Nākamajā Indijas pilsētā - Amritsarā mēs ieradāmies ar konkrētu mērķi - tikties ar Meistaru svami Daramu Radža Bharti. Par viņu mēs uzzinājām jau Deli universitātē, daudzi vēstures zinātnieki un reliģiskie darbinieki mums ieteica ar viņu tikties. Šis cilvēks, kuram piederēja augstais svami reliģiskais tituls, nevadija kādu klosteri, bet savu dzīvi bija veltījis austrumu reliģiju pētniecībai. Tas ir ārkārtīgi rets gadījums, ka tik augsts tituls tiek piešķirts zinātniekam, nevis reliģiskajam līderim. Meistars svami Darams ir izpētījis vairāk nekā 700 senu grāmatu, zina vairākas valodas, to skaitā ari sanskritu, uzrakstījis daudz grāmatu, ļoti populārs reliģiskajās un zinātniskajās aprindās, ir savas pilsētas goda pilsonis.
Svami Darams
Mūsu tikšanos ar Meistaru svami Daramu organizēja Indijas galvenais oftalmologs. Mēs tikāmies nevis svētnīcā, bet slimnīcā, vienā no slimnīcas istabām.
Meistars svami Darams bija maza auguma, un viņa ārējais izskats bija pavisam neievērojams, ko nekādi nevarēja nosaukt par glītu. No puspievērtajiem plakstiņiem uz mums lūkojās lielas, zilas acis. Uzmanību sev piesaistīja neatbilstība - kā gan viņa lielā, varenā dvēsele, par kuru cilvēki tik daudz runāja, ir iemiesojusies tik neievērojamā ķermenī.
Bet, kolidz viņš ierunājās, sākdams stāstījumu par reliģisko zinātņu lomu, seja pārvērtās: acis iemirdzējās, izstarodamas siltumu, mīmika kļuva dzīva un lakoniski uzsvēra teikto, smaids plaši un atklāti rotāja seju. Mūsu priekšā bija tas viriešu dzimuma pārstāvis, kurā, par spīti nepievilcīgajai ārienei, noteikti ie- milas sievietes un kuru dēļ viņas pamet alēndelonlldzlgos vīriešus. No šā cilvēka staroja prāts, spēks un labestība. Mēs tūlīt sapratām, ka atšķirībā no iepriekšējās tikšanās saruna būs atklāta un viegla.
- Reliģijas zinātnes nozīme pasaulē netiek novērtēta, - teica svami Darams. Reliģija ir iepriekšējo daudz attīstītāko civilizāciju zināšanas. Mūsu civilizācijas zemais attīstības līmenis nesniedz iespējas pilnibā apgūt reliģiskās zināšanas, tāpēc reliģija piespiež burtiski iekalt reliģiskos postulātus un tiem sekot sabiedrības pozitīvas attīstības vārdā. Mūsdienu zinātnes attīstības lime- nis ļauj diezgan pamatīgi izpētit ķermeni, taču dvēseles izpētes paņēmienu pagaidām vēl nav. Pagaidām nav psihiskās enerģijas izmērīšanas iespēju, lai gan par tās vareno spēku nav pamata
šaubīties. Es savos darbos cenšos apvienot reliģiskās un mūsdienu zināšanas, cenšos, lai reliģija kļūtu par pētījumu objektu, nevis aklu ticību. Tajā ir tik daudz aktuālu mīklu…
Pēc šiem ievadvārdiem svami Darams sagatavojās klausīties. Es izklāstīju mūsu hipotēzes būtību, uzsverot pētījumu loģisko ceļu, kas pamatojies uz intuīciju un ko apstiprinājusi matemātiskā datoranalīze. Ņemot vērā zinātniskā materiāla izklāsta kļūdas iepriekšējās tikšanās reizēs, es nesāku akcentēt acu datoranalizi.
- Intuīcija - tā ir prāta puķe. Loģiskais ceļš ir galvenais ceļš zinātnē. Taču arī matemātika kopā ar loģiku var ļaut ielūkoties ļoti dziļi, pat dvēselē, - mani pārtrauca svami Darams.
Pabeidzis materiāla izklāstu, es pasniedzu svami Daramam hipotētiskā atlanta attēlu.
Viņš palūkojās uz zīmējumu, pēc tam pacēla acis uz mums un skaļi noteica:
- Somati!
- Kas tas ir?
- Jūs viņa ķermeni atradāt kalnos? - it kā mani nedzirdēdams, jautāja svami Darams.
-Nē.
- Jūrā? -Nē.
- Bet kur tad?
-Mēs ķermeni nemaz neesam atraduši. Šis zīmējums ir to acu oftalmoģeometriskās analīzes rezultāts, kas raugās no tibetiešu tempļiem, - es atbildēju.
- Ne viss te ir gluži pareizi, - nobubināja svami Darams.
- Bet ko nozīmē somati?
- Paskatieties uz savu zimējumu. Acis viņam ir puspievērtas, viņš izskatās ne gluži dzīvs, ne gluži miris. Somati stāvokli mans ķermenis ir nekustīgs kā akmens, kā miris, bet es esmu dzivs. Akmens nekustīguma ķermenis, bet tas ir dzīvs.
- Vai tas nozīmē, ka tibetiešu lamas klosteros zīmēja iepriekšējo civilizāciju pārstāvju acis, kuri atrodas somati stāvoklī? - es taujāju tālāk.
- Jā, - piekrita svami Darams.
- No kā tibetiešu lamas ieguva informāciju par iepriekšējo civilizāciju ļaužu acu izskatu?
- Viņi tos ir redzējuši.
-Kur?
- Kalnos.
-Kad?
- Salīdzinoši nesen.
- Pastāstiet ko vairāk par somati [4] , - pavisam apjucis, es palūdzu.
- Es pastāstīšu par kādu vēsturisku faktu. Meistars Rama Krišna 1893. gadā izveidoja jogas skolu, kurā mācija, kā nokļūt somati stāvokli. Reiz pats Rama Krišna iegāja somati stāvoklī, pirms tam uzaicinot ārstu. Ārsts aplūkoja Rama Krišnu, atzina to par mirušu un izsniedza medicīnisku slēdzienu par viņa nāvi. Pēcāk Rama Krišna atdzivojās. Vēlāk ne vienu vien reizi apsekoti cilvēku ķermeņi somati stāvoklī; turklāt pulss, elektrokardio- gramma un elektroencefalogramma netika reģistrēta, ķermeņa temperatūra samazinājās. Ir rakstīts par ļoti daudziem gadījumiem, kad cilvēki, kas somati stāvoklī pavadījuši vairākus gadus, atgriežas dzivē. Šo ļaužu parādīšanās apkārtējos pārsteidza un biedēja.
- Vai somati nav letarģiskais miegs?
- Nē. Letarģiskajā miegā cilvēkam darbojas sirds, smadzenēs notiek vielmaiņas procesi. Somati gadījumā ķermenis nonāk akmens nekustīguma stāvoklī.
- Kā saprast akmens nekustīguma stāvokli? - es vaicāju.
- Ķermenis kļūst nedabigi ciets un auksts. Arī miruša cilvēka ķermenis ir cietāks par dzīva cilvēka ķermeni, bet somati stāvoklī ķermenis ir daudzkārt cietāks. Tēlaini izsakoties, ķermenis ir kā akmens.
- Paskaidrojiet, lūdzu.
-Akmens nekustīguma stāvoklis (stone-still stale) - tas ir vispārpieņemts termins reliģijas zinātnieku vidū, kuri pēta somati. Protams, nav runa par cilvēka miesas pārvēršanos akmenī, ķermenis gluži vienkārši kļūst ļoti, ļoti ciets, - atbildēja svami Darams.
- Kā tiek panākta ķermeņa sacietēšana somati laikā?
- To panāk, vielmaiņu organismā samazinot līdz nullei.
- Es saprotu, ka pēc nāves vielmaiņas procesi organismā vēl kādu laiku turpinās; uz to pamatojas orgānu un audu pārstādīšana. Turklāt pēc nāves aktivizējas litiskie fermenti, kas izraisa audu sairšanu. Kāds ir vielmaiņas samazināšanas mehānisms somati stāvoklī līdz nullei, kas rada ķermeņa sacietēšanu un tā savdabīgu konservāciju? - es jautāju.
- Tas ir īpašs mehānisms, kas īstenojas caur organismā esošo ūdeni, - paskaidroja svami Darams.
- Vai ķermenis somati stāvoklī tiek pakļauts mikrobu iedarbībai?
- Tas tikpat kā nenotiek. Taču ieteicams izraudzīties tīras vietas.
- Kā somati stāvoklī uz ķermeni iedarbojas temperatūra?
- Vislabākais ir aukstums.
Somati
- Bet kā var iedarboties uz ūdeni organismā, lai vielmaiņu samazinātu lidz nullei?
- Caur biolauku, meditācijas ceļā, - atbildēja svami Darams. - Biolauks un ūdens organismā ir saistiti. Tikai cilvēkam jāiemācās meditēt tik efektivi, lai biolauks sāktu iedarboties uz ūdeni organismā un caur to uz vielmaiņas procesiem. Somati ir augstākā meditācijas forma. Ne katrs cilvēks meditācijas ceļā var sasniegt somati stāvokli, un ne katrs, kas iemācījies ieiet somati stāvoklī, spēj sasniegt dziļu somati, kurā ķermenis var saglabāties ilgus gadus.
- Bet kas somati stāvoklī notiek ar dvēseli?
- Somati mācībā ir termins OBE (Out of Body Experience), kas nozīmē - pieredze ārpus ķermeņa, kad mēs varam vērtēt savu ķermeni no malas. Somati stāvokli dvēsele atrodas ārpus ķermeņa, it kā tam blakus. Cilvēks var turpināt dzīvot, savu ķermeni atstājot it kā iekonservētu, un pēc tam tajā atgriezties. Ar somati palidzibu var izprast dvēseles dzīvi; cilvēks skaidri redz savu ķermeni, kas ir nekustīgs un gluži kā miris, taču pats jūt, ka ir dzīvs. Somati laikā cilvēks saprot, ka var dzīvot arī bez ķermeņa.
- Tātad somati nozīme, no vienas puses, slēpjas iespējā pa- rādīt, ka var dzīvot arī bez ķermeņa, no otras puses, iespējā savu ķermeni iekonservēt uz ilgiem gadiem. Ķermenis, tēlaini izsakoties, vēl noderēs, - es secināju.
- Ķermeni var iekonservēt uz simtiem, tūkstošiem un pat miljoniem gadu, - atbildēja svami Darams.
- Apbrīnojami, - es izsaucos, - tātad somati var būt glābēj- stāvoklis, lai cilvēks pārciestu kataklizmas un katastrofas pat globālā līmenī. Cilvēka ķermeņa saglabāšana somati stāvokli var būt solījums izveidot Cilvēces genofondu. Vai tā ir?
- Vai ir nepieciešams saglabāt cilvēku ķermeņus globālas katastrofas gadījumam?
- Nedrīkst mazināt ķermeņa nozimi, kā to dara dažās reliģijās. Cilvēka ķermenis ir veidojies ilgstošas evolūcijas gaitā. Kāpēc šo ceļu izstaigāt vēlreiz, ja vieglāk ir saglabāt ķermeni somati stāvoklī, - skaidroja svami Darams.
- Es domāju, ka ari dabā pastāv somati precedenti. Piemēram, dzivnieku ziemas guļa. Ziemeļos brūnie lāči guļ septiņus astoņus mēnešus gadā, turklāt migu diezin vai var dēvēt par ipaši siltu. Acimredzot lācis, līdzīgi kā tas notiek somati, samazina savu vielmaiņu. No ziemas miega iztraucēts lācis ir tas, kurš nespēj nonākt somati stāvoklī. Vēl varam atcerēties susliku, murkšķu, kāmju, čūsku, varžu, kukaiņu un citu dzivu būtņu ziemas guļu. Tātad ziemeļu apstākļos somati līdzīgs stāvoklis ir adaptācijas paņēmiens.
- Es esmu silto zemju pārstāvis. Man grūti to apliecināt, taču jūsu teiktais izklausās loģiski, - piekrita svami Darams.
- Bet kur atrodas dvēsele? - es turpināju tincināt.
- Dvēseli tautā dēvē par sirdi. Bet sirds ir tikai sūknis. Sirds-dvēsele atrodas nabas apvidū.
- Medicinā ir kāds jēdziens ciluēks-augs, tas ir, darbojas sirds, notiek vielmaiņa, bet cilvēks atrodas ārpus apziņas. Vai tas nozimē, ka dvēsele negrib atgriezties konkrētajā ķermenī, varbūt tas dvēselei nepatīk, varbūt tas ir pārāk sapostīts? - es taujāju.
- Jā, principā ķermenis var dzīvot bez dvēseles, un tad tas būs ciluēks-augs. Ja dvēsele atgriežas ķermenī, atkal būs cilvēks.
- Kādas ir ķermeņa un dvēseles attiecības somati stāvoklī?
- Ja dvēsele somati stāvoklī atrodas ārpus ķermeņa, tad ķermenis tā ari paliek iekonservēts. Ja dvēsele atgriežas ķermenī, cilvēks iziet no somati stāvokļa un atdzīvojas pēc pieciem, desmit,
simt, tūkstoš, vairākiem tūkstošiem vai miljoniem gadu, - atbildēja svami Darams.
- Kas dvēseli sūta pie ķermeņa?
- Augstākais Saprāts. Somati stāvokli atrasties ir ļoti noderīgi, jo tā cilvēks iepazist citu - dvēseles dzivi, apjēdz Augstākā Saprāta nozīmi un, atgriezies ķermenī, kļūst daudz garīgāks, mier- miligāks. Ja cilvēki biežāk kavētos somati stāvokli, pasaulē valdītu miers.
- Kas ir dvēsele?
- Dvēsele ir Visuma enerģijas daļiņa, kas atrodas speciāli noteiktā telpā. Dvēseles enerģija ir enerģija ārpus elektrona un protona. Dvēseles enerģija ir ārkārtīgi spēcīga, tā spēj ietekmēt arī gravitāciju. Daudzu dvēseļu enerģijai piemīt kolosāls spēks. Ir pozitīvā un negatīvā dvēseles enerģija, kuras ir vienotas. Dvēseles enerģija var radit un var graut. Ļeņins, Staļins, Hitlers akumulēja negatīvo dvēseles enerģiju, un tā izpaudās cilvēku iznīcināšanā, karā. Ļaunais un labais iet roku rokā. Negatīvā dvēseles enerģija var piesaistīt graujošus kosmiskos objektus, ietekmēt dabu. Tāpēc diezgan bieži konfliktus un karus pavada meteorītu krišana, zemestrīces…
- Kosmisko objektu piesaistīšana ar negatīvo dvēseles enerģiju, tēlaini izsakoties, notiek līdzīgi tam, kā lodveida zibens saistās ar elektrību? - iejautājās Veners Hafarovs.
- Tēlaini izsakoties, jā. Taču šajā gadījumā darbojas citi fiziskie likumi, - atteica svami Darams.
- Interesanti…
- Jūs savu darbu sākāt ar acu pētījumiem, - turpināja svami Darams, - un jūs, protams, zināt, ka acis ir dvēseles spogulis. Mēs cits ar citu sazināmies ne tikai runājot, bet arī ar skatienu, jo acis ir logs uz dvēseli. Redze iekļūst tieši dvēselē, un tas ir skaidrs, jo redze ir mūsu svarīgākā sajūta. Lūdzu, salīdziniet: redzes distance ir daudzi kilometri, dzirdes distance - metri, mēle un pirksti darbojas tikai kontaktējoties. Akli cilvēki daudz zaudē ne tikai fiziskajā dzivē, bet ari garigajā.
- Vai tas nozīmē, ka dvēseles enerģija iedarbojas caur acīm? - es pavaicāju.
- Jā. Turklāt jūsu acu pētijumos es pamaniju kādu ārkārtīgi svarīgu momentu - to, ka acu radzenes izmērs ir konstants visiem cilvēkiem. Tas saskan ar reliģijas zināšanām un liecina, ka Dievs visiem cilvēkiem ir piešķīris vienādas pašrealizācijas iespējas.
- Interesanta doma…
- Tieši radzene ir tas logs, caur kuru dvēsele var pašrealizē- ties. Es jums ieteiktu vēl sīkāk papētīt psihisko enerģiju, piemēram, mērīt, kad tā plūst no acīm. Izmantojiet pēdējos fizikas sasniegumus, - ieteica svami Darams.
Šobrid atļaujos nelielu atkāpi, lai izklāstītu loģisku secinājumu kopsavilkumu saistībā ar mūsdienu fizikas priekšstatiem par dvēseli un psihisko enerģiju, kuru sagatavojis mūsu ekspedīcijas dalībnieks (vadītāja vietnieks) Valērijs Lobankovs - ievērojams krievu fiziķis, lauka fizikas speciālists.
Pastāv fiziskā un smalkā pasaule. Fiziskā pasaule sevī ietver matēriju (planētas, zvaigznes u.c.), kā arī elektromagnētiskos un gravitācijas laukus. Smalkā pasaule sevī ietver psihofiziskās parādības (psihiskā enerģija, bioenerģija u.tml.). Smalkās pasaules pamatā ir augstfrekvences svārstības.
Pastāv arī torsionu lauki, t.i., vērpes lauki. Torsionu lauku izpausme fiziskajā pasaulē ir inerce. Torsionu lauku izpausme smalkajā pasaulē ir dvēsele - enerģētisks sakopojums vērpes lauku veidolā. Šīs vērpes telpas (dvēseles) robežās pastāv informācija par cilvēka ķermeņa funkcionēšanu (astrālais ķermenis) un par domāšanas procesu (mentālais ķermenis). Domāšanas process izraisa telpas griešanos: labas domas iegriež telpu vienā virzienā, sliktas - pretējā virzienā.
Visas dvēseles ir Kopīgā informatīvā lauka dala, ko tautā dēvē par Augstāko Saprātu. Daži cilvēki, piemēram, Helēna Bla- vatska un Helēna Rēriha, spēja pieslēgties Kopīgajam informatīvajam laukam un no turienes iegūt zināšanas, kas mums šķiet apbrīnojamas. Šajā informatīvajā laukā ir apkopotas ne tikai mūsu, bet arī iepriekšējo civilizāciju zināšanas. Telpa mūsu Visumā ir slēgta, tāpēc, pieslēdzoties Kopīgajam informatīvajam laukam, var redzēt pagātni un nākotni.
Sākotnēji pastāvēja tikai izplatījums un Absolūts (Absolūtais nekas), t.i., nākamībā radāmā plāns. Izplatījums ir neitralizēta matērija un antimatērija, kurā nemitīgi notiek matērijas un anti- matērijas rašanās, nepārtraukti vienai otru neitralizējot. Absolūts neitralizācijas procesu pārkāpj. Rodas matērija un antimatērija bez savstarpējas neitralizēšanās.
Vispirms radās smalkā pasaule, bet pēc tam - fiziskā pasaule. Fiziskajā pasaulē matērija kļuva arvien blīvāka, un radās zvaigznes, planētas utt. Ari smalkā pasaule kļuva blīvāka un radās dvēseles.
Dvēseles uz Zemes pakāpeniski kļuva blivākas un sāka iegūt fizisko ķermeni. Sākotnēji ķermenis nebija blivs, tas spēja iet cauri priekšmetiem. Vēlāk tas nostiprinājās un ieguva mūsdienu veidolu. Tā radās cilvēki, dzīvnieki, augi. Vispirms apziņa bija nemitīgi pieslēgta Kopīgajam informatīvajam laukam, vēlāk šī spēja izzuda, jo iepriekšējā civilizācija (atlanti) sakrāja pārāk daudz negatīvās psihiskās enerģijas, t.i., torsionu laukus, kas bija iegriezti negatīvā virzienā.
Pastāv karmas likums, t.i., dvēseles iespēja secīgi dzivot dažādos fiziskos ķermeņos, tādējādi uzkrājot pozitīvo vai negatīvo psihisko enerģiju. Cilvēkam ar sliktu karmu, veicot labus darbus, jāiegriež savi torsionu lauki pozitīvā virzienā, lai atbrīvotos no negatīvi iegrieztiem laukiem un kļūtu laimīgāks. Katrai dvēselei ir dotas līdzvērtīgas pašrealizācijas iespējas.
Turpmākā saruna ar svami Daramu risinājās par iepriekšējām civilizācijām.
- Uz Zemes ir dzīvojušas 22 civilizācijas, - uzreiz teica svami Darams. - Civilizācijas sasniedza patiešām augstu tehnokrātisko limeni un pašiznicinājās. Pašiznīcināšanās notika vai nu globālos konfliktos, vai kosmisku kataklizmu rezultātā, ko izraisīja negativu psihisko enerģiju iedarbība uz kosmiskiem objektiem. Globālo katastrofu rezultātā uz Zemes mainījās klimats. Cln, kolīdz klimats uz Zemes kļuva labvēlīgs dzīvībai, cilvēce atkal radās jaunas civilizācijas veidolā, attistījās, sasniedza augstu tehnokrātisko līmeni un kārtējo reizi sevi iznicināja.
- Žēl gan, tātad zināšanas, ko iepriekšējās civilizācijas tika uzkrājušas, kopā ar tām izzuda, - es konstatēju.
- Nē, zināšanas netika iznicinātas. Pozitīvās zināšanas (t.i., torsionu lauki, kas griežas pozitīvā virzienā, - E. M.) saplūda ar Augstāko Saprātu (t.i., Kopīgo informatīvo lauku - E. M.). Cilvēkiem, kas spēj kontaktēties ar Augstāko Saprātu, piemēram, meistariem vai jūsu Blavatskai (par viņu Indijā zina visi - E. M.), ir iespēja ieiet šajās zināšanās. Iepriekšējo civilizāciju zināšanas krasi atšķiras no mūsdienu civilizācijas zināšanām. Mūsu zināšanas ir diezgan materializētas.
- Vai jūs spējat ieiet Augstākajās zināšanās?
- Jā, spēju, - noteikti atbildēja svami Darams.
- Pastāstiet par pēdējo, iepriekšējo - atlantu civilizāciju, - es palūdzu.
- Ši civilizācija bija ļoti attistita. Tā noslika jūrā. Klimats tolaik bija ļoti silts un mitrs. Zeme bija tikai kā salas. Arī augu valsts atšķirās. Daudz augu auga zem ūdens. Atlantiem bija zemūdens plantācijas, viņi daudz laika pavadīja peldot. Debesis bija sarkanas. Viņi spēja ietekmēt gravitāciju, tiem piederēja apbrīnojami lidaparāti. Viņi valdīja pār virzītu psihisko enerģiju. Diemžēl šī civilizācija uzkrāja daudz negativās psihiskās enerģijas, kas izpaudās konfliktos. Tā bija viena no visattīstītākajām Zemes civilizācijām. Taču arī tā nenosargāja sevi no negatīvās psihiskās enerģijas uzkrāšanās. Beidzot notika kosmiska kataklizma. Zeme mainīja savu asi, milzu jūras vilnis vēlās pār zemeslodi, noslaukot pilsētas un noslīcinot cilvēci.
- Mēs esam cēlušies no atlantiem?
- Jā, mēs esam cēlušies no atlantiem, - atbildēja svami Darams. - Atlanti spēja saglabāt savus ķermeņus somati stāvoklī Himalajos - visaugstākajā pasaules vietā, kam pasaules plūdu laikā lielais vilnis nepiekļuva. Vēlāk, kad ūdens atkāpās un apstākļi uz Zemes atkal kļuva dzīvībai diezgan labvēlīgi, dvēseles atgriezās atlantu ķermeņos, un viņi sāka dzīvot, tā radot sākotni mūsdienu civilizācijai. Viņiem bija grūti dzīves apstākļi. Viņu āriene pakāpeniski mainijās atbilstīgi jaunajiem dzīves apstākļiem uz Zemes un ieguva mūsdienu civilizācijas cilvēka vaibstus.
- Vai jums tas nešķiet neticami?
- Tas nav nekas neticams. Kad astronauti bija uz Mēness un paņēma Mēness augsnes paraugus, tajā tika atrasti iekonservēti mikrobi. Ja uz Mēness rastos atmosfēra, šie mikrobi atdzīvotos. Tieši tāpat cilvēks somati stāvoklī ir iekonservēts. Austrumu reliģiskajiem meistariem somati ir tikpat dabigs un skaidrs kā jums Ņūtona likums. Somati ir vienigais glābējmoments civilizācijas pašiznīcināšanās gadījumā. Tie cilvēki, kas iegājuši somati stāvoklī un tajā atrodas tūkstošiem un miljoniem gadu, ziedo sevi visaugstākajiem mērķiem, no kuriem galvenais ir cilvēces izdzīvošana pašiznīcināšanās gadījumā.
- Kur glabājas ķermeņi somati stāvoklī?
- Tie var saglabāties trijās vietās, - paskaidroja svami Darams. Pirmā vieta - ūdenī. Ūdens ir ipaša substance, kuras nozīme, rodoties dzivibai uz Zemes, ir ārkārtēja. Ūdens ir starpposms starp gaisu un zemi (ir runa par blīvumu - E.M.). 66 procenti cilvēka ir ūdens. Jūras ūdens un cilvēka organisma ūdens sastāvs ir apmēram vienāds. Tāpēc cilvēka ķermenis somati stāvokli var tikt iekonservēts ūdenī uz ilgu laiku. Vielmaiņas samazināšanas mehānisms somati gadījumā slēpjas cilvēka organisma ūdens īpašību pārmainīšanā.
- Atvainojiet, - es nenoturējos, - mūsu institūtā vairākus gadus tiek pētīts cilvēka organisma ūdens. Mēs noskaidrojām, ka šis ūdens ir informācijas nesējs, kura nozīme ir ļoti liela, reģene- rējot audus.
- Informācija, ko nes organisma ūdens, ir saistīta ar dvēseli, - skaidroja svami Darams.
- Sakiet, - pajautāja Veners Hafarovs, - vai delfīni ir atlantu pēcteči, kuri no somati stāvokļa izgājuši jūrā un evolūcijas procesā piemērojušies dzīvei tajā? Tam apliecinājums, - viņš turpināja, - varētu būt delfinu augstās mentālās spējas, spēja sazināties ultraskaņas diapazonā (tāpat kā atlantiem), elpošanas atveres forma un citas vispārējas pazīmes.
- Nezinu. Varbūt, - atteica svami Darams. - Es domāju, ka cilvēks ir nācis no jūras.
- Kas ir otrā un trešā vieta, kurās var saglabāties ķermeņi somati stāvokli?
- Tie ir ledāji un alas. Piemēram, Himalajos tika atrasta zivs, kas ledājā bija nogulējusi miljoniem gadu. Kad tā atkusa, ņēma un aizpeldēja. Kaut kas tamlidzigs var notikt ari ar cilvēku somati stāvokli. Bet alās ir stabila, zema temperatūra, kas ari labvēligi ietekmē ķermeņa saglabāšanos somati stāvokli.
- Esmu lasijis, - ierunājās Sergejs, - ka viens no krievu pētniekiem - Cibikovs vai Rērihs - kādā no Tibetas alām redzējis ļoti lielu cilvēka galvaskausu ar atveri pierē, kas atgādinājusi acs orbitu.
- Trešā acs neizskatījās kā acs. Atvere varēja būt traumas rezultāts, - paskaidroja svami Darams. - Starp citu, es jums neiesaku alās meklēt atlantus somati stāvoklī.
- Kāpēc?
- Tas jums ir bīstami.
- Kādā ziņā?
- Alas, kurās atrodas atlantu ķermeņi somati stāvokli, ir ār- kārtigi grūti pieejamas un cilvēka skatienam apslēptas. Tas tiek darīts speciāli, lai cilvēki neaizietu bojā. Sajās alās darbojas mums nezināmi īpaši spēki, kas cilvēkam ir nāvējoši. Šo spēku uzdevums ir sargāt atlantu mieru somati stāvoklī. Šos spēkus vada atlantu dvēseles, kas atrodas somati stāvokli. Tie ir bioener- ģētiska rakstura spēki, turklāt tāda paša rakstura spēki, pār kuriem valdīja atlanti, iedarbojoties uz gravitāciju un pārvietojot milzu akmens blokus, ceļot piramīdas. Mūsu civilizācijas ļaudis šādiem spēkiem nespēj stāties preti. Nevajag aizmirst, ka atlantu civilizācija bija daudz attīstītāka nekā mūsējā.
- Bet vai ir iespējas kontaktēties ar atlantu dvēselēm, kas atrodas somati stāvokli?
- Diezin vai. Atlantu dvēseļu attīstības līmenis ir daudz augstāks nekā mūsējais. Maza varbūtiba, ka viņi noticēs mūsu labestīgajiem centieniem. Atcerieties, ka neviens - ne karalis, ne prezidents, ne visievērojamākais zinātnieks - nespēs dot atļauju traucēt atlantus somati stāvoklī. To atļauj tikai viņi - tie, kas
atrodas somati. Ieeja bez atļaujas nozīmē nāvi.
- Tāda pati situācija noteikta atlantu ķermeņu saglabāšanā ledājos un ūdenī?
- Jā, - noteikti noteica svami Darams.
Iestājās klusums. Noslēpuma plīvurs bija pavēries, taču kļuva skaidrs, ka to pilnībā atvērt nedrīkst.
- Kas bija pravieši? - pārtraucis klusumu, es iejautājos.
- Pravieši bija cilvēki, kas valdīja pār iepriekšējo civilizāciju labajām zināšanām un tās sniedza ļaudīm. Vairākumā gadījumu tie bija vienkārši cilvēki… - atbildēja svami Darams.
- Bet vai pravietis varēja būt iepriekšējās civilizācijas cilvēks, kas ārēji atšķirās no parastiem ļaudīm?
- Jā, varēja, - ja no somati stāvokļa viņš izgāja laikā, kad jaunā civilizācija jau bija attīstījusies un cilvēki mainījuši savu veidolu atbilstīgi jaunajiem apstākļiem.
- Es saprotu, ka jūs esat noguris, - es teicu, - tomēr vai jūs varētu pastāstīt arī par SoHm?
- Jums par to ir kas stāstīts?
- Jā. - Es īsumā atkārtoju jau iegūtās zināšanas par pēdējo vēstījumu.
- Pie teiktā vēl varu piebilst, - iesāka svami Darams, - ka SoHm ir runa caur degunu: ieelpa - So, izelpa - Hm. Tas nācis no iepriekšējām civilizācijām - viņi patiešām runāja caur degunu. SoHm nozīme ir ļoti liela: SoHm ir deguna skaņa, tā ir dzīvības un nāves skaņa. Kad bērns piedzimst, viņš ir cil- uēks-augs, reizē ar pirmo ieelpu dvēsele ielido bērna ķermenī,
tātad ieelpa (So) - tā ir dzīvība. Kad cilvēks nomirst, viņa dvēsele izlido no ķermeņa kopā ar pēdējo izelpu, tātad izelpa (Hm) ir nāve. SoHm princips simbolizē dzivības un nāves bezgalību un vienotību, kā ari to, ka galvenais atrodas tur - aiz zemes dzīves robežām. Āmen un tamlidzīgi vārdi dažādās reliģijās - tie visi ir SoHm atspulgs.
- Kāpēc SoHm dēvē par pēdējo vēstījumu?
- Tāpēc ka tas ir brīdinājums - ikvienam cilvēkam viņa dzīves laikā uz Zemes nepieciešams sevi realizēt pozitīvā virzienā. Iepriekšējā atlantu civilizācija diemžēl realizējās ne tikai pozitīvā, bet arī negatīvā virzienā. Atlanti spēja viegli ieiet Augstākajā Saprātā (t.i., Kopigajā informativajā laukā - E.M.) un tur iegūtās zināšanas izmantoja ne tikai labiem, bet arī ļauniem mērķiem. SoHm vēstijums nozīmē, ka nākamā, proti, mūsu civilizācija netiks pielaista pie Visuma zināšanu bankas, jo nav ticības, ka šīs zināšanas tiks izmantotas vienīgi labiem mērķiem. SoHm nozīmē - realizējiet sevi paši laikā starp pirmo ieelpu un pēdējo izelpu, proti, dzives laikā uz Zemes.
- Ir pārāk bīstami pielaist cilvēkus pie Visuma zināšanu bankas, jo iegūtā informācija, piemēram, par jauniem enerģiju veidiem, mūsu civilizācijai var kļūt fatāla, - es piebildu. - SoHm princips liecina, ka Augstākais Saprāts ir izlēmis pārtraukt vieglu pieeju Kopīgajām zināšanām, - lai cilvēki realizē sevi paši, paši uzkrāj zināšanas.
- Jā, tā ir, - piekrita svami Darams.
- Taču, - es turpināju, - daži cilvēki tiek pielaisti pie Kopīgā informatīvā lauka. Ja pareizi saprotu, par viņu labajiem nodomiem nav šaubu, tas ir, šo cilvēku torsionu lauki jaušami griežas pozitivā virzienā. Šie ļaudis acīmredzot kļūst par praviešiem, ievērojamiem zinātniekiem, bet viņiem ir grūta dzīve, jo nākas cīnīties ar daudzu cilvēku negatīvā virziena laukiem.
- Šie ļaudis ir Meistari, - sacija svami Darams.
- Gribu jums atstāstīt kādu gadījumu, - es nenoturējos. - Man izdevās noskatīties dokumentālo filmu, kā hitleriešu rūpnīcās tika konstruēti un būvēti lidojošie šķīvīši, pamatojoties uz zināšanām, kas tika iegūtas no Visuma informatīvā lauka. Šīs zināšanas ieguva divas sievietes-kontaktpersonas un nodeva hitleriešiem. Hitlerieši pret kara beigām uzbūvēja lidojošos šķīvīšus, kas tiešām lidoja,
tikai tos izmantot nepaguva. Izveidotie lidojošie aparāti nesaprotamā kārtā nozuda. Informācijas nodošana hitleriešiem par iepriekšējo civilizāciju lidaparātiem, pēc visa spriežot, manuprāt, bija tiešs SoHm principa - realizējieties paši - pārkāpums. Tomēr kāpēc šī informācija tika dota? Varbūt kā pretspars Staļinam, par kura ļaunajiem nodomiem nebija nekādu šaubu?
- Var jau būt, - noteica svami Darams. - Tikai neaizmirstiet, ka pastāv Lielais ļaunuma gars. Pozitīvā un negatīvā psihiskā enerģija ir saistītas, Labais un Ļaunais pastāv blakus. Nedrīkst nenovērtēt negatīvās psihiskās enerģijas nozīmi.
- Vai Visuma informatīvais lauks var izlabot savu kļūdu? Varbūt tieši tas bija iemesls, kāpēc hitleriešu lidojošie šķīvīši nozuda?
- SoHm principa pārkāpumu gadījumā Augstākais Saprāts nevar izrādīt savu spēku, jo tas ir ārpus spēka, taču tas var ietekmēt cilvēku dvēseles. Piemēram, tas var ietekmēt lidojošo šķīvīšu radītāju dvēseles, pārliecinot viņus iznīcināt sava darba rezultātu. Labajam ir jāuzvar, pretējā gadījumā pasaule tiks iznīcināta.
- Žēl, ka ļaunuma un varaskāro atlantu dēj mūsu civilizācija ir šķirta no Visuma zināšanu bankas, - es no visas sirds nožēloju.
- Protams, ne jau visi atlanti bija ļauni, taču viņu civilizācijā ļaunuma enerģija uzvarēja. Paskatīsimies, kas notiks ar mūsu civilizāciju; vai uzvarēs Labais, to es nezinu. Tāpēc visas reliģijas māca vienu: nemitigi atkārtot vārdu Āmen (vai citus tamlīdzīgus vārdus), kas nozīmē SoHm, respektīvi, es pats realizējos pozitīvā virzienā, - paskaidroja svami Darams.
- SoHm var ari izrādīties pēdējais brīdinājums cilvēcei. Augstākais Saprāts var atteikties sūtīt dvēseles atpakaļ uz ķermeņiem somati stāvoklī, ja mūsu civilizācija pašiznīcināsies.
- Iespējams…
- Atvainojiet, vēl pēdējais jautājums, - es lūdzu. - Mūsu sarunas sākumā, kad parādījām jums hipotētiskā atlanta attēlu, jūs vaicājāt, vai esam viņus redzējuši. Vai tas nozimē, ka arī mūsdienās viņus var redzēt?
- Jā. Viņiem joprojām jāatrodas somati stāvoklī. Cln ne tikai viņiem…
- Kam vēl?
Mēs pavadījām Meistaru svami Daramu līdz mājām. Ilgi un sirsnīgi atsveicinājāmies. No ši cilvēka staroja dvēseles labestība un spēks. Negribējās iet projām. Sergejs un Veners pēc kārtas paspieda viņa roku, es fotografēju. Svami Darams plati pasmaidīja.
- Izmantojiet šis zināšanas labiem nolūkiem, - šķiroties viņš sacīja.
* * *
Tā ekspedīcijas Indijas daļā izdevās rast apstiprinājumu mūsu hipotēzes galvenajiem pieņēmumiem. Loģiskie secinājumi par mūsu civilizācijas izcelšanos Tibetā, atlantu ārējo veidolu, civilizācijas rašanos un pašiznicināšanos uz Zemes, kā arī citi jautājumi pirmsekspedicijas periodā mums šķita nepārliecinoši un nedroši. Pēc sarunām ar indiešu svami mēs sapratām, ka viņiem tas viss ir dabigs un saprotams, jo tā māca viņu reliģijas zinātne.
Varbūt esam izgudrojuši divriteni? Zināmā mērā tā tiešām ir. Bet šis nu reiz ir tas gadījums zinātnē, kad neatkarigi iegūti dati saskan ar vēsturiski reliģiskajām zināšanām. Reliģija, ko daudzi cilvēki uztver kā pasaku vai pelnītu sodu, tomēr ir dziļas zināšanas, kas, kā teica svami Darams, nākušas no iepriekšējām civilizācijām.
Mēs sapratām, ka visnopietnākās reliģiskās zināšanas negūst plašu atbalsi, proti, tās ir slepenas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka var nokļūt ļaunu spēku rokās.
Vai mēs šīs zināšanas nenodosim ļauniem spēkiem? Mums taču atklāja tik daudz noslēpumu! Nē. Atstāstā mēs dažus momentus neminējām, jo tiem var būt nozīme negatīvā aspektā. Mēs tos nekad neatklāsim. Uzticību mēs iemantojām ne tikai tāpēc, ka atminējām iepriekšējo civilizāciju ļaužu veidolu, bet pirmām kārtām pētijumu labās loģikas dēļ. Acīmredzot arī tāpēc, ka ir pienācis laiks pavērt pasaules uzbūves noslēpumu plīvuru.
Vissatraucošākās mums izrādijās jaunās ziņas ar pēdējo SoHm vēstījumu un somati. īpašais dvēseles un ķermeņa stāvoklis - somati - satrauca iztēli kā iespējamais cilvēces saglabāšanas paņēmiens uz Zemes.
Mēs devāmies uz Nepālu un Tibetu. Tagad mums bija daudz noteiktāks jautājumu loks. Ko uz tiem atbildēs tibetiešu lamas?