Rollings paņēma telefona klausuli:
— Jā.
— Runa Semjonovs. Nupat kā uztvēru Garina radiogramu. Vai drīkstu nolasīt? …
— Jā.
— «Viss bus tā, ka tu velies, tikai proti vēleties .. .» — sāka lasīt Semjonovs, ar grūtībām tulkodams no krievu uz franču. Rollings klausījās, nebilzdams ne vārda.
— Viss?
— Tieši ta, viss.
— Pierakstiet, — Rollings sāka diktēt. — Nekavējoties noregulēt raidstaciju uz viļņa garumu četri simti divdesmit viens. Rīt, desmit minūtes pirms laika, kad jūs uztvērāt šīsdienas telegramu, sāciet raidīt: «Zoja, Zoja, Zoja . .. Notikusi negaidīta nelaime. Vajag rīkoties. Ja jums dārga jūsu drauga dzīvība, piektdien izkāpiet Neapolē, apmetieties viesnīcā «Splendid», gaidiet ziņas līdz sestdienas pusdienai.» To jūs atkārtosiet nepārtraukti, dzirdiet, nepārtraukti skaļā un pārliecinošā balsī. Viss.
Rollings piezvanīja.
— Nekavējoties uzmeklēt un atvest pie manis Tiklinski, — viņš teica kabinetā ienākušajam sekretāram. — Tūlīt dodieties uz aerodromu. Noirējiet vai nopērciet — vienalga — slēgtu pasažieru aeroplānu. Atrodiet pilotu un bortmehāniķi. Līdz divdesmit astotajam sagatavojiet visu lidojumam…