Nākamā Indijas pilsēta Candigara mūs sagaidija ar pamatīgu svelmi. Mēs aizvadījām tādu pašu konferenci kā citās pilsētās, acu ārstiem demonstrējot paraugoperācijas, bet konferences beigās tieši tāpat, rādot diapozitīvus, izklāstījām mūsu hipotēzes būtību par cilvēces izcelšanos un uzklausījām viedokļus, ar kuru no reliģiskajiem līderiem būtu vismērķtiecigāk tikties.
Tika minēti daudzi vārdi, taču visi īpaši izcēla vienu cilvēku - Meistaru, vārdā Sabva Manajams. Stāstīja, ka viņam jau atklātas svami slepenās zinības, ka sarunā viņš var likt lietā distancēto hipnozi, ka Rama Krišnas ašrams, kuru viņš vada, ir viens no ievērojamākajiem Indijā un ka šim Meistaram dotas īpašas zināšanas.
Tikšanos ar šo cilvēku noorganizēja pilsētas galvenā oftalmo- loga tēvs, kurš viņu pazina personiski. Ceļā uz šo ašramu mēs kopīgi noskaidrojām, ko nozimē vārdi "Meistars" un "svami". Meistars - tas ir skolotājs, kam dotas dziļas reliģiskās zināšanas un kurš pats izlemj, kādā mērā un ar ko šajās zināšanās dalīties. Uzskata, ka Augstākais Saprāts cilvēkus ietekmē caur Meistariem. Bet svami ir augstākais reliģiskais tituls, ko var piešķirt hinduistu Meistaram.
- Ņemiet vērā, - sacīja oftalmologa tēvs, - ka Meistars jau zina par jūsu vizītes mērķi. Pacentieties, lai viņš pēc iespējas ātrāk pabeigtu savu sprediķi, kura laikā viņš hipnotiski uz jums iedarbosies. Pacentieties izturēt vina skatienu. Ja neizturēsiet, viņš jūs uzskatis par vājiem ļautiņiem un diezin vai ko stāstis. Meistars pats nosaka, kam un kādas zināšanas dot.
Rama Krišnas ašrams izcēlās ar spartisku garu. Nekā lieka: parastas sienas, grida, griesti. Pie sienām attēli, kuros redzami reliģiskie lideri. Viss ieturēts oranžos toņos.
Arī pats Meistars viss ģērbies oranžā. Viņu pavadija piecu cilvēku svīta. Apsēdāmies pie galda: vienā pusē - mēs, otrā - viņš ar saviem pavadoņiem. Sanāca tā, ka tieši preti Meistaram vieta atradās Venerām Hafarovam, pa kreisi no viņa - Sergejam Seļi- verstovam, pa labi - man. Tobrīd Veners vēl nesaprata, kādiem pārbaudījumiem viņu pakļaus pozīcija tieši pretī Meistaram.
- Esmu dzirdējis, ka jūs esat pie manis ieradušies pēc dziļām zināšanām, - ierunājās Meistars.
- Mēs ieradāmies salīdzināt mūsu zināšanas ar jūsu zināšanām, - es atbildēju.
- Jūsu zināšanas? Kādas? - pavaicāja Meistars, palūkojies uz mani. - Vispār, - viņš turpināja, - cilvēki sāk kaut ko saprast…
Rama Krišnas ašrams
- Lūk, mūsu pētijumu rezultāts, - es teicu un pasniedzu viņam hipotētiskā atlanta attēlu.
Meistars pastiepa roku pēc zīmējuma, taču, to ieraudzījis, piepeši roku nolaida. Es, neērti, šķērseniski pastiepies, noliku viņa priekšā attēlu. Viņš pa diagonāli to vēlreiz uzlūkoja, taču rokās neņēma. Iestājās klusums.
- No kurienes jūs to dabūjāt zināt? - pārtraucis klusumu, Meistars ievaicājās.
- Tas ir dažādu pasaules rasu acu pētijumu rezultāts. Atļaujiet man īsumā pastāstīt…
- Jūs bijāt Tibetā?
- Nē, nebijām.
- Tikāties ar tibetiešu lamām? -Nē.
- Par to labāk zina tibetiešu lamas. Pastāstiet man ko vairāk.
Es paņēmu zinātniskos materiālus un sīki izklāstīju mūsu pētijumu būtibu, atkal gan uzsvērdams acu datoranalīzes objektivitāti.
Meistars uzmanīgi klausījās un piepeši ieteicās:
- Datoram nav dvēseles. Jūs, krievi, spriežat kā amerikāņi. Amerika neieredz Indiju tās garīgās attīstības dēļ. Bezdvēseles amerikānis izraisis pasaules sagrāvi.
- Es gribētu salīdzināt iegūtos rezultātus ar…
- Saprāts nav tikai smadzenes, - it kā mani nedzirdēdams, Meistars turpināja, - ķermenis ir mazāk nozīmīgs nekā dvēsele. Ir svarīgi saprast, kas tā tāda - uztvere. Galvenais ir novērtēt to, ko mēs redzam, un pastiprināt savas uztveres spēku, jo tikai spēcīga uztvere var būt pareiza. Reliģija nav vis atsevišķā, bet kopīgā uztvere. Ir jāatšķir individuālais saprāts no Visuma saprāta. Radža joga sniedz iespēju ielūkoties Visuma saprātā. Mana uztvere nāk no Visuma saprāta…
Es aptvēru, ka Meistars ir sācis savu slaveno sprediķi. Viņš
palūkojās uz Sergeju, kurš filmēja ar videokameru, tad uz mani (es, noliecis galvu, visu rūpīgi pierakstīju) un apturēja skatienu pie Venera Hafarova, kurš, sēdēdams pretī, lūkojās viņam acīs. Tūlīt pat mēs ar Sergeju sajūtām šī skatiena smagumu, kurš, par laimi, nebija vērsts uz mums. Mēs jutām kaut kādu smaguma sajūtu, kas jaucās ar satraukumu: šķita, ka pa mūsu smadzenēm kāds rokas, tās izņem ārā un pa drupa- čai pārskata. Es liecu galvu arvien zemāk, pierakstīdams sacīto, Sergejs nepārtraukti vērās videokamerā.
- Garīgās attīstibas nozīme, - Meistars turpināja, - ir ļoti liela. Garīgajai attīstībai, pēc Rama Kriš- nas mācības, ir ari fiziskās pazīmes, kas izpaužas acu, deguna un citu orgānu formā. Īpaša nozīme ir dzeltenām acīm…
Veners Hafarovs šī skatiena ietekmē periodiski pievēra acis, tad ar gribas piepūli tās atvēra un turpināja lūkoties Meistarā. Viņa seja piesarka, plakstiņi pietūka, roku pirksti brīžiem savilkās, pieri noklāja sviedru lāsītes. Mēs ar Sergeju sapratām, ka Veners cīnās ar Meistara hipnotisko iedarbību. Mums bija vieglāk.
Galu galā Meistars savu runu beidza. Viņš paskatījās uz mums nu jau normālu, kā man šķita, siltu skatienu.
- Vai varu jautāt? - es ievaicājos.
-Jā.
- Tikko jūsu skatiens iedarbojās sevišķi spēcigi. Vai tā bija trešās acs ietekme?
- Šķiet, ka jā.
- Kas ir Šambaia, ko meklēja dižais krievu zinātnieks Nikolajs Rērihs?
- Šambaia ir garigs, nevis fizisks jēdziens. Nemeklējiet, jūs to neatradīsiet. Tā ir augstāko būtņu mājoklis, bet augstākās būtnes pirmām kārtām atšķiras ar augstu garīgumu, kas jums nav pieejams.
- Sakiet, Meistar, - es teicu, - ir taču princips, ka viss ģeniālais ir vienkāršs, kas, man šķiet, nāk no Dieva, jo dabas likumi ir ģeniāli vienkārši. Diemžēl mēs ne vienmēr varam aptvert vienkāršā ģeniālo jēgu un slēpjam to zem vispārējām frāzēm, kā, piemēram, "augstākais garīgums, kas mums nav pieejams…" Šajā sakarībā es gribu pavaicāt - vai jūs zināt kaut ko konkrētu un vienkāršu par Šambalu?
- Es zinu…
- Ko?
- Šambaia nav gluži precīzs nosaukums, tas pasaulē izplatījies no dažu tibetiešu lamu mutēm un kļuvis populārs pēc Rē- riha grāmatu publicēšanas. Preciza nosaukuma tam, ko jūs dēvējat par Šambalu, nav, toties ir noteikts dvēseles un ķermeņa stāvoklis, kas noved pie augstākā garīguma apziņas. Šo stāvokli mēs labi saprotam, mēs mācām to sasniegt, - atbildēja Meistars.
- Kas tas ir par stāvokli?
-Tas ir tāds ķermeņa stāvoklis, kad uz garigās enerģijas rēķina vielmaiņa samazinās lidz nullei.
- Bet kāds tam sakars ar augstāko garīgumu?
- Tāds, ka šajā stāvoklī cilvēks ziedojas nevis sev, bet visai cilvēcei, dzīvībai uz Zemes.
- Paskaidrojiet, lūdzu!
- Ka to saprast?
Es aptvēru, ka mēs atkal esam saskārušies ar kādu lielu noslēpumu un, kaut gan Meistars jau bija jaušami labvēligs pret mums, viņš neko nestāstis.
- Pēc mūsu pētījumiem, - es turpināju, nolēmis sākt no otras puses, - cilvēce ir cēlusies Himalajos un no turienes izplatījusies pa visu pasauli. Vai tas nozīmē, ka tibetiešu rase ir visaugstākā garīgā ziņā?
- Ļoti sen Himalaju ļaudis uz šis zemes bija visgarīgākie, Hi- malaju apvidus bija ipaša garīguma reģions. Bet tas laiks ir pagājis un par mūsdienu tibetiešiem to nevar teikt,' - pastāstīja Meistars.
- Senie tibetieši spēja pazemināt savu vielmaiņu līdz nullei un ziedot sevi visai cilvēcei?
- Spēja.
- Kā?
- Kāda šajā ziņā ir trešās acs loma?
- Kāda ir deguna loma?
- Nekāda.
Es sajutu pamatīgu nogurumu. Paskatījos uz Veneru un Sergeju - arī viņi izskatījās divu stundu ilgās sarunas novārdzināti. Es palūdzu atļauju iziet uzsmēķēt. Neskaitāmi jautājumi jaucās galvā. Kā sarunu turpināt? Kā atkal neatdurties pret klusēšanas sienu vai nelaimīgo vārdu "noslēpums"? Iepriekš vienīgi pateikšu, ka tobrīd mēs nesapratām, kāda nozīme turpmāk būs iepriekšminētajam stāvoklim, kad vielmaiņa samazinās līdz nullei.
Veners Hafarovs pastāstīja par savām izjūtām Meistara hipnotiskās iedarbības laikā.
- Man šķita, - viņš teica, - ka manas smadzenes sāks vārīties.
Krišnas sekotāju fotogrāfijas
No sākuma man ļoti sagribējās gulēt, tik tikko varēju izturēt, lai neaizsnaustos, pat kniebu sev. Tad sajūtas mainijās: mana seja it kā pietūka, jutu, ka acis izspiežas, bet pakausi uzrodas spēcīgas sāpes, it kā kāds no pakauša spiestu ārā smadzenes, šķita, ka tūlit izgāzīsies.
- Malacis, Vener, izturēji!
- Kam tas viņam bija vajadzigs, pārbaudīja, vai?
- Starp citu, - piebilda Sergejs, - jūs pamanijāt, ka savas runas laikā viņš nemitīgi uzlūkoja mūsu atlanta zīmējumu? Attēls uz viņu atstājis iespaidu, viņš par atlantiem visu zina.
Mēs atgriezāmies pie sarunu galda. Cln tad piepeši pašam par pārsteigumu es sāku Meistaram stāstīt, ka zinātnē mēs ļoti bieži izmantojam loģisko pieeju, pamatojoties uz intuiciju, bet pēc tam iegūto loģisko ķēdīti cenšamies pierādīt pa citiem ceļiem (dator- anaiizi u.c.).
- Ir tā, - es stāstīju, - ka loģisko ceļu mūsdienu zinātnieki slikti pieņem, datoranalīzei uzticas vairāk.
- Matemātika ir vāja zinātne, - asi atcirta Meistars, - jo neņem vērā garigumu. Loģikas pamatā ir intuīcija, bet intuicija ir trešās acs funkcionēšanas izpausme. Ar loģikas starpniecibu var sasniegt to, ko mūsdienu zinātnes līmenī pierādīt nevar. Piemēram, elektronu aptaustīt nevar, toties var fiksēt tā esamibas izpausmes. Reliģija pieņem izziņas loģisko ceļu. Sakiet, vai jūs patiešām loģiskā ceļā ieguvāt šo attēlu? - Meistars ar skatienu norādīja uz hipotētiskā atlanta zīmējumu.
- Protams. CIn datoranalīze to apstiprināja.
- Interesanti…
Mēs visi jutām, ka Meistars noskaņojas labvēlīgi un viņa skatiens atmaigst. Re kā, mēs nodomājām, loģikai tic, bet datoram - ne.
- Sakiet, - es pavaicāju, nolēmis pāriet uz tiešākiem jautājumiem, - vai kosmētiskais plankumiņš uz indiešu sieviešu pieres ir atmiņas par trešo aci, kura bija iepriekšējās civilizācijas ļaudīm?
- Jā, viņiem trešā acs bija ļoti attīstīta, un dzīvē tai bija ārkārtīgi liela nozīme. Taču arī mūsdienu cilvēkiem ir trešā acs, tiesa, ne tik attīstīta. Pieejiet pie tiem attēliem, - Meistars norādīja uz Krišnas sekotāju fotogrāfijām, - un pacentieties saskatīt trešo aci. Turklāt lūkojieties it kā viņiem cauri.
Mēs piegājām pie fotogrāfijām un sākām tās vērigi aplūkot. Pirmais trešo aci pamanīja Sergejs un tad ari mēs ar Veneru. Pierē, starpdegunes apvidū, sāka iezīmēties divkāršas olveida līnijas kontūras ar punktiņu centrā. Mēs visi redzējām vienu un to pašu.
Mēs uz papīra uzzīmējām to, ko pamanījām, un pavaicājām, vai redzējums ir pareizs. Viņš piekrītoši pamāja. Un vēl piebilda: nevajag iedomāties, ka trešā acs ir acs anatomiskā izpratnē. Iepriekšējo civilizāciju ļaužu trešajai acij piemita noteiktas anatomiskās pazīmes, taču to nevarēja redzēt. Trešās acs funkcijas daudzējādā ziņā ir atkarīgas no epifīzes.
- Ievērojamais franču gaišreģis Nostradams rakstīja, ka iepriekšējās civilizācijas ļaudis, ko viņš dēvēja par atlantiem, ar trešās acs bioenerģētisko starpniecību valdījuši pār gravitāciju. Tāpēc viņi spējuši telpā pārvietot milzīgus akmens blokus, celt no tiem piramīdas un citas monumentālas būves. Ko jūs par to domājat? - es turpināju iztaujāšanu.
- Es tam piekrītu. Arī mums ir tādas ziņas, - atbildēja Meistars. -Turklāt, - viņš piebilda, - šis spēks attīstīsies ari cilvēkiem, un tas notiks paralēli cilvēces attīstībai. Psihiskais spēks ir ari fiziskais spēks. Spēks, ar kura palīdzību tika uzceltas piramidas, ir vadīts spēks, bet nevadīts spēks ir graujošs spēks.
- Vai tas nozīmē, ka atlantu civilizācija aizgāja bojā tālab, ka viņi vairs nespēja noturēt psihisko enerģiju pozitīvas virzības stāvokli? - es iejautājos.
- Viņi aizgāja bojā tāpēc, ka psihiskā enerģija no centrtieces stāvokļa pārgāja centrbēdzes stāvoklī.
- Kā to saprast?
- Medicīnā, kurā jūs strādājat, ir jēdzieni "reģenerācija" un "deģenerācija". Reģenerācija, - turpināja Meistars, - ir virzita me- taboliskā enerģija, kas izraisa audu augšanu un ir ķermeņa dzīvības pamats. Deģenerācija ir nevirzita metaboliskā enerģija, kas izraisa audu sabrukšanu un nāvi. Fizikā virzītā enerģija var darbināt lidmašinas, vilcienus, bet nevadīta enerģija izraisa sprādzienu. Ari psihiskajai enerģijai ir divu veidu stāvokļi: centrtieces psihiskā enerģija un centrbēdzes psihiskā enerģija.
Likumi, kuriem pakļaujas psihiskā enerģija, daudzējādā ziņā ir līdzīgi metaboliskās un fiziskās enerģijas likumiem un var spēcīgi ietekmēt visu cilvēci. Taču ir viens galvenais psihiskās enerģijas likums - tai ir jābūt centrtieces enerģijai, kas virzīta uz iekšu. Visi pravieši - Buda, Jēzus, Muhameds un citi - mācīja vienu: psihiskajai enerģijai jābūt vērstai uz iekšu. Tas viņu mācibā ir vissvarīgākais.
- Paskaidrojiet, lūdzu.
- Kā piemēru minēsim Staļinu un Hitleru. Staļins Padomju Sa- vienibā aizstāja Dievu (personības kults), Hitlers to pašu izdarīja Vācijā. Skaidrs, ka ne Staļinam, ne Hitleram nebija reliģisku zināšanu, viņi savu tautu domāšanu nevirzija uz iekšu, tas ir, neaicināja katru
Kopā ar Meistaru
cilvēku pirmām kārtām analizēt savu dvēseli un ielūkoties tajā. Gluži pretēji, būdami pasaules pārvaldīšanas idejas pārņemti, viņi centās tautu psihisko enerģiju vadīt centrbēdzes virzienā, proti, uz graušanu, pretī karam. Saprotiet pareizi, it kā nemanāmā katra cilvēka ikdienas dvēseles pašanalīze un iedziļināšanās savā dvēselē piešķir kolosālu spēku. Šis spēks, izrāvies no ļaužu dvēselēm un ieguvis centrbēdzes raksturu, noteikti noved lidz katastrofai - pat globālai. Šobrid es vairāk par visu piesargos no amerikāņiem, jo viņiem ir viens dievs - zaļais dolārs. Ja Amerika kļūs nabadzīgāka, cilvēku psihiskā enerģija iegūs centrbēdzes raksturu.
- Es iedomājos, kas notika uz Zemes, - ieteicās Sergejs, - kad atlantu psihiskā enerģija, kas spēja iedarboties pat uz gravitāciju, izrāvās no dvēselēm un ieguva centrbēdzes raksturu.
- Psihiskā enerģija spēj ietekmēt pat kosmiskus objektus, - atteica Meistars.
- Bet vai Dievs var palīdzēt? - es jautāju.
- Dievs ir ārpus spēka, Dievs nepieskaras spēkam, - atbildēja Meistars.
- Vai Dievs iedarbojas tikai caur praviešiem?
- Caur praviešiem, caur reliģiju. Galvenais ir virzit psihisko enerģiju centrtieces virzienā - uz dvēseli. Par to daudzējādā ziņā ir ari pēdējā vēstijumā - SoHm.
- Pastāstiet sikāk par pēdējo vēstījumu.
- SoHm - tie ir diženi vārdi, - iesāka Meistars. - Pareizi būtu lasīt nevis So (sou), bet Sa (sa), un nevis Hm (hm), bet OuHm (ihm) (cietais i - red.piez.). So nozīmē Es esmu tas, Hm nozīmē Es esmu pats. Bet kopīgā SoHm jēga ir, - te Meistars pacēla pirkstu, - REALIZĒJIETIES PAŠI!
- Realizējieties paši? Kas?
- Cilvēki. Turklāt katram cilvēkam jārealizējas patstāvīgi. Pēdējais SoHm vēstijums pie visiem Zemes praviešiem nonāca vienlaikus un caur viņiem izplatās pasaulē. Pēdējais SoHm vēstījums ienāk caur katra cilvēka dvēseli. Kas spēs realizēt SoHm principu, tas būs laimigs. Ja cilvēks realizē SoHm, viņš uz Zemes izdzīvo. Es visu savu mūžu realizēju SoHm.
- Kāpēc šis vēstījums ir pēdējais?
- Precīzāk būtu teikt - nobeiguma vēstijums.
- Kāpēc nobeiguma vēstījums? - es jautāju.
-Tāpēc ka Augstākais Saprāts jau daudz palidzējis cilvēcei uz Zemes. Bet civilizācijas uz Zemes arvien pašiznīcinājušās. Pravieši mūsu civilizāciju iemācījuši dzīvot tā, lai psihiskā enerģija iegūtu centrtieces, nevis centrbēdzes raksturu. Vai pietiks ar šo Augstākā Saprāta palidzību ari šajā reizē, mūsu civilizācijas gadījumā? Ja nepietiks… Atcerieties, ka Dievs ir ārpus spēka, Dievs nelieto spēku. Pietiek! Šobrid mūsu civilizācijai jārealizējas patstāvīgi, tikai patstāvīgi, - atbildēja Meistars.
- Vai tas nozīmē: ja mūsu civilizācija pašiznicināsies trešā pasaules kara rezultātā, tā būs pēdējā civilizācija uz Zemes?
-Tā var būt. Šobrīd mums jārealizējas pašiem, tikai pašiem.
Tikšanas ar Meistaru -
Iestājās klusums. Ikviens apdomaja teikto. Kaut kāda fatāla nolemtibas sajūta nomāca apziņu.
- Pašreizējais stāvoklis labajā aci ir ļoti piemērots stāvoklis, lai izzinātu, - piepeši Meistars ieteicās.
- Ko?
- To zinām tikai mēs, Meistari.
- Paskatieties, lūdzu, uz hipotētiskā atlanta attēlu, kuru mēs esam izveidojuši, - es ieteicos, pārejot uz citu sarunas tematu,
- vai atlantiem bija tādas acis?
- Pēc manām ziņām - tādas. Viņu acis bija labākas nekā mūsējās, tās bija lielākas un retāk slimoja.
- Vai viņiem bija tāds deguns, kā mūsu zimējumā? - es taujāju.
- Viņiem bija maziņš deguns, tāds, tomēr mazliet atšķirigs, - atbildēja Meistars, - viņiem bija slikts deguns, kas bieži slimoja.
- Gn kā ar trešo aci?
- Tā viņiem bija ļoti labi attistīta, taču atveres uz pieres nebija, - tā ir kļūda.
- Kā jūs to visu zināt?
- Somati…
- Somati? Kas tas ir?
Meistars ar visu savu ārieni pauda, ka laiks sarunu pabeigt.
- Atvainojiet, vēl pēdējais jautājums. Vai pravieši ir pēdējās civilizācijas ļaudis?
- Ne visi. Piemēram, Rama bija Krišnas dēls - no vienkāršas sievietes. Bet kopumā, - piebilda Meistars, nobeidzot sarunu,
- man bija interesanti ar jums parunāties. Šambalas zemi ir meklējuši daudzi pētnieki. Vēlu ari jums veiksmi, ja jūs atminēsiet, ka tai jānonāk labās rokās. Šambalas zeme spēj aizsargāties, ļaunus ļaudis iznīcinās īpaši spēki.
Meistars paņēma rokās mūsu zīmējumu, vēlreiz uz to uzmanīgi paskatījās, tad palūkojās uz mums un aizgāja.