Andersons Pols (Paul Anderson). Dz. 1926. gadā. Amerikāņu fantasts. Strādā noveles žanrā. Saņēmis Hjugo prēmiju par^stāstiem «Visgarākais ceļojums» (1961) un «Nav pamiera ar karaļiem» (1964). Bez tam pazīstamas viņa stāstu sērijas «Laika glabātāji» un «Zvaigžņu tirgonis».
Stāsts «Cilvēks, kas atnāca par agru» («The Man Who Came Early») pirmo reizi publicēts 1954. gadā žurnālā «Fantasy and Science Fiction».
Azimovs Aizeks (Isaak Asimow). Dz. 1920. gadā. Viens no ievērojamākajiem amerikāņu fantastiem. Bioķīmijas profesors, plaši pazīstamu mācību grāmatu un populārzinātnisku grāmatu autors. Raksta arī bērniem ar pseidonīmu Pols Frenčs (Paul French). Pazīstamākie darbi: noveļu sērija «Es, robots» un romāni par Galaktikas civilizāciju — par tās rašanos diezgan tuvā nākotnē («Tērauda alas», «Kailā saule»), tā- v lāko attīstību («Telpas plūsmas», «Akmentiņš pie debesīm», «Zvaigznes kā putekļi») un sairšanu («Pamats» • u. c.). Krievu valodā tulkoti arī atsevišķi stāsti («Neglītais puisēns», «Spēka sajūta» u. c.) un populārzinātniskas grāmatas «Dzīvības ķīmiskie aģenti» un «No augšas raugoties». 1936. gadā Azmovs saņēma speciāli viņam dibināto Hjugo prēmiju «par darbu zinātniskās fantastikas jomā».
Stāsts «Žēlsirdīgie maitasputni» («The Gentle Vult'i- res») pirmo reizi publicēts 1957. gadā žurnālā «Super- Science Fiction». Stāsts «Visas pasaules raizes» («All the Troubles of the World») pirmo reizi publicēts 1958. gadā tai pašā žurnālā.
Barrs Stīvens (Stephen Barr). Amerikāņu fantasts. Stāsts «Kellahens un ripeļi» («Callahan and
the Wheelies») pirmo reizi publicēts 1960. gadā žurnālā «Fantasy and Science Fiction».
Harisons Harijs (Harry Harrison). Amerikāņu fantasts, pašlaik dzīvo Zviedrijā. Ievērojamākais romāns — «Nāves pasaule» (1960), kura turpinājums ir stāsts «Ētiskais inženieris» (1963).
Hārdings Lī (Lee Harding). Jauns fantasts. Dzīvo Austrālijā. Stāsts «Meklējot» («Quest») pirmo reizi publicēts 1963. gadā žurnālā «New Worlds Science Fiction».
Stāsts «Atbraucēja ciešanas» («An Alien Agony») pirmo reizi publicēts 1962. gadā žurnālā «New Worlds Science Fiction» ar nosaukumu «Aškalonas ielas».
Katners Henrijs (Henry Kuttner) (1914— 1958). Amerikāņu fantasts. Darbus publicējis arī ar pseidonīmiem Luiss Pedžets, Louienss O'Donnels u. c. Vairums darbu uzrakstīti kopā ar sievu Katrīnu L. Mūru (Catherine L. Moore). Pazīstama darbu sērija par cilvēku pārvietošanos uz Venēru («Dusmas», «Sadursme naktī» u. c.).
Stāsts «Strupceļā» («Deadlock») pirmo reizi publicēts 1942. gadā iepriekš minētajā žurnālā.
Kipekss Džons (John Kippax). Angļu fantasts. Stāsts «Piektdienis» («Friday») pirmo reizi publicēts žurnālā «New Worlds Science Fiction».
Klarks Arturs (Arthur Clarke). Dz. 1917. gadā. Viens no izcilākajiem angļu fantastiem. Vienlaikus daudzu populārzinātnisku grāmatu autors. Pēc profesijas astronoms. Britu karaliskās astronomijas biedrības loceklis. Divreiz ievēlēts par Britu starpplanētu biedrības prezidentu. Pašlaik dzīvo Ceilonā. Ievērojamākie fantastiskie romāni un stāsti: «Bērnības gals», «Pilsēta un zvaigznes», «Kosmosa prelūdija», «Marsa smiltis» (ir saīsināts tulkojums krievu valodā) un daudzi citi. 1962. gadā apbalvots ar starptautisko Kalingas prēmiju par darbu zinātnes popularizācijas jomā. 1956. gadā par stāstu «Zvaigzne» (ir tulkojums krievu valodā) saņēmis Hjugo prēmiju. Stāsts «Ekspedīcija uz Zemi» («Ex- pedition to Earth») pirmo reizi publicēts 1954. gadā žurnālā «Science Fantasy» ar nosaukumu «Vēstures mācība».
Kristofers Džons (John Christopher) — angļu fantasta Kristofera S. Jouda (Cristopher S. Youd) pseidonīms. Vispazīstamākais darbs — romāns «Zāles bojā eja». Stāsts «Sasprindzinājuma maksimums» («Breaking Point») ietilpst ciklā «XXII gadsimts»; pirmo reizi publicēts 1952. gadā žurnālā «New Worlds Science Fiction».
Stērdžens Teodors (Theodore Sturgeon) — Eduarda Hamiltona Voldo (Edward Hamilton Waldo), amerikāņu fantasta, pseidonīms. Viņa pirmais romāns «Vairāk nekā cilvēki» iznāca 1954. gadā. Vispazīstamākie darbi ir romāns «Sintētiskais cilvēks» (1957) un noveļu krājums «Mājupceļš».
Stāsts «īpaša spēja» pirmo reizi publicēts 1951. gadā žurnālā «Other Worlds» ar nosaukumu «Kas smejas pēdējais».