnicas luksa numurā es tik un tā likos gulēt guļammaisā - tas ir pierastāk.
Monuments Salbikskas kurgāns
Neskatoties uz to, Ita mēs steidzāmies ātrāk tikt kalnos, mums noorganizēja pikniku un parādīja slaveno Salbikskas kurgānu. Hakasijas galvenā oftalmoloģe Ļubova Aleksejevna Karamčakova apgalvoja, ka būs ļoti interesanti.
Izrādījās, ka Salbikskas kurgāna ievērojamākā vieta ir monuments Vīrišķā un sievišķā sākotne. Tas sastāv no milzīga, aptuveni 10-15 metrus augsta ieapaļa akmens staba ar paplatinātu augšdaļu, kurš cilvēkiem diezin kāpēc asociējas ar dzimumlocekli. Tam blakus paceļas divas milzīgas akmens plāksnes, kurās ir sprauga, kas cilvēkiem asociējas ar sievietes dzimumorgāniem. Ap šo seksuālo monumentu aplī izvietotas milzigas akmens plāksnes, kas sver desmitiem tonnu.
Vēsturnieki apgalvo, ka akmeņlauztuves bijušas daudzu kilometru attālumā un senie hakasieši pārvietojuši akmens plāksnes, slidinot pa sasalušo zemi, lai gan neviens mūsdienu traktors tās nevar izkustināt no vietas. Oficiāli Salbikskas kurgāns, protams, skaitās kaut kādu puspirmatnēju līderu apbedījumu vieta, bet hakasi vēl atceras leģendu par milziga auguma gaiš- acainiem cilvēkiem, kuriem bijušas neaptveramas spējas un kas parādījušies šajās vietās.
Pašlaik Hakasijā atdzimst šamanisms un vārdi šamaņa meita vai šamaņa dēls vairs neskan eksotiski, bet gan lepni.
Ja uz globusa savieno Salbikskas kurgānu ar Kailasu un Ziemeļpolu, veidojas trijstūris. Tā malu garumi:
- Salbikskas kurgāns - Ziemeļpols - 3999 km;
- Ziemeļpols - Kailass - 6666 km;
- Kailass - Salbikskas kurgāns - 3333 km.
Trijstūris Salbikskas kurgāns - Ziemeļpols - Kailass
Trijstūra matemātiskie raksturojumi:
Pēc tam kad ari attiecibā uz šo trijstūri parādijās jau pierastie raksturskaitļi (tikai negativie skaitļi 9, 6 un 3), man sāka likties, ka ikviens šodien neizskaidrojams senatnes monuments ir novietots uz Zemes saskaņā ar stingri noteiktu matemātisku shēmu. Ikviens senatnes monuments, nevis tikai plašāk zināmie!
Bez tam es sāku domāt, ka, ņemot par pamatu mūsu izdarītos pētījumus un veidojot lidzigus trijstūrus, uz Zemes var atrast tos senatnes monumentus, kuri pagaidām ir mazzināmi vai vispār nav zināmi. Tagad mūs gaida šādi meklējumi. Trijstūrim Salbikskas kurgāns
- Kailass - Ziemeļpols saskaņā ar seno cilvēku plānu zemeslodes otrā pusē preti vajadzēja būt simetriskam trijstūrim. Mēs to atzimējām uz globusa, un trijstūra virsotne iezimējās Argentinas ziemeļos vietā, ko sauc par Tukumanu.
- Vai tur ir kāds senatnes monuments? - es satraukti domāju un uzdevu Aleksejam Saveļjevam un viņa palīgam Igoram Buzajevam pameklēt in- ternetā.
Pēc divām stundām atnāca Igors.
- Nu? Vai tur ir monuments?
- Ne tikai monuments, bet vesels monumentu komplekss - Kvilmess, - Igors atbildēja.
- Divains monuments, - piezimēja Jurijs Ivanovičs. - Sastāv it kā no atsevišķām norobežotām akmens plāksnēm, kas izvietotas dažādos limeņos. Interesanti, kādu funkciju tas pildija? Pasaulē nav divu vienādu senatnes monumentu!
- Oi, Jura, es nezinu! Man šķiet, ka senatnes monumenti tika celti uz tāda zināšanu apjoma bāzes, kāds mums pat sapņos nerādās.Tos ceļot, acīmredzot tika ņemts vērā viss - Kosmosa enerģija,
Zemes enerģija un Cilvēka enerģija. Bet smalkās enerģijas ir for- motropas, tas ir - atkarigas no priekšmeta formas. Es esmu pārliecināts, ka viens no galvenajiem piramidu un monumentu celtniecības mērķiem ir ciņa ar ļaunajām domām. Un ļaunās domas droši vien ir ļoti daudzveidīgas, - es mazliet apjucis skaidroju.
Trijstūra Tukumana - Tazumala - Lieldienu sala malu garumi:
- Tukumana - Lieldienu sala - 3999 km;
- Lieldienu sala - Tazumala - 6666 km;
- Tazumala - Tukumana - 3333 km.
Šā trijstūra matemātiskie raksturojumi ir tādi paši kā trijstūrim Salbikskas kurgāns - Ziemeļpols - Kailass.
Kā redzams, šā trijstūra matemātiskie raksturojumi uzrāda dažādas negatīvo skaitļu 9, 6 un 3 kombinācijas.
Tātad mēs esam apskatījuši 12 simetriskus pāra trijstūrus (6 pārus), kas iezimējas uz zemeslodes ceturtdaļas. Atlicis vēl viens nepāra - trīspadsmitais trijstūris Stonhendža - Sātana tornis - Bermudu trijstūris.
Trīspadsmitā nepāra trijstūra malu garumi:
- Stonhendža - Sātana tornis - 6666 km;
- Sātana tornis - Bermudu trijstūris - 4999 km;
- Bermudu trijstūris - Stonhendža - 6666 km.
Trijstūra matemātiskie raksturojumi:
Kā redzams shēmā, šajā nepāra trijstūrī saglabājas matemātiskā situācija, kas lidzīga daudziem iepriekš analizētajiem trijstūriem, kad visi raksturojumi uzrāda negatīvus skaitļus, bet to vidū ir arī viens pozitivs skaitlis.
Bet tagad, dārgo lasitāj, salīdzināsim visu šo trijstūru matemātiskos raksturojumus.
Trijstūru matemātisko raksturojumu salīdzinošā analīze
Vispirms salīdzināsim visu trijstūru leņķu raksturojumus, izveidojot atsevišķu tabulu.
Tabula redzams, ka ikviena trijstūra leņķi gan plaknes, gan hordas variantā sakrīt. Leņķu raksturojumos visbiežāk sastopa-
ma skaitļu kombinācija 963 - 6 reizes. Kombinācija 666 parādās 5 reizes, bet kombinācija 999 - 2 reizes. Atgādināšu, ka pavisam ir 13 trijstūri un 12 no tiem ir pāra trijstūri.
- Ko tas varētu nozīmēt? - es prātoju, kasīdams pakausi. - Jurij Ivanovič, ko tu par to domā?
- Kolosāli! Leņķu raksturojumos visur parādās tikai negatīvie skaitļi. Neviena pozitiva skaitļa! Tas nozimē, ka šajos trijstūros virpinās negatīvā enerģija un ļaunās domas, kuru raksturojums izpaužas ar skaitļiem 9, 6 un 3, - Jurijs Ivanovičs bija satraukts.
-Mēs jau to gaidījām, kad izvirzījām hipotēzi par piramīdu un senatnes monumentu pretgrēka lomu. Man šķiet, ka tie ir celti pēc ceturtās apokalipses, lai cīnītos ar ļaunajām domām un novērstu kārtējo apokalipsi. Kaut kādu apstiprinājumu šai domai mēs atradām, - grādos izteikto leņķu skaitļu summu saskaitīšana uzrādija tikai negatīvus skaitļus.
- Bet kāpēc parādās tikai trīs skaitļu kombinācijas - 963, 666 un 999? Kāpēc nav 966, 996, 933, 663 un 633? - vaicāja Jurijs Ivanovičs.
- Jura, atcerēsimies Pitagoru. Mazliet brīvi interpretējot viņa vārdus, var teikt, ka skaitlis 3 apzimē līdzsvaru un harmoniju, skaitlis 6- attirīšanos no materiālas dabas netīrumiem, bet skaitlis 9- beigas vai pēdējo instanci. Attiecībā uz jēdzienu ļaunās domas šos skaitļus var interpretēt šādi: 3- ļauno un labo domu līdzsvars cilvēka dvēselē, 6- jūtams materiāla rakstura ļauno domu vai vēlmes kļūt bagātam pārsvars dvēselē, 9 - pēdējā ļaunuma vai ļauno sātanisko domu stadija.
Tieši tad ar troksni atvērās durvis un uz sliekšņa parādijās raženais Sergeja Anatoļjeviča Seļiverstova stāvs un pārtrauca mūsu mierigo atmosfēru.
- Re, ko es atradu! Paskat! - viņš satraukti vicināja papīra lapu. - Vietējie Lieldienu salu sauc par Pasaules nabu, saprotat, na-bu! Vietējā izloksnē tas skan Ta-pi-to-o-te-he-nu-a.
- Šausmīgi sarežģiti, - Jurijs Ivanovičs pazobojās, būdams neapmierināts, ka Seļiverstovs izjauca mūsu domu gaitu.
- Nu kas tur sarežģīts, - Seļiverstovs paskatījās uz Juriju Ivanoviču, - ta-pi-to-o-te-he-nu-a.
- Krieviski daudz isāk būs - naba.
- Izrādās, ka Lieldienu salas rajonā, - Seļiverstovs turpināja, - 1958. gadā pabijusi amerikāņu zemūdene Nautilus un atradusi ļoti augstu pareizas formas zemūdens kalnu. Droši vien tā bija piramida.
- Pilnigi var būt. Starp citu, mūsu pieņēmumi un aprēķini norāda nevis uz pašu Lieldienu salu, bet gan uz vietu aptuveni
150-200 kilometrus uz austrumiem no salas. Iespējams, ka tur arī atrodas šis kalns, - es piekritu.
- Tu, Sergej Anatoļjevič, pats uzvedies kā pasaules naba. Iebrūc un tūliņ pārtrauc citus. Vai tu domā, ka mēs te par sievietēm pļāpājam? Mēs par trijstūriem runājam, caur tiem cilvēku ļaunumu pārskaitām, - Jurijs Ivanovičs saskaitās.
- Serjoža, nāc sēdies un piedalies sarunā, - es teicu. - Tātad, ja par pamatu pieņemam mūsu hipotēzi, ka trijstūros, kas veidojas, savienojot piramīdas un senatnes monumentus, tiek iznicinātas tikai ļaunās domas, tad izvirzās jautājums - kas ir doma?
Kas ir doma?
Atcerējos mūsu trešo ekspedīciju uz Himalajiem, kas notika 1998. gadā. Toreiz mums bija iespēja pētīt īstus Himalaju alu jogus. Ak, cik viņi bija eksotiski! Bet galvenais bija tas, ka jogi varēja lasit cilvēku domas un ļoti skaidri atšķirt labus nodomus no pazemojoši pretencioziem mēģinājumiem aizskart viņu eksotismu.
Ar vienu no jogiem mums izdevās iesaistīties sarunā, un viņš izskaidroja domu lasišanas mehānismu. Izrādās, kā es jau minēju agrāk, jogs domas redz kā trijstūrus. Trenējot domu lasišanas spējas, jogs meditē uz jantras (mistiskas figūras), uz kuras ir attēlots trijstūris, domās griezdams šo trijstūri pa tā līnijām. Kad pēc neatlaidīgiem
treniņiem ir sasniegts nepieciešamais trijstūra griešanās ātrums, jogam paveras domu pasaule. (Jn domas viņš redz kā trijstūrus. Sākot tādu pat domas trijstūra griešanu, jogs no tā nolasa informāciju. Tas viss notiek zemapziņā un izskatās kā zi- beniga cilvēka domu nolasīšana - vēl neesi paspējis uzdot jautājumu, kad jau saņem atbildi.
Ja par pamatu ņem faktu, ka trisdimensiju telpā domai ir trijstūra forma, tad loģiski var izdarit slēdzienu, ka šis trijstūrveida smalkās enerģijas substances informācijas ierakstīšana notiek saskaņā ar diviem parametriem: -trijstūra leņķiem; - trijstūra malu garumu.
Ne velti lingvisti runā par domas divējādo dabu!
Var labi iztēloties, cik daudz un dažādas var būt trijstūru variācijas un to savstarpējās attiecības. Tikpat daudz variāciju ir trijstūru malu garumiem. Tādēļ šādam pierakstam ir jābūt informativi ārkārtīgi ietilpigam.
Acīmredzot jogs uztver visniecīgākās izmaiņas
domu trijstūru leņķos un malu garumos. Bet vispirms jogs droši vien uztver domas trijstūra galveno principiālo raksturu - vai tā ir laba vai ļauna. Gn to viņš dara, summējot leņķu lielumus. Ja parādās skaitļi 9, 6 vai 3, tad doma tiek uztverta kā ļauna, ja citi skaitļi (1, 2, 4, 5, 7 un 8), - kā laba.
Ir 10 ļauno domu un 56 labo domu kombinācijas. Pie ļaunajām domām var pieskaitit trijstūru leņķu summu raksturlielumus 999, 996, 966, 963, 993, 666, 663, 633, 333. Pie labajām domām - 111, 112, 114, 115, 117, 118, 122, 124, 125, 127, 128, 144, 145, 147, 148, 155, 157, 158, 177, 178, 188, 222, 224, 225, 227, 228, 244, 245, 247, 248, 255, 257, 258, 277, 278, 288, 444, 445, 447, 448, 455, 457, 458, 477, 478, 488, 555, 557, 558, 577, 578, 588, 777, 778, 788, 888.
Kad es to visu pastāstīju saviem draugiem, Jurijs Ivanovičs daudznozimigi teica:
- Paskat tikai, ļaunajām domām ir tikai 10 varianti, bet labajām - 56! Tātad iznāk, ka ļaunie cilvēki ir vairāk nekā piecas reizes dumjāki par labajiem, jo, ja ir tik maz domu variantu, gudrs nebūsi.
- Es ari neticu ļaunajiem ģēnijiem, - piebilda Seļiverstovs. - Vai tad Hitlers bija gudrs? Nepietika taču prāta, lai liktu Krieviju mierā. Skaidrs, ka ar desmit domāšanas variantiem bija grūti paredzēt, kā notikumu gaitu ietekmēs lielais aukstums, krievu tautas gars un daudz kas cits. Gn viņa zemo domāšanas spēju 442
rezultāts izvērtās par vācu tautas traģēdiju. Bet Ļeņins un Staļins … eh…
- Kad es agrāk strādāju trasē, tur galvenokārt bija sastopama dumja tauta, ne jau tā, kā mūsu centrā - visi ar inteliģentām frāzēm bārstās, - sāka spriedelēt Jurijs Ivanovičs. - Bet es neteiktu, ka cilvēki trasē bija ļauni. Bija daudz labu viru. Tikai es ievēroju, ka cilvēks, ja pārskaišas vai sāk psihot, kļūst vēl stulbāks. Tas ir - kā tikai domās ielec devitnieciņi, sešnieciņi un trij- nieciņi, tā domāšana tūliņ pāriet uz tiem desmit stulbajiem variantiem. Bet trasē droši vien domāšana pāriet pat tikai uz vienu vai diviem variantiem. Kad psiho, veči tikai bauro vien, vairs pat parunāt nevar.
- Vienreiz, kad es psihoju, es pat galdu gribēju uzgāzt ciemiņiem virsū. Tajā bridi smadzenes bija pilnigi atslēgušās, tikai viens niknums palicis, - viņam piekrita Seļiverstovs. - Tiešām, jo vairāk dusmojies, jo stulbāks paliec. Bez niknuma var ieslēgt visus 56 variantus, bet ar niknumu…
- Zini, ko es teikšu, - Jurijs Ivanovičs kļuva domigs, - domas, kur pārsvarā ir devitnieki, ir ari ļoti viltigas. Kā saka - sātans ir viltīgs. Kad pa domām lēkā devitnieki, psihoze neuznāk, bet
parādās tieksme kādu piekrāpt. Bet piekrāpt jau nav kaut ko radit - tur lielas gudribas nevajag, jābūt tikai nelietim.
Klausidamies šajā sarunā, es domāju, ka ļoti ļaunajiem trijstūra domu variantiem radošā ziņā patiesi ir jābūt mazāk ietilpigiem nekā labajām domām - to pierāda ikdiena, kas apstiprina minētās skaitļu variācijas. Bet droši vien ir ari ļaunu un labu domu kombinācijas, piemēram, 156, 376 vai 129, kas rāda mūsu dzives domāšanas procesa daudzveidību. Sešdimensiju pasaulē cilvēki droši vien ir divas reizes gudrāki par mums, jo domai tur jābūt sešstūrveida, bet deviņu dimensiju pasaulē - tris reizes gudrāki… Pilnigi iespējams, ka tā ari ir, bet iespējams ari, ka es kļūdos.
Pilnigi patiess man šķiet tikai viens postulāts: ja gribat kļūt gudrāki, esiet labāki.
Esmu spiests vēlreiz atkārtoties un atgādināt lasītājam frak- talitātes jēdzienu, kas ir labi pazīstams matemātikā un fizikā. Nebūdams šo divu cienījamo profesiju pārstāvis un pēc savas iniciatīvas apgūstot zināšanas ilgās diskusijās ar šo nozaru zinātniekiem, es fraktalitāti varu definēt kā mērogu dažādību.
Kas ir mērogu dažādība? Tas ir enerģētiskas (vai materiālas) substances stāvoklis, kad nav absolūtos skaitļos (mm, cm, km utt.) izteikta mēra, bet ir tikai relativitāte, viena vieniga relativitāte. Citiem vārdiem sakot, fraktālai substancei ir pilnīgi vienalga - būt atoma, metra, Zemes vai Visuma lielumā.
Vai patiesi tas ir iespējams? Jā, ir. Un ne tikai iespējams, bet tas ir ļoti svarīgi, jo fraktalitāte ir makropasaules un mikro- pasaules vienojošais faktors, kas vieno Visumu, Zemi, cilvēku, molekulas, atomus, neitronus un daudz ko citu.
Fraktalitāte piemīt smalkajām enerģijām, kuru daudzveidība
fizikai pagaidām ir maz pazīstama. Es domāju, ka smalkajā pasaulē pastāv dzīves viļņveida forma vai Tā Pasaule. Kad mēs paši tur būsim, tad sapratīsim, kas ir fraktalitāte. Vajag tikai iedomāties, ka jānokļūst uz Jupitera, un tu jau esi tur. Vajag tikai iedomāties, ka jāieiet elektrona orbitā, un mēs vienā mirkli būsim tur. Vajag iedomāties par Zemes dzīļu apmeklējumu - un mēs būsim tur. Droši vien Tā Pasaule ir ļoti interesanta un cilvēka iespējas tajā - neierobežotas, jo šajā tīrās relativitātes pasaulē nav robežu. Tajā Pasaulē visu izšķir skaitļi, kuru relatīvajām savstarpējām attiecībām ir enerģētiska un pārveidojoša jēga.
Tajā neticamajā pasaulē, kur teiciens uajag tikai iedomāties ir ārkārtigi aktuāls, darbojas fraktalitāte, jo doma ir fraktāļa un zibenīgi izplatās visur. Vajag tikai iedomāties. Bet cilvēks, tas ir, Gars, Tajā Pasaulē arī ir frak- tāls, jo var zibenigi pārvietoties lidzi domai. Iedomājies, ka esi uz Mēness, - un tu tur esi.
Man šķiet, ka uz Zemes dzīvojoša cilvēka domas arī ir frak- tālas. Mēs taču varam iztēloties, ka atrodamies uz Mēness! Bet, tā kā mūsu fiziskais ķermenis nav fraktāls, bet Gars to nevar pamest, mēs nevaram domai līdzi pārvietoties telpā. Gribētos jau, bet nevaram. Jogi to var izdarīt, jo īpaši tie, kas spēj ieiet somati stāvoklī un pamest savu ķermeni.
Tomēr tieši tāpēc, ka mūsu domas ir fraktālas, tās nav tikai
mūsu personīgais atribūts, bet zibenīgi izplatās pa visu Zemi un visu To Pasauli. Mēs vienkārši to nezinām un naivi ceram, ka doma ir slepena. Bet daži cilvēki, piemēram, lielais pareģis Edgars Keisijs, to zināja, jo viņiem ir iespējams ieiet debesu datorā, ko sauc par Akašas hroniku un kur glabājas visu cilvēku domas, kas dzivo un ir dzīvojuši uz Zemes, un nolasīt šo informāciju. Nav jābrīnās par šā debesu datora informatīvo varenību, to ir veidojis Dievs, kura spēks cilvēkam ne tuvu nav aptverams, bet ir jāzina, ka mūsu domas nekur nepa-
zūd, tās tiek saglabātas un analizētas. Jāzina, ka mūsu personīgajā Akašas hronikas failā jāuzkrāj vairāk labu domu nekā ļaunu, - no tā būs atkarīgs visu mūsu dzīvju liktenis. Jābaidās ne tikai no ļauniem darbiem, bet arī no ļaunām domām.
No visa teiktā, dārgo lasītāj, kļūst saprotams, kāpēc Zeme bez žēlastības noslauka no savas virsas visu cilvēci, pārvietojot savu asi, - Akašas hronikā ļauno domu svaru kauss kļūst smagāks nekā labo, bet ļaunas domas nav radošas (atcerieties 10 ļaunos domāšanas variantus un 56 labos domāšanas variantus!) un var izjaukt visu Dieva uz Labā un Mīlestības pamatiem radītās Dzīvības harmoniju.
Man šķiet, ka piramidu un senatnes monumentu būvētāji ir ņēmuši vērā to, ka doma ir fraktāļa, un centušies izdarit tā, lai ļaunās domas tiktu iedzītas jau aprakstītajos trijstūros un tur tiktu iznicinātas, neļaujot tām izplatities pa visu Zemi un To Pasauli.
Kā ļaunā doma tiek iedzīta trijstūrī? Manuprāt, ja cilvēks, kas atrodas kādā no šiem trijstūriem, rada ļaunu trijstūrveida domu, tās zibenīga fraktālā izplatīšanās tiek pārtraukta, norobežojot to attiecigā trijstūra teritorijā. Ļaunā doma neaptver visu Zemi un netiek lidz Tās Pasaules Akašas hronikām. (Jn ir pilnīgi saprotams, ka ieslēgta tiks tā ļaunā doma, kuras matemātiskie raksturojumi sakrit ar tā trijstūra matemātiskajiem raksturojumiem, kurš veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus.
Nodrebēju, atjēdzies no šim domām, un palūkojos uz saviem draugiem.
- Kamēr tu domāji, šef, - teica Jurijs Ivanovičs, - mēs te ar Seļiverstovu sākām spriest par to, kādas ir ļaunās domas. Serjoga saka, ka kareivīgas domas ir kaitigākas par alkatigajām.
- Paklausies, - Seļiverstovs viņu pārtrauca, - alkatīgas domas nevar novest pie kara, bet kareivīgas - gan.
- Bet kādēļ tad karo? - Jurijs Ivanovičs bargi paskatījās uz Seļiverstovu. - Tikai aiz alkatības. Grib vairāk sagrābt svešu mantu. Ari pie mums trasē, kad es tur strādāju, gadijās konflikti starp kravas automašīnu vadītājiem. Nudien neteikšu, ka šoferi būtu īpaši kareivīgi, draudzīga tauta, un vieni paši nekad pie pudeles neķērās. Bet palaid tikai nagus - noskrūvē kādam rezerves riepu vai izņem magnetofonu - ne tikai dabūsi pa fizionomiju, bet ari ar uzgriežņu atslēgu pa galvu. Zagligums nāk no alkatības. Šoferi nemīl alkatīgos.
- Nu, ja jau mēs runājam par trasi, - es iejaucos sarunā, - varu pastāstit, ka es operēju vienu MAZ vadītāju, kuram dzērāju kautiņā iesituši pa galvu ar lielo veseri. Nav saprotams, kā dzīvs palicis! Bedre sejā bija dūres lielumā. Piecas stundas taisiju plastisko operāciju - un iznāca labi. Vēroju viņu pāris gadu - viss
kārtībā. Bet pēc tam viņš ierodas ar jaunu bedri tai pašā vietā, tikai šoreiz tā bedre iegarena. «Ar ko tad tagad iesita?» - es vaicāju. Atbild, ka ar uzgriežņu atslēgu. Lādēdamies taisiju to operāciju no jauna.
- Vispirms dabūt pa galvu ar lielo veseri, pēc tam ar …! Kā viņš vispār dzivs palika? - brīnijās Seļiverstovs.
- Droši vien magnetofonu kādam nočiepa, - Jurijs Ivanovičs izteica pieņēmumu.
- Nu ko! Paanalizēsim uzmanigi vēlreiz visus 10 ļauno domu variantus, - es ierosināju. - Atcerieties, tie bija šādi skaitļu varianti - 999, 996, 966, 963, 993, 933, 666, 663, 633, 333. Izvirzīsim jautājumu - ko var nozimēt katra no šīm skaitļu kombinācijām cilvēka ikdienas izpratnē? Atgādināšu tikai, ka, nedaudz brivi interpretējot Pitagoru, skaitli 3 var uzskatīt par labā un ļaunā līdzsvaru, skaitli 6 - par materiālas dabas ļauno domu simbolu, bet skaitli 9- par sātaniskajām ļaunajām domām.
Pec ilgām diskusijām mēs izdarījām dažus secinājumus un izveidojām vairākus hipotētiskus pieņēmumus. Vispirms bija uzkrītoši, ka no desmit ļauno domu variantiem tikai trijiem - 999, 963 un 666 - bija matemātiski analogi pasaules piramidu un seno monumentu sistēmā.
(999)996. 966.(963)993. 933. (666)663. 633. 333
Trijstūros, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus, parādās tikai trīs leņķu raksturojuma kombinācijas (summējot leņķu lielumus) - 999, 963 un 666
- Ja par pamatu ņem hipotēzi, ka pasaules piramīdu un seno monumentu sistēma tika veidota, lai iznicinātu ļaunās domas, - es prātoju, - tad kāpēc gan tikai trīs ļauno domu veidi var tikt ieslēgti trijstūros, kas veidojas, savienojot piramīdas un senatnes monumentus? Kāpēc netiek ieslēgtas ļaunas domas, kuras raksturo skaitļi 996, 966, 993, 933, 663, 633 un 333?
(Jz šiem jautājumiem mēs nevarējām atrast konkrētu atbildi. Pietrūka zināšanu par smalkajām enerģijām. Mēs vēl pārāk slikti izpratām relatīvo un fraktālo domu pasauli. Tādēļ ikvienam atbildes variantam varēja būt tikai patvaļīga sprieduma raksturs, bet ar tiem es tomēr dališos ar jums, dārgie lasitāji.
Interesanti bija tas, ka no minētajām 10 skaitļu variācijām tikai 999, 963 un 666 leņķu summu summa bija 9, bet pārējos gadījumos, izņemot vienu, 9 neparādījās. Paskatieties paši:
Kāpēc skaitlis 333 neparādās trijstūros, kas veidojas, savienojot piramīdas un senatnes monumentus, ja tas galarezultātā dod 9? Atbildi uz šo jautājumu, dārgo lasitāj, atļaujiet man dot vēlāk, jo tā loģiski izriet no filozofiskiem spriedumiem.
Bet tagad papētīsim visu 13 pasaules piramidu un senatnes monumentu sistēmā ietverto trijstūru leņķu summu summas salidzinošās analizēs tabulu.
Vispār jau šo tabulu varēja ari neveidot. Gz to ir garlaicīgi skatīties - visur tikai devitnieki!
Bet no zinātnes viedokļa šeit parādās ļoti izteikta likumsakarība - absolūti visiem trijstūriem, kas veidojas, savienojot uz Zemes izvietotās piramidas un senatnes monumentus, leņķu summu summa (grādos) galarezultātā dod skaitli 9.
Kāpēc visi piramīdu un seno monumentu sistēmas trijstūri ir saistīti ar skaitli 9?
Balstoties uz spriedumiem, kas jau aprakstīti šajā grāmatā, var pieņemt, ka tieši 9 ir sātaniskais skaitlis. Vai patiešām visi trijstūri norāda uz sātanisko skaitli? Mēģināsim abstrahēties no priekšstata, ka 9 ir slikts un sātanisks skaitlis, un pievērsīsim uzmanibu Pitagora matemātiskajai filozofijai. Tā labi izklāstīta brīnišķīgajā Vladimira Babaņina grāmatā «Dižo piramīdu noslēpumi» (izd. Laņ, St-Pēterburga, 1998, 303.-357. Ipp.).
Saskaņā ar Pitagoru skaitlis 9 simbolizē dievišķās radīšanas cikla beigas un … atgriešanos sākumstāvoklī.
Ar vārdu sākums Pitagors saprot monādi (jeb pirmmatēriju, jeb prānu, jeb dievišķo DNS), no kuras tika radītas dažādas dzīvības formas, izmantojot, kā norādīts dažādos avotos, Domu un Mīlestibu. Mums, protams, ir grūti aptvert jēdzienus Doma un Mīlestība kā dzīvību radošus spēkus, jo mēs esam materializēti un piezemēti, bet mēs varam saprast, ka vārdā monāde slēpjas kaut kas tīrs un dzivību apliecinošs. No tā izriet, ka skaitlis 9 sastāv it kā no diviem komponentiem - sātaniskās enerģijas un atgriešanās pie sākuma monādes.
Dīvains skaitlis ir 9! Ne tikai biežāk par citiem sastopams skaitļu rindās, bet ari vēl divdabis. Tomēr šajā skaitļa 9 div- dabībā, manuprāt, ir ļoti dziļa un ļoti svariga jēga. Šķiet, ka Radītājs ļoti viltigi, gudri un ģeniāli ir paredzējis, kā no skaitļa 3 caur skaitli 6 Ļaunums palielināsies lidz skaitlim 9, kad pēdējai sātaniskajai instancei, ko atveido skaitlis 9, parādās tieksme pašiznicināties un atgriezties pie sava pirmsākuma (monādes), lai, nožēlojot pagātni, sāktu visu no jauna.
Vienkāršā valodā runājot, šī situācija atgādina cilvēku, kas savā sātaniski ļaunajā uzliesmojumā gatavs skriet ar pieri sienā. Ikviens no mums pazist un atceras cilvēkus, kas, nevaldāma niknuma vai atriebības kāres vadīti, gājuši bojā paši sava ļaunā
dulnuma dēļ. Par tādiem cilvēkiem krievu sādžā runā aptuveni tā: - Tas Vaņka gan bija muļķis! Kā sadzeras, viss tā dreb no niknuma, ka meičas bēg uz visām pusēm kā tādas kaziņas. Nu, un sava niknuma dēļ ari galu dabūja - puisis, meiteni aizstāvēdams, ar viņa paša pudeli pa galvu iesita. Nu, un nomira Vaņ- ka no sava dulnuma.
Sātans droši vien ir viltigs un gudrs, bet dusmu uzplūdā, zibinādams devītniekus pa labi un pa kreisi, pats nemana, ka viņa miesīgie devītnieki pēkšņi pāriet citā kvalitātē, un sātans krīt nebūtībā, izkusdams pirmmatērijā un pazuzdams uz visiem laikiem. Sātaniskais devītnieks ir viltīgi bistams ari pašam sātanam. Radītājs
to ir ņēmis vērā… un
izmantojis šo sātaniskā dulnuma fenomenu pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmas izveidošanai. Man šķiet, ka tai stāvēt pretim var tikai dēmonisks ļaunums.
Visos trijstūros, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus, saskaitot leņķu summas, visi leņķu raksturojumi noteikti uzrāda skaitli 9. It kā tas būtu pats ļaunākais skaitlis! Bet tas ir ari ipašs skaitlis - caur to var iznīcināt ļauno enerģiju.
Tā mēs visi sākām saprast mehānismu, ar kādu piramīdas un senie monumenti iznīcina ļaunās domas. Tas ir ļoti interesanti. Bet par to mēs parunāsim mazliet vēlāk. Bet tagad, dārgo lasītāj, es gribētu turpināt pārdomas par ļauno domu veidiem, talkā ņemot loģiku un dzives pieredzi. Protams, mēs šajos spriedumos līdzināsimies maziem bērniem, jo mūsu prāts un ari tehnoloģiskais līmenis nav salīdzināms ar piramīdu būvētāju neizsakāmi augsto līmeni. Tomēr, kā saka, mēģināts nav zaudēts.
Šo stāstu man gribētos sākt ar hipotētisku atbildi uz iepriekš uzstādīto jautājumu: kāpēc pasaules piramidu un seno monumentu sistēmas trijstūros netiek iznicinātas ļaunās domas ar raksturojumu 333? Arī šī skaitļu kombinācija taču, saskaitot summas, noved pie skaitļa 9 (3 + 3 + 3 = 9), caur kuru var iznicināt šā tipa ļaunās domas!
Acīmredzot trijstūrveida domu 333 var uzskatīt par simbolu Ļaunā un Labā līdzsvaram dvēselē, jo saskaņā ar Pitagora mācību skaitlis 3 ir harmonijas un līdzsvara zīme. Šādas domas nav jēgas iznīcināt, jo tiks iznicināts arī domā ietilpstošais Labais. Bet tas nav saprātīgi - cilvēkiem ar tādām domām ir iespēja kļūt labākiem, tas ir, pārslēgt savu domāšanas procesu uz labo domu variantu.
Man šķiet, ka uz Zemes ir ļoti daudz cilvēku, kuru domas pieder tipam 333. Vismaz ir zināms, ka nereti tādas domas rodas arī ļoti labiem cilvēkiem un izpaužas tādējādi, ka cilvēks grib atriebties pāridarītājam, ar ļaunu panākt taisnības uzvaru un tamlīdzigi. Diemžēl reti kurš spēj ievērot dievišķo principu nesodi vai Dievs sodīs.
Var teikt, ka mūsdienu sabiedrībā valda pat 333 tipa domu kults un propaganda. Manuprāt, šīs parādibas tipiska izpausme ir amerikāņu bojeuiki, kuros galvenais varonis (ar anaboliķu palidzibu uzaudzētiem muskuļiem) nogalina desmitiem cilvēku un uzvar šajā asiņainajā drāmā, apliecinot labā uzvaru pār ļauno un sludinot principu atrieb pāridarītājam. Neraugoties uz to, ka šie Holivudas šedevri ir truli štampi, cilvēkiem tie patīk un komerciāli ir ļoti izdevīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka cilvēku mentalitātē pārsvarā ir 333 tipa domas, kur labais un ļaunais ir cieši blakus, un ka bez ļaunā it kā ir garlaicīgi dzīvot.
Tomēr pēdējā laikā daudzi cilvēki novēršas no amerikāņu bojevikiem. Piemēram, Francija ir aizliegusi šis kinoprodukcijas demonstrēšanu, savu ricibu argumentējot ar to, ka tā cilvēkos audzina nežēlību. Arī daudzi amerikāņi saka:
- Es ienīstu televīziju. Visur tikai sprādzieni un slepkavības, liekas, ka cilvēka dzivibai nav nekādas vērtibas.
Bet komercija ir komercija. (Jz trijnieku psiholoģiju balstīto boje- viku demonstrēšana zeļ un plaukst, nostiprinot asiņainas nežēlības pastāvēšanas tiesības labā aizstāvības aizsegā, kas it kā attaisno šo nežēlību. Aprobežoti cilvēki, kuriem ļoti patīk bojeviki, šo filmu varoņus uzskata par piemēru un sāk viņus atdarināt, tādējādi saldinot savu dziļo skaudību pret gudriem un labiem cilvēkiem, kurus, iespējams, domās nogalina, iztēlojoties tos par viltigiem ļaundariem un spriežot savu aprobežoto
tiesu. Ne jau tāpat vien bojeviku varoņus parasti tēlo aktieri ar attistitiem muskuļiem un neapgarotu sejas izteiksmi. Šie aktieri stāv tuvāk tiem, kurus Dievs ar prātu nav apveltījis. Aprobežotie cilvēki, protams, pat nenojauš, ka labs un aprobežots cilvēks ir pat simpātisks, jo atgādina lielu nesaprātīgu bērnu un izraisa cilvēkos labas aizbildniecības jūtas. Bet bojeviki virza šos Dieva apdalītos cilvēkus agresivā gultnē ar pašapliecināšanās pieskaņu. Tāds jau ir triju trijnieku (333 tipa domu) likums - uz kuru pusi pagriezīsies, uz to arī iesi.
Ja šiem trīs trijnieku līdz-svara cilvēkiem hroniski pārsvarā
būs novirze uz Ļaunā pusi, tad agrāk vai vēlāk 333 tipa domās parādīsies 6 vai 9, un cilvēks saslims ar ļaunumu. Gn no tādiem ar niknumu un ļaunumu saslimušiem cilvēkiem ir jābaidās.
Skaitļa 6 parādīšanos starp trijniekiem (piemēram 336) saskaņā ar Pitagora teoriju var interpretēt kā alkatigi materiālistisku tieksmi. Ja piedevām šis cilvēks vēl ir ari stulbs, tad viņa domu gaita būs, piemēram, tāda:
- Kāpēc tu paņēmi manu zīmuli? Tas ir mans zīmulis, ne tavs. Mans, saproti, mans! Tūliņ atdod!
Tāds cilvēks nav agresīvs un vēl nav saslimis ar alkatibu, viņš vienkārši ir sīkumains,
viņu apvaino un kaitina necieņas izrādīšana viņa personibai. Vai viņā izveidosies neapturama un visaptveroša alkatība vai ne - nav zināms.
Bet man šķiet, ka visbiežāk driz vien pēc tam, kad domās parādās 6, tur būs ari 9. (Jn reizē ar skaitli 9 nāk arī stipra vēlēšanās nodarīt kādam ļaunu. Šī vēlēšanās urda no iekšpuses un izpaužas tā, ka cilvēks sāk izjust prieku, ja kādam citam neveicas vai notiek kāda nelaime. Un Dievs no Dvēseles pazūd pavisam.
Ar to es vēlreiz gribēju uzsvērt, ka cilvēkiem ar 963 tipa domām Dievs pamet dvēseli pavisam. Piramīdas iznīcina tieši tādas domas, jo tās ir pilnīgi atšķirtas no Dieva. Bez tam negativās 963 domas acīmredzot ir visizplatītākais domu tips uz Zemes, jo no visiem 13 trijstūriem, ko veido piramīdu un seno monumentu sistēma vienā zemeslodes ceturtdaļā, 6 trijstūru leņķu raksturojums ir 963, bet kombinācija 666 parādās 5 reizes un 999 - 2 reizes.
Kā izpaužas 963 tipa domas? Ja tādas domas pārsvarā ir sievietei, tad Krievijā viņu tēlaini sauc par čūsku ueceni. Bieži vien tādām sievietēm ir eņģeļa sejiņa un ļoti labs izskats, viņas prot taisīt actiņas un runā laipnā, patikamā balsi. Vīrieši viņu priekšā parasti dižojas, izriež krūtis un neapzināti izjūt sava nozīmiguma uzplūdus. Protams, šie virieši nojauš, ka sava nozīmīguma lēkmjveida uzplūdi ir saistīti ar viņos mītošā dievišķā elementa uzstāšanos salīdzinājumā ar šo bezdievīgo sievieti: «Paskat, kāds tu esi labs». Šī sava nozīmiguma sajūta tā paņem savā varā, ka vīrietis turpina dāmas priekšā plātīties kā gailis, neraugoties uz citu cilvēku brīdinājumiem, piemēram:
- Vai tu, Vasjka, pavisam prātu esi zaudējis? Atver taču acis!
Maška taču ir čūska, ista čūska! …………….. Nāks laiks, iedzels tā, ka pagalam būsi.
Bet pēc tam kādubrīd Vasjka ievēros, ka viņa izredzētā ir sik- manīga un nekad nespēj no sirds kaut ko uzdāvināt tuvam cilvēkam. Drīz vien Vasjka sāks nogurt no nepārtrauktajiem padomiem palikt kāju priekšā savam draugam un ieņemt viņa amatu, kas ir augstāks. Kādā brīdi Vasjka visdrīzāk pakļausies pārliecināšanai, ka visi cilvēki ir slikti un ka jācinās ar viņu pašu metodēm, izdaris kaut ko nekrietnu, pēc tam piedzersies un dzērumā uzkliegs savai izredzētajai, kuras priekšā vēl nesen bija tik saldkaisli plātijies:
- Ko tu man iestāstiji, čūska tāda! Koļam es vairs acīs nevaru skatities! Sirdsapziņu savu esmu aptraipījis.
Dvēseles lidzsvars būs zudis, un Vasjka sāks dzert arvien biežāk, lidz pienāks reize, kad, sadzēries pārnācis mājās, viņš ieraudzīs, ka viņa izredzētās acis ir aukstas kā ledus. Vasjka vaidēdams saķers galvu, cenšoties atvairīt šā acu skatiena radi- to pretīgo sajūtu, zemapziņā aptverot, ka tajās nav nekā no Dieva. Nespēdams analizēt savas jūtas, Vasjka, protams, nesapratīs, ka šajās svešajās, ledainajās acīs spulgo sātaniskais elements un viņa dievišķais pirmsākums cenšas pretoties sātanam. Vasjka tikai pacels dūri un dusmās iesauksies:
- Nositīšu, sterva!
Bet ledainās acis viņu atturēs, un Vasjka, plosīdamies sašutumā un dūres vistidams, aizies gulēt.
- Par maitu kļūstu, vai? - viņš vēl iemiegot nodomās.
Cilvēkiem, kuru domās dominē skaitļu kombinācija 963,
manuprāt, nav Sirdsapziņas. Kas ir Sirdsapziņa? Man šķiet, ka Sirdsapziņa ir labā mērs cilvēka dvēselē. Mums visiem ir pazīstama šī smeldzošā sajūta krūtīs, kas rodas brižos, kad apstākļi mūs noliek izvēles priekšā - darit vai nedarit nekrietnību? Tieši šī sajūta mūs aptur. Tā nav atkariga no mūsu apziņas, tā neparādās dvēselē pati no sevis, to it kā sūta kāds no augšas. Sirdsapziņu var saukt par Dieva sūtītu brīdinājumu. Tā ir tieša Dieva ietekme uz cilvēku.
Cilvēks, kura sirdsapziņa ir tīra, ir patiesi laimīgs. Viņa skatiens ir atklāts, viņš ir pārliecināts par sevi, laipns un sirsnīgs, lai gan - visai iespējams - nav bagāts. (Jn kas tad ir bagātība? Kā saka, desmit uzvalkus mugurā neuzvilksi un desmit dzives nenodzīvosi. Toties cilvēkam ar tiru Sirdsapziņu pieder lielāka bagātība - dvēseles miers un tuvība Dievam.
Cilvēkam ar aptraipītu Sirdsapziņu krūtīs visu
laiku ir smaga, žņaudzoša sajūta. Šī sajūta pastiprinās, atceroties to nelaimīgo bridi, kad viņš ir gājis pret savu Sirdsapziņu, un ar laiku pieklust tikai nedaudz. Cilvēks, cenšoties atbrīvoties no šīs mokošās sajūtas, cenšas pierakstīt tam, pret kuru ir aptraipījis savu Sirdsapziņu, fantastiski viltīgus nodomus, bet transa vai slimibas laikā šī sajūta atgriežas un, it kā sitot ar bomi pa galvu, atkārto: «Tu aptraipīji, aptraipīji, aptraipīji savu Sirdsapziņu!»
- M-m… - cilvēks mokās neko citu nespēs izdvest.
- Kas tev sāp? - naivi jautās tas, kas būs pie slimā un… Sirdsapziņas mocītā cilvēka gultas.
- Kreisajā sānā iedūra, - samelos cilvēks ar aptraipitu Sirdsapziņu.
Aptraipitu Sirdsapziņu var saukt par Dieva sodu. Sodu par saviem grēkiem cilvēks saņems Tajā Pasaulē, un to mēs uzzināsim tad, kad būsim tur. Bet par aptraipītu Sirdsapziņu cilvēks saņem sodu tepat, uz Zemes, un pie tam nekavējoties.
Mans draugs Veners Gabdrahimovičs Gafarovs - mūsu pirmās Himalaju ekspedīcijas dalibnieks - reiz man parādīja interesantu rakstu vietējā avizē, kuru bija uzrakstījis kāds lauku skolotājs. Tur bija rakstīts par V. I. Ļeņinu pirms nāves. Ja šim rakstam var ticēt, tad paralizētais Ļeņins pilnmēness laikā visu laiku raudzījies debesīs ar šausmās pārvērstu seju un kliedzis
vienu un to pašu: «A-la- la… a-la-la… a-la-la…» Viņš kaut ko redzējis debesis. Iespējams, ka viņš, kā domā raksta autors, transa stāvoklī redzēja to sodu, kāds būs jāsaņem Tajā Pasaulē, un lūdza Dievu apžēloties. Tā kā viņš bija paralizēts, tad nespēja krievu valodā pateikt vārdu Dievs un sauca daudz vieglāk izrunājamo ebreju vārdu, kas apzīmē Dievu - Alla (varbūt Allāhs?). Bet… viņa mocības sākās vēl uz Zemes. (Jn mocīja viņu Sirdsapziņa. Kā tad būs tur, Tajā Pasaulē?…
Man nez kāpēc šķiet, ka Tajā Pasaulē saņemamais sods līdzinās tam, ko izjūt cilvēks ar aptraipītu Sirdsapziņu. Bet šī briesmīgā sajūta tur acīmredzot ir daudz stiprāka. Tā tik ļoti grauž un skrāpē dvēseli, ka cilvēks ir gatavs uz visu, lai tikai no tās atbrīvotos. Tāpēc droši vien Šajā Pasaulē ir labāk dzīvot saskaņā ar Sirdsapziņu.
Es neaizbraucu uz Ameriku, kad mani kopā ar visiem izgudrojumiem centās nopirkt par daudziem miljoniem dolāru, es neaizbraucu no Cfas uz Maskavu, lai taisitu karjeru un… tā tālāk. Kāpēc? Sirdsapziņa neļāva. Visi (Amirs Saļihovs, Rišats Bulatovs, Sagits Musli- movs, Rafiks Ņigma- tullins, Venera Gaļimova, Mātans Seļskis, Jura Va- siļjevs, Vaļa Jakovļeva, Ļaļa Musina, Klāra Zah- vatkina un citi) visgrūtāko
mani tikai savas Sirdsapziņas dēļ. Kā es varētu dzīvot bez viņiem - cilvēkiem ar tīru Sirdsapziņu? Es nevarētu.
Atceros pirms vairākiem gadiem redzētu videofragmentu, kur rādija, kā uz ielas burkās pārdeva Sirdsapziņu. Trīslitru burka - 5 rubļi, divlit- ru burka - 3 rubļi, litra burka - 1 rublis. (Jn… ja var ticēt sižetam, tad cilvēki pirka Sirdsapziņu. Tātad tā viņus moka.
Cilvēkus, kuru domās dominē 963 tipa domas, kā mēs jau runājām, raksturo tas, ka viņiem nav Sirdsapziņas un tā viņus nemoka. Viņi priecājas par citu cilvēku bēdām. Viņi ir atšķirti no Dieva, un Dieva ietekme viņus nevar skart. Šie cilvēki izjauc līdzsvaru visos garigās dzives limeņos un veicina zemiska, graujoša elementa ieviešanos skaistajā un daudzveidīgajā Dieva raditajā pasaulē. (Jn tikai piramidas, tikai svētās piramīdas spēj sagraut šis trūdus radošās domas. Bet cilvēki ar kauna traipu 963 dzīvo mūsu vidū, un visbriesmīgākais ir tas, ka viņi domā. Bet paies laiks un ari viņi nonāks Tajā Pasaulē, kur gaida nenovēršams sods.
Otrs domu tips, ko piramidas iznicina, ir 666. Saskaņā ar Pitagora matemātisko filozofiju un mūsu izklāstīto loģiku var teikt, ka cilvēki, kuru domās dominē skaitļu kombinācija 666, ir maksimāli materiālisti. Tas ir - viņu materiālistiskie centieni aptver pilnigi visu, neatstājot garīgajam ne mazāko vietiņu.
Ar skaitļu kombināciju 666 apzīmogotu cilvēku galvenā īpašība ir alkatība. Tas nav ekonomiskums, taupi- gums vai aprēķins - un pat ne sīkstulība, bet gan slimīga visaptveroša alkatība, kad, kā saka, cilvēks ir gatavs savu māti pārdot bagātības dēļ.
Cilvēkiem ar 666 tipa domām alkatiba bieži vien pāriet paššaustīšanas un pašspidzināšanas pakāpē. Cilvēks neatļaujas neko priekš sevis tikai vienas kaisligas vēlēšanās dēļ - krāt, krāt un vēlreiz krāt. Tādi cilvēki desu griež plānās šķēlītēs, pērk pašu lētāko šņabi, nevienu neaicina pie sevis ciemos un tā tālāk. Toties par brīvu, pieēdas un piedzeras līdz ūkai. Šo cilvēku galvā nepārtraukti rosās kāriga dominante - krāt priekš nebaltām dienām. Nebaltajām dienām viņi upurē visu - draudzību, milestibu, labu garastāvokli, izklaides un daudz ko citu. Kaut gan, ja šis nebaltās dienas, kuru gaidīšanai veltīta visa dzīve, pienāk, cilvēki ar 666 tipa domām parasti nespēj atvērt savu melno dienu maciņu.
Es pazinu kādu medicīnas institūta pasniedzēju, kurš nekad
nebija precējies un jau 10-15 gadus vasaru un ziemu staigāja vienā un tai pašā tumši zilajā mēteliti, lidzinādamies bomzim. Pēc kāda laika viņš saslima ar plaušu vēzi un, gulēdams uz nāves gultas, pasauca pazistamu sievieti, lai atvadītos. Sieviete palūdza naudu viņa kopšanai un bērēm. Viņš izrakstīja čeku par 300 rubļiem, bet pēkšņi uzsauca aizejošajai sievietei:
- Marija Ivanovna, stāvi! Nāc atpakaļ! Atdod manu čeku!
Kad sieviete atdeva čeku, viņš to saplēsa ar vārdiem:
- Nē, es nevaru.
- Bet tas taču ir priekš jums, jūs taču saprotat, ka pavisam driz…
- Es visu saprotu, bet nevaru.
Drīz vien šis cilvēks nomira, un viņu apbērēja par medicinas studentu savākto naudu. Uz kapa palika miets ar liķa numuru morgā. Bet uz krājgrāmatiņas palika 49 000 pilnvērtīgu padomju rubļu.
Tajos pat padomju laikos es reiz nolēmu sievai nopirkt (pareizāk sakot, dabūt) modernu somu mēteli. Man paveicās, jo biju ārstējis acis kādai sievietei, kurai bija tais laikos ārkārtīgi nozimigs darbs - veikala vaditāja. Viņa pat apsolīja dabūt nevis tikai vienu, bet divus mēteļus, par 500 rubļiem katru. Otru es piedāvāju nopirkt savam paziņam Andrejam, kas bija ļoti bagāts
(baumoja, ka viņam uz krājgrāmatiņas ir 100 000 rubļu) un kas sagājās ar kādu šķirtu sievieti, kuras līdzekļi bija visai ierobežoti.
Pēc mana piedāvājuma Andrejs sāka izvairīties no šīs sarunas, sakot, ka vēl nav galīgi izlēmis - saistit savu likteni ar šo sievieti vai ne.
- Bet tu taču pastāvīgi esi pie viņas, ēd vistu un visu pārējo. Tu viņai kaut ko dāvini? - es pajautāju.
- Nu… vēl ne…
-Tad uzdāvini! (Jzdāvini viņai mēteli. Skaties, kādā novalkātā paltrakā tava sieviete staigā. Kāds viņai būs prieks! Dod 500 rubļus un pasniedz viņai dāvanu.
-Tu saproti, es vēl neesmu galīgi izlēmis…
-Ko?
- Es viņai uzdāvināšu mēteli, bet viņa pēkšņi… aizies pie cita…
- Nu un tad?
- Saproti, vajadzigas garantijas, ka pie cita ne… - Andrejs samulsa.
- Kādas garantijas? - es sāku skaisties. Tu dosi 500 rubļus vai ne?
- Nevaru, - Andrejs ar grūtibām izspieda.
- Bet vai tu saproti, ka viņa jau zina par to mēteli, kurš tev jādāvina? Viņa pazīst to veikala vadītāju un sarunu par mēteli manai sievai sāka tieši tava sieviete. īsi sakot, dod 500 rubļus un beidz māžoties! - es pārgāju uzbrukumā.
-Nē!
- Bet vai tev nešķiet, ka šo 500 rubļu dēļ, kuri pie tavas algas ir nieka summa, tu zaudēsi miļoto sievieti, ar kuru satiecies jau vairākus gadus?
- Es saprotu, bet mīlestību jau nemēra ar naudu, - Andrejs teica lepni atmestu galvu. - Ja viņa mani mīl tikai naudas dēļ, tad…
- Tu viņai palīdzi ar naudu?
- Nē…
- Viņas alga taču ir tikai 104 rubļi, bet tu visu laiku ēd pie viņas… Viņa cenšas, taupa katru kapeiku, lai tev būtu labi. Tev jādod tie 500 rubļi!
- M… m…
- Nu, tu dosi vai ne?
- Zini, ko es tev gribu pateikt, - Andrejs pacēla acis. - Ja viņa būtu mana sieva, tad tavējā salīdzinājumā ar viņu būtu plika. Saproti - plika!
-Ko?
- Plika!
Tai bridi viņa acis kļuva miglainas un pavērsās augšup. Man likās, ka Andrejs domā par savu gadiem ilgi krāto bagātību. Varbūt miglaino acu priekšā zib visa viņa nauda - čaukstošas banknotes ar specifisku smaržu. To bija daudz, ļoti daudz, veseli simts tūkstoši. Bet, ja no 100 000 rubļiem atņem 500 rubļu, tad paliks vairs tikai 95 500 rubļu! Tikai 95 500 rubļu! To nedrikst pieļaut, nedrikst! Tik daudzus gadus krāju, neko priekš sevis neatļāvos, braucu tikai trolejbusā par 5 kapeikām, bikses pirku reizi 10 gados, bet ziemas mēteli (vēl no skolas laikiem) nesen apgriezu uz otru pusi un vēl tagad tajā staigāju, desu pirku tikai pašu lētāko, vairījos no draugiem, jo viņi prasīja, lai nopērku pudeli… un te pēkšņi… tūliņ liec galdā 500 rubļus. Nē, nē, es nevaru! Nauda ir mans spēks, mans balsts un mana vara! Re, cik tās ir daudz! Drīz būs vēl vairāk! Es to mīlu!
Andrejs papurināja galvu, it kā atbrīvodamies no parādības, un teica:
- Atšķirībā no tevis, Ernst, es esmu ekonomisks cilvēks.
- Bet priekš kam tu krāj?
- Kā, priekš kam?
- Nu, priekš kam, priekš kam?
- Nu… nebaltai dienai.
- (Jn kas ir ta nebaltā diena? - es turpināju viņu tirdit.
- Kā kas?
- Kas, kas? Ir taču paruna - «labāk simts draugu nekā simts rubļu». Ja notiks nelaime, nauda nepalīdzēs, bet draugi palidzēs.
- Tu saki, nebaltā diena, - Andrejs aizdomājās un atkal iegāja tādā kā transā. Es domāju, ka viņa acīs atspoguļosies nemiers un bailes, bet tajās atainojās saldkaisls aizkustinājums, kā cilvēkam, kurš nepārtraukti pieskaras slimam zobam un gūst saldi pretrunigu baudu. Viņš, protams, saprata, ka nauda nevar visu glābt, bet viņš to milēja, mīlēja naudu un gribēja redzēt tās varu. Viņš uztvēra naudu kā dzivu būtni - varenu, skaistu un visspēcīgu - un pielūdza to, atdeva tai visu savu milestību ar tādu kaisli, salīdzinājumā ar kuru milestiba uz sievieti bija tirais sikums. Viņš ne tikai gribēja, lai šī nebaltā diena pienāktu, viņš ilgojās pēc tās, lai redzētu savu Milestibu, savu Dievu - naudu, tās visvarenību.
- Nu, kas tad ir tā nebaltā diena? - es pārtraucu viņa domu gaitu.
- Nebaltā diena - tas ir… m… m… m… - Andrejs apstiprinoši pakratīja dūri.
Šā nelaimīgā mēteļa dēļ Andrejs bija spiests šķirties no savas sievietes. Es, pretrunīgu jūtu mākts, centos sakrāt vēl 500 rubļus tam mētelim, bet nevarēju, jo mana alga bija maza.
-Tu saproti, - viņa raudādama teica, - pa visu šo laiku, kopš mēs ar Andreju tiekamies, viņš ir uzdāvinājis man šokolādīti par 34 kapeikām un … pudeli limonādes. Bet es viņu milēju, dzirdīju un ēdināju, galds vienmēr bija pilns - kartupeļi, kāposti, tomāti un … vista. Droši vien, ka viņš nemilēja.
- Ne jau tevi viņš mīlēja.
- Ko tad?
- Naudu.
Ari Andrejs ļoti pārdzīvoja šķiršanos no miļotās sievietes.
Viņš kļuva pavisam pelēks, sakrities un, atnācis pie manis, daudzreiz raudāja, sacīdams:
- Pirmo reizi dzīvē taču biju iemilējies! Pirmo reizi! Bet viņa! E-eh, viņa mani nemīlēja, viņa milēja manu naudu.
Andrejs stāstīja, kā ciešanu lēkmē gandriz gribējis padarīt sev galu un ka nav pārliecināts, vai to ari neizdarīs.
- Dod 500 rubļus, es nopirkšu viņai mēteli un varbūt visu nokārtošu, - es palūdzu.
Andrejs skumji paskatījās uz mani un noraidoši papurināja galvu.
Tāpat kā cilvēki, kuru domās dominē skaitļu kombinācija 963, ari 666 tipa domas ir atšķirtas no Dieva. Arī no šiem cilvēkiem Dievs aiziet pavisam. Tikai iemesls ir cits - patiesa milestiba uz citu Dievu - Naudu. Alkatīgs cilvēks var iet uz baznicu, var runāt par Dievu, pat bārstīt frāzes no Bībeles, mācot citus …, bet viņš nemīl īsto Dievu - Radītāju, jo viss alkatīga cilvēka dvēseles potenciāls ir aizņemts ar elkvei- da milestibu pret mākslīgu cilvēces darinājumu, kas dod cilvēkam Varu un Bagātību, - Naudu. Bet mīlestība uz elku, lai arī tas būtu no papira, ir grēks, briesmīgs grēks, jo šī mīlestība stiprina dzīves zemos un netīros principus, liekot tos augsto un evolucionāri noteikto principu vietā. Alkatigs cilvēks ir kaisligs savā mīlestībā, bet viņš nemīl to, kas viņam kā Dieva radībai jāmīl.
Himalaju jogi saka, ka alkatība ir dvēseles slimība. Ja tas tā ir, tad jāatzist, ka ievērojama zemeslodes iedzīvotāju
daļa ir slima. Kad es sāku braukāt pa pasauli kā acu ķirurgs, es uz daudzu zemju un dažādu kontinentu ārstiem skatijos ar bērnišķīgi naivu pārliecību, ka ārsta galvenais mērķis ir palīdzēt slimniekam līdzjūtības un mīlestības vārdā. Bet, reizi no reizes vīlies, es sapratu, ka pacients pirmām kārtām ir naudas iegūšanas objekts. Es neesmu pret to, ka par operācijām un mediķu darbu ir jāmaksā, es esmu pret to, ka ārsti uzstājas pret jaunām ārstēšanas metodēm savu finansiālo interešu dēļ, kas maskētas ar ķirurģisko nepilnvērtību. Piemēram, daudz izdevīgāk ir pilināt acis zāles (slimnieks pastāvīgi nāks un maksās naudu), kuras tikpat kā nepalīdz, nekā izdarīt operāciju un cilvēku izārstēt. Slimība ir finansiāli izdeviga! Nu, bet ja saslims tava māte… vai… tu pats?
Ja Krievijā stāsta anekdotes par čukču naivumu, tad Eiropā - par šveiciešu alkatibu. Nevaru pateikt, vai šveicieši patiešām ir tik alkatīgi (Šveicē esmu bijis tikai vienu reizi), bet esmu novērojis, ka alkatība ir iesūkusies visā zemeslodē un pat piramidas,
senās piramīdas, manuprāt, netiek galā ar alkatigo 666 tipa domu plūsmu, un šīs domas aizlido uz To Pasauli, sagandē mūsu Sākotnējo Dzimteni un fiksējas debesu datorā, ko sauc par Akašas hroniku.
Nākamais domu tips, kuru piramīdas iznicina, ir 999. Ari šie cilvēki ir kaislīgi savā mīlestībā, pat ļoti… bet viņi mii nevis Dievu, nevis māti, tēvu vai bērnu, - viņi kaisligi mii paši Sevi. Cilvēkam, kura domās dominē 999, ir tikai viens Dievs - viņš Pats, kura priekšā nobāl Dievs Radītājs. Citiem vārdiem sakot, tas ir cilvēku tips, kurus sauc par egoistiem.
Kāpēc šie cilvēki tik ļoti mii sevi? Iemīlēties sevī taču ir muļķīgi! Atbildi uz šo jautājumu var dot skaitļa 999 analīze. Tur, kā jau minējām, mīt sātaniskais pirmsākums. Bet sātaniskais pirmsākums ir pilnīgi svešs dievišķajam pirmsākumam. Tieši tā - svešs! Sātaniskais pirmsākums daudzos aspektos konkurē ar radošo un labdabīgo dievišķo pirmsākumu, tas pēc savas dabas ir postošs un ļauns. Tā ir dzīves melnā puse. Tā ir tumsa. Tādēļ cilvēki, kuru galvā parādās 999 tipa domas, kļūst mums sveši, pārvēršas par svešķermeņiem mūsu, Dieva radību, vidū. Mēs viņus nemīlam.
Bet cilvēkiem ar zīmogu 999 mēs, Dieva radības, arī esam garigi un psiholoģiski sveši. Tādēļ viņi mūs nemil un ignorē, īpaši neieredzot Dievu, kuru mēs pielūdzam un kuru godinām kā Raditāju. 999 tipa cilvēks acīmredzot tomēr saprot, ka viņu ir radījis Dievs, nevis Lucifers, bet svešā sātaniskās domas enerģija, kas iespiedusies viņa apziņā, dara savu melno darbu un attālina viņu no Dieva. Tāds cilvēks droši vien gribētu pielūgt Sātanu, bet zemapziņa čukst un atgādina par viņa īsto piederibu dievišķo radību kategorijai. Cilvēks sāk mocīties un svaidīties, atrod izeju, atzīstot sevi par unikālu Dabas veidojumu, kas balstās uz diviem pirmsākumiem - sātanisko un dievišķo. No šīs domas viņam kļūst vieglāk, viņš lepni paceļ galvu un ar nicinājumu noraugās cil
vēkos, pie sevis atkārtodams: «es esmu ūnikums, es esmu ūnikums, es esmu ūnikums…» Bet driz vien pēc vārda ūnikums nāk truls un neloģisks vārdu savienojums Es esmu Dieusf. Ši trulā doma viņam šķiet kā atklājums, pie kuras viņš tik vēlu nonācis savas pieticības dēļ. Nāk dvēseles atvieglojums un rodas vēlme veikt dižus varoņdarbus, pakļaut sev nesaprātīgos un otršķirigos cilvēkus, lai lemtu to likteņus. Katrs iebildums šķiet nepareizs, katra paša doma - ģeniāla un… cilvēks pamazām iemīlas pats sevī. Parasto cilvēka patmīlību nomaina iemilēšanās sevī. (Jn kā tad ar mīlestību uz citiem cilvēkiem? (Jz Dievu? Vai tad tie ir mīlestības vērti? (Jn tikai kaut kur dziļi dvēselē dažreiz droši vien iezogas šaubu vilnis, kuru nekavējoties padzen domas uzliesmojums, liekot lepni izsliet zodu un pavērt muti.
Tādu cilvēku, ja tas ir vīrietis vai vismaz zilais, tautā sauc par Narcišu. Narcisiem tik dižoties spoguļa priekšā, raustīt laukā no deguna matiņus, un nelielu pūtiti viņi uztver kā traģēdiju. Bet, lai cik dārgus krēmus ari nelietotu šāds vīrietis, lai cik noslēpumaini nesmaidītu, sievietes viņā iemilas ļoti reti, jo ar septito prātu jūt šo ārkārtējo patmilibu un iekšēji ir greizsirdīgas uz viņu pašu. Ar Narcišu var aizrauties tikai gatavās muļķes un tukšgalvītes. Bet tādas viņu neapmierina.
Nepatīkami ir tas, ka reklāmu veidošanai visbiežāk tiek uzaicināti tieši vīrieši - Narcisi. No televizoru ekrāniem nāk tādi devītnieki, ka viņu reklamētais produkts šķiet kā inde, sevišķi gadījumos, kad viņi, caur pieri lūkodamies, ar baudu kaut ko nokož vai iedzer malku kāda saķimiķota dzēriena. Reiz man gadījās parunāties ar to firmu vadītājiem, kas taisa reklāmu. Atbilde uz manu jautājumu, kāpēc viņu produkcija ir tik zemas raudzes, bija visai dīvaina: «Tautas masas ir stulbas un dumjas, tāpēc tām patik tieši šāda reklāma.» Tomēr es esmu pārliecināts, ka tā nav, un tādēļ gribētu atzimēt, ka šāda reklāma demoralizē un notrulina garu. Manuprāt, reklāma kļūst ar katru dienu trulāka. Nav izslēgts, ka driz vien televizoru ekrānos varēs redzēt, kā Narcisi ar elegantām kustibām plūc no deguna spalviņas, skatoties uz mums caur brillēm, kas atgādina devītniekus.
Ja nu šie paši sevi iemīlējušies cilvēki ar 999 tipa domām tikai dižotos spoguļa priekšā! To vēl varētu pārdzīvot. Diemžēl viņiem piemit vēl viena īpašiba - skaudība. Tā kā cilvēki ar 999 tipa domām kaisligi un ar milzīgu iniciatīvu ceļ debesis paši sevi, tad tikpat stipri viņi mokās, skaužot citus cilvēkus, kad jūt, ka tie ir labāki, stiprāki un gudrāki par viņiem. Ar tikpat kaislīgu iniciatīvu viņi cīnās ar cilvēku, pret kuru izjūt skaudību, cenšoties dot
nāvīgu triecienu, ilgi laipojot un gaidot savu stundu.
Šis situācijas dziļais netaisnigums slēpjas apstākli, ka apskaustais cilvēks ne pie kā nav vai- nigs. Viņa vaina ir tikai tā, ka viņš ir labāks. Tieši tādēļ 999 tipa domas ir ārkārtigi grēcigas un baismīgas, jo nostājas pret cilvēka svētajām tiesībām maksimāli izmantot dievišķo principu Realizē sevi pats.
Nedod Dievs, ka realizēsies skaudiba! Tad, piemēram, skaudigs un egoistisks zinātniskās pētniecības institūta direktors noēd visus talantīgos zinātniekus, savāc ap sevi viduvējības un sagrauj institūta zinātnisko potenciālu.
Atceros, kā pirms daudziem gadiem tā institūta direktors, kurā es kopā ar kolēģiem strādāju, mūsu grupas darba pārbaudei organizēja komisiju pēc komisijas un reiz skaidri pateica: - Pats nobeigšos, Muldašov, bet tevi es iznicināšu! Toreiz viņam izdevās iznicināt mūsu darba grupu. Bet pagāja laiks, un dzive visu nolika savā vietā.
Bet ja nenovidigs cilvēks nonāk visas valsts vadībā? Sekas nebūs ilgi jāgaida. Sāks kristies ekonomika, zels korupcija, kapitāls plūdis prom no valsts. Bet tam par iemeslu būs vienkāršs postulāts - var un vajag pieļaut visu negatīvo, lai uz zagļu bandas fona varētu izlikties par hegemonu.
Tomēr pati baismīgākā 999 tipa domu izpausme ir nenovīdības un skaudības izmantošana par politisku ieroci. Domāju, ka komunisma teorija ir balstīta tieši uz to. Iedziļinieties devīzē proletariāta hegemonija. Pati par sevi šī devīze ir ļoti viltīga: izpildītājs (proletariāts) tiek pasludināts par vadītāju un komandieri (hegemonu) zinātniekiem un citiem cilvēkiem, kuru projekti tam jāīsteno dzīvē. Dabiski, ka, nometot važas, tas ir, domas, kas proletariātam jāīsteno dzīvē, tas nonāk suspendētā stāvokli un, tā kā pats nespēj izstrādāt šīs idejas un projektus, sāk skaisties un apskaust garigā darba strādniekus, kas liek viņam strādāt. Devize proletariāta hegemonija noved pie ārkārtīgi dziļas pretrunas, kad izpildītājs jūtas augstāks par vadītāju, un veicina gan ekonomikas, gan dzīves sabrukumu. Šī devize stimulē mūžseno skaudibu un nenovidibu attiecībā uz gudriem cilvēkiem un padara to likumīgu. Šajā viltīgajā devīzē ir jūtams sātaniskais pirmsākums.
Ari otra komunisma devize - vienlidziba - ekspluatē skaudibu un nenovīdību. Cilvēki pēc savas dabas nevar būt garigi vienlīdzīgi, tādēļ ari devize vienlīdzība padara par likumīgu viduvējības skaudību attiecībā uz gudru un labu cilvēku. Ja devize būtu vēderu vienlīdzība, to vēl varētu pārdzīvot, bet tā skan lepni - vienlīdzība… likumigs
Komunismu var saukt par skaudības un nenovīdības piesātinātu sabiedrību.
Es domāju, ka tas ari izskaidro faktu, kāpēc komunisms vienmēr saistās ar represijām - nenovidigi cilvēki nonāvē tos, kurus apskauž. Pie tam - nonāvē labākos. Komunismu var saukt par skaudības triumfu.
Ja piramīdas neiznīcinātu 999 tipa skaudigi egoistiskās domas, tad visa ši negatīvisma straume 476 skauģis, protams, sāks stučīt par savas nenovīdības objektu, pierakstīs tam fantastiskus grēkus - kontrrevolucionāru darbibu, spiegošanu kapitālistu labā un tamlīdzīgi. Bet valsts vadītāji, kas paši iegrimuši skaudibā viens pret otru, šos rakstītos faktus pieņems ar sātaniska slepkavas baudu.
ielauztos Tajā Pasaulē un … tad kārtējā apokalipse droši vien būtu notikusi 1937. gadā! Bet Raditājs nepieļāva, ka Dieva radījumi - cilvēki - kļūtu par sātaniskas enerģijas avotu. Piramidas mūs izglāba.
Mans brālis Alberts Muldašovs - bioloģijas zinātņu kandidāts un daudzu monogrāfiju autors - sameklēja dokumentus par mūsu vectēva Iskan- dera Lutfulloviča Mulda- šova represēšanu. Vienkāršs mežsargs 1937. gadā tika notiesāts uz 13 gadiem sakarā ar apsūdzību spiegošanā Japānas labā (un tas - (Jrālu mežos). Spriedumu pasludināja lielais trijnieks, kura sastāvā, manuprāt, ietilpa PSKP apgabala komitejas sekretārs, leTK priekšsēdētājs un prokurors. Svētā Trīsvienība, kā mēdz teikt?!
Atceros, kā vectēvs stāstija, ka viņam vairākas dienas nav devuši ūdeni,
bet pēc tam aizveduši uz pirti, sautējuši un iedevuši rokā glāzi ūdens. Ja nenoturēsies un sāksi dzert - šāviens deniņos, ja noturēsies - sautēs vēl.
- Vectētiņ, kāpēc viņi tā da- rija? - mēs bērnibā naivi jautājām.
- Dēliņi, tie jau nebija cilvēki, tie bija sātani, - vectēvs toreiz atbildēja.
Atceros ari, ka otrs mans brālis (dviņubrālis) - Eduards Muldašovs, šos vārdus izdzir- dis, raudāja. Bērnibā iegūtā pieredze izveidoja Eduardu par ļoti labdabīgu cilvēku. Šī lab- dabiba padarīja viņu par lielisku ķirurgu, slimnieki saka, ka viņam ir stipras un labas rokas.
Tātad, beidzot nodaļu par ļauno domu veidiem, man gribētos atzīmēt, ka 963 un 666 tipa domas ir pretigas un zemiskas, bet 999- baismigas. Žēl, ka nav neviena likuma pret skaudību un nenovīdību! (Jn tāda ari nevar būt. Vienkārši no sirds jātic Dievam!
Protams, var iztēloties ari citas ļauno domu variācijas - 996, 966, 993, 933, 663, 633
un 333, kas neatspoguļojas pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmā. Piemēram, cilvēku ar 996 tipa domām varētu saukt par nenovīdīgo sātanu, ar 966 tipa domām - par ļoti nenovīdīgu velnēnu, 993 - sātans, kurš dažreiz var arī piedot, 933 - grēkus nožēlojošs velnēns un tā tālāk.
Bet pasaules piramidu un seno monumentu sistēma pirmām kārtām iznicina domas 963, 666 un 999. Kāpēc tieši tās? To zina tikai Šambala, pēc kuras plāna tika celtas piramīdas un senatnes monumenti. Bet vienu niansi mēs tomēr zinām - tieši šis skaitļu kombinācijas (963, 666 un 999), summējot leņķu summas, noved pie skaitļa 9, kam ir divējāds raksturs un kas negaidīti simbolizē beigas un atgriešanos pirmmatērijā.
Domādams par ļauno domu iznīcināšanas mehānismu, es pārlasīju ļoti daudzas grāmatas par piramidām un daudzas reizes pārrēķināju visus trijstūrus, mēģinādams atrast kādu matemātisku sakarību. Bet viss izrādijās tik vienkārši! Tik vienkārši.
Tomēr, dārgo lasītāj, lūdzu, pāršķirstiet šo nodaļu vēlreiz un pievērsiet uzmanibu skaitļiem, kas raksturo katra piramidu un senatnes monumentu sistēmā ietilpstošā trijstūra leņķus un malas.
Kā jau, analizējot trijstūru matemātiskos lielumus, minējām, visos variantos skaitlis 9, kas veidojas, saskaitot leņķu summas, domu 963, 666 un 999 enerģiju novirza robežpunktā, tas ir, pirmsiznicināšanas stāvokli (vai robežojas ar atgriešanos pirmmatērijā) pēc principa, ko tēlaini dēvē par «velnišķīgu dullumu». Citiem vārdiem sakot, pēc ieslēgšanas trijstūrī, kur trijstūra domas leņķu summa ir robežlielums 9, doma ir gatava iznīcināšanai.
Bet kā tad īsti tāda negatīva doma tiek iznicināta? Kā tiek panākts, ka ļaunā doma nenonāk Tajā Pasaulē un nesadraņķē mūsu Galveno Dzimteni? Atbildi uz šo jautājumu izdevās atrast (nezinu, protams, pareizu vai nepareizu!), analizējot to trijstūru malu matemātiskos lielumus, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus. Jāatgādina, ka ar malu raksturojumu mēs saprotam tris skaitļus, kur katrs nozīmē skaitļu summu, kas iegūta, saskaitot katras trijstūra malas lielumus. Piemēram, trijstūra «Kailass - Stonhendža - Ēģiptes piramidas» malas ir 6666 km, 3999 km un 4999 km, un šā trijstūra malu raksturojums būs 634 km, jo skaitli 6666 raksturo 6 (6 + 6 + 6 + 6 = 24; 2 + 4 = 6), skaitli 3999 km raksturo 3' (3 + 9 + 9 + 9 = 30; 3 + 0 = 3), bet 4999 km-4 (4 + 9 + 9 + 9 = 31; 3 + 1 =4). Ieskatīsimies trijstūru malu raksturojumu tabulā.
Tabulā redzams, ka, gadījumā, ja plaknes trijstūru raksturojumos valda skaitļu dažādība, tad hordas trijstūros - stingri noteikta analoģija, kas ved tikai un vienīgi pie skaitļa 999. Tas ir ļoti zīmīgs fakts, jo attālumi pa hordām starp piramīdām un senatnes monumentiem ir visai dažādi, bet, saskaitot skaitļus, kas apzīmē kilometrus, iznākums ir tikai viens skaitlis - 999. Tātad tur ir kāda likumsakariba! Bet kāda?
Tobrīd es vēl nesapratu, ka savdabīga likumsakariba pastāv ari plaknes trijstūru raksturojumos (466, 634, 633 utt.). Šo likumsakarību es apjautu tikai tad, kad atcerējos Tatjanas matemātisko etīdi ar reizināšanu. Jau toreiz, pirms dažām nedēļām, mēs ar Tatjanu un Juriju Ivanoviču pievērsām uzmanību faktam, ka, reizinot skaitļus, reizēm rezultāts ir vienāds ar nulli (piemēram, skaitlis 6666 - 6x6x6x6 = 1296; 1 x 2 x 9 x 6 = 108; 1 x 0 x 8 = 0). Bet tikai dažreiz! Nebūt ne vienmēr! Varētu domāt, ka šie reizināšanas principi piramidu un senatnes monumentu sistēmā darbojas, pārvēršot par 0 (iznicinot) ļaunās domas. Tomēr mums nebija nekādu pierādījumu..
«Vai tā ir?» es mocījos ar šo jautājumu, pie reizes atcerēdamies ari mūsu pieņēmumu, ka piramidu pakāpieni kaut kādā veidā realizē skaitļu reizināšanas efektu un pārvērš ļaunās domas par nulli.
Mēģināju kaut ko sareizināt, bet nekas nesanāca, - ilgotā nulle neparādījās.
«Paga, paga,» pār mani pēkšņi nāca apskaidrība, «skaitļi, kas veido leņķu summu, jāreizina ar trijstūra malu raksturojumu. Ari trijstūra malām šajā brīnumainajā fraktālajā pasaulē var būt sava loma, ne jau tāpat vien hordas trijstūru malu raksturojums vienmēr ir 999. Trijstūra malas un leņķi ir viens veselums, vienots komponents ļauno trijstūrveida domu iznicināšanā.»
Paņēmu pirmā vienādo trijstūru pāra Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramīdas un Lieldienu sala - Tazumala - Meksikas piramīdas matemātiskos raksturojumus un nolēmu vispirms aprēķināt šo trijstūru hordas variantu:
- leņķu raksturojums - 666;
- malu raksturojums - 999.
Sareizināju abus lielumus lidz pēdējam skaitlim: 666 x 999 = 665334; 6x6x5x3x3x4 = 6480; 6x4x8x0 = 0.
- Vareni! Rezultāts ir nulle - iznicibas skaitlis! - es iesaucos. - (Jn kas būs ar plaknes trijstūru pāri?
Plaknes variantu raksturoja šādi skaitļi: - leņķu raksturojums - 666;
- malu raksturojums - 466. Pēc reizināšanas:
666 x 466 = 310356; 3x1x0x3x5x6 = 0.
- Vēl viena nulle! - es atkal iesaucos. - Vai ši likumsakarība apstiprināsies ari otrajā trijstūru pāri?
Otrā trijstūru pāra Kailass - Stonhendža - Ēģiptes piramīdas un Lieldienu sala - Bermudu trijstūris - Meksikas piramīdas hordas variantu raksturoja šādi lielumi:
- leņķu raksturojums - 963;
- malu raksturojums - 999.
Pēc reizināšanas: 963 x 999 = 962037; 9x6x2x0x3x7 = 0. Plaknes variants:
- leņķu raksturojums - 963;
- malu raksturojums - 634.
Pēc reizināšanas: 963 x 634 = 610542; 6x1x0x5x4x2 = 0.
Tāda pati likumsakarība parādījās visos piramīdu un senatnes monumentu sistēmas trijstūros. Neraugoties uz to, ka viss jau tāpat ir skaidrs, es uzskatāmības labad tomēr sastādīju reizināšanas rezultātu apkopojuma tabulu.
Tabulā redzams, ka visi piramīdu un senatnes monumentu sistēmas trijstūri veidoti tā, lai gan plaknes, gan hordas variantā leņķu raksturojumu reizinājums ar malu raksturojumu lidz pēdējam skaitlim būtu nulle.
Par šo nulli var daudz diskutēt, bet fakts paliek fakts - šādu rezultātu, veidojot piramīdu un monumentu sistēmu, senie cilvēki bija ieplānojuši. Tāpēc mūsu hipotēze, ka 0 šajā sistēmā ir paredzēta ļauno trijstūrveida domu iznīcināšanai.
Vēlreiz ielūkojoties tabulā, var redzēt, ka hordas trijstūros atšķiribā no plaknes trijstūriem vienmēr un visur figurē skaitlis 9.
No tā var secināt, ka hordas trijstūri daudz pamatīgāk iznicina ļaunās domas, jo iznicināšanas process ar skaitļu reizināšanu vienmēr notiek caur ro- bežskaitli 9, kas nozimē, ka ši doma ir gatava iznicināšanai. Šo apgalvojumu apstiprina arī tas, ka hordas trijstūru malu summu summa vienmēr ir 9.
Kā tad notiek skaitļu reizināšanas fenomens ar ļauno domu neitralizēšanu piramīdu un senatnes monumentu sistēmas trijstūros? Kas liek trijstūros ieslēgtajām ļaunajām domām pāriet uz pašiznicinošo reizināšanas procesu? Atbildēt uz šiem jautājumiem es nevaru. Varu tikai izteikt pieņēmumus. Kā jau tika minēts, iespējams, ka piramidu pakāpieni kaut kādā mums nesaprotamā veidā pārnes trijstūrī ieslēgto un trakojošo ļauno domu uz reizināšanas fenomenu. Pakāpienu pa pakāpienam notiek reizināšanas process, zib skaitļi, parādās devītnieki, pēkšņi rodas skaitlis 0, un ļaunā doma jūt, ka iekrit nebūtibā - pirmmatērijā, kur izšķīst un izzūd uz visiem laikiem.
Mēs esam pieraduši uzskatit pakāpienus par kāpnēm, pa kurām var uzkāpt augšā un nokāpt lejā. Bet acimredzot katram piramīdas pakāpienu leņķim un katrai malai ir sava ipaša loma mīklainajā visaptverošajā smalkajā pasaulē. Ne velti daudzas piramidas ir tieši kāpņveida.
Otrs mehānisms, kas, manuprāt, iedarbina reizināšanas fenomenu ar ļauno domu neitralizēšanu, var būt piramīdu izvietojums kompleksā. Ir zināms, ka daudzas piramidas veido kompleksus. Piemēram, Ēģiptes piramīdu komplekss stiepjas gandrīz 1000 kilometru garumā un aptver vairāk nekā 100 piramīdu. Tāpēc nevar izslēgt faktu, ka ļaunā doma, ieslēgta vienā no trijstūriem, kontaktā ar piramidu kompleksu sāk svaidīties no piramidas uz piramidu, iedarbinot reizināšanas fenomenu, kas beidzas ar nulli. Pirmā
piramida, otrā, trešā, ceturtā… nulle… iegrimšana pirmmatērijā.
Nevar izslēgt ari faktu, ka senatnes monumentos, kas veidoti apļa veidā (piemēram, Stonhendža), ļaunā doma sāk griezties, apli pa aplim pārvēršoties par nulli monumenta centrā. Tāpat nevar izslēgt ari vēl daudzus, ļoti daudzus pieņēmumus.
Pētot uz globusa trijstūrus, kas veidojas, savienojot piramidas un senatnes monumentus, redzot piramīdu un monumentu grandiozumu un daudzveidību, gribot negribot jābrinās par seno cilvēku intelektuālo un tehnoloģisko varenību. Viņi, Labākie no Labākajiem, ir saglabāti un, dzīvojot noslēpumainajā Šambalā, varēja un var
redzēt un analizēt domas. Viņiem droši vien bija un ir zinātne par domām. Šī zinātne pagaidām mums nav pieejama un apgūstama, bet šīs zinātnes attīstības rezultātus katrs var redzēt savām acim - tās ir piramīdas un senatnes monumenti.
Man ļoti gribējās noorganizēt ekspedīciju apkārt pasaulei un izpētīt senatnes monumentus un piramidas no šīs hipotēzes viedokļa. Vai tām ir pretgrēka loma? Man šķita, ka, rūpigi izmērot visus piramidu, to pakāpienu un citu sastāvdaļu leņķus, mēs spētu kaut ko saprast. Es labi sapratu, ka tāda veida pētījumi nevar iziet ārpus hipotēzes robežām, jo atšķirībā no senajiem cilvēkiem mēs nespējam saskatīt domas, mums nav ierīču domu analizēšanai un daudz kā cita, bet mēs ļoti vēlamies saprast. Starp citu, vēlēšanās - tas jau ir labi, jo ikviena zinātne sākas ar rūpigu un pedantisku faktu vākšanu, kuri ved pētnieku aizvien tālāk un tālāk vēl neizzinātā miglainajā tālē. Esmu pārliecināts, ka šāda ekspedīcija agri vai vēlu notiks.
Bet pagaidām… Pagaidām ir pāragri domāt par šādu ekspedīciju. Mēs pavisam driz, pēc divām nedēļām, dosimies ne mazāk aizraujošā ekspedicijā un meklēsim Dievu Pilsētu. Vai mēs to Tibetā atradisim? (Jn ko mēs tur satiksim?
- Šef, kamēr tu domāji, mēs ar Juriju lvanoviču jau visas problēmas apspriedām, - atskanēja Seļiverstova balss. - Jurijs Ivanovičs beidza dusmoties uz mani par to, ka pārtraucu jūsu sarunu ar informāciju par Pasaules Nabu, ko sauc Ta-pi-to-te- he-nu-a. Jurijam Ivanovičam ir ļoti žēl, ka viņš radikulīta dēļ nevar piedalīties ekspedīcijā. Starp citu, es atnācu pastāstīt par ekspedicijās aprīkojuma gatavošanu. Vai skābekļa balonus ņemsim? Ļoti ilgi būsim lielā augstumā!
- Nē, skābekli neņemsim. Iztiksim tāpat. Ar baloniem ir liela ķēpa… Paklausieties, ko es domāju… Esmu gandriz vai pārliecināts, ka Dievu Pilsēta sastāvēs no piramīdām un senatnes monumentiem. Citādi nemaz nevar būt. Pretējā gadījumā visa
mūsu hipotēze par piramīdu un monumentu pretgrēka lomu tiks noraidita. Bez tam, man liekas, daļa Dievu Pilsētas piramīdu un monumentu pildīs pretgrēka lomu, daļa - kaut kādu citu. Bet kādu?
Tajā brīdī es ar kaut kādu septīto maņu jutu, ka cita (domājamā!) Dievu Pilsētas (vēl neatrastās!) funkcija būs ne mazāk grandioza, bet tā būs cieši saistita ar pirmo - pretgrēka lomu. Tad es vēl nezināju dižo vārdu matrica.
- Ir jau vēls, varbūt iesim mājās, - teica Jurijs Ivanovičs. - Es apsolīju Vovkam, nu mūsu šoferim, ka rīt palīdzēšu salabot «Ņi- vas» ātrumkārbu. Kaut kas ir noticis ar atpakaļgaitu, viņš nevar parāpties atpakaļ.
- Nu, mēs ekspedīcijā ari atpakaļ nerāpsimies, uz priekšu, tikai uz priekšu - uz Dievu Pilsētu, - Seļiverstovs teica, graciozi atgaiņādams mušu.
- Ritvakar sanāksim kopā ar Šamilu Ciganovu un Ravilu Mirhaidarovu un izanalizēsim piramīdu un senatnes monumentu sistēmas papildu trijstūrus. Tie zēni mums būs vajadzīgi. Šamils ir matemātiķis, Ravils ir bijis Arkaimā.
Kad nākamās dienas vakarā bijām sapulcējušies kopā, sākām skatities, kā izvietoti mazāk zināmi senatnes monumenti un senas pilsētas. Centāmies atrast kādu sakaribu ar piramidu un monumentu sistēmu. Ši nodarbe izrādijās visai saistoša.
- Paskat! - es iesaucos, pētidams globusu. - Senās pilsētas - Venēcija un Atēnas - atrodas uz vienas līnijas, uz tās pašas, kas savieno Stonhendžu un Ēģiptes piramidas. Bez tam man liekas, ka Venēcija un Atēnas šo līniju dala trīs vienādās daļās. Grieķijā es neesmu bijis, bet Venēcijā biju divas reizes. Apbrīnojama pilsēta. Pilsēta uz ūdens. Tāda sajūta, ka pilsēta paredzēta cilvēkiem, kas pa pusei dzivo ūdenī. Bet atlanti dzīvoja gan uz sauszemes, gan ūdeni…
Aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka ekspedīcijā mums izdevās atrast pavisam nopietnas ziņas, ka atlanti dzīvojuši uz Zemes līdz mūsu ēras 7-8 gadsimtam. Tagad mēs pat zinām to vietu, kur atrodas atlantu pēdējā pilsēta. Pilnigi iespējams, ka atlantiem bija kontakti ar grieķu un romiešu civilizācijām un viņi kaut kādā veidā ietekmējuši to attīstību, kaut vai ceļot atlantiem raksturigās pilsētas uz ūdens.
- Mana sieva ir dzimusi pie Hoperas upes, Ukrainā, - teica Jurijs Ivanovičs. - Ne reizi vien esmu bijis sievas dzimtenē. Man ir laba sievasmāte. Atceros, vietējie kazaki stāstija, ka ari kaut kur Ukrainā ir piramīda, tiesa gan, veca un līdzinās pakalnam. Varu parādīt, kur tā atrodas, - uz līnijas Stonhendža - Kailass, vietā, kur linija dalās tris daļās. Re, kur ir!
- Un es atceros, - Seļiverstovs paironizēja, - ka perestroikas laikā, kad tautu krāpa finanšu piramīdas, tādas kā MMM vai Hoper-inuest, jums, Jurij Ivanovič, bija iesauka Hopers Ivanovičs… pēc sievas dzimšanas vietas nosaukuma.
- Ko nu mels.
- Paskat! - es atkal iesaucos. - Senās šumeru pilsētas Babilonas (Irākā) drupas atrodas uz līnijas Ēģiptes piramīdas - Kailass un iezīmē tieši trešo daļu šī attāluma. Bet vēl pēc trešdaļas attāluma ir senā Kandagara (Afganistāna). Interesanti!
Vēlreiz aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka visas šīs sakritības nebija radušās tukšā vietā. Blakus Kailasa kalnam kādreiz ir bijusi pilsēta, kas ari saukusies Babilona… Abas Babilonas atradās uz līnijas Kailass - Ēģiptes piramīdas.
- Skatieties, - Seļiverstovs ar pirkstu bakstija globusu, - Ustjurtas plato Kazahstānā, kur ir Naskas zimējumiem līdzīgi attēli, atrodas uz līnijas, kas trijstūri Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramīdas dala divās vienādās daļās.
- (Jz šīs līnijas atrodas ari slavenā Arkaima ( Ceļabinskas apgabals, pie robežas ar Baškīriju), - iesaucās Ravils Mir- haidarovs. - Kad es tur biju, Arkaima atstāja uz mani lielu iespaidu. Kaut kas nesaprotams! Bet tagad kļūst skaidrs, ka tas bija senatnes monuments. Gn tas ir sistēmā.
- Atcerieties, - Jurijs Ivanovičs paskatijās uz mums ar Ravilu,
- jūs bijāt pārgājienā uz Ziemeļurāliem. Gribējāt atrast Zelta Sievieti. Gn neatradāt! Bet es varu pateikt, kur viņa ir, - uz šis pašas līnijas. Re, kur tās vieta! Bet jūs meklējāt mazliet sāņus, Djatlova pārejas rajonā, kur nezināmu iemeslu dēļ gājuši bojā deviņi cilvēki. Vēl es kaut kur, šķiet, «Skandālos», lasiju, ka tur, Grālos, ir sfinksa - gandrīz tāda pati
kā Ēģiptē. Vietējie mansi stāsta - ja kāds paskatās sfinksai acīs, tūliņ mirst.
- Vai tā sfinksa ir kā medūza Gorgona?
- Kā Gorgona.
- Nu, ja sāksim ticēt «Skandāliem»… - Ravils sabozās.
- Leģendas un pasakas tukšā vietā nerodas, - pamācoši noteica Jurijs Ivanovičs. - Pat dzīvē tādas Gorgonas medūzas atrodas. Atceros vienu jaunu meitieti - kā paskatīsies viņai acis, tūliņ paliksi par muļķi, gars kaut kur aizkrīt un dvēsele sāk šaudīties. Ja viņa būtu atlants, kuru gars bija daudz spēcīgāks, tad, ieskatoties viņai acis…
- Pārvērstos par sālsstabu, vai? - indīgi pajautāja Ravils.
- Nu, ne gluži, bet tomēr…
Beidzot mēs sapratām, ka šī papildu analizē var turpināties bezgalīgi. Bet laika nebija. Lidz ekspedīcijai bija palikušas tikai divas nedēļas. Tāpēc mēs nolēmām matemātiski izanalizēt tikai
tos papildu trijstūrus, kas ietilpst jau atzimetajā trijstūri Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramīdas. Izveidojās sekojoša shēma:
Matemātiķa Šamila Ciganova aprēķini parādija, ka šie monumenti atrodas vienādā attālumā viens no otra un šis attālums ir 1666 km, ja mēra pa līniju, kas dala trijstūri Kailass - Ziemeļpols - Ēģiptes piramīdas divās vienādās daļās. (Jz šis līnijas atrodas (Jstjurtas plato, Arkaima, varbūt ari Zelta Sieviete. Šamils Ciga- novs ir pārliecināts, ka, pēc tam, kad, balstoties uz mūsu pieņēmumiem, kas sākās ar skaitļa 6666 analīzi (seno cilvēku traģiskais vēstijums), būs izveidots Zemes matemātiskais modelis, būs pilnigi iespējams precīzi noteikt vietu, kur atrodas Zelta Sieviete. Protams, ja viņa tiešām ir.
Man negribētos vēlreiz sarežģīt grāmatas tekstu ar atzīmēto tijstūru plaknes un hordas variantu analizi, tāpēc aprobežošos tikai ar šo papildtrijstūru matemātisko raksturojumu uzskaitījumu:
Tabulās redzams, ka šo papildtrijstūru matemātiskie raksturojumi ir ļoti līdzigi galvenā tijstūra matemātiskajiem raksturojumiem. Leņķu raksturojumos tāpat rodas 666 un 999, leņķu summu summa vienmēr ir vienāda ar 9 un tā tālāk. Bet pats galvenais ir tas, ka, reizinot leņķu raksturojumus ar malu rak-
sturojumiem līdz pēdējam skaitlim, vienmēr parādās nulle. Tieši šīs nulles parādīšanās var liecināt, ka ari piramidu un senatnes monumentu sistēmas papildtrijstūros notiek negativās psihiskās enerģijas (ļauno domu) iznīcināšana.
- Zināt, ko es domāju, - teica Jurijs Ivanovičs, ar svilpienu izpūzdams bulgāru cigaretes dūmus, - celdami un iedarbinādami piramidu un seno monumentu sistēmu, lemūrieši un atlanti saprata, ka tās spēka nepietiks, lai iznīcinātu visas cilvēku domātās ļaunās domas. Gn viņi uzcēla papildmonumentus, lai ar mazāku trijstūru palidzibu iznīcinātu ļaunās domas un tās kā trakas neskraidītu pa To un Šo Pasauli.
- Es gan gribu jums iebilst, Jurij lvanovič, - teica Seļiverstovs, palūgdams viņam cigareti, - piramidu un seno monumentu sistēma ir celta ļoti sen, pēc tam, kad bija parādījušies Pasaules Plūdu laikā applūdušie kontinenti un salas. Tajos laikos ari cilvēku uz Zemes bija pavisam maz. Būtu loģiski pieņemt, ka proporcionāli tam, kā uz planētas palielinājās cilvēku skaits, palielinājās ari viņu ļauno domu daudzums. Tāpēc piramidu un seno ņponumentu sistēma, kas bija radīta, lai, kā jau mēs runājām, novērstu kārtējo apokalipsi, bija nepārtraukti jāpapildina, lai tās pretgrēka loma adekvāti atbilstu cilvēces stāvoklim.
- Viņa jau arī tiek papildināta. Papildus uz Gstjurtas plato ir zimējumi, ir uzcelta Arkaima, Ziemeļurālos ari Zelta Sieviete ir nolikta vajadzīgajā vietā, - atskanēja Jurija Ivanoviča replika.
- Bet kāpēc tagad neviens neceļ ne piramidas, ne tādus monumentus? Kāpēc nav ne mājiena par to? ledzivotāju skaits uz zemeslodes 20. gadsimtā ir palielinājies tris reizes, pasaule ir pārdzivojusi šausmīgus karus! Ļaunuma un niknuma kļuvis vairāk! - Seļiverstovs nelikās mierā.
- Kā tad neceļ? Re, biznesmenis, vārdā Golods, ceļ ap Maskavu skārda vai papes piramidas, lai attīrītu Krievijas galvaspilsētu. Lai gan… šis Golods jau nav atlants, tikai uzņēmējs ar zinātniskām spējām. Viņš grib izdarīt labu darbu, nevis tikai turēt naudu bankā vairākām dzīvēm uz priekšu. Droši vien ļoti garīgs un gaišs cilvēks, - piebilda Jurijs Ivanovičs.
- Paskatīsimies, vai Maskava atrodas kādā no piramidu un senatnes monumentu sistēmas trijstūru līniju krustpunktiem - ierosināja Ravils. - Varbūt tur piramidas nemaz nevajag celt.
Mēs sākām pētīt globusu.
- Liekas, ka mūsu galvaspilsēta nav šajā sistēmā, - noburkšķēja Seļiverstovs.
- Laikam nav gan…
- Nu, ja ari Goloda kunga uzceltās piramīdas nevar iekļauties pasaules piramidu un seno monumentu sistēmā, tomēr cilvēks ir izdarījis kaut ko labu. Nedomāju, ka viņš laida piramidā muļķa tūristus un ievāca naudiņu, stāstīdams pasaciņas par organisma atjaunošanos, - Jurijs Ivanovičs nostājās aizstāvja pozicijās.
- No kurienes tad Goloda kungs uzzināja, kādiem jābūt piramidas šķautņu leņķiem, tās izmēriem un citiem matemātiskajiem raksturojumiem? Vai tad viņš zina seno zinātni par domām? Vai viņš var lasit domas? - Seļiverstovs pārgāja uzbrukumā.
- Var būt, ka šis Golods to tiešām nezina. Bet labāk gan uzmeistarot piramīdu un virzīt cilvēkus uz garīgumu nekā, kā tagad iegājies, ātri iegūtu naudu zeķē glabāt, visu mūžu pielūgt šo zeķi Dieva vietā un ticēt, ka ši zeķe neļaus mūža galā sapūt cietumā, - pārliecināti paziņoja Jurijs Ivanovičs. - Pat ja, skatoties uz piramidu, cilvēku garigais limenis tikai pavisam mazliet paaugstinās, mērķis būs sasniegts, jo garīgs domu plūdums kļūst dievišķs.
Kas cēla piramīdas?
- Tomēr, tomēr - kāpēc mēs šodiem neredzam Šambalas darbibu? Notiek taču pāreja uz jaunu gadu tūkstoti! Tieši uz šo laiku taču attiecas visi pareģojumi par pasaules galu! Tagad ir pats īstākais laiks! - Ravils bija satraukts ne pa jokam.
- Driz redzēsim, - daudznozīmīgi noteica Seļiverstovs.
- Ko redzēsim?
- Cilvēkus no Šambalas.
- ???
- Austrumos, - Seļiverstovs aizsmēķēja jaunu cigareti, - gaida jauna pravieša - Maitreijas atnākšanu. Gn, man pat liekas, sākuši viņam celt milzu statuju. Iesvaidītie cilvēki stāsta, ka jaunais pravietis būs milziga auguma. Varbūt tas būs lemūrietis?
- Atveriet logu! Piepīpēts, - palūdza nerunīgais Šamils Ciganovs.
- Tad, lūk, - teica Seļiverstovs, atverot logu, - Eiropā gaida jauna Kristus atnākšanu. Vēl runā, ka ari jaunais Antikrists parādisies. Kādi viņi būs? Neviens to nezina.
- (Jn vai tad viņi, tikko atnākuši uz Zemes, tūliņ sāks celt jaunas piramidas? - sarkastiski pajautāja Jurijs Ivanovičs.
- Nu to gan es nezinu. Viņu prāts ir daudz augstāks par mūsējo.
- Bet man liekas, - sarunā iejaucos es, - ka Šambalas cilvēki ceļ piramidas un monumentus nevis mūsu, bet gan paralēlajā pasaulē jeb, kā saka, citā dimensijā.
- Kāpēc?
- Nebrīnieties, man pat ir daži pieņēmumi, kas to apstiprina, - es turpināju. - Bet vispirms man gribētos pateikt, ka tur, tajā noslēpumainajā paralēlajā pasaulē, droši vien viss ir citādi - citādas debesis, citādi koki, citādi dzivnieki, citādi cilvēki, un nav nekā tāda, kas vienlaicīgi pastāvētu divās pasaulēs. Tikai piramīdas un monumenti vienlaicīgi atrodas mūsu un paralēlajā pasaulē.
- Kāpēc tā?
- Nezinu, kāpēc, bet es tā domāju. Man nez kāpēc liekas, ka paralēlajā pasaulē, kur Šambalā dzivo Labākie no Labākajiem, periodiski tiek celtas piramidas un senatnes monumenti, kuri vajadzigajā brīdi tiek ievaditi mūsu dimensijā, mūsu pasaulē. Tie it kā parādās no nekurienes. Piramidu ievadīšanas mērķus un laiku zina tikai viņi - piramidu būvētāji, bet mēs varam tikai nojaust. Piemēram, pašreiz mēs pētām piramidu un seno monumentu sistēmas trijstūru matemātiskās Īpatnības attiecibā uz cilvēces ļauno domu iznicināšanu.
- Var jau būt, bet var arī…
- Pie tam, - es spītīgi turpināju attistīt pēkšņi nez no kurienes
uzradušos domu, - mūsu telpā (mūsu dimensijā) visdrīzāk tiek ievadita tikai piramīdas domforma, bet noteiktai cilvēku grupai tiek nodotas zināšanas par piramidas materiālo pabeigšanu un spējas izmantot psihisko enerģiju, lai pārvietotu akmens blokus un tamlīdzīgas lietas. Zema garīguma cilvēkiem šādas spējas droši vien nodot nav iespējams. Tādēļ piramidu «materiālo pabeigšanu» droši vien paveica par mums daudz augstāk attis- titie atlanti, kas uz Zemes (mūsu pasaulē) bija palikuši pēc Pasaules Plūdiem, kas notika pirms 850 000 gadu. Tādējādi piramīdas un senos monumentus var uzskatīt par paralēlās un mūsu pasaules kopīgi veidotu kompleksu. - Bet es gribu pateikt, lūk, ko, - piebilda Jurijs Ivanovičs, - es ticu paralēlajām pasaulēm. Cln daudzi tic, ne jau tikai es viens. Netic tikai tie, kuru paralēla pasaule ir Šveice, kur bankā atvērts slepens rēķins. Tu, šef, labāk man pasaki, vai cilvēki no daudz augstāk attīstītās paralēlās pasaules iegriežas arī mūsu pasaulē? Es lasīju, ka iegriežas gan - un pavisam bieži. Bet reizumis ielido ar lidojošajiem šķivišiem.
-Tur jau tā lieta, Jura. Ir sakrājies ne mazums ziņu par to, ka mūs pastāvigi apmeklē viesi no paralēlās pasaules, kuri, iespējams, tieši vadijuši piramidu «materiālo pabeigšanu»… Ieskatīsimies kaut vai Drunvalo Melhisedeka datos grāmatā «Dzivības zieda senais noslēpums». Šis autors izklāsta milzīgu ekstraordināru zināšanu apjomu, kuras nu nekādi nevar nosaukt par «izdomu» vai «fantāziju», jo tās sakrīt ar senajiem priekšstatiem par dzivības radīšanu uz Zemes, un tur ir milzumdaudz pilnīgi konkrētu un precīzu datu un faktu. Saskaņā ar šiem faktiem laikā, kad tika celtas Ēģiptes piramīdas, Ēģiptē valdīja milziga auguma un neparasta izskata cilvēki, kas attēloti, piemēram, Abu Simbelas tempļa statujās. Autors apgalvo, ka no sākuma Ēģiptē valdījuši piektās dimensijas (vai piektā apziņas līmeņa) cilvēki, kuru augums bijis aptuveni 18 metri, un viņu statujas ir veidotas dabiskā lielumā. Ēģiptē valdīja arī cilvēki no ceturtās dimensijas (ceturtā apziņas līmeņa), kuru statujas redzamas Nofretetes templī. Ceturtās dimensijas cilvēkus sauca par Hatoriem. Un, visbeidzot, Ēģiptē valdīja trešās dimensijas (trešā apziņas līmeņa) cilvēki, kuru augums bija 3,0-4,8 metri. Tipiska šo cilvēku pārstāve bija skaistule Nofretete. Viņa bija ļoti gara un izskatījās diezgan neparasti. Viņas augums bija aptuveni 3,5 metri. Pārsteidzoši ir viņas galvaskausa izmēri un tā forma. (Jn tikai pēc tam, kad piramidas un monumenti jau bija uzcelti, Ēģiptē valdīja mūsu otrās dimensijas (otrā apziņas limeņa) cilvēki ar mums pierastu augumu (150-210 cm).
- Ja ticam Drunvalo Melhisedekam, - Seļiverstovs atkal aizsmēķēja cigareti «Vega», - jāatzist, ka piramīdu celtniecībā piedalijušies cilvēki no dažādām paralēlajām pasaulēm vai dimensijām. Šajā procesā dalību ņēmuši cilvēki no trim paralēlajām pasaulēm (trešā, ceturtā un piektā dimensija) un arī mūsu pasaule, tas ir - mūsu otrā dimensija. Tātad piramidas ir ļoti sarežģītas! Lai tās uzceltu, jāsauc paligā paralēlās pasaules. Vienas pasaules zināšanu ir par maz. Iznāk loģiski - piramidas sāk celt visaugstākā limeņa (piektās dimensijas) cilvēki, bet turpina zemāka limeņa (ceturtās un trešās dimensijas) cilvēki. (Jn priekš kā? Priekš otrās dimensijas cilvēkiem, tātad priekš mums. Daudz gan par mūsu ļaunajām domām nākas maksāt Visuma mērogā!
- Ja mēs ceļam statujas, tad noteikti palielinām to izmērus, - ieteicās Jurijs Ivanovičs. Paskatieties uz Ļeņinu - visās vietās tik milzīgs kā ceturtās dimensijas cilvēks. Stāv un kaut kur rāda ar roku. Kāpēc mēs palielinājām viņa augumu? Viņš taču bija pavisam maziņš un vājiņš. Tikai tāpēc, ka Ļeņinu mēs melīgi nolikām Dieva vietā un ar ķermeņa izmēru varenibu kultu veidojām. Mūsu zemapziņā droši vien ir palikušas atmiņas par milziga auguma cilvēkiem, kas nāca no paralēlajām pasaulēm un pārsteidza mūs ar savu diženumu un intelektu. Bet uzbudinātā skulptoru zemapziņa centās piedot viņam citu dimensiju lielo skolotāju vaibstus. Veltigi gan.
- Atšķiribā no mums cilvēki no augsti attistitajām paralēlajām pasaulēm patiesi no sirds ticēja Dievam un labi pārzināja dievišķo pasaules telpu. Tāpēc viņiem pat prātā nenāca doma, ka statujās vajadzētu palielināt sava ķermeņa izmērus. Tas nebūtu korekti attiecībā pret cilvēkiem no tās paralēlās pasaules, kuru apziņas līmenis ir vēl augstāks, un līdzinātos sevis cildināšanai, - piebilda Seļiverstovs.
- (Jn kādā dimensijā dzīvo Sambalā? - Ravils pēkšņi pajautāja.
- Nezinu, - es godigi atbildēju, - man liekas, ka ne jau mūsējā. Bet kādā? Kā mēs jau runājām, Sambalai ir jābūt daudzveidīgai. Ja skatāmies uz to cilvēku statujām, kas attēloti Abu Simbelas templi, rodas priekšstats, ka dažādu dimensiju (vai dažādu pasauļu) cilvēki izskatās diezgan līdzīgi, atšķirīgs ir vienīgi augums. Tomēr… tomēr droši vien telpa ir daudzšķautņaināka, nekā mēs domājam, un paralēlo pasauļu ir daudz vairāk, nekā varam iedomāties, dzivojot mūsu pasaulē ar mūsu apziņas līmeni. Ļoti gudrs cilvēks, visu Krievijas Eiropas daļas musulmaņu lideris muftijs Talgats Tadžutdins reiz man teica, ka Korānā esot minētas tūkstoš paralēlās pasaules.
Cik daudz es toreiz vēl nezināju! Mani mocija domas, kas nekādi negribēja sakārtoties sistēmā. Galvā šaudijās jautājums pēc jautājuma, bet neradās pat hipotētiskas atbildes. Kas izstrādāja piramidu un senatnes monumentu radīšanas principus? Vai tā bija Sam- bala vai cilvēki no paralēlajām pasaulēm? Vai daudzveidīgā Sam- bala dzivo kopā ar cilvēkiem no vienas paralēlās pasaules, vai tā ir zem zemes mūsu pasaulē? Vai tiešām cilvēku ļaunās domas ir tik briesmīgas? Bet varbūt, atšķirībā no mums, paralēlās pasaules kontaktējas savā starpā, jo saprot Dieva radītās pasaules vienotību? Kas ir telpa, un kā to sajust? Vai tiešām tā telpa, kura visu laiku ir ap mums, var būt pavisam citāda? Gn kāda? Vai tiešām uz vienas un tās pašas Zemes, kurai ir noteikti apmēri, noslāņojoties vienai uz otras, var pastāvēt vairākas paralēlās pasaules? Kā tas notiek? Vai tiešām telpa ir tik nozimiga, ka tās iedarbiba uz materiālas dabas objektiem tik ļoti maina to īpašības, ka šie materiālie objekti - vienalga, koks, cilvēks vai akmens - kļūst savstarpēji caurlaidigi dažādās paralēlajās pasaulēs? Gn laiks? Kas ir laiks? Kā tas ir saistits ar telpu? Vai tiešām laiks dažādās paralēlās pasaulēs ari var būt dažāds? Varbūt paralēlās pasaules atšķiras laika ziņā un mēs, cilvēki, nespējam saskatit paralēlās pasaules tāpēc, ka tur ir cits laika plūdums? Vai tiešām matērija, kuru mēs redzam un varam aptaustīt, ir tikai sekundārs un maznozimigs mik- lainā telpas un laika kompleksa substrāts?
Tagad, rakstot šo grāmatu, Dievu Pilsētas meklēšanas ekspedīcija jau ir beigusies. Esmu kļuvis mazliet gudrāks, bet
tikai mazliet. CJz dažiem no šiem jautājumiem jau varu atbildēt ar lielāku vai mazāku hipotētiskas ticamības pakāpi, uz citiem - ne. Bet paies kāds laiks, beigsies jauni pētījumi, tiks apkopoti citi rezultāti, un ari uz šiem šodien neatbildamajiem jautājumiem atradīsies atbildes, lai gan… lai gan būs ne mazāk jaunu jautājumu. Tāda ir dzive, un izziņas robežas ir ļoti plašas. Sākumā pus- mežonīgais vārds «brinums» pamazām apaug ar pārdomām un pierādijumiem un pārvēršas par realitāti, lidz ar to kļūstot garlaicīgs un neinteresants, bet tas iekvēlina ilgas pēc «jauna brīnuma», un sākas jauns pārdomu un pierādījumu loks.
Tomēr es došu kādu mājienu. Tur, tālajā Tibetā, Dievu Pilsētā, mēs kaut kā tūliņ aptvērām telpas un laika lomu. Mēs sapratām, ka telpa un laiks tika izmainiti ar Dievu Pilsētas piramīdu un monumentu palīdzību, lai dzīve uz Zemes sāktu ritēt savādāk nekā agrāk. Mēs uzreiz sapratām, ka telpa un laiks ir galvenais, bet tās matērijas īpašības, pie kurām mēs tik ļoti esam pieraduši ikdienā, pilnībā ir atkarigas no šiem diviem jēdzieniem, kurus ir grūti aptaustīt un izprast. Tur, Tibetas augst- kalnē, mēs jutām paralēlo pasauļu tuvumu un pat redzējām vietas (pat pietuvojāmies tām), kuras senie cilvēki ir speciāli izveidojuši pārejai paralēlajās pasaulēs. Bet par to, dārgo lasītāj, stāstīšu šīs grāmatas otrajā un trešajā sējumā.
- Atcerieties, PSRS laikos iznāca interesants žurnāls «Tehnika molodjoži»? - teica Šamils Ciganovs. - Izskatīju milzum daudz šā žurnāla numuru un atradu, lūk, ko. N. Gončarova, V. Makarova un V. Morozova rakstā (1981) ir minēts, ka indiešu eposā «Mahābharata», senindiešu himnās un arī filozofa Platona darbos ir runa par kaut kādu trijstūrveida Zemes sadalījumu. Vai tas nav tas pats, ko izdarījām mēs? Bez tam šie autori uz globusa savienoja seno kultūru centrus un ari ieguva visai skaidru Zemes sadalijumu trijstūros, četrstūros un piecstūros.
- Tas ir ārkārtigi interesanti, - es teicu.
- Bet es domāju, - Šamils pārliecināti turpināja, - ka mūsu sadalījums trijstūros ir precīzāks, jo mēs par pamatu ņēmām pilnīgi konkrētu skaitli 6666, kas nodots cilvēkiem, kā mēs sakām, seno cilvēku traģiskā vēstījuma veidā. Man kā matemātiķim mūsu shēma, kas sastāv no sērijas simetrisku trijstūru ar vienotiem matemātiskiem raksturojumiem, šķiet ļoti pārliecinoša. Nejaušības izturas pavisam citādi.
- Šef, vai atceries vakaru, - iejaucās Seļiverstovs, - nu to vakaru, kad sievietes mums uzmācās ar smaržām Kenzo, - tieši toreiz mums ienāca prātā Kailasa augstumu (6666 km) salīdzināt ar attālumu no Kailasa līdz Ziemeļpolam (6666 km). Ar to ari viss sākās.
- Tā gan.
- 1984. gada žurnālā «Tehnika molodjoži», - Šamils turpināja, - atradu M. Struņinas rakstu par tā saucamajiem hiperbore- jiem, tiem pašiem hiperborejiem, kurus gribēja atrast Hitlers. Balstoties uz senindiešu eposu Mahabharata, autore apraksta Arktidu, kas atrodas Ziemeļpolā. Klimats šajā zemē ir bijis silts un maigs, jo tolaik Golfa straume plūda lidz Ziemeļpolam un šī zeme bija piemērota dzīvošanai. Autore bija atradusi 1595. gadā izdotu Gerharda Merkatora karti, uz kuras Arktīda (jeb Hiperboreja) sastāv no četrām lielām daļām, kuras atdala no centrā izvietotas iekšējās jūras iztekošas upes. Pašā šīs jūras centrā uz paša Ziemeļpola bijusi melna klints vai leģendārais kalns Meru. Šo kalnu uzskatīja par visvareno dievu mājokli.
- Es taču teicu! - viņu strauji pārtrauca Jurijs Ivanovičs. - Es taču teicu, ka zem Ziemeļpola lediem jābūt senatnes monumentam. Leģendārajam Meru kalnam jābūt monumentam - tāpat kā Kailass ir piramida. Pretējā gadījumā Ziemeļpola punkts nebūtu iekļauts piramīdu un senatnes monumentu sistēmā. Bet pēc tam Meru kalns nogrima zem ūdens. Interesanti, kāds tas bija?
- Tajā rakstā teikts, - Šamils turpināja izklāstīt faktus, - ka
Arktīda gājusi bojā aptuveni pirms 12-13 tūkstošiem gadu, nogrimstot okeānā. Golfa straume mainīja virzienu un sāka apsildit Eiropas krastus.
- Arktīdas bojāeja laika ziņā sakrit ar Platona salas bojāeju Atlantijas okeānā, bet Blavatska raksta, ka uz tās dzīvojuši pēdējie atlanti. Atcerietes, atlidoja Tifona komēta un… Interesanti, kādi bija tie hiperboreji? - Samilu pārtrauca Seļiverstovs.
- Ja spriežam pēc tā, kas lasāms šajā rakstā, - Šamils sāka šķirstīt kserokopijas, - tad hiperborejus sauca par «titānu pēctečiem». Atzīmēts ari, ka hiperboreji kontaktējušies ar senajiem grieķiem.
- Interesanti, - es noteicu. - Tātad hiperboreji dzivoja salīdzinoši nesen. Gn kas tur rakstīts par hiperboreju bojāeju?
- Rakstits, ka, iespējams, viņi pārcēlušies kaut kur citur.
- Kur?
- Par to nekas nav teikts.
- Vai tikai viņi nav atgriezušies savā sākotnējā dzimtenē - tAūžīgajā Kontinentā (Tibeta, Himalaji, Gobi tuksnesis, Altajs), kur viņu senči savulaik glābās no Pasaules Plūdiem? Tur taču atrodas Vara, kuras iekšienē, kā mēs pieņemam, no iepriekš atnestajām sēklām tika no jauna klonēts cilvēks un visas pārējās Zemes dzīves formas. Tieši tur taču acīmredzot glābās labākie atlanti un agrīnie lemūrieši, ieejot somati stāvoklī. No kārtējās globālās kataklizmas, ko pirms 12-13 tūkstošiem gadu izsauca Tifona komētas krišana, taču visloģiskāk būtu bijis glābties tieši Mūžīgajā Kontinentā. Droši vien hiperboreji, zinādami, pa kādu trajektoriju komēta lidos, saprata, ka viņu kontinents Arktida ies bojā, - es prātoju.
- Iznāk, ka pēc kataklizmas viņi turpināja dzivot Mūžīgajā Kontinentā, uzcēla tur pilsētas… - Seļiverstovs konstatēja. - Varbūt Tibetā mēs atradīsim hiperboreju pilsētu? Tai jābūt blakus Dievu Pilsētai! Kāpēc? Tāpēc, ka svētais Kailass viņiem droši vien
simbolizēja un atgādināja dzimto un ūdeņos nogrimušo svēto Meru kalnu Ziemeļpolā.
- Zināt, ko es gribētu uzsvērt, - es teicu. - Saskaņā ar literatūru, kuru esmu varējis izstudēt, Hitlers caur Krieviju gribēja sasniegt Tibetu (Mūžīgo Kontinentu) un atrast tur hiperborejus. Viņš gribēja uzzināt viņu pārcilvēciskās enerģijas noslēpumu un ar tās palīdzību izmainīt pasauli. Bet mēs, prātojot par seno cilvēku traģisko vēstījumu un analizējot dzīves īpatnibas Mūžīgajā Kontinentā, nonācām pie secinājuma, ka pēc Pasaules Plūdiem tieši atlanti deva pirmos «pēcplūdu dzīves» asnus uz Zemes, bet pēc tam izplatījās pa visu pasauli, apgūstot kontinentus, no kuriem bija atkāpies ūdens. No tā var secināt, ka atlanti un hiperboreji ir ceturtās rases cilvēku apzimējumu sinonimi. Var secināt arī, ka Hitlers meklēja atlantus un ticēja, ka viņi vēl ir dzivi.
Droši vien hiperboreji, zinādami, pa kādu trajektoriju komēta lidos, saprata, ka viņu kontinents Arktīda ies bojā
- No visa teiktā var secināt, ka atlanti (vai hiperboreji), kas pirms 850 000 gadu izdzivoja pēc Pasaules Plūdiem, vēl ilgu laiku dzivoja uz Zemes, vismaz lidz nākamajiem Pasaules Plūdiem pirms 12 000 gadu. Vai tā varētu būt? - jautāja Ravils.
- Tā iznāk, - es atbildēju. - Vēl vairāk - man šķiet, ka atlanti palika dzīvi ari pēc otrās kataklizmas (pirms 12 000 gadu) un turpināja dzivot Mūžīgajā Kontinentā. Pretējā gadījumā grūti izskaidrot viņu kontaktus ar grieķiem (hellēņiem), kas dzivoja salīdzinoši nesen. Ari hakasiešu leģenda par milziga auguma gaišacainiem cilvēkiem, kas, iespējams, cēluši Salbikskas kurgānu, liecina par to. Tāpēc nostāsti par titāniem, kas kādreiz dzīvojuši uz Zemes, var būt patiesi, jo tie palikuši mūsu - piektās rases cilvēku atmiņā.
-Man radās priekšstats, ka mūsu rases cilvēki kādu laiku pēc Pasaules Plūdiem ir klonēti no agrīno āriešu sēklas, kas glabājās Varā, bet titāni, tas ir, atlanti, turpināja dzivot, pēc apokalipses beigām iznākot no somati, - Ravils prātoja.
- Vai tiešām jau pavisam driz mēs būsim tajā vietā, Dievu Pilsētā, kur dziļā zemzemē ir leģendārā Vara un titāni no jauna klonēja piektās rases cilvēkus, tas ir, mūs! - Seļiverstovs bija sajūsmā.
- Bet es kaut kur lasīju, ka hiperboreji bijuši atnācēji no kosmosa un izplatījušies pa Zemi, - domigi teica Jurijs Ivanovičs. - To rakstija kāds
muslaiku Iesvaidītais, bet varbūt… tads, kas tikai tēloja lesvai- dito.
-Ja sāksim runāt par visiem rakstiem, ko publicē «Skandāli», tad… - Ravils nosmīnēja.
- Tu labāk ieklausies citu domās, nevis… Jauniņš vēl esi! Nav dūmu bez uguns! - Jurijs Ivanovičs saskaitās.
- Godīgi jāatzist, - es pārtraucu stridu, - ka ziņu par atnācējiem no kosmosa un viņu ietekmi uz Zemes dzivi literatūrā ir ļoti daudz. Ari ļoti nopietnā literatūrā. Kaut vai šumeru ķīļraksti no senās Babilonas. Tur rakstīts, ka pirmo cilvēku uz Zemes (mūsu rases cilvēku) radija anuaki no Niburu planētas. Gn Drunvalo Melhisedeka daudzie fakti par to, kā Zemes dzivi ietekmējuši atnācēji no Sīriusa. Un paralēlās pasaules? Cilvēku dzīves atjaunošana uz Zemes pēc Pasaules Plūdiem nemaz nebija tik viennozimigi vienkārša. Domāju, ka bija ne mazums mēģinājumu. Viss ir ļoti sarežģīti.
Tobrid es nezināju, ka ši nesteidzīgā saruna manā kabinetā kļūs par sākumu skrupulozai analizei, lai izpētītu cilvēku dzives
atjaunošanas vēsturi uz Zemes pēc ceturtās kataklizmas - Pasaules Plūdiem. Es pat nevarēju iedomāties, ka šis process būs tik intriģējoši neviennozimīgs un noskaidrosies, ka tajā iesaistītas ļoti augstas un mums nezināmas tehnoloģijas un… ka Dievu Pilsētai un visai piramīdu un seno monumentu sistēmai tur bijusi sava loma. Bet par to, dārgo lasitāj, es stāstīšu šīs grāmatas trešajā sējumā - pēc tam, kad būšu aprakstījis ceļojumu uz Dievu Pilsētu. Trešais sējums sauksies «Dzīvības matrica uz Zemes».
- Ja jau runājam par to, ka mūsu rases cilvēkus pēc Pasaules Plūdiem klonēja atlanti, - ieteicās Jurijs Ivanovičs, - es nekā nevaru tikt vaļā no vienas domas - vai tad viņi, tas ir, atlanti, nevarēja «uzklonēt» kaut ko labāku? Tik daudz alkašu, prostitūtu, narkomānu, zagļu un muļķu pa ielām vazājas. Pilns! Viņiem visas šīs piramidu problēmas un ciņa ar ļaunajām domām, kā saka, pie kājas. Ne jau mēs, varu likt galvu ķīlā, esam uzcēluši piramidu un senatnes monumentu sistēmu. To uzcēla atlanti kontaktā ar Dižo Sambalu. Varbūt palīdzēja ari atnācēji no citām pasaulēm. Tikai man rodas jautājums - vai mēs, muļķi, esam tā vērti, lai mūsu dēļ visu zemeslodi apvītu ar piramīdu un seno monumentu sistēmu un iznicinātu mūsu ļaunās domas? (Jn vēl viens jautājums. Kāpēc gudrie un stiprie atlanti vairs nedzivo, kāpēc viņi izzuda no Zemes virsas un atdeva savu vietu mums, pirms tam izdarījuši visu, lai mēs ar savām ļaunajām domām neizprovocētu kārtējo apokalipsi?
- Kāpēc?
- Nu tāpēc, ka Dievs ir licis, lai viena cilvēku rase nomainitu otru, bet Labākie no katras rases tiktu savākti Šambalā vai citā dimensijā. Dievam tas ir labāk zināms. Viņš redz visas pasaules vienlaicigi, - atbildēja Jurijs Ivanovičs.
Klausoties šajā sarunā, es domāju, ka acimredzot atlanti, dzīvodami uz Zemes lidz neseniem vēsturiskiem laikiem, patiešām soli pa solim veidoja piramidu un seno monumentu sistēmu, vēroja un analizēja tās darbu, cēla papildmonumentus, lai šīs sistēmas pretgrēku funkcija (un citas mums nezināmas funkcijas) būtu efektiva. Man šķita, ka vispirms tika uzcelta Dievu Pilsēta. No tās arī viss sākās.
- Paklau, - Seļiverstovs ieteicās, - vai mēs to gribam vai ne, piramīdas un senie monumenti tik un tā ir pakļauti laika iedarbībai un pamazām sabrūk. Bet mēs te spriežam, ka ļauno domu iznicināšanā ļoti svarigs ir katrs piramidas leņķis un katrs slipnes grāds. Bet ja nu šo leņķi ir iznicinājis laiks? Vai piramidas pārstās darboties?
- Nepārstās, lieku galvu ķilā, ka nepārstās, - iebilda Jurijs Ivanovičs.
- Kāpēc?
- Man ir paziņa, Vitjka. Bieži vien piestaigā pie mums tehniskajā nodaļā un savu protēzi kustina.
- Kādu vēl protēzi? Acs?
- Nu, nē taču, - Jurijs Ivanovičs ļoti nopietni paskatījās uz Seļiverstovu, - kājas protēzi. Viņam pie ūdenssūkņa norāva labo kāju. Ārsti gadījās nejēgas un kāju nepiešuva, bet veikli pārzāģēja kaulu līdz galam, izmeta bļodā un ieteica iegādāties protēzi. Lūk, no tā laika viņam sāp tā kāja.
- Kur sāp, kapā, vai? - Seļiverstovs bija pārsteigts.
- Vai tu esi prātā jucis? Vitjka taču ir dzivs. Klausīties vajag, es taču teicu, ka Vitjka pie mums piestaigā un savu protēzi kustina.
- Nu, bet kāju pēc apgraizīšanas taču droši vien apraka, - Seļiverstovs nebeidza brīnīties.
- Nevis pēc apgraizīšanas, bet pēc amputācijas. Tu galu galā sēdi blakus mediķiem, - Jurijs Ivanovičs norādija uz mums ar Ravilu.
- Bet kas tad tam Vitjkam sāp? Kājas taču vairs nav.
- Kājas nav, tas tiesa. Bet viņa sāp.
- Kā sāp?
- Viņam sāp… - Jurijs Ivanovičs daudznozīmīgi pacēla pirkstu, - viņam sāp… nu, kā viņu tur… neatceros… vārds tāds jocīgs, līdzigs fantomasam.
- Fantomasam? - Seļiverstovs iepleta acis.
- Ne jau fantomass sāp, bet fantoms, - Ravils pateica priekšā.
- Kā tad, Vitjkam sāp fantoms, - bez mazākā mulsuma teica Jurijs Ivanovičs. - Paskaidrošu, kas tas ir. Katram orgānam ir savs fantoms. Citiem vārdiem sakot, enerģētiskais orgāns, kas sastāv tikai no enerģijas.
-Tātad, kuram tajā ir vairāk enerģijas, tas…
- Es taču par kāju runāju. Par Vitjkas kāju. Par to kāju, kuras nav. Pareizāk sakot, par to, kura bija, bet vairs nav.
- Nu, nu.
- Tad, lūk, šai Vitjkas kājai arī ir enerģētiskais orgāns…
- Kājai ari?
- Nepārtrauc! - Jurijs Ivanovičs uzmeta Seļiverstovam niknu skatienu. - Šis kājas enerģētiskais orgāns var dzīvot bez pašas kājas. Patstāvīgi. Tas stāv kājas vietā.
- Kā tas var notikt?
- Nu, cilvēks stāv. Skaidrs? No vienas puses stāv kāja, no otras - stāv enerģētiskais orgāns, tas ir, fantoms.
- Vai tad Vitjka stāv uz ši enerģētiskā orgāna?
- Nu nē taču, uz protēzes!
- (Jn ko tad dara enerģētiskais orgāns?
- Stāv kopā ar protēzi.
- Ak tā…
- Tad nu tā, - Jurijs Ivanovičs turpināja, - ja Vitjkam ienāk prātā pakustināt kāju, ari enerģētiskais orgāns tūliņ sakustas.
- Ja viņam ienāk prātā pakustināt kāju, enerģētiskais orgāns arī tūliņ sakustas?
-Jā.
- Tas gan ir vareni!
-Tad, lūk, šis enerģētiskais orgāns ari Vitjkam sāp.
-Ja?
- Nu, enerģētiskais orgāns jeb fantoms atceras bijušo kāju un cieš. Kājas vietā rēgojas protēze, un orgāns, tas ir - fantoms, to pārdzīvo.
- Nu gan tu saputrojies!
- Kā tad, - Jurijs Ivanovičs aizsmēķēja. - Aizskaru to vietu, saka Vitjka, kur sāp, bet kājas nav. Cln sāp! Sāp bijušās kājas enerģija, īsi sakot - apraud kāju. Ši enerģija atceras, kā kāja tika traumēta un amputēta. Viņa ir īstās kājas radiniece.
- Bet stāvēt uz kājas fantoma var?
- Nevar. Neizturēs svaru.
- Skaidrs.
- Pateikšu vēl tikai, ka Dievs sākumā cilvēku izveidoja no enerģijas, bet pēc tam no šīs enerģijas veidoja cilvēka ķermeni.
-Ak tā…
- Tāpēc arī ikvienam cilvēka orgānam ir savs enerģētiskais orgāns - tā kopija, tikai enerģētiska, bez miesas. Re, kāds tev liels ķermenis, tātad ari fantoms ir liels. Tavam vēderam ari ir liels fantoms.
- Nu, no tā es ekspedīcijā tikšu vaļā, - Seļiverstovs atcirta.
- Kā tiksi vaļā, tā ari vēdera fantoms samazināsies. Arī zarnu enerģētiskās kopijas kļūs mazākas.
- Jurij lvanovič, tātad arī piramīdām ir fantoms? - Seļiverstovs pajautāja.
- Protams, ka ir. Tu neatradīsi pat visparastāko akmeni bez fantoma, kur nu vēl piramīdu. Tāpēc, saproti pats, Sergej Anatoļjevič, piramida var sabrukt, bet fantoms paliks. (Jz visiem laikiem. Mūžigi. Tas būs tāds pats, kā piramīdas uzcelšanas brīdī.
- Bet kāpēc tu saki, ka vēdera fantoms samazināsies, bet piramidas - ne?
- Vēders nav piramīda.
- Ak tā…
- Pateikšu vēl, lūk, ko, - Jurijs Ivanovičs apdzēsa izsmēķi pret pelnutrauka malu, - šis fantoms sastāv no smalkās enerģijas, tās pašas enerģijas, no kuras sastāv cilvēku domas. Muļķiem (un Vitjka nekad nav bijis ipaši gudrs) fantoms, tāpat kā doma, ir vārgs, gudriem cilvēkiem - spēcīgs. Tāpēc arī Vitjka nevar stāvēt uz fantoma, bet jogi varbūt ari varētu.
- (Jn kā fantoms veidojas? Pats no sevis?
- Doma to zina, doma! Tu taču, Sergej Anatoļjevič, pirms kaut ko dari, vispirms padomā par to un padomā ari, kā to izdarīt. Vitjka gan sākumā darija un tikai pēc tam domāja, tin
palika ar fantomu kājas vietā, to pašu ari droši vien pēc tam piedomāja, redzēdams, ka kājas vairs nav, un gribēdams, lai tā atkal būtu. Fantoms atgriezās, bet kāja palika bļodā.
- Kopā ar fantomu? - Kur?
- Bļodā.
- Bļodai ir savs fantoms. Domāju, ka brīdī, kad Vitjkas kāja ielidoja bļodā, fantoms uzreiz saprata, ka bļoda nav tā radiniece, un atgriezās pie Vitjkas kājas atlikuma.
- (Jn ko piedomāja Vitjka?
- Droši vien apvienoja šo fantomu ar sava ķermeņa fantomu, izvilka savas kājas fantomu no bļodas.
- Ak tā…
- Pateikšu tev, Sergej Anatoļjevič, skaidri un gaiši, - cilvēka kāja var veidot fantomu…
- Ko? Kāja?
- Lūdzu piedošanu, fantomu var veidot cilvēka doma, - Jurijs Ivanovičs samulsa. - Bet vārgu, tādu kā Vitjkam. Atlanti varēja veidot daudz spēcīgākus fantomus, lemūrieši - vēl spēcīgākus. Nu tad viņi ari, tas ir, atlanti un lemūrieši, ar savu domu izveidoja piramidu fantomus, jo vispirms viss bija jārada domās un tikai pēc tam matērijā.
- Vai tas nozimē, ka atlanti materializēja fantomus? Mēs ar šefu redzējām, kā Sai Baba materializēja pelnus.
- Varbūt materializēja, varbūt ari ne. Drīzāk jau lika uzcelt no akmens blokiem, orientējoties no fantoma, kuru redzēja iztēlē. Doma kaut kādā veidā palika karājamies telpā. (Jn celtnieku domas fantomu nostiprināja vēl vairāk.
- Interesanti.
- Zināt, ko es vēl domāju, - Jurijs Ivanovičs atkal aizsmēķēja, - pašu varenāko fantomu var radīt Dieva doma. Tāpēc lemūrieši un atlanti droši vien pielūdza fantomu veidošanu.
- Ko pielūdza?
- Fantomu veidošanu. Nu… pirms tā izveidošanas galvā. Nu… ne jau pašā galvā, bet domās, kas nāk no galvas.
- Bet doma taču aizlido, pie tam momentā. Kā tad tā aizkavējās telpā pie fantoma? - iebilda Seļiverstovs.
- Lai doma neizklistu uz visām pusēm, tev jāmeditē uz fantomu, tas ir, jādomā tikai par fantomu un vairāk ne par ko citu. Citādi taču tu droši vien domā par sievietēm, atceries pāridarijumus… bet jādomā tikai par fantomu.
- (Jn ilgi?
- Ļoti ilgi.
- Cik ilgi?
- Nezinu, varbūt visu mūžu.
- (Jn Vitjka, kuram amputēja kāju, ilgi domāja par savu fantomu?
- Vitjka jau nedomāja par fantomu, viņš savas neizglitotibas dē| neko par fantomu nezināja. Viņš domāja, ka protēze sāp. Pat pie ārsta aizgāja par protēzi sūdzēties. Saka, ka gribējis sāpošo vietu uz protēzes novilēt.
- Nu, un ko teica ārsts?
- Nezinu, ko teica, bet es Vitjam devu padomu pašam ārstēt savu fantomu un nenovelt vainu uz protēzi.
- Ar ko ārstēt?
- Kā tā?
- Nu, pirmkārt, vajag savu fantomu iztēloties veselu, nevis pārgrieztu uz pusēm, - Jurijs Ivanovičs centās to parādit ar rokas vēzienu, - un pēc tam domāt, ka kāja ir, nevis mētājas bļodā.
- Kāda kāja? Enerģētiskā?
- Abas.
- Abas - tās ir divas kājas vai viena kopā ar enerģētisko? - Seļiverstovs bija nesaprašanā.
- Visas kājas.
- Ak tā…
- Gn pēc tam, - Jurijs Ivanovičs koncentrējās, - jāsāk meditēt uz kājām, čukstot, ka tās ir savā vietā tāpat kā agrāk, kamēr Vitjka nesāka strādāt pie ūdenssūkņa.
- (Jn par cik kājām jāmeditē?
- Es taču teicu, ka par abām.
- Es nesapratu, vai abas nozimē vienu vai divas.
- Tas taču ir skaidrs! Viena enerģētiskā plus viena miesas un vēl viena enerģētiskā, un vēl viena miesiskā. Iznāk, ka Vitjkam bija četras.
- Ak tā…
- Pie tam ir jāaizmirst, ka viena ir pazudusi un ir par vienu mazāk.
- Tātad palikušas trīs?
- Jā, bet jāiztēlojas, ka ir visas četras.
- Gn kas tad būs?
- Tad fantoms nomierināsies un, tēlaini sakot, aizmirsis, ka ir nogriezts no ķermeņa, un sāks protēzi uzskatīt par savu draugu.
- Gn protēze pildīs ceturtās kājas lomu?
- Protams, nepilnvērtīgu, bet pildis. Doma fantomu izārstēs. Vitjka tā arī izdarīja.
-Gn?
- Protēze vairs nesāp. Oi, tas ir - fantoms nesāp.
- CIn ar rokām notiek tas pats?
- Ne tikai ar rokām, bet ar visiem orgāniem.
Klausīdamies šajā sarunā un klusibā uzjautrinoties par Jurija Ivanoviča dīvaini tēlainajiem izteicieniem, es sapratu, ka principā viņam ir taisniba. Tautas gudrība, kas mita šai cilvēkā, ļāva viņam saprotami izskaidrot lietas, kas ne vienmēr ir saprotamas pat zinātniekiem.
Atkal atcerējos savu miļo Drunvalo Melhise- deka grāmatu «Dzivības zieda senais noslēpums», kurā minēta ari Gizas piramidu kompleksa celtniecība Ēģiptē. Pēc viņa domām, šo kompleksu cēla augstāk attīstīti cilvēki no citas dimensijas, kuri vispirms bija izveidojuši būvju domformu, kas brīnumainā veidā pārvērtās par grandiozu materiālu celtņu kompleksu.
Mums, protams, ir grūti tam noticēt (lai gan ļoti bieži neticamas biļinas ātri vien kļūst par patiesību), tomēr domformas un ar to saistītā fantoma jēdzieni ir visai interesanti. Ikviens no mums zina, ka jebkuras lietas, piemēram, instrumenta, izgatavošana sākas ar tā konstrukcijas pārdomāšanu (domformas radīšanu). Pēc tam tiek veidots rasējums un saskaņā ar to sākas šis lietas materiālās iemiesošanas darbs. Ja ticam, ka
doma ir materiāla, jāpiekrīt arī, ka šis instruments būs ietverts domas, tas ir, no domas sastāvošā apvalkā, kas acīmredzot arī ir fantoms. Tāpēc mēs, cilvēki, strādājot un radot kaut ko materiālu, radām arī fantomus.
Bet ir ari fantomi, kurus izveidojis kāds pirms mums, un par piemēru tam var kalpot jau minētā Vitjkas zaudētās kājas fantoms. Acīmredzot mūsu dzimtās Tās Pasaules dzives viļņveida forma, nolēmusi radīt materiālu Zemes cilvēku, vispirms radija tā fantomu, kurā bija viss - no rokas vai kājas lidz katrai molekulai.
Pēc tam uz ši fantoma sākās materiālā substrāta vākšana un fiziskā ķermeņa veidošana.
No kā sastāv fantoms? To neviens nezina. Anatomi, kas studē cilvēka ķermeņa uzbūvi, runā par kaut kādiem «formveidojošiem spēkiem», gar kuriem stiepjas cīpslu un saišu šķiedras, bet uz jautājumu par šo spēku dabu viņu atbilde ir viennozīmīga - zinātnei tas nav zināms. Fiziķi domā, ka fantoms ir informācijas hologramma.
Tomēr mums jāpiekrīt arī, ka fantoms ir informācijas programma, kas veidota no mums nepazīstamas enerģijas (vai matērijas), kuru vispārināti sauc par smalko enerģiju un no kuras sastāv doma. Tomēr fantomam nav fraktāļu (bezrobežu) īpašību, tas ir strukturēts telpā, it kā karājas telpā, kaut gan tam ir forma un izmēri.
Divains vārds - strukturēšana! Acīmredzot telpa ir tik daudzšķautņaina, ka spēj ipaši norobežot un saglabāt informācijas iecirkni un novērst tās izplūšanu uz visām pusēm.
«Kā notiek telpas strukturēšana un fantoma veidošana?» es prātoju, nepievēršot uzmanibu turpmākajai sarunai par Vitjkas nelaimīgo kāju. «Droši vien sākumā tiek veidota objekta, piemēram, piramīdas, domforma. Atbilstoši šai domformai tiek celta piramīda materiālajā pasaulē. Kādēļ? Tādēļ, lai tā pilditu
matricas lomu, jo uz tās tiks strukturēta telpa. CJz matricu tiek raidita spē- ciga smalkā enerģija, kura uz tās kā uz šablona izliec telpu un veido fantomu. Kas var būt tādas spēcīgas smalkās enerģijas avots? Visdrīzāk tā ir cilvēka doma, ne jau tāpat vien Blavatska sauca Cilvēku par visvarenāko enerģētisko mašinu. Pēc fantoma izveidošanas tā materiālajam analogam vairs nebūs principiālas nozimes, tas var sabrukt, nogrimt okeāna dzilēs, iegrimt zemē - galveno lomu spēlēs fantoms, kas mums fiziskajā pasaulē nav redzams, par kuru neviens neko nezina, bet tas skaists un harmonisks stāvēs smalkajā pasaulē. Gn principā laikam tā ari vajag būt, jo piramidas galvenokārt darbojas (strādā) smalkajā-domu pasaulē, kuru attirit no ļaunā un graujošā elementa ir piramidu uzdevums. Laika gaitā fantomi droši vien tiek regulāri nostiprināti ar piramīdu būvētāju domām.»
Godigi sakot, šāda domu gaita man pašam patika. Tagad es jau varēju iztēloties pasaules piramīdu un monumentu sistēmu
ne tikai kā milzigas akmens būves, kas pakļautas laika zobam, bet arī kā elegantus, starojošus, caurspīdīgus piramīdu un monumentu fantomus, kad to veidotāju doma it kā karājas gaisā. Man šķita, ka fantomi ir mūžīgi.
Bija interesanti ieskatīties smalkajā pasaulē, lai ieraudzitu šo skaistumu, bet… Es sapratu, ka fantomi nodrošina smalkās un fiziskās pasaules pārmantojamību un pēctecibu. Smalkajā pasaulē droši vien fiziskā matērija nav redzama, ir redzami tikai priekšmetu fantomi un… droši vien kā skaisti starojoši piramidu fantomi!
Bet, domādams par to, es nepievērsu vajadzigo uzmanibu matricas jēdzienam. Drīz vien tur, tālajā Tibetā, kad savām acim ieraudzīšu to, ko nevarēju iztēloties pat sapni, es sapratišu, ka ari cilvēks uz Zemes ir radīts ar matricas palidzibu.
Bija 1999. gada augusta sākums. Pa televizoru arvien biežāk stāstija par dažādiem pareģojumiem attiecībā uz pasaules galu, kuram bija jāpienāk 1999. gada jūlijā vai augustā. Bet pasaules gala nebija. Dievs apžēlojās par Zemi, kārtējā, piektā, apokalipse nepienāca. Kāpēc?
Tāpēc, ka (droši vien tas tiešām tā ir!) nostrādāja piramīdu un senatnes monumentu pretgrēka funkcija. Dārgo lasītāj, atsauksim atmiņā šīs grāmatas sestajā nodaļā izklāstītos spriedumus. Apokalipsi pēc apokalipses Zeme, nosviezdama no sevis grēkos iegrimušo cilvēci un reklonējot to no jauna, citā dimensijā (paralēlajā pasaulē) uzkrāja dievbijīgus cilvēkus no dažādām cilvēku rasēm, tas ir, Labākos no Labākajiem. Domāju, ka tā tika izveidota Sambala. Sambalas dēļ Zeme ziedoja miljardiem un atkal miljardiem cilvēku dzivibu, kas gāja bojā apokalipšu laikā. Kāpēc tas notika tik nežēlīgi? Kāpēc Dievs izlēma darīt tieši tā? Tāpēc, ka ļaunu domu prevalēšana cilvēku sabiedrībā nenovēršami ved uz cilvēces pašiznīcināšanos vai degradēšanos, kļūšanu par mežoņiem un pāreju uz pus- dzivniecisku dzīvesveidu. Tāpēc mērķtiecigāk ir glābt Labākos, lai stulbumā grimstošā un ļaunā cilvēku masa neierautu tos bezdievības un mežonīguma bezdibenī. Tas ir saprātīgāk.
Sambalai, kuras pasakaino dzīvi mums ir grūti iedomāties, acīmredzot ari ir bijuši savas dauzveidīgās sabiedrības uzplaukuma un pagrimuma periodi, bet no apokalipses uz apokalipsi tā arvien vairāk nostiprinājās, papildinot savas rindas ar kārtējās cilvēku rases labākajiem pārstāvjiem un pasludinot lozungu Dzīve ar Tīru Dvēseli.
Gn, lūk, pēc ceturtās apokalipses bija pienācis laiks, kad Šambala nolēma pārtraukt tradicionālo praksi uzņemt savās rindās Labākos laikā kad Zeme attirās no grēcīgas un ļaunumā ieslīgušas cilvēces. Sambala nolēma uz Zemes izveidot sistēmu, kas iznicinātu visa negativā pirmcēloni - ļaunās domas, lai tās neapgrūtinātu māmuļu Zemi, neietekmētu paralēlās pasaules un nesagrautu miljoniem gadu laikā sasniegto Tās Pasaules svētibu.
Nē, es negribu teikt, ka mums paralēlā Šambala ir radījusi sistēmu, kas mūsu iznicigās domas ievirzitu pozitīvā gultnē. Tas nav sasniegts, jo cilvēku Dievs ir radijis kā pašattīstošos pirmsākumu. Pasaules piramīdu un senatnes monumentu sistēma tikai iznicina ļaunās domas, lai tās, būdamas fraktālas, neizplatītos Visumā un nepārvērstu Zemi par «domu piesārņojuma» avotu. (Jn, ticiet man,
dārgie lasītāji, tas nav maz, tas nepavisam nav maz. Es domāju, ka tas jau ir palīdzējis mums paglābties no kārtējās, piektās, apokalipses. Sambalas eksperiments ir izdevies. Bet dzivā Zeme, apokalipsi pēc apokalipses stiprinot Šambalu, beidzot ir sasniegusi to, ka Sambala sāk ārstēt Zemi no… cilvēku ļaunuma.
Es atkal un atkal cenšos iztēloties mūsu planētas Zemes smalko pasauli. Tā man rādās ļoti skaista, un īpaši skaisti šķiet
mirdzošie piramīdu un senatnes monumentu fantomi, ko radījis Šambalas prāts. Ļauno domu tumšās ēnas svaidās starp piramidu fantomiem, sitas pret tiem un pazūd uz visiem laikiem. Bet fantomi stāv - diženi un vienmēr kristālskaidri.
Protams, es saprotu, ka pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmai ir vēl citas funkcijas, jo Augstākais Saprāts vienmēr izvirza vairākus mērķus. Bet par tiem es pagaidām neko nezinu. Toties attiecībā uz pretgrēka funkciju esmu pārliecināts, ka tā ir galvenā. Tāpēc gribas teikt: «Cilvēki! Centieties būt labi!»
Kad par to visu pastāstiju saviem draugiem, Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs daudznozimigi teica:
- Šambalas eksperiments turpinās, kungi! Bistieties no ļaunām domām!
Bet Jurijs Ivanovičs nopūtās un skumji noteica:
- Eh, ja es nebūtu atmetis, nudien vienā rāvienā izdzertu kādu glāzīti par Šambalu.