' — Vai neesi nogurusi, mijā?
Nē. *
Kāds bija brauciens?
Normāls.
Bezjēdzīgajiem jautājumiem sekoja vien- ' ilbigas atbildes, un tas tikai satrauca loda dvēseli.
Nē, viņu kaut kas uzbudina… Vai viņa kaut ko nojauš? Varbūt tā ir grūtniecības izpausme? Bet varbūt vainīga viņa aizdomīgā izturēšanās? Nē, sievu noteikti kaut kas satrauc, bet vēsa viņa ir tāpēc … Ja nu Eilina visu saprot un tikai gaida, ko teiks viņš?
j-n Vai tevi kas satrauc? — Klods neievēroja, kā skan viņa balss.
Nē, nekas, — Eilina vienaldzīgi atbildēja. — Starp citu, kaut kur nozudusi Liza.
Kā nozudusi? — viņš attrauca, būdams sarūgtināts, ka sieva domā par kaut ko citu.
Visu dienu zvanīju — neviens neatbildēja.
Nu, tās ir blēņas. Droši vien viesojas pie draugiem.
Bet arī tie neko nezina … — Eilina paraustīja plecus.
— Tad ir kaut kur aizbraukusi… Viņš neaptvēra, ka, mierinādams sievu,
pirmām kārtām cenšas nomierināt pats sevi. Ekur-brīnums — nav atradusi mājās Lizu! It kā tas notiktu pirmo reizi…
Klods vēroja Eilinu, atcerējās, kā ar viņu iepazinās, kopā nodzīvotos gadus. Viņš vienmēr apbrīnoja sievu, viņas spēju mierīgi pārciest neveiksmes, prasmi atrast kopīgu valodu ar cilvēkiem — viņa vienmēr bijusi draugu pulka vienotāja —, apbrīnoja viņas maigo un bērnišķīgo raksturu, vēlēšanos un prasmi būt skaistai. Jā, viņa vienmēr bijusi īsts draugs, dedzīga mīļākā un uzticīga sieva. Viņi kopā pārcietuši visas ar viņa darbu saistītās grūtības, centušies palīdzēt, atbalstīt viens otru. Eilinai drīz paliks trīsdesmit gadu", viņa sen vēlējās bērnu, bet nekad to neuzstāja, un tikai tad, kad viņš teica, ka drīz pabeigs savu darbu, kad viņš piekrita — viņa bezgala priecājās …
— Starp citu, Eilin, — viņš pēkšņi sacīja, — izlasi, ko par mums raksta — trokšņo pa visu pasauli. Kāds profesors …
Eilina nesteigdamās izlasīja rakstu un, mierīgi nolikusi to sāņus, vienaldzīgi sacīja:
Tu taču zini, ka es tur neko nesaprotu …
K-kā, nesaproti! — Viņš nokrita kā no plaukta. — Universitātē taču tieši to …
Oho, es mācījos tik sen.
Un visās sarunās …
— Mīļais, sarunās es lieliski orientējos tāpēc, ka vienmēr uzmanīgi klausos, ko saki tu!… — Viņa salika rokas uz krūtīm un pavērās viņā ar savām skaistajām acīm.
Atskanēja tālruņa zvans.
Frenkam jāatbrauc kuru katru bridi… — atvainodamies paskaidroja Klods un steidzās pie aparāta.
Frenk?! r- Eilina atmeta atpakaļ galvu un, aizsteigdamās Klodam priekšā, pacēla klausuli. — Hallo!
Klods saspringti sekoja, kā mainās sievas sejas izteiksme. Viņa uzmanīgi nolika klausuli un sacīja:
— Lizu atraduši upē … — un piebilda: — Tā ir pašnāvība, Klod.
— Kāpēc? Liza …
— Toreiz poligonā mēs bijām kopā ar viņu…
Džeks ienāca bez klauvēšanas un dzirdēja pēdējo frāzi.
— Man tev jāatzīstas, — nomāktā balsī teica Klods, — pēdējā izmēģinājuma laikā Eilina bija… Abas ar Lizu atdrāžas mašīnā tieši uz poligonu. Pateikt, ka ir stāvoklī. Līdz sprādzienam bija atlikušas dažas minūtes. Viņas nepaspēja izbraukt no bīstamās joslas …
Un tu? . . . — Džeks pret paša gribu iesaucās.
Man neatlika nekas cits, kā aizvest viņas uz sesto bloku — tas mums atrodas vistuvāk.
Džeks atviegloti nopūtās.
— Nu, bloks taču ir aizsargāts …
Bet es toreiz nepievērsu uzmanību, ka tas ir tukšs. Atceros, pat nopriecājos… Izmēģinājumu laikā atrasties tajā tomēr ir aizliegts …
Bet tas ir aizsargāts, — uzsvērdams katru zilbi, izdvesa Džeks. — Mēs paši tajā ne vienreiz vien patvērāmies.
—■ Patvērāmies, — izmeta Klods. — Tikai tas nebija «Neilijas» izmēģinājumu laikā.
Iestājās klusums.
— Nomierinies, Klod, — Džeks beidzot sacīja, — ja arī apstarošana notikusi, tad tā bijusi niecīga. Atceries, mēs paši ne vienu reizi vien esam saķēruši liekus starus .. •
Bet tie nebija tādi stari!
Tādi vai citādi…
— Tieši šie bija citādi! — teica Klods, purinot Džeka acu priekšā nelaimīgo rakstu. — Ne-zi-nā-mi! Mēs taču neko … itin neko nezinām par tiem!
Drudžaini domādams, Džeks centās izlikties mierīgs.
— Tātad … — viņš gribēja iesākt.
Tātad šī profesora teorija, — viņu pārtrauca Eilina, — ieguvusi praktisku apstiprinājumu.
Psihiski traucējumi? — vaicāja Džeks.
Nedomāju, psihiski es it kā būtu normāla. — Visa šī saspringtā dialoga laikā Eilina saglabāja apbrīnojamu mieru.
Klods neizturēja.