Līdzko lifta durvis vērās vaļā, Fins pacēla šauteni, taču šoreiz tie nebija DDP aģenti. Lifta būdā stāvēja Kczs ar milzīgu kaujas šauteni, ko Vraits pazina un par ko viņš izbrīnījās, jo tā bija piederējusi Dzīvam.
"Vadības telpa ir tālāk pa šo gaiteni," Kczs paziņoja. "Mums jāatgriežas tur, pirms šeit ierodas sargi."
"Rādi ccļu," Vraits piekrita, paceldams Reičelas izmocīto ķermeni. Viņa drebēja, acis mežonīgi šaudījās no vienas puses uz otru, taču Vraitam nebija laika par viņu uztraukties. Aiz viņa nāca Ali, balstot Lusilu, kurš kliboja aizvien stiprāk, bet pēdējais gāja Fins, mērķēdams tukšajā gaitenī aiz muguras.
Reivcna pacēla acis, kad gājiens apstājās vadības centra vidū, un viņa pirmoreiz saskatījās ar Reičelu. Jaunākā meitene sastinga, un Vraits nolaida viņu zemē, saudzīgi iekārtodams kādā no tukšajiem krēsliem. Reivena pievērsās viņam.
"Vrait, nupat vairs nav labi," viņa īsi noteica.
"Redzu," Vraits piekrita, tad palūkojās uz Finu. "Fin, Kez sargājiet durvis." Viņš bridi vēroja zēnu, ko balstīja Ali, tad piebilda: "Ei, puis, vai spēsi noturēt šauteni?" Lusils papurināja galvu, taču tad ierunājās Džīvs.
"Es iešu kopā ar viņiem," gangsteris paziņoja, atņemdams Kezam savu šauteni. Vraits pamāja un uzrunāja Rcivcnu.
"Kāds stāvoklis?" viņš vaicāja.
"Šitāds," Reivena atteica, un pēkšņi vadības telpas ekrāni atdzīvojās. Tie rādīja laboratoriju kameru redzeslokā, daudzos ekrānos varēja novērot bruņotus sargus. Reivena nekustējās,
vienīgi rokas uz taustiņiem veica nepieciešamās darbības. Datorsistēma bija viņas rīcībā. "Es atjaunoju daļu no drošības programmām," Reivena paskaidroja, "lai mēs varētu novērot pretiniekus."
"Vai tu zini, kur palika doktors?" Ali vaicāja, pienākusi tuvāk ekrāniem.
"Kāds doktors?" Reivcna satrūkās.
"Kaldens," Ali biedrs atbildēja viņas vietā. "Viņš tc ir vadošais pētnieks."
"Viņš mūs pieķēra Rcičclas istabā," Ali piebilda, "bet tad aizmuka, pirms Vraits paspēja viņu aizkavēt."
"Es viņu meklēju," Reivcna noteica, "taču pašlaik man ir svarīgākas rūpes." Viņa apklusa, tad ierunājās atkal: "Un kas ir šis puisis?"
"Lusils," Ali paskaidroja, juzdamās vainīga. "Viņš ir draugs."
"Mēs gribējām atbrivot pārējos," Lusils tcica, negaidīti naidīgi palūkodamies uz Rcivcnu.
"Tu esi traks," viņa atbildēja. "Mums pašiem pietiks ko noņemties, kur nu vēl vilkt sev līdzi bērnu baru."
Vienīgais, kas spēcināja Ali laboratorijā, bija pārliecība par Reivenas spējām. Kaut gan viņa ticēja Vraita solījumam viņu izglābt, šo solījumu bez Reivenas nevarētu izpildīt. Kad doktors Kaldens apgalvoja, ka Reivcna nespēs iekļūt laboratorijas sistēmā, Ali apjuka, taču tagad zināja, ka Rcivcnai viss izdevies, un uzticība jaunākajam Hakam nostiprinājās. Kad Reivena sēdēja šeit, vadības centrā, starp mirdzošajiem ekrāniem un serveru rindām, Ali vairs nejuta nepieciešamību strīdēties. Taču Lusils neko nezināja par Reivenas spējām, un viņam nekas netraucēja.
"Vai tu maz zini, cik daudzi ir miruši šajā iestādē?" viņš uzsauca Rcivcnai, vēršoties pie viņas kā grupas komandiera, tā vienlaikus izrādot cieņu pret viņas spēku. "Cik daudzi vēl mirs, ja tu nedarīsi neko, lai viņiem palīdzētu? Kas tā par glābšanu, ja lu aiziesi tikai ar diviem gūstekņiem, kaut gan šeit ir simti?" Viņš pieklusa, tad turpināja jau mierīgākā balsī: "Manu draugu nogalināja, kad viņš centās palīdzēt taviem cilvēkiem, — vai priekš tevis tas ir sīkums?"
"Ari mūsu grupā viens ir gājis bojā," Reivena aizrādīja, joprojām neatraujoties no ekrāniem. "Es neizjūtu to atbildību, ko tu centies man uzspiest." Viņas balss bija vēsa un acu izteiksme — nenosakāma, kad viņa piebilda: "Vai es brālim kāds sargs?"
Kādu bridi valdīja klusums, Lusils meklēja vārdus, bet Vraits lūkojās viņā tā, it kā gaidītu kādu zīmi. Bet tad no otra telpas gala atskanēja vārga balss:
"Tu esi viņa sargs, tāpat kā viņš tev."
Vraits un Reivcna sastinga, tad atskatījās uz Atriebēju, kas raudzījās uz viņiem nesatricināmā orākula pārliecībā. Vraits pirmais pārtrauca šo mēmo sarunu.
"Mums vismaz jāpamēģina kaut ko izdarīt," viņš tcica.
Reivena novērsās no Atriebējas un vērīgi nopētīja Vraitu.
"Mēs?" viņa pārjautāja. "Tu gribēji teikt, cs, vai nc? Mans pienākums ir izpildīts, Vrait. Tu ieradies pēc Rcičclas, lu dabūji Reičelu. Bei tagad iesim projām."
Kezs alrāvās atpakaļ stūra aizsegā, jo sienā pēkšņi ietriecās lodes. Džīvs lamādamies pārlādēja šauteni un uz labu laimi izšāva ap stūri. Kezs atskatījās. Metrus divdesmit aiz muguras atradās atvērtas durvis, aiz tām — nākamais gaiteņa pagrieziens, kuru apsargāja Fins. Arī viņš šāva, tātad no otras puses tuvojās vēl viena sargu grupa. Džīvs aši palūkojās ap stūri un zibenīgi atlēca atpakaļ.
"Vini nāk un nāk," viņš teica Kezam, kā uzminēdams vina domas: "Mēs nespējam ilgāk noturēties." "Vai man runāt ar Vraitu?" Kczs vaicāja, pamādams roku ar rācijas sprādzi.
"Ej un runā tāpat," Džīvs lika. "Lai saprot, ka mēs nejokojam."
Kezam nevajadzēja ilgāk skaidrot. Viņš metās projām pa gaiteni un ieskrēja vadības centrā tieši tajā mirklī, kad strīds bija pašā karstumā. Vraits un Reivcna kliedza viens uz otru, meitene bija piclčkusi kājās, lai pierādītu savu taisnību. Ali ar savu draugu bažīgi skatījās tc uz viņu, tc ekrāniem, kuros varēja novērot sargu tuvošanos. Kezs satvēra Vraitu aiz rokas.
"Mums jāiet!" viņš uzstāja, nevairīdamies gangstera niknā skatiena. "Mēs vairāk nespējam noturēt sargus."
"Nu redzi," Reivcna ierunājās. "Mēs ejam… ja vien vēl varam."
"Ja tu tagad aiziesi, nekas nemainīsies," Ali draugs mierīgi noteica. "Laboratorija atjaunos darbību, un eksperimenti turpināsies."
"Lusil!" Ali krita izmisumā. "Te ir simtiem ieslodzīto. Kā lu domā viņus atbrīvot, ja mēs paši diez vai tiksim laukā?"
"Tālad, tc ir simtiem cilvēku," Lusils atkārtoja. "Tev nav nc jausmas, cik tūkstoši jau miruši DDP nelikumīgajos eksperimentos, cik daudzi…"
"Pagaidi!" Reivena pavēlēja, un Ali ar Lusilu satrūkās. "Ko lu tcici?" meitene pārjautāja, tumšajām acīm ieurbdamās Lusilā.
"Ka tūkstošiem cilvēku jau miruši," viņš teica. "Tu taču to zināji, vai nc?"
Reivena vairs neklausījās, bet lūkojās uz Vraitu. Pirmoreiz pēc Vraita ierašanās vadības centrā viņa neizskatījās nikna.
"Eksperimenti ir pretlikumīgi," viņa domīgi noteica.
"Un?" Vraits izgrūda.
"Mēs nevaram paņemt līdzi ieslodzītos, bet mēs varam paziņot pasaulei, ka viņi eksistē," Reivcna paskaidroja. Viņa pamāja uz datoriem. "Šajā datu bāzē ir neskaitāmi ieraksti par ieslodzītajiem un to, kādi eksperimenti veikti. Es varu pārsūtīt visu šo
informāciju uz lielo Tīklu, uz visiem ziņu kanāliem. Tādas sensācijas dēļ žurnālisti šeit atskries jau pēc pusstundas." "Vai tu domā, ar to pietiks?" Lusils šaubījās. "Tā tam vajadzētu būt," Vraits tcica, acīmredzot jau pieņēmis lēmumu. Viņš piespieda divus taustiņus uz rokas rācijas un vaicāja: "Džīv, Fin, vai varat noturēties vēl piecpadsmit minūtes?"
"Tas būs sasodīti grūti, bet nāksies," Fins novilka, un tūlīt atsaucās ari Džīvs.
"Tad turieties," Vraits tcica, izslēgdams rāciju. "Ķeries klāt, Rcivcn."
Trīs stāvus zemāk par vadības centru doktors Kaldens uzrunāja sargu vienību, bet satraukto zinātnieku bariņš drūzmējās viņam aiz muguras. Vienkārša ielaušanās teritorijā viņus tā nesatrauktu, taču tur, augšā, ārdās mežonīgs Haks. Viņi bija veikuši eksperimentus tikai ar bērniem, kas vāji apjauta, ko nozīmē būt Hakam, kur nu vēl izmantot šīs spējas. Tagad viņi zināja, ka iebrucēju grupu atbalsta trīs ieslodzītie un viens talantīgs gangsteru Haks no ārpuses.
"Viņa ir pārspējusi datorsistēmas vīrusu," Kaldens nīgri tcica. "Tas nozīmē, ka viņi pārvalda šo vietu."
"Viņu nav daudz, ser," aizrādīja viens no sargiem.
"Ari mūsu nav nemaz tik daudz," iesaucās kāds zinātnieks, un Kaldens saviebās.
"Uzbrucēji jānotver un jāiznīcina," viņš neatlaidās, "tas jāpaveic ātri. Ja kaut vārds nokļūs ārpusē, tiks uzdoti neskaitāmi nejauki jautājumi." Daži zinātnieki satraukti saskatījās, bet daži bija pārāk nobijušies un spēja tikai vērot sargus ar neslēptām cerībām.
"Mēs viņus izkvēpināsim," sargs apņēmīgi teica. "Saujiņa salašņu un pāris slimīgu bēmu nesagādās nekādas grūtības."
"Jau ir sagādājuši," Kaldens aizrādīja. "Bel tagad — nogaliniet viņus."
Sargu vienība devās uz durvīm, taču Kaldens viņus apturēja vēl uz mirkli.
"Stāviet," viņš pavēlēja, piemiedzis acis, it kā kaut ko pārdomātu. "Ja varat, atstājiet svešo Haku dzīvu. No viņa iznāktu lielisks materiāls eksperimentiem."
Reivcna sastinga, dzirdot šos vārdus, ko uztvēra daļa apziņas, kādā ekrānā ievērojot notiekošo sarunu. Roka sažņaudzās dūrē, tomēr viņa piespieda sevi domāt tikai par jauno uzdevumu.
Laboratorijas sistēma bija izveidota neatkarīgi no kopējā Tīkla, un viņai gandrīz nebija ccribu nosūtīt datus uz ārpasauli. Sakaru līnijas bija apzīmogotas un liedza informācijas pārsūtīšanu no laboratorijas datoriem. Tomēr vienu aspektu Kaldena puiši bija palaiduši garām. Zinātnieku kopmītņu iemītniekiem bija nepieciešamas dažādas izklaides. Reivcna izsekoja elektroinstalācijas līdz pat dzīvokļiem un atklāja holokomā kanālus gandrīz katrā istabā. Holokoms izklaidēja zinātniekus, taču tas bija izveidots, lai uztvertu viņu izvēlētas programmas un ari nosūtītu atbildes signālu. Reivena ielauzās šajā pieslēgumā un savienoja to ar vadības centru, lai izveidotu informācijas pagaidu tiltu, un pievērsās ziņai, ko vajadzēja nosūtīt.
Viņai nebija grūti sameklēt pārliecinošus pierādījumus par DDP nelegālajiem eksperimentiem. Līdzko datorvīruss bija uzveikts, viņa sāka pārkopēt datus. Mugursoma viņai blakus pamazām pildījās diskiem. Taču viņa ari apkopoja vajadzīgos pierādījumus, eksperimentu un pat līķu sekcijas rezultātus, nelielu, bet šausminošu video ierakstu izlasi ar dažiem izpētītajiem bērniem. Viņa pievienoja ierakstiem laboratorijas atrašanās vietu un doktora Kaldena biogrāfiju, kā ari atbilstošu Eiropas likumu, kas atļāva Haku iznīcināšanu un paredzēja dažādus sodus liem, kas ļāva Hakiem palikt dzīviem. Nebija tādu likumu, kas atļautu eksperimentus ar Hakiem, un DDP gaidīja liela skaidrošanās.
Pabeigusi datu komplektu, Reivcna devās Tīklā un virzījās uz Lielbritānijas centrālo direktoriju. Viņas apziņas šūnas izlavījās cauri datu bāzēm, apkopojot mediju kanālus, humānās palīdzības organizācijas, valsts iestādes un ārvalstu vēstniecības. Viņa domāja, ka šis informācijas blāķis būs pamatīgs apkaunojums valdībai, kas ar to saistīta. Pabeigusi adrešu sarakstu, viņa to pievienoja pārējiem datiem, lai ikviens adresāts zinātu, cik daudziem tic izplatīti.
> nosūtīt < Reivena pavēlēja, un no laboratorijas sistēmas uz visām pusēm aiztraucās tūkstošiem datu signālu, vienlaicīgi parādoties valsts svarīgākajās datorsistēmās.
Haka lūpas savilkās skumjā smaidā, tomēr darbs vēl nebija galā. Tagad viņa virzījās uz holokanālicm, izsekojot to datu saitēm līdz pašam informācijas avotam. To viņa nekad agrāk nebija darījusi; tehnoloģiju savietojamība radītu problēmas, pat strādājot kopējā sistēmā, taču pēkšņi viņai ienāca prātā, ka šos kanālus var izmantot nc tikai tādēļ, lai nosūtītu ziņas Tīklā, bet daudz tiešāk. Viņa pārlūkoja mediju holokanālus, pieslēdzās tiem un lika vadības centra holoekrāniem parādīt desmit galvenos kanālus — gan ziņu, gan izklaides. Saņēmusi spēkus, viņa koncentrējās uz šīm desmit saitēm un nosūtīja savas ziņas.
Ali novaidējās vien, kad pamanīja, kas notiek. Desmit ekrāni, droši vien Reivenas vadīti, parādīja holokanālu raidījumus. Vēl pirms viņa paspēja saprast, kas otrai meitenei padomā, visos kanālos ekrāns uz mirkli satumsa, tad atkal atdzīvojās, rādot vienu un to pašu ainu. Pazibēja cietušo bērnu attēli, ekrāna apakšā skrienošā teksta līnija vēstīja par eksperimentiem. Cits pēc cita parādījās pārbaužu upuri, titri uzrādīja katra vārdu, eksperimentu
raksturu un nāves dienu. Reivena appludināja mediju kanālus ar pierādījumiem, kurus pasaule nespētu neievērot.
Visi bija pārsteigti, bet Reivena atrāvās no datora un pievērsa tumšo acu skatienu Lusilam.
"Apmierināts?" viņa vaicāja.
"Nc gluži," viņš noteica. "Bet par ļaunu nenāks."
"Ņem par labu," Reivena ironiski paklanījās, tad uzrunāja Vraitu. "Es nosēdināšu fiaiteru uz laboratorijas jumta; mums jācenšas tur nokļūt."
"Vai tas ir droši?" Kczs bažīgi vaicāja.
"Kā tu to spēj?" taujāja Ali, un viņu balsis saplūda kopā.
"Flaitera sakaru kanālu cs atstāju ieslēgtu. Apvidus skeneri to uztvers tikai kā fona troksni, bet ja tu zini, ko meklēt, ja tev ir nedaudz prasmes, tu vari iekļūt flaitera vadības sistēmā." Viņa nodrebinājās. "Ja gaismas būs izslēgtas, neviens to neievēros. Taču mēs nevaram to pievilkt tuvāk."
"Labi," Vraits piekrita un ieslēdza rokas rāciju, uzrunādams Džīvu un Finu. "Esiet gatavi lauzties ārā," viņš pavēlēja. "Flailcrs būs uz jumta. Mums jātiek līdz turienei."
"Tad esi gatavs skriet, draugs," atsaucās Džīvs. "Mēs nespēsim viņus aizkavēt, ja paši skriesim uz otru pusi."
"Rcivcn, vai lu vari pārvaldīt laboratorijas sistēmu tad, kad mēs tiksim laukā?" Vraits uzsauca.
Reivena parakņājās mēteļa kabatā un izvilka nelielu, melnu raidītāja bloku, kurš nejauki iepīkstējās, sasniedza augstāko saklausāmo toni un tad kļuva nedzirdams. Viņa turēja to kreisajā rokā, bet ar labo žigli pārskrēja taustiņiem, tad pamāja Vraitam.
"Kādu brīdi es varēšu pārvaldīt šo sistēmu, taču, līdzko zinātnieki atgriezīsies, viņi var mani atslēgt un izsekot, izmantojot šo pašu raidītāja signālu."
"Viņi tik un tā spēs mūs izsekot, tiklīdz atgūs savu sistēmu," Kczs aizrādīja, bet Reivena tikai pasmējās.
"Ne ilgi," viņa pastāstīja. "Esmu uzstādījusi automātisku strāvas traucētāju. Kad došu īsto signālu, šī sistēma vairs nebūs atjaunojama."
"Un visi eksperimentu pieraksti būs pagalam?" Lusils vaicāja.
"Ja vien viņiem nav dublikātu," Reivcna atteica. "Taču, ja viņi visu zaudēs, man tas viss paliks."
"Tu nokopēji datus?" iesaucās Lusils, un viņa balsī bija dzirdams gan izbrīns, gan riebums.
"DDP šo informāciju varēja izmantot gadiem ilgi," Rcivena aizrādīja. "Varbūt tagad dosim Hakam vienu iespēju?" Runājot viņa paņēma pēdējo disku kaudzīti un ielika tos somā. "Varam iet," viņa teica Vraitam.
Gangsteris pa rāciju brīdināja Finu un Džīvu.
"Tiksimies pie lifta pēc minūtes," viņš paziņoja. "Mēs virzāmies laukā." Vrails pacēla Atriebējas šļaugano stāvu uz pleca un pasniedza savu šauteni Ali. "Piesedz aizmuguri," viņš teica un devās uz durvīm.
"Vrait!" Ali protests bija izmisīgs, taču gangsteris neklausījās.
"Uz priekšu," Rcivena norūca, iedama Ali aiz muguras. "Tas jātur šādi." Viņa pārlika Ali rokas uz šautenes, lai viena būtu tuvāk gailim. "Ja ko redzi, šauj."
"Bet…" Ali ierunājās.
"Nav svarīgi, vai tu kādam trāpi vai nē," Kczs aizrādīja, pielādēdams savu šauteni. "Sargi nelīdīs virsū lodēm, un galvenais ir turēt viņus pa gabalu."
DDP sardze izskrēja gaitenī, līdzko apklusa šāvieni, un redzēja vairs tikai lifta durvju aizvēršanos. Pirmais no viņiem metās pie lifta un nospieda izsaukuma pogu, taču nekas nenotika.
"Viņi vēl aizvien pārvalda sistēmu," viņš paziņoja.
"Bet viņi atstājuši vadības centru," ierunājās viņu komandieris. "Zvani Kaldcnam un ziņo, ka stāvs ir tīrs. Lai zinātnieki tiek galā ar lifta bloķētājicm. Tad sekosim uzbrucējiem."
Reivcna liftā iespiedās starp Finu un Džīvu, vienā rokā turot pašas uzlaboto pistoli, bet otrā — kontroles pulti, kas vēl aizvien pārzināja laboratorijas sistēmu. Raidītājs apliecināja, ka datori vēl aizvien pakļaujas viņas komandām, nosūtot pierādījumus holokanālicm, bloķējot drošības sistēmas un pārsūtot Rcivcnai visu datu bāzes informāciju. Viņa noslīga gar lifta sienu un aizvēra acis. Tās sāpēja no pārslodzes, dūkšana ausīs kļuva aizvien skaļāka. Reivena sāpīgi iekoda apakšlūpā, koncentrēdamās uz šīm viegli pacicšamajām sāpēm, lai nebūtu jādomā par to, kas patiesībā ar viņu notiek. Viņa nekad vēl nebija veikusi tik daudzas datoropcrācijas vienlaikus. Tagad ķermenis izjuta tādu slodzi, ka viņa saprata, ka sasniegusi savu spēju robežu.
Atspiedusies pret sienu, cenšoties nepadoties vājumam, Reivena nepamanīja, ka lifts palēnina gailu. Kad tas apstājās pavisam, Vrails saķēra viņas roku un pamatīgi sapurināja, lai pamodinātu viņu.
"Reiven!" viņš iesaucās. "Kas noliek?"
"Vrait," Reivena ar pūlēm atvēra acis, nevēlēdamās atzīt patiesību. Viņa saņēma pēdējos spēkus, un lifts atkal sakustējās, bet Rcivcnai trīcēja ceļgali. Kczs uztvēra viņu kritienā un piecēla stāvus.
"Rcivcn? Kas tev kaiš?" viņš vaicāja.
"Viss ir kārtībā," Reivena apgalvoja. Viņa palūkojās uz zēnu, bet ncatgrūda viņu un atzinās, ja ne biedriem, tad pati sev, ka vairs nespēj likt ar sevi galā. Viņa bija turējusies likai ar adrenalīna un apņēmības palīdzību. Tagad atlikusi tikai apņēmība. "Mums jātiek laukā pēc iespējas ātrāk," viņa teica Vraitam. "Es vairs nespēšu pārvaldīt ari vadības centra datorus, bet negribas sagraut sistēmu, pirms mēs esam tikuši ar veselu ādu laukā no laboratorijas."
Kaldens nikni aplūkoja vadības centru un pēkšņi sastinga, bāls kā nāve. Aiz muguras atskanēja apslāpēts vaids, bet viņš pats vai drebēja aiz niknuma. Visos drošības ekrānos varēja vērot holokanālu pārraidi, un, spriežot pēc kanālu logo zīmēm, tie bija visdažādākie raidījumi. Un tie visi rādīja tādas lietas, par kurām drīkstēja zināt tikai vecākie DDP virsnieki.
"Mūsu darbība vairs nav slepena," viņš noteica ledainā balsī. "Mūs noraks," ievaidējās kāds zinātnieks, un Kaldens pievērsa viņam savu metālisko skatienu.
"Šos eksperimentus apstiprināja visaugstākajā līmenī," viņš paziņoja. "Ja šie pazemes žurkas cer ar to kaut ko panākt, viņi smagi kļūdās." Viņš mirkli vēroja ekrānus, tad pamāja kādam aģentam. "Izslēdz pārraidi un gādā, lai sistēma atkal darbotos. Es gribu, lai laboratorijas aizsardzība būtu kārtībā."
Aģents piesēdās pie datora un sāka steidzīgi grabināt taustiņus. Pēc neilga brītiņa viņš salēcās.
"Sistēma pretojas," viņš paziņoja Kaldcnam. "Es netieku iekšā."
"Viņa ir uzlikusi bloķētāju," Kaldens nepacietīgi iesaucās. "Uzlauzto!"
Aģents atkal pievērsās taustiņiem, un pēc brīža ekrāni nodzisa.
"Es pārtraucu pārraidi, ser," vīrs atviegloti nopūtās. "Cenšos pārņemt drošības sistēmas vadību."
"Vai vari noskaidrot, kas ir iebrucēji?" viens no sargiem ievaicājās. "Ja mēs to zinātu, aizsardzība nebūtu vajadzīga — mēs varētu vienkārši aizbraukt viņiem pakaļ."
Pagāja krietns bridis, līdz aģents spēja piespiest datorsistēmu sniegt kādu atbildi. Pēkšņi viņš iesaucās:
"Viņi ir uz jumta!"
"Tad ejiet turp," Kaldens nīgri nobļāvās. "Neļaujiet izkļūt no teritorijas! Meitene ir pabijusi mūsu sistēmā — ja viņai ļaus aizbēgt, viņa nodarīs pamatīgu ļaunumu pētījumiem!"
Drošībnieki aizsteidzās gangsteru virzienā, bet kāds zinātnieks uzrunāja Kaldenu:
"Ja nu viņi izbēg, ser?" viņš nervozi jautāja. "Jau mediju ziņas vien…"
"Šo postu var mazināt dažādi," Kaldens viņu pārtrauca. "Mediji šeit neatradīs pierādījumus. Man ir sagatavoti daži drošības pasākumi."
Vrails skrēja pa laboratorijas plakano jumtu, nesdams bezsamaņā guļošo Reičelu, viņam sekoja Ali un Lusils. Reivena un Kezs bija mazliet atpalikuši, Reivcna nelabprāt ļāva, lai Kczs viņu atbalsta. Džīvs un Fins noslēdza gājienu, turot šautenes gatavībā, lai atvairītu sekotājus. Flaiters jau viņus gaidīja, un pēc Reivenas komandas durvis atvērās. Vienīgi Kczs ievēroja, kā viņa sagrīļojas.
Džīvs un Fins piesedza laukumu, bet Vraits saudzīgi iecēla Atriebēju flaitcrā. Pasteidzinājis Ali un Lusilu kāpt iekšā, viņš paņēma atpakaļ savu šauteni un piebiedrojās sedzējiem, gatavs šaut pāri jumtam.
"Sardze!" Džīvs un Fins vienlaikus iesaucās.
"Viņi mūs atklājuši."
"Es pamazām zaudēju sistēmas vadību," Reivena brīdināja, un gangsteri pieplaka zemei, kad aģenti atklāja uguni.
"Kāpiet flaitcrā!" pavēlēja Vraits, un Fins ar Džīvu ielēca aizmugurējā sēdeklī, Reivena ķērās pie stūres, bet Kezs iekārtojās viņai blakus. Durvis šņākdamas aizcirtās, un flaiters pacēlās gaisā. Reivcna vadīja lidaparātu ar rokas vadību, nevis caur datoru, bet arī tā flaiters ātri devās projām no apšaudes zonas.
"Tikām sveikā cauri," Fins pavēstīja, un Ali atviegloti nopūtās. Pēc divām sekundēm laboratorijas teritorijā atkal iedegās mcklē- tājprožektori. Atskanēja ložmetēja kārtas, un flaiters uzšāvās augstāk.
"DDP pārņēmusi datorsistēmas vadību," Vraits secināja. "Reiven, iznīcini to!"
Kczs pagriezās, lai redzētu, kā Reivcnas acis aizmiglojas, atjaunojot saikni ar datorsistēmu. Prožektori atkal nodzisa, apklusa arī ložmetējs. Reivcna pārgrieza acis, viņa sakņupa pār vadības pulti, un flaiters sasvērās nāvīgā pikējumā.
"Reiven!" Vraits iekliedzās, bet Ali spiedza. Kezs pārliecās pār saļimušo Reivcnas ķermeni un satvēra stūres sviras. Viņš drebēja no pārslodzes, cīkstēdamies ar svirām, tad pārlīda vadītāja krēslā.
"Vai novaldīsi?" Džīvs apvaicājās, un Kezs pamāja.
"Jā, domāju gan!"
"Kas kaiš Reivcnai?" Ali jautāja histēriskā balsī.
"Viņa vēl elpo," Kezs mierināja. "Viņa zaudēja samaņu, nopūloties ar sistēmas izslēgšanu."
"Neviens pakaļ nedzenas," Fins ziņoja no aizmugurējā sēdekļa.
"Kārtībā," Vraits atsaucās. "Kez, ko tu dari?"
"Es nevaru novaldīt šo dzelzsgabalu bez gaismām!" zēns dusmīgi noteica. "Es jau neesmu Rcivena. Ja mūs notvers lidojam bez gaismām, mūs noteikti aizturēs."
"Nomierinies," Džīvs noteica. "Nepārkāp ātrumu, turies virs ccļa. Neviens taču nezina, ka laboratorijā ielauzāmies mēs. Ārpusē nekādas trauksmes vēl nav bijis."
"Pēc stundas šeit mudžēs no reportieriem," Ali bija pārliecināta un mazliet nomierinājusies. "Mums jāuztraucas par viņiem, tāpat kā par drošībniekiem, lai neiekļūtu ziņās."
"Kad žurnālisti satiks Kaldenu, viņam būs jāatbild uz daudziem jautājumiem," Lusils apmierināts noteica.
"Es ceru," Vraits ieteicās, kad Fins iesaucās.
"Mums dzenas pakaļ!" viņš brīdināja. "Grieziet nost no ccļa!"
Kezs sagrieza flaiteru sāņus, asi nobremzēja un izslēdza gaismas. Flaiters sastinga uz vietas, un arī pārējie ieraudzīja to, no kā Fins viņus bija brīdinājis. Garām maksimālā ātrumā pašāvās
fiaiteru grupa ar DDP zīmi uz durvīm. Vienā mirklī tie nozuda skatienam, taču Ali norādīja lejup uz mašīnu eskortu. Projām no laboratorijas lielā ātrumā joņoja skimmeri.
"Zinātnieki," Lusils klusi piebilda.
"Žurkas pamet grimstošu kuģi," Ali atsaucās.
"Man tas nepatīk," Vraits drūmi piebilda, kad gaismas pazuda pamalē.
"Droši vien viņi nevēlas satikt žurnālistus," Kezs atliecās, lai palūkotos uz laboratorijas pusi.
To vairs nevarēja saskatīt, pamalē nemanīja nevienas gaismas. Taču Vraita aizdomīgums lika visiem ik pa brīdim nogaidoši paraudzīties atpakaļ.
Un tad viņi ieraudzīja. Ugunsbumba, kas pacēlās pamalē, apsteidza dobjo eksplozijas grāvienu. Uguns un dūmu vāli uzšāvās gaisā līdz ar degošām atlūzām. Tad viņus sagrāba trieciena vilnis, zeme zem viņiem nodrebēja, un flaiters sagriezās gaisa virpulī. Vrails sažņaudza dūres, un Ali paslēpa seju aiz Lusila pleca. Neviens nesacīja ne vārda, Kczs izlīdzināja fiaiteru virs maģistrāles un virzījās uz Londonas pusi, aiz sevis pametot milzīgu, ugunīgu atblāzmu.