Nākamajā rītā visās avīzēs parādījās paziņojums, ka Mēness pilsētā Davilonā ieradies kosmosa ceļotājs. Visredzamākajās vietās bija iespiesta skafandrā tērptā Nezinīša ģīmetne. Šeit bija uzņēmumi, kuros Nezinītis nofotografēts tai brīdī, kad viņš kāpj ārā no automašīnas, un tai brīdī, kad ir jau izkāpis, un tai brīdī, kad ierodas viesnīcā.
Vislielāko interesi izraisīja fotogrāfija, kurā Nezinītis uzņemts ar reklāmas plakātu, kas aicina Mēness iedzīvotājus pirkt konfekšu fabrikas «Ausma» piparkūkas. Todien konditorejas preču veikalos tika pārdots tik daudz piparkūku, cik agrāk nepārdeva pa veselu mēnesi. Veikali izpārdeva pircējiem pat galīgi
sastāvējušos preci, jo neviens negribēja ēst nekā cita kā vien šīs piparkūkas, un konfekšu fabrikas īpašnieks vairākkārt palielināja piparkūku izlaidi un pelnīja bargu naudu.
Avīzēs bija ievietota arī doktora Šprica fotogrāfija, kas bija uzņemta taisni tai brīdī, kad viņš izmeklēja Nezinīti. Zem uzņēmuma bija lasāms ne vien doktora Šprica vārds, bet arī viņa adrese. Rezultātā visi slimnieki, kuriem vēl pietika spēka patstāvīgi pārvietoties, skrēja pie viņa, bet tie, kuri nespēja iziet no mājas, ņēmās zvanīt viņam pa telefonu. Ikvienam gribējās ārstēties tikai pie doktora Šprica. Pie viņa mājas izauga rinda visas Holeras ielas garumā. Doktors Šprics nevienam neliedza medicīnisko palīdzību, taču nekavējoties palielināja maksu par ārstēšanu. Naudiņa plūda kā pa reni.
Tādi jau ir Mēness iedzīvotāju tikumi! Mēness knēvelis neparko neēdīs konfektes, piparkūkas, maizi, desu vai saldējumu, ko ražojusi fabrika, kura nedrukā avīzēs sludinājumus, un neies ārstēties pie ārsta, kurš nav izgudrojis kādu āķīgu reklāmu slimnieku pievilināšanai. Parasti mēnesēns pērk tikai tās preces, par kurām lasījis avīzē, un, ieraudzījis kaut kur pie sienas veikli sacerētu reklāmas sludinājumu, var nopirkt pat tādu mantu, kas viņam it nemaz nav vajadzīga.
Šais dienās Davilona dūca kā satraukts bišu strops. Ikviens iedzīvotājs, no rīta pamodies, tūdaļ tvēra avīzi, lai drīzāk uzzinātu kaut ko jaunu par Nezinīti. Daudzi piestaigāja uz «Smaragda» viesnīcu un kvernēja tur augām dienām cerībā kaut ar pusaci ieraudzīt knēveli, kas ieradies no kosmosa dzīlēm. Iebraucēji no citām pilsētām negribēja apmesties nekur citur kā vien «Smaragda» viesnīcā, jo tur viņi visi varēja bez ceremonijām tikties ar kosmonautu un aplūkot to tuvumā. Hapsa kunga ienākumi uzreiz divkāršojās, jo viņš vienā rāvienā bija paaugstinājis numuru cenas un iebraucēju nebija trūkums.
Arī Miga un Zulio prata izmantot radušos stāvokli un izsist no tā peļņu: viņi pabaidīja Hapsa kungu, ka pārcelsies ar Nezinīti uz citu viesnīcu, un pēc tam Hapsa kungs atjāva viņiem dzīvot viesnīcā pilnīgi bez maksas.
Daudzi mēnesēni no rīta līdz vēlam vakaram sēdēja pie saviem televizoriem un skatījās visas izrādes un uzvedumus, baidīdamies palaist garām pārraidi ar Nezinīti. Viņiem par brīnumu, tādas pārraides aizvien vēl nebija. To varēja izskaidrot, zinot, ka Miga un Zulio nebija ar mieru rādīt Nezinīti bez maksas, bet televīzijas studijas īpašnieks, kaut arī neatteicās maksāt, taču piedāvāja tik smieklīgi mazu summu, ka Miga pat apskaitās. Viņš sacīja, ka studijas īpašnieks acīmredzot viņus uzskatot par plānprātiņiem, taču viņi vēl neesot prātu izkūkojuši un par tādu nieka naudu nebūtu ar mieru rādīt televīzijā ne tikvien kosmosa viesi, bet pat parastu pūdeli.
Beidzās ar to, ka saniknojušies televīzijas skatītāji sāka zvanīt studijas īpašniekam pa telefonu, draudēdami pārtraukt maksājumus par televizoru lietošanu. Sie draudi līdzēja, un īpašnieks bija spiests pieņemt noteikumus, kādus piedāvāja Miga.
Sekmīgi beigušos sarunu rezultātā pa televīziju pārraidīja tā dēvēto kosmisko konferenci. Sai konferencē piedalījās laikrakstu un žurnālu pārstāvji un arī liels skaits zinātnieku: matemātiķi, fiziķi, ķīmiķi, astronomi, lunologi. Viņi visi sapulcējās lielā .zālē, kas piederēja televīzijas studijai, un priekšā uz paaugstinājuma pie galda sēdēja Nezinītis, Miga, Kazlēns un Zulio.
Konference sākās ar to, ka Nezinītis sanākušajiem pastāstīja visu, ko zināja par raķeti, ar kuru bija izdarīts lidojums, par tās iekārtojumu un vadīšanu, un pēc tam zinātnieki un žurnālisti uzdeva viņam jautājumus.
Žurnālisti interesējās galvenokārt par to, ko Nezinītis ēdis, kamēr atradies raķetē, un ko dzēris, kādus redzējis sapņus un kā viņam patikuši Davilonas iedzīvotāji. Zinātnieku jautājumi bija mazliet citāda rakstura un skāra galvenokārt to, ko Nezi- nītis redzējis sava kosmiskā ceļojuma laikā, ko novērojis uz Mēness virsmas un kā izskatās planēta Lielā Zeme.
Ir zināms, ka Mēness astronomi mūsu planētu dēvē par Lielo Zemi'atšķirībā no savas planētas, kuru viņi sauc par Mazo Zemi vai vienkārši par Zemi. Mēness astronomus ļoti interesēja jautājums, vai ap Lielo Zemi ir ciets apvalks, un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti, kad Nezinītis pateica, ka ap viņa Zemi nekāda cieta apvalka nav un ka Zemes iemītnieki dzīvo, tā sakot, zem klaja kosmosa.
Kosmiskā konference beidzās diezgan vēlu, un nākamajā dienā tika pārraidei organizēta Nezinīša saruna ar diviem zinātniekiem, no kuriem viens bija astronoms Alfa, otrs — lunologs, vārdā Memega. Alfa un Memega sīki iztaujāja Nezinīti par to, kādas izskatās nakts debesis, ja uz tām raugās no Zemes, kādas tanīs redzamas atsevišķas zvaigznes un zvaigznāji, un arī planētas, kāda izskatās Saule un pats Mēness.
Noklausījušies Nezinīša atbildes, Alfa un Memega uzrunāja televīzijas skatītājus un oficiāli paziņoja, ka Nezinīša sniegtās ziņas var izdarīt lielu pakalpojumu Mēness astronomijai un zinātnei vispār.
Nezinītis savukārt uzdeva Alfam un Memegam jautājumu, no kurienes Mēness zinātniekiem zināms, ka ir Lielā Zeme un
citas planētas un ari Saule un zvaigznes, ja viņi tas nekad nav redzējuši.
Alfa atbildēja, ka, lai gan ne Saule, ne Lielā Zeme viņiem nav redzama, taču, ka tās eksistē, var secināt, ja novēro dažādas parādības. Paisums un bēgums Mazās Zemes jūrās neapšaubāmi liecina, ka ir kaut kādi masīvi ķermeņi, kas atrodas zināmā attālumā no Mēness virsmas. Jūras ūdeņus pievelk tiklab Saule, kā arī Lielā Zeme, un pēc pievilkšanas pakāpes var aprēķināt šo ķermeņu apmērus un pat attālumus līdz tiem. Turklāt ir vēl superjutīgi aparāti, kuri atklāj tādu ļoti attālu planētu gravitāciju, kādas ir Merkurs, Venēra, Marss un kaut vai Saturns, un tas dod iespēju diezgan precīzi noteikt šo planētu atrašanās vietu pie debesjuma. Un tas, protams, vēl nav viss. Astronomu rīcībā esošie radioteleskopi, gravitonoskopi un neit- rinovizori, kuriem ārējais Mēness apvalks nevar būt par šķērsli, ļauj saņemt signālus ne vien no Saules vai planētām, bet pat no tālām zvaigznēm, un tas ir devis Mēness astronomiem iespēju sastādīt diezgan sīku un precīzu zvaigžņotās debess karti.
Nezinīti ieinteresēja arī jautājums, kāpēc uz Mēness jeb, precīzāk sakot, uz Mazās Zemes notiek dienas un nakts mija. Ārējais Mēness apvalks taču kavē šeit piekļūt Saules stariem, un, ja tas tiešām tā ir, tad uz Mazās Zemes vajadzētu vienmēr būt tumsai. Lunologs Memega paskaidroja Nezinītim, ka Saule līdz'ar redzamiem stariem izplata ļoti daudz neredzamu staru, kam tomēr piemīt milzīgs iekļūsmes spēks. Šie neredzamie stari, spiezdamies caūr blīvo Mēness apvalku, liek tā iekšpusei spīdēt, proti, savukārt izplatīt dzīvinošus gaismas un siltuma starus. Pats par sevi saprotams, ka šī spīdēšana būs novērojama tikai tai Mēness apvalka pusē, kura pavērsta pret Sauli. Tāpēc arī gaiša būs tikai viena Mazās Zemes puslode. Otra puslode tai pašā laikā būs tumša vai, vienkārši sakot, tur būs nakts. Bet dienas un nakts mija notiek tāpēc, ka planēta Mazā Zeme nestāv nekustīgi apvalka iekšienē, bet nepārtraukti griežas.
— Protams, Mēness iedzīvotājiem ir ļoti palaimējies, ka Mēness apvalka vielai piemīt spēja Saules iedarbībā spīdēt. Ja tas tā nebūtu, tad uz Mazās Zemes valdītu akla tumsa un nekāda knēveļu eksistence uz tās nebūtu iespējama, — piebilda Memega.
Noslēgumā Nezinītis jautāja, kāpēc Mēness astronomi vai lunologi līdz šim vēl neesot uzbūvējuši lidaparātu, kas spētu sasniegt Mēness ārējo apvalku. Memega teica, ka tāda aparāta būve izmaksātu pārāk dārgi, bet Mēness zinātniekiem neesot naudas. Nauda esot tikai bagātniekiem, taču neviens bagātnieks nebūšot ar mieru tērēt līdzekļus pasākumiem, kas nesola lielu peļņu.
— Mēness bagātniekus neinteresē zvaigznes, — sacīja Alfa.
— Bagātnieki tikpat kā cūkas nemīl atmest galvu atpakaļ, lai palūkotos augšup. Viņus interesē tikai nauda!
— Jā, jā! — uztvēra Memega.
— Bagātnieki saka: «Zvaigznes nav nauda, tās kabatā nebāzīsi un biezputru no tām nevārīsi.» Redziet, kāda tumsonība! Viņiem vērtīgs tikai tas, ko var apēst vai noglabāt kabatā. Taču nerunāsim par viņiem!
Visa šī saruna, kā jau minēts, tika pārraidīta pa televīziju. Televīzijas skatītāji palika ļoti apmierināti, jo ne tikvien aplūkoja kosmosa sūtni, bet dabūja arī zināt daudz ko interesantu.
Bez kontrakta ar televīzijas studiju Miga un Zulio vēl noslēdza līgumu ar kinostudiju par filmu, kas rādīs kosmonauta ierašanos. Nezinīti vēlreiz ietērpa skafandrā, ar nelielu helikopteru pacēla gaisā un nometa lejā. Kinooperatori uzņēma, kā viņš laižas lejā ar izpletni. Pēc tam tika uzņemts, kā Miga un Zulio piesteidzas pie nokritušā Nezinīša, palīdz viņam piecelties, iesēdina viņu automašīnā un aizved uz viesnīcu. Kā Nezinītis ieradās pie viesnīcas, kā viņu sagaidīja Davilonas iedzīvotāji, kā viņu izmeklēja doktors Šprics — tas viss bija uzņemts jau agrāk, tāpēc kinooperatoriem atlika tikai filmēt, kā Nezinītis atbrīvojas no skafandra un stājas Mēness skatītāju priekšā savā īstajā izskatā, proti, parastajā apģērbā.
Visas šās filmēšanas rezultātā radās vesela filma, ko rādīja daudzos kinoteātros un arī pa televīziju.
Tais pašās dienās laikrakstos sāka parādīties stāsti par gigantiskiem dārzeņiem, augļiem, ogām un vispār visu, ko audzē uz Lielās Zemes. Šos stāstus parasti papildināja interesanti zīmējumi: reizēm tāds zīmējums rādīja knēveļus, kas velk ārā no zemes milzu rāceni, bieti vai burkānu; reizēm tur bija tēlota dobe, kurā aug gurķi knēveļa lielumā; reizēm tas bija milzenīgs ķirbis, melone vai arbūzs — tik liels kā divstāvu nams. Kādā zīmējumā bija pat attēlota augļu novākšana, turklāt katra aprikoze, .plūme, persiks vai vīnoga tikko ietilpa kravas automašīnā. Sakurinājuši lasītāju iztēli ar šādiem stāstiem un zīmējumiem, Miga un Zulio publicēja paziņojumu, ka uz Mēness virsmas palikušais starpplanētu kuģis esot piekrauts ar gigantisko augu sēklām, kuras varētu izdevīgi izlietot, ja rastos iespēja tās no turienes dabūt šurp. Reizē tika iespiests paziņojums par akciju sabiedrības dibināšanu, lai rastos iespēja uzbūvēt lidaparātu, ar kuru varētu sasniegt Mēness ārējo apvalku un nogādāt gigantisko augu sēklas uz Mazo Zemi. Paziņojuma beigās bija uzdota adrese: «Fārtinga ielā 3, 373», kur akcijas var iegādāties.
Jāsaka gan, ka pašlaik nav vairs skaidri zināms, kāpēc Fār- tinga ielai bija tāds nosaukums. Daži Davilonas iedzīvotāji domā, ka savā laikā šai ielā dzīvojis knēvelis, kas saukts par Fārtingu. Viņa vārdā tad arī iedēvēta iela. Citi izskaidro nosaukuma rašanos ar to, ka te kādreiz apmetušies tikai ļoti bagāti knēveļi, kuriem bijis daudz fārtingu vai, vienkārši sakot, naudas. Toties tobrīd, kad uz Mēness ieradās Nezinītis, bagātnieki Fārtinga ielā vairs nemēdza apmesties, jo ap to laiku viņi visi bija pārcēlušies uz pilsētas labākajiem rajoniem, kur vairāk gaismas un svaiga gaisa. Fārtinga ielā bija sabūvēti nami, kuros izīrēja telpas dažādiem veikalnieku kantoriem. Sie kantori piederēja tā sauktajiem komersantiem — knēveļiem, kuru darbība aprobežojās ar fārtingu izdabūšanu no citu knēveļu kabatām. Tā kā visos šais kantoros ar to vien nodarbojās kā rauša fārtingus, šis nosaukums bija ielai tik piemērots, ka labāku nemaz nevar iedomāties.
Kantoris, ko bija noīrējuši Miga un Zulio, atradās astoņ- padsmitstāvu nama trešajā stāvā un aizņēma divas istabas. Pirmajā istabā bija liels rakstāmgalds ar gludu, pulētu virsu, vairāki mīksti ādas atzveltņi, tāds pats mīksts dīvāns, virs kura greznā, zeltītā ietvarā glezna ar kaut kādu nesaprotamu, krāsainu ķekšu un ķeburu atveidiem. Istabas kaktā stāvēja skapis
ar caurspīdīgām stikla durvīm, aiz kurām glabājās Nezinīša skafandrs. Ikviens kantora apmeklētājs varēja netraucēts pieiet pie skapja un papriecāties par skafandru, kurā bija veikts šis nepieredzētais kosmiskais ceļojums.
Otra istaba bija nedaudz mazāka par pirmo. Tajā atradās piecas lielas ugunsdrošas
lādes un liels ugunsdrošs naudasskapis. Ugunsdrošajās lādēs glabājās sabiedrības akcijas — pavisam par pieciem miljoniem fārtingu, tas ir, par vienu miljonu katrā lādē.
Līdzko visas akcijas bija saņemtas no tipogrāfijas un noglabātas lādēs, Miga un Zulio sasauca akciju sabiedrības pirmo sēdi. Šai sēdē Miga izteica priekšlikumu laist pārdošanā divus miljonus akciju un pārējos trīs miljonus sadalīt savā starpā. Tādā kārtā katram no viņiem piederēs akcijas par veselu miljonu. Kad gigantisko augu sēklas būs atgādātas šurp, tās sadalīs piecās līdzīgās daļās. Divas daļas vajadzēs atdot knēveļiem, kas būs nopirkuši akcijas, atlikušās trīs daļas Nezinītis, Miga un Zulio sadalīs savā starpā.
— Bet ko tad mēs ar sēklām? — Nezinītis jautāja.
— Pārdosim, — atteica Miga. — Mums taču arī kas jānopelna šai darījumā. Arī tev naudiņa nekaitēs.
Nezinītis sacīja, ka būs pilnīgi apmierināts, ja izdosies atvest sēklas Mēness knēveļiem un izpestīt no likstas Mēness virspusē palikušo Apalīti.
— Nu, ja tev naudas nevajadzēs, mēs to paņemsim sev, — teica Zulio.
Tā viņi arī nolēma un pēc tam sāka sadalīt pienākumus. Ar vispārēju piekrišanu Nezinītis tika iecelts par kasieri, Miga par mantzini un Zulio — par priekšsēdētāju. Kasiera pienākums bija sēdēt kantori un pārdot akcijas, mantziņa pienākums — glabāt no pārdošanas ieņemto naudu un priekšsēdētāja pienākums — nolikt akciju sabiedrības sēdes neatliekamu jautājumu izlemšanai.
Kad šie jautājumi bija apspriesti, Nezinītis atcerējās Kazlēnu un ieminējās, ka labi būtu arī viņam izdomāt kādu amatu. Miga sacīja, ka varbūt Kazlēnu varētu iecelt par šveicaru, taču pret to iebilda Zulio, kurš teica, ka šveicars kantorim neesot nepieciešams un labāk iecelt Kazlēnu par izsūtāmo. Miga nebija tā ar mieru un izteicās, ka izsūtāmajam kantori nebūšot ko darīt, jo nebūšot kur viņu sūtīt, turpretim šveicars kantori vajadzīgs prestiža dēj, proti, lai izskatītos cienīgāk: uzreiz būs redzams, ka tas ir solīds kantoris un netaisās nevienu apšmaukt. Zulio sacīja, ka arī izsūtāmais vajadzīgs prestiža dēļ, turklāt kāds taču var piezvanīt uz kantori pa telefonu un palūgt, lai akciju viņam piesūta mājās, un, pat ja neviens nezvanīs, Kazlēnu varēs sūtīt pēc avīzēm, pēc limonādes vai kādiem citiem pirkumiem.
Strīds iedegās aizvien karstāk. Zulio dauzīja ar dūri pa galdu, kliedza, ka viņš ir priekšsēdētājs un ar viņa domām jārēķinās, bet Miga kliedza, ka viņš ir mantzinis un nedomā izsviest naudu nevajadzīgu amatu apmaksai un, ja ar viņu nav vienis prātis, tad viņš izstāsies no akciju sabiedrības un paņems savas akcijas. Nezinītis mēģināja viņus samierināt, taču tas viņam neizdevās. Akciju sabiedrība draudēja izjukt. Nav zināms, ar ko viss būtu beidzies, ja neiejaucies pats Kazlēns.
— Brālīši, — viņš teica, — manis dēļ nav ko strīdēties. Darīsim tā: es izpildīšu abus amatus — gan izsūtāmā, gan šveicara.
Strīds mitējās. Visi ātri vienojās, un ar to pirmā akciju sabiedrības sēde beidzās.