Kad Rufs Bilāns atgriezās pēc otrreizējā Smaragda pilsētas apmeklējuma, viņš ziņoja burvei par nepatīkamo rezultātu.
— Burvju zemes tautas ka-te-go-ris-ki atsakās atzīt jūsu varu, kundze! — paziņoja Bilāns.
— Ka-re .. . ka-te-ri. .. Bet ko tas nozīmē?
— Nezinu, pavēlniec. Biedēklim Gudrajam ļoti patīk tādi gari vārdi. Droši vien tas nozīmē — nekādā ziņā.
— Tad tā arī būtu teicis! Manā laikā tādus sarežģītus vārdus nelietoja.
To, kādus līdzekļus cīņai pret Dzelteno Miglu atraduši cilvēki, bija izdibinājuši un Arahnai pavēstījuši visu zinošie rūķi. Viņi pat atnesa rafaloo lapu paraugus (rūķi paši tās lietoja, ložņādami pa saindētā gaisa zonu).
— Rafaloo lapas .. . Hm! … — feja ilgi domāja. — Un kā būtu, ja es jums pavēlētu noraut rafaloo kokiem visas lapas? Tad ļautiņiem nebūtu kur ņemt nolietoto vietā jaunas!
— Ko jūs, žēlīgā kundze! — Kastaljo lūdzās. — Burvju zemē ir tūkstošiem rafaloo koku un pie tiem miljoniem lapu. Vai gan mēs varēsim tikt galā ar tādu pārmērīgu uzdevumu!
— Jā, žēl, žēl .. . Nu, nekas, Dzeltenā Migla vēl parādīs, ko var!
Un tā tiešām parādīja. Drīz vien pēc tam, kad ļaudis šā tā bija pievārējuši klepu, atklājās, ka Dzeltenā Migla kaitīgi iedarbojas uz redzi. Acis iekaisa, rītos bija grūti atvērt salipušos plakstus, vajadzēja tos apmazgāt ar ūdeni. Cilvēki arī agrāk miglā vāji redzēja, bet tagad redzes lauks vēl vairāk sašauri- nājās. Piecpadsmit, divdesmit soļu attālumā sākās pilnīga tumsa, un tas bija šausmīgi.
Biedēklis griezās pēc palīdzības pie Borila un Robila. Doktori nebija aizgājuši uz Pazemi, bet palikuši dzīvot Smaragda pilsētā un turpināja savus zinātniskos pētījumus.
— Mums ir līdzeklis pret acu iekaisumu, — teica Borils. — Mēs pilinām pacientiem acīs speciālas zāles . .. Bet! — Te apaļīgais doktprs pacēla pirkstu. — Bet tās palīdz tikai tādā gadījumā, ja novērsts slimības cēlonis. Un kādas gan zāles to izdziedēs, ja uz acīm visu laiku iedarbosies indīgā migla?
Te sarunā iejaucās Robils.
— Brilles! — viņš svarīgi noteica. — Jāvalkā brilles, kas blīvi pieguļ ādai. Tad miglas daļiņas nenokļūs uz radzenes un iekaisumu varēs izārstēt ar mūsu pilieniem.
Dedzīgais Borils apkampa biedru. % — Kolēģi, tu esi ģēnijs! — viņš kliedza. — Tu esi absolūts un neatkārtojams ģēnijs! Un tavs priekšlikums ir viegli realizējams: mūsu apmetnē glabājas vairāki tūkstoši briļļu, kuras mēs kā nevajadzīgas jau četri gadi nevalkājam.
— Bet tās taču ir tumšas, — iebilda Biedēklis. — Acis būs aizsargātas, bet cilvēki neko neredzēs.
— Sīkumi, — skaidroja Robils. — Brilles taisītas no parastā stikla un tikai noziestas ar tumšu krāsu. Mēs to nomazgāsim.
Biedēklis, ne varda neteikdams, izņēma no skapīša vēl divus ordeņus un piesprauda pie doktoru krūtīm.
Pēc stundas visi koka kurjeri, cik vien tobrīd to bija pilsētā, joņoja uz kalnraču apmetni ar čemodāniņiem un kurvīšiem. Viņu brigadierim iedeva briļļu noliktavas atslēgu līdz ar pavēli iepakot brilles rūpīgi jo rūpīgi.
Nolēma likt lieta arī Faramanta zaļās brilles, un viņš tūlīt salepojās un augstu pacēla degunu.
— Es taču teicu! Es teicu! — viņš atkārtoja. — O, Gudvins bija liels gudrinieks! Viņš visu paredzēja, pat Dzelteno Miglu!
Bet, lai varētu lietot zaļās brilles, vajadzēja tās krietni pārtaisīt — piemeistarot tām ādas aizsargapvalkus. Pie šī darba nosēdināja visus pilsētas kurpniekus.
Pilsētu apstaigāja vēstnieki un izziņoja Valdnieka pavēli:
«Dzeltenā Migla izraisījusi bīstamu e-pi-dē-mis-ku saslimšanu — acu iekaisumu. Pro-fi-lak-tis-kos nolūkos («Kas tas ir?» pilsētnieki jautāja cits citam) visiem pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājiem pavēlu:
§1. Kam ir brilles ar aizsargapvalkiem, valkāt tās nenoņemot.
§2. Atrodoties mājās, aizsiet acis ar audekla vai marles saitēm, pēc iespējas biežāk samērcējiet tās aukstā ūdenī.
§3. Censties acis mazāk turēt atvērtas.
§4. Kopš rītdienas atkal uzsāks darbu medpunidi, kur slimojošiem ar acu iekaisumu tiks iepilinātas zāles.
§5. Visiem aptiekāriem nekavējoties uzsākt acu pilienu gatavošanu pēc iespējas lielākā vairumā.
§6. Uzsākt indīgās miglas necaurlaidīgu briļļu ražošanu ar aizsargapvalkiem; par to sadali iedzīvotājiem tiks izziņots papildus.
§7. Smaragda zemes Valdnieks Trīskārt Visgudrais Biedēklis cer uz iedzīvotāju dis-cip-li-nē-tī-bu un viņa rīkojumu bez- ie-ru-nu izpildīšanu.
— Kādi vārdi! — jūsmīgi sačukstējās pilsētnieki, klausīdamies vēstnieku saucienos. — Kādi brīnišķīgi, gari un nesaprotami vārdi! Nē, ar tādu valdnieku mēs nepazudīsim, viņš mūs paglābs no posta!