Jo ilgāk mēs uzturējāmies Dievu Pilsētā, jo man radās stiprāks priekšstats, ka Dievu Pilsēta ir kaut kāds nesaprotams un neaptverami grandiozs mehānisms, kur stingri noteiktā kārtibā joņo mums nezināmas enerģijas. Par to cita starpā vēstīja akmens konstrukcijas, kas līdzinājās atstarotājiem un kuras bija iekļautas daudzās Dievu Pilsētas monumentālajās būvēs. Dažas no tām jūs, dārgo lasītāj, jau apskatījāt fotogrāfijās un zīmējumos, bet ļaujiet man parādīt vēl dažus akmens spoguļus, lai kaut nedaudz varētu iztēloties, ka Dievu Pilsēta tikusi veidota, lai regulētu un apvienotu kādas enerģijas ar mērķi… radīt kaut ko ļoti svarigu.
Ak vai, kā mani toreiz mocīja domas par cilvēka enerģētisko būtību! Ak vai, cik daudz ko es toreiz nesapratu! Toreiz man nebija ne mazākā priekšstata par to, ka cilvēka ķermenim ir divi fantomi - laika fantoms un ēteriskais fantoms. Bet par to, dārgo lasītāj, mēs parunāsim šīs grāmatas nākamajā sējumā.
Viens no šādiem akmens atstarotājiem bija komplekss, kas sastāvēja no pieciem ieliektiem spoguļiem (nr. 46), kas bija savienoti kopā un uzstādīti uz varena lādei līdzīga postamenta. Katra spoguļa augstums orientējoši bija četrstāvu nama lielumā.
Šis spoguļu komplekss atradās vai nu Tibetas pakalna, vai pussagruvušās piramīdas virsotnē. Spoguļi raudzījās tieši uz ziemeļrietumiem.
Šo spoguļu monumentu mēs ieraudzījām, kad jau sāka krēslot. Ravils drudžaini sāka fotografēt, bet es - tikpat drudžaini zīmēt. Man likās, ka pēdējam no šiem pieciem spoguļiem pie pamata ir kaut kāds padziļinājums. Tas mani ieinteresēja. Gandrīz skriešus (piecu kilometru augstumā) mēs metāmies apkārt pakalnam, uz kura stāvēja šis monuments, lai uz pēdējo akmens spoguli paraudzītos nevis no sāniem, bet gan no priekšpuses. Beidzot man izdevās ieraudzīt pēdējo spoguli. Pie tā pamata, neraugoties uz pustumsu, diezgan skaidri varēja saskatīt jau uz Laimigā Akmens Nama redzēto «no iekšpuses ar akmens plāksni» slēgto «Šambalas durvju» līdzinieci. Šo «durvju» augstums bija aptuveni trīs metri. Gn ari tās atradās vietā, kur, iespējams, bija jābūt saspiestajam laikam.
Taisnstūrveida akmens plāksnei līdzīga monumenta fotogrāfijās oriģināls un lauka apstākļos izdarīts zīmējums
Lauka apstak|os izdarīts paralēlepipēdam līdzīgā monumenta zīmējums un fotogrāfija (oriģināls un attēls pēc datorapstrādes)
Mūsu mēģinājumi nofotografēt spoguļu monumentu no šīs pozīcijas beidzās neveiksmīgi - bija jau pārāk tumšs. Es «durvis» iezīmēju savā zīmējumā, acis bija spēcigākas par fotoaparātu.
Lauka apstākļos izdarīts Dievu Pilsētas rietumu daļas spoguļveida atstarotāju kompleksa un monumentu zīmējums - panorāma un fragmenta fotogrāfija (pēc datorapstrādes)
Lauka apstākļos izdarits upes "spoguļotās" nogāzes zimējums
Vēl viens monuments no šis sērijas bija milziga taisnstūrveida akmens plāksne trisstāvu mājas lielumā, kas bija uzstādita akmeņaina pakalna virsotnē. Tās platā virsma bija orientēta stingri pa ziemieļu-dienvidu līniju.
Nākamais monuments no sērijas «spoguļveida atstarotāji» ari līdzinājās milzīgai akmens plāksnei piecstāvu mājas lielumā. Šai plāksnei bija ne visai pareiza paralēlepipēda forma ar atvērumu centrā. Plāksnes plakanā virsma bija orientēta pa rietumu-aus- trumu līniju.
Vienreiz mēs ieraudzījām akmens spoguli, kas līdzinājās koka lapai. Orientējoši 100x100 metru lielā «lapa» bija tik plāna, ka varēja tikai pabrīnīties, kā tā šo daudzo jo daudzo tūkstošu gadu laikā nav sabrukusi.
Dažreiz šie «atstarotāji» bija izvietoti vienā līnijā, kā piemēram, monumentu grupā Dievu Pilsētas rietumu daļā. Trīs akmens spoguļi 70-80 metru augstumā viens aiz otra bija izvietoti uz augstas nogāzes, tie bija sakombinēti vienā līnijā ar piramidālām konstrukcijām un konusu. Visi akmens spoguļi raudzījās tieši uz rietumiem.
Dievu Pilsētas rietumu daļā varēja redzēt arī gludas, it kā pulētas nogāzes tās upes ielejā, gar kuru mēs gājām. Sākumā man likās, ka šīs akmens nogāzes ir nopulējis vējš, bet pēc tam es sapratu, ka šīs pulētās nogāzes daļas, visdrīzāk, ir savdabīgi spoguļveida atstarotāji. Bet, kad es to sapratu, bija jau par vēlu - daudzus tādus spoguļveida atstarotājus es nebiju uzzīmējis un nebiju arī nofotografējis. Palaidu garām izdevību, kā saka.
Bet dažreiz Dievu Pilsētas rietumu puses akmens spoguļi bija pacelti augstu virs upes līmeņa un izskatījās pēc līdzeniem kalnu kores atzaru vai sagruvušu piramidālo konstrukciju norobežotājiem.
Ja jūs, dārgo lasītāj, esat fiziķis vai fizikas kategorijās domājošs cilvēks un ja jūs ir ieinteresējuši Dievu Pilsētas akmens spoguļi, pašķirstiet vēlreiz šo grāmatu un pievērsiet uzmanību tam, ka daudziem monumentiem šajā mākoņu «pilsētā» ir lēzenas vai ieliektas konstrukcijas, kas droši vien šeit atstaro un regulē kādus enerģiju veidus. Varbūt tad jums, dārgo lasītāj, radīsies kāda spīdoša un oriģināla ideja, kas pilnīgi pārņems jūsu prātu, sauks cīņā ar neskaitāmo konservatoru un skauģu pūli un kaut kad, pēc … daudzām, daudzām paaudzēm…, kļūs par nākotnes cilvēku enerģētikas pamatu, apliecinot principu, ka cilvēks ir «makrokosmosa mikrokos- moss». Lūdzu, padomājiet par to, dārgo lasitāj! Kaut kas visā tajā ir…
Bet toreiz, Dievu Pilsētas padebešos, es stāvēju uz kādas nogāzes un domāju par mums nezināmām enerģijām, kas stingrā kārtibā pēc kaut kāda ģeniāla plāna droši vien strauji pārvietojas šis Pilsētas teritorijā, kaut ko radot, vai… kaut ko jau pabeigušas radit. Es sapratu, ka cilvēce, kuru bremzē konservatīvisms un kura ir piesūkusies ar benzīnu, vēl ļoti maz zina par
Lauka apstākļos izdarīts virs upes līmeņa pacelto spoguļveida atstarotāju zīmējums un fotogrāfija (pēc datorapstrādes)
šim enerģijām, bet pilnīgi skaidri iztēlojos, ka nākotne pieder šo jauno enerģijas veidu apgūšanai. Senie cilvēki taču pazina šis enerģijas! (Jn cilvēce attīstās pa spirāli.
Bet bija viena doma, kas nedeva man mieru, - doma par laika enerģiju. Es jau pilnigi biju pārvarējis banālo priekšstatu par laiku kā pulksteņa tikšķēšanu un jau sapratu, ka Laiks ir ari spēcīgākā enerģija un… pati domājošākā enerģija, tin, aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu jums, ka pār mūsu ķermeņiem valda un pats galvenais šajā procesā ir tieši laika fantoms - telpā izplatījusies laika enerģija.
«Saspiestais laiks droši vien kustas pa Dievu Pilsētas teritoriju un to regulē akmens spoguļi. (Jn tāpēc droši vien neviens no svētajiem Dievu Pilsētas monumentiem nav pieejams parastam cilvēkam - laika enerģija viņu sadedzinās, tādēļ ka… viņa dvēselē ir ļaunas domas,» es nodomāju.
Man vēl bija daudz spēka un veselības. Bet priekšā gaidīja Kailasa «melnā» puse.
Daoa Tencings (šerpa)