-Kur?
- Re, tieši mums priekšā! Visistākā pils stāv… bez logiem un durvim. Tikai pamats ir mazliet sagruvis.
- Oho! - es iesaucos.
Caur smadzenēm izskrēja Angarika Govindas vārdi, kurus izlasīju lamas Ketsuna Zangpo templī, ka Kailasa komplekss Ildzinās gigantiskai mandalai, kas veidota no mistisku figūru kombinācijām. Atcerējos pat, ka tur bija rakstits: «…kanjona sienas atgādina arhitektoniskas būves. Svētceļniekam apkārt it kā milzīgi tempļi…»
Būves, kuras mēs redzējām, bija aptuveni 250 metru augstas un sastāvēja no tomīšu un stāvu sienu kombinācijas. Tas viss ļoti atgādināja katoļu baznīcu. Logu un durvju patiešām nebija.
- Divaini, - es noteicu un sāku zimēt. - Ko tas varētu nozīmēt? Nu… vismaz ir skaidrs, ka tas nav dabisks kalns, tas ir mākslīgi veidots monuments.
Bet, tikko mēs atgājām kādus simts metrus no šīs vietas, tā ieraudzījām vēl vienu konstrukciju, kas atradās nedaudz augstāk. Šai konstrukcijai bija ieliektas sikpakāpju virsmas forma ar daudziem pauguriem, kas līdzinājās piramīdām. Būves dienvidu puse, kas bija labi redzama, augšā un apakšā rotājās ar
Neparastā, pilij bez logiem un durvīm līdzīgā monumenta nr. 115 fotogrāfija (pēc 3D rekonstrukcijas) un lauka apstākļos izdarīts zīmējums
Neparastas konstrukcijas nr. 116 fotogrāfija (oriģināls un attēls pēc konturēšanas ar datoru) un lauka apstākļos izdarīts zīmējums
diviem skaistiem izvirzījumiem 70-80 metru augstumā. Zemākajam izvirzījumam bija taisnstūra forma, augstākais lidzi- nājās cilindriskai akmens uzmavai uz šaura pamata. Radās iespaids, ka šī «uzmava», ! as acīmredzot svēra simtiem vai tūkstošiem tonnu, ir izcirsta, pacelta un uzstādīta atsevišķi.
«Senie celtnieki droši vien pārvaldīja antigravitācijas spēkus,» es nodomāju.
Pilīm līdzīgo monumentālo konstrukciju (nr. 35, 36, 37, 127) fotogrāfija (oriģināls pēc konturēšanas ar datoru) un lauka apstākļos izdarits zimējums
Bet mazliet tālāk mēs ieraudzijām grandiozu izkaltu «pili», kurai bija pavisam fantastiska forma, no kuras vēdija kaut kas lidzigs «Kasčeja Nemirstīgā valstības» garam. Šo analoģiju pastiprināja vēl tas, ka uz monumentu krita ēna un tāpēc tas uz mirdzošā Kailasa fona šķita draudoši melns.
Šī «pils» bija veidota no divām priekšējām un divām aizmugurējām akmens plāksnēm (jeb tie bija spoguļi), kas bija uzliktas viena uz otras, bet starp tām bija izvietojusies masīva trapecveida konstrukcija, kura aizmugurē un augšā beidzās ar konusveida izvirzījumu. «Pils» augstums bija vismaz 500 metru.
Fotografējot es sapratu, ka ēnas pasliktinās uzņēmuma kvalitāti. Toties ar neapbruņotu aci cauri ēnai varēja saskatīt detaļas un tās uzzīmēt.
Aiz «pils», tuvāk Kailasam, varēja redzēt kādu ovālu veidojumu, kuru iesākumā es noturēju par parastu kalnu. Bet, kad ieskatījos labāk un salīdzināju šo ovālo veidojumu ar dabiskajiem Tibetas pakalniem, sapratu, ka arī tā ir sena konstrukcija, kas veidota kā ovāls trīspakāpienu, aptuveni 300 metru augsts paaugstinājums.
- Nu kāpēc, kādam nolūkam senie cilvēki būvēja tik neticami monumentālas konstrukcijas? - bezcerīgi vaicāju pats sev, jau iepriekš zinot, ka nevarēšu rast nekādu atbildi.
Bet pēc tam nākamo trīs dienu laikā mēs redzējām vēl vairākas «pilis bez logiem un durvīm», kuras es, dārgo lasītāj, atļaušos jums parādit un īsi aprakstīt. Tāpat arī atzīstos, ka, fotografējot un zīmējot šīs konstrukcijas, kas izskatījās pēc «pilim», mani ne uz mirkli nepameta iekšēja sašutuma sajūta, tāpēc ka es neko nesapratu no tā, ko fotografēju un zimēju. Es vienkārši akli darīju ekspedīcijas darbu, pārsteigts par senā
Dievu Pilsētas monumenta nr. 53 attēls (fotogrāfijās oriģināls un 3D-datormodelis)
Lauka apstākļos izdarīts pilsveida monumenta (nr. 49-52) zīmējums un fotogrāfija
saprāta diženumu. Mani sildija tikai vārga cerība, ka kaut kad nākotnē mēs kaut ko no visa tā sapratīsim.
Viena no šīm «pilīm» Tibetas kores virsotnē bija sarežģita līgani izliektu virsmu kombinācija, bet pašā augšā atradās neliela piramīda un puslode. Šī monumenta augstums bija aptuveni 150-200 metri.
- Kas tas ir? - muļķīgi vaicāju pats sev.
Protams, es nevarēju atbildēt uz šo jautājumu, tāpat kā lielākā daļa cilvēku pagaidām nevar atbildēt uz jautājumu, priekš kam domāti senatnes monumenti.
Kāda cita «pils» līdzinājās kupolu kompleksam ar divām milzīgām (orientējoši 100x100 metru) vertikālām plāksnēm, kas cita pret citu bija novietotas tieši 90° leņķī.
- Kāda ir šo akmens kupolu loma? Vākt noteiktus smalkās enerģijas veidus, vai? Kāda loma ir šīm plāksnēm, kas līdzinās spoguļveida atstarotājiem? Kādu enerģiju tās atstaro un uz kurieni? - Jautājumi bira kā krusa, bet atbildes man diemžēl nebija.
Nākamais monuments augstas Tibetas kores virsotnē atgādināja senu spāņu pili. Ar kaut ko tā līdzinājās piramīdai, tikai šai piramīdai bija pārāk dīvainas aprises: vertikālas sānu virsmas, reljefi iespiedumi utt. No sāniem «pilij» piekļāvās divas akmens plāksnes, un vienas virsotnē varēja atšķirt četrus pus- sagruvušus kupolus.
Vēl kāds monuments, ko redzējām Dievu Pilsētā, bija līdzīgs spirālei, kas sašaurinās virzienā uz augšu. (Jn, protams, šajā monumentā, tāpat kā vairākumā citu, bija kombinācijas ar lēzenām konstrukcijām, kuras mēs tēlaini sākām dēvēt par spoguļveida atstarotājiem.
Zimējot šo monumentu, es sapratu, ka daudzas tā daļas klāj sniegs vai ir izpostījis laiks, un es to, kas trūkst, loģiski
Lauka apstākļos izdarīts sašaurinātās spirāles monumenta (nr. 56-58) zimējums un fotogrāfija (oriģināls un attēls pēc konturēšanas ar datoru)
piedomāju klāt. Tomēr bija pilnigi skaidrs, ka senie cilvēki šeit ar kaut kādu mums nesaprotamu mērķi kaut kad, ļoti, ļoti sen ir uzbūvējuši šo akmens spirāli.
- Varbūt tas ir DNS prototips? - toreiz klusi noteica Ravils, zinādams, ka DNS ir spirālveida struktūra.
(Jn visbeidzot pie šā tipa monumentiem varēja pieskaitit
Monumentam Gompo Pang blakus redzamo neparasto konstrukciju (nr. 118, 119) lauka apstākļos izdarīts zīmējums un fotogrāfijas oriģināls
vairākas konstrukcijas blakus monumentam Gompo Pang. Aiz tā bija labi redzams kaut kas līdzigs šaurai teknei ar piepaceltām malām, kas nāca lejup no Gompo Pang ieapaļā izvirzījuma.
Tūliņ aiz tā uz austrumiem bija redzama smaila struktūra, kuras dienvidu pusē bija divi ieapaļi iespiedumi, kas līdzinājās «šūnām». Aiz šīs struktūras varēja saskatīt «kāpnes» ar figurālām margām, kas grandiozi veda lejup no ieapaļā akmens izvirzījuma virsotnes. Bet aiz tām, mazliet tālāk uz austrumiem, bija divas vai nu figūru, vai kaut kādas citas rindas, aiz kurām sākās jau minētais paša Kailasa rietumu spogulis.
Skatoties uz šīm «renēm», «šūnām», «kāpnēm» un visu pārējo, manā galvā sāka rosīties vāji izteiktas domas par šo konstrukciju mērķi. Sazin no kurienes radās mēģinājums meklēt analoģiju ar cilvēka organisma uzbūvi, bet tas tūliņ apdzisa, jo es slikti pārzināju cilvēka molekulas telpisko struktūru. Tomēr šis mēģinājums dvēseles dziļumos man šķita interesants un sāka
rosīties pa domām, lai gan man nebija nekāda pamata apgalvot, ka, būvējot šeit daudzveidīgus un neparastus monumentus, senie ir izveidojuši cilvēku. Es vienkārši sajutu sava prāta kliedzošo nepilnigumu seno cilvēku varenuma priekšā.
Atmiņā atausa Sergeja Anatoļjeviča Seļiverstova teiktie vārdi:
«Visi pasakās ir dzirdējuši par pilīm, kurām nav ne logu, ne durvju, bet mēs tās redzam paši savām acim…»
Toreiz es nodomāju:
«Pasaka nav fantāzija. Pasaka ir stāsts, kas vēsta par aizmirsto cilvēka varenibu.»
Daua Tencings (šerpa)