Lidmašinas motori klusi dūca. Stjuartes iznēsāja ēdienu. Rafaels Gajazovičs nosauca to par uzkodu un izvilka pudeli laba citronu šņabja. Iedzērām pa malciņam, bet nekāda jautrība nesanāca. Bija skumji.
- Skatieties, zem mums ir kalni, - teica Seļiverstovs.
Izlikdamies, ka lasu, pievēru acis un sāku grimt miegā. Pussnaudā centos iztēloties, kas mūs gaida tur-tālajā Tibetā, uz kurieni mēs lidojam. Vai mēs atradīsim Dievu Pilsētu? Kāda tā ir? Vai ir ieeja Varā? Vai tiešām tur atrodas leģendārā Šambala?
Domas haotiski šaudījās un ne par ko negribēja veidot sistēmu. Bija tāda sajūta, ka domas mani kaitina, gar acīm šaudīdamās. Vairākas reizes tur skaidri un suligi iezīmējās vārds «matrica», bet tūliņ pazuda, neatstājot aiz sevis nekādas loģiskas pēdas. Sapratu, ka no šī virpuļa man ārā netikt, atvēru acis, papurināju galvu un pēkšņi skaidri aptvēru, ka es, neraugoties uz visiem pirmsekspedīcijas aprēķiniem un izdaritajiem slēdzieniem, vēl zinu ļoti maz. Mūs gaidīja jaunas mīklas.
Paskatījos uz saviem draugiem. Tie klusi gulēja, ieslīguši sēdekli. Viņu sejas bija mierīgas un laimīgas. Ravils miegā smaidīja. Bet kas ir laime? Cilvēki neatlaidīgi cenšas to sasniegt, brīžiem domādami, ka laime - tā ir materiālā labklājība, brīžiem - ka slava, brižiem fantazē par to visdīvainākajā veidā. Bet cilvēki reti domā par to, ka pilna laime nav sasniedzama un ka laime visiem cilvēkiem ir dota aptuveni vienādās daļās. Viens ir laimīgs, ka dārzā izaudzis labs gurķis, cits - ka kļuvis par prezidentu, vēl cits… Viss ir atkarigs no tā, ko mēs uzskatām par laimi. Dievs šajā ziņā mūs visus ir padarījis līdzīgus, tikai ieviesis vienu ļoti svarīgu detaļu - laimes limeni, par augstāko laimi nosakot virzīšanos uz dievišķajām Zināšanām.
Piecēlos, aizgāju uz salona beigām un aizsmēķēju, birdinādams pelnus pelnutraukā pie kāda spilgtā kreklā tērpta apaļīga indieša sēdekļa atzveltnes, un ik pa brīdim teicu: «Sorry». Pēc tam atgriezos savā vietā un apsēdos. Caur smadzenēm izskrēja Jurija Ivanoviča lidostā teiktie vārdi:
-Tu, šef, tā ipaši Šambalai zobos nelien! Atcerējos, ka atbildēju: - Šambala ir laba. Tai nav zobu. Bet Šambalas apskāvienos gan būsim.
E. Muldašova - medicīnas zinātņu doktora, profesora, pasaulslavena acu ķirurga grāmata ir neparasta. Tā absolūti jaunā pavērsienā stāsta par to, kā uz Zemes radies cilvēks, kāpēc ir gājušas bojā senās augsti attīstītās civilizācijas, kā veidojies gandrīz vai neaptveramais dabas fenomens - somati un cilvēces genofonds, kura uzdevums ir nodrošināt cilvēces atdzimšanu uz Zemes, ja tā gājusi bojā globālas kataklizmas laikā.