— Nogādājiet Talancevu uz staciju. Lavrova brauks ar jums.
— Bet ko pēc tam? Koliševs paraustīja plecus:
Varat uzrakstīt atskaiti par savu . . . reidu, — viņš noteica. Izteiksme Koliševa sejā skaidri liecināja, ko viņš domā par Alekseju un par viņa reidu. Bet muļķiem jau vienmēr laimējas . . .
Man ir priekšlikums, — teica Aleksejs. — Kamēr situācija noskaidrojas, atgriezīsimies stacijā visi. Tīmeklis nekur nepazudīs.
Koliševs aizdomīgi paskatījās uz viņu.
— Labi, — viņš noteica pēc brīža. — Skaidrs. Visi mašīnā!
Viņi vēl nebija paspējuši izpildīt pavēli, kad piebrauca trešais kraulers. Koliševs un tēvocis Saša iekāpa tajā. Biologs Nordens, vienīgais no otrā kraulera komandas, uzticēja mašīnas vadību Aleksejam un sāka aprūpēt Valentīnu. Kad otrs kraulers izkustējās no vietas, arī Alekseja mašīna uzņēma gaitu un brauca cieši aiz tā. Pa radio sazinājies ar Litu, aizmugurē nedabiski mundrā balsī ierunājās Valentīns. Klusu pienāca Irina. Viņa apsēdās blakuskrēslā un domīgi paskatījās uz Alekseju.
— Nu, — viņa ierunājās, — ar ko tu tagad neesi apmierināts?
Alekseja seja uz brīdi saviebās.
— Nopriecājāmies!—viņš nikni atbildēja. — Uzvarētāji! Velns parāvis, kas mēs par uzvarētājiem? Lidojošs tīkliņš, kurā nav ne kripatiņas smadzeņu, gandrīz izķēra mūs visus kā mušas!
Dažas minūtes Aleksejs brauca klusēdams.
— Es nezinu, — beidzot viņš ierunājās atkal, — vai kontakts vispār ir iespējams. Protams, mēs piedosim viņiem par nodarītajiem zaudējumiem. Mēs taču esam vecāki, gudrāki. . . Bet šajā attīstības pakāpē ciena spēku. Mēs pat aptuveni nezinām viņu iespēju robežas. Būtu labi, ja tās izrādītos tādas pašas kā mums. Bet ja nu tā nav? Ko tad? Bēgt? Tas būs pazemojoši, turklāt vai viņi dos mums šādu iespēju?
Pašķielējis uz Irinu, kas bija galīgi apjukusi, Aleksejs iesmējās.
— Tātad neesmu uzņēmis īsto meldiņu? — viņš noteica viltīgā balsī. — Piedod!
Klintis pašķīrās, un priekšā parādījās stacijas apajie kupoli. Aleksejs samazināja ātrumu.
— Mēs vēl parunāsim par to, — pieceldamās apsolīja Irina.
«Jā,» cerīgi nodomāja Aleksejs. «Ja vien es nebūšu muļķis, mēs vēl parunāsim. Gan par to, gan par daudz ko citu.»
No krievu vai. tulkojis P. Zalkalns