Šī ir "Gredzenu pavēlnieka" otra daļa.
Pirmā daļa "Gredzena brālība" bija stāsts par to, kā Gendalfs Pelēkais atklāja, ka hobita Frodo īpašumā nonākušais gredzens īstenība ir Lielvaras gredzens, kam pakļauti visi Varas gredzeni. "Gredzena brālība" vēstīja, kā Frodo un viņa ceļabiedri, baigo Mordoras Melno jātnieku vajāti, devās bēgļu gaitās projām no mierpilnās hobitu Dalienas, līdz pēdīgi visi, pārvarējuši nāves briesmas, ar F.riadoras Pēddziņa Aragorna palīdzību nonāea Flronda namā Rivendellā.
Tur tika sasaukta Elronda lielā Sanāksme, un lajā nosprieda, ka vajag mēģināt Gredzenu iznicināt, un Frodo lika iecelts par Gredzena glabātāju. Tad lika izraudzīti Gredzena brahbas locekļi, kas viņam palīdzētu veikt uzdevumu — aiziet, ja izdosies, līdz Uguns kalnam, kas atradās Mordorā, Naidnieka paša zemē, jo vienīgi lur bija iespējams Gredzenu atkal izkausēt. Brālībā apvienojās Aragorns un Gondoras valdnieka dēls Boromirs, kas pārstāvēja cilvēkus; no elfiem — Drūtnmcža elfu ķēniņa dēls l.egolass; no rūķiem — Vientuļā kalna Gloina dēls Gimlins; no hobiliem — Frodo ar savu kalpu Semiusu un diviem gados jauniem radiniekiem Meriadoku un Peregrinu; un vēl Gcndalfs Pelēkais.
Pulks, atstājis Rivendellu, slepšus aizceļoja tālu uz ziemeļiem, līdz, nesekmīgi izmēģinājušies ziemas laikā šķērsot Karadrasa kalna pāreju, viņi Gendalfa vadībā uzmeklēja apslēptus vārtus un iekļuva plašajās Morijas raktuvēs, raudzīdami atrast ceļu cauri kalnu dzīlēm. Tur Gcndalfs, izcīnīdams kauju ar briesmīgu apakšzemes gani, iegāzās tumsas bezdibenī. Bet Aragorns, kas, kā likām atklājās, bija noslēpumainais Rielzcmes senķēniņu mantinieks, veda Pulku tālāk, projām no Morijas Austrumvārtiem, cauri elfu valstībai I.oriēriai un lejup pa dižo Anduīnas upi, līdz viņi nonāca pie Raurosa ūdenskrituma. Tikmēr jau bija noskaidrojies, ka viņu gaitas vēro spiegi un pa pēdām dzenas kustonis Gollums, kas reiz Gredzenu bija piesavinājies un pēc tā joprojām alka.
Tagad katrā ziņā vajadzēja izlemt, kā rīkoties: doties uz austrumiem, uz Mordoru, iet līdzi Boromiram uz Gondoras galvaspilsētu Minastirītu, lai gondoriešiem palīdzētu gaidāmajā karā, vai ari pašķirties. Kolīdz kļuva skaidrs, ka Gredzena glabātājs izlēmis turpināt bezcerīgo cc|u uz Naidnieka zemi, Boromirs raudzīja sagrābt Gredzenu ar varu. Pirmā daļa noslēdzās ar stāstu par to, kā Boromirs krita par upuri Gredzena valdzinājumam, kā Frodo un viņa kalps Semiuss aizbēga un izčibēja un kā atlikušie Brālības locekļi izklīda kur kurais, jo viņiem piepeši uzbruka orku kareivji, no kuriem vieni kalpoja Mordoras Tumsas pavēlniekam un otri — nodevīgajam Izengardas Sarumanam. Gredzena glabātāja ceļš nupat jau šķita lemts neizbēgamai neveiksmei.
Otrā daļa "Divi torņi" vēstīs par Brālības locekļu turpmākajām gaitām līdz brīdim, kad uzmācās lielā Tumsa un uzliesmoja Gredzena karš, par ko tiks stāstīts trešajā un pēdējā daļā.