No Deli mēs lidojām uz Katmandu - Nepālas galvaspilsētu. Lidostā mūs sagaidija Valērijs Lobankovs un Valentina Jakov- ļeva - mūsu ekspedīcijas dalibnieki, kuri jau vairāk nekā nedēļu strādāja šajā valsti. Kopā ar viņiem bija Seskands Ariels - viens no ekspedicijas Nepālas dalibniekiem, ievērojams fiziķis, Nepālas universitātes pasniedzējs. Viņu mums ieteica Nepālas Pēt-
Katmandu
niecibas padome kā cilvēku, kas labi zina tibetiešu reliģiju un spēj analizēt reliģijas faktus no mūsdienu fizikas viedokļa. Viņš labi runāja angliski.
Valērijs, Seskands un Valentina bija sagatavojuši vairākas tikšanās ar interesantiem cilvēkiem. Turklāt viņi teica, ka tibetiešu lamas droši vien būs ļoti grūti noskaņot uz atklātu sarunu. (Jn tas tāpēc, ka vairākums titulēto lamu no Tibetas emigrējuši uz Nepālu, kad 1949. gadā Tibeta tika pievienota Ķīnai. Ķiniešu komunistu represijas pret Tibetas reliģiskajiem darbiniekiem labi palikušas lamu atmiņā un izraisa labi saprotamu neuzticēšanos cilvēkiem, kas interesējas par viņu zināšanām, jo šis zināšanas jebkurā gadījumā ir saistītas ar viņu traģisko pagātni. Ja šajā sakarībā atceramies mūsu tēvus un vectēvus, jārunā par viņu neparasto piesardzibu pret visu, kas kaut mazlietiņ iziet ārpus parastajiem dzīves rāmjiem. Viņos joprojām mit bailes, nāves bailes no meliem, kad aiz skaistiem lozungiem par vispārēju vienlīdzību slēpjas sagrāve un nāve.
Meditācijas skolotājs Šambu Thapa kopā ar Valēriju Lobankovu
Mūsu pirmā tikšanās bija ar izcilu meditācijas skolotāju Šambu Thapu, kurš vadīja Meditāciju centru Katmandu. Šeskands teica, ka šim cilvēkam nav tik dziļu un senu zināšanu kā lamām, taču viņš katru dienu vada meditāciju seansus, prot ievadīt cilvēkus somati stāvoklī un šo jomu pārzina praktiski.
Šambu Thapa noteica tikšanos savā mājā. Ar pirmajiem sarunas mirkļiem viņš pret mums izturējās kā pret meditācijas mācekļiem. Visi mūsu mēģinājumi novirzīt sarunu saprātīgi zinātniskā gultnē nekādi neguva panākumus. Meditācijas skolotājs tūlīt pat sāka lasīt lekciju par meditācijas nozīmi, lietojot sarežģītas un grūti uztveramas frāzes: "Sirdsgudrības acis - tās ir acis, kas spēj izskaidrot un saskatit kvalitāti it visā, lai dziļi izzinātu savu iekšējo pasauli un noteiktu dzīves mērķi, par kura miermīlīgo raksturu nevar būt šaubu."
No sākuma es visu pierakstīju, bet tad atmetu ar roku, jo nespēju izsekot meditācijas skolotāja domu gaitai. Turklāt viņš nemitīgi atkārtoja: "Do you folloiv my mind?" - "Vai tu spēj sekot manām domām?" Turklāt, to pavaicājis, viņš taisija pauzi un vērīgi lūkojās man acīs, tā prasīdams atbildi. Vispirms es katru reizi piekrītoši atteicu "yes" un ari skatījos viņam acīs. Tad pārstāju to darīt, jo parazītiskā frāze atkārtojās divas trīs reizes viena teikuma robežās. Es saprotu, ka cilvēki diezgan bieži sarunās pieļauj pa parazītvārdam, piemēram, krievi tā mēdz lietot vārdu "tātad", bet tik garu parazītfrāzi, turklāt pieprasot uz to atbildi, es dzirdēju pirmo reizi.
Tikai vēlāk es aptvēru, ka apnicīgais "Do you folloiv my mind" nav vis parazītfrāze, bet kalpo kā paņēmiens, lai cilvēku ievadītu meditācijas stāvoklī, liekot viņam nenovirzīties no uzdevuma un precīzi sekot skolotāja domu gaitai. Tikai es nevēlējos nonākt meditācijas stāvokli, man gribējās tikt skaidrībā par meditāciju kā paņēmienu ieiešanai somati. Tad, cenzdamies mainīt sarunas raksturu, es izmantoju skolotāja paša metodi. Piemērotā bridi es skaļi un precīzi formulēju jautājumu un tūlit pat noprasīju: "Do you follou) my mind?" - ari vērīgi lūkodamies viņam acis. Meditācijas skolotājs bija spiests atbildēt: "Ves."Šo paņēmienu atkārtojot vairākas reizes, es sapratu, ka beidzot ir izdevies pārtraukt mācību sprediķi un novirzīt sarunu uz normālu saprašanos zinātniskā aspektā.
Meditācijas skolotājs pastāstīja, ka ar meditāciju ir iespējams sasniegt somati. Māciba par meditāciju ir radusies Tibetā un no turienes izplatijusies visā pasaulē. Meditācija notiek, koncentrējoties uz kaut kādu objektu. Var ari iztikt bez objekta. Pašam sākt meditēt ir grūti, jāiziet apmācības speciālā skolā.
Meditējot cilvēks ieiet savas dvēseles iekšienē. Turklāt cilvēks spēj just katru sava ķermeņa daļu, var pat just visu ķermeni vienlaikus, var sekot lidzi visām pārmaiņām, kas notiek ķermenī. Meditācijas stāvoklī cilvēks sāk daudz dziļāk izprast dzīvi, var atrast savu ceļu dzīvē, apzinās, ka ķermenis ir tikai dvēseles instruments. Pēc meditācijas cilvēks gūst pārliecību, ka nav vērts
Meditācijas stunda
lauzt šķēpus par daudziem dzives materiālajiem aspektiem, piemēram, naudu, un tāpēc kļūst miermīlīgs. Mācīt miermīlību ir galvenais meditācijas uzdevums.
Šajā vietā atļaujiet nelielu atkāpi, minot papildu ziņas par meditāciju, ko ieguvām no Singha kunga, kurš strādā Ošo skolā Punas pilsētā Indijā.
Pastāv 112 meditācijas veidu. Katram cilvēkam ir piemērots cits meditācijas veids. Meditācija - tā ir pāreja no vienas telpas uz citu.
Meditācijā nozīmīgs moments ir klusēšana jeb iekrišana. Ja sarunas laikā cilvēks apklust un ieklausās, koncentrējot uzmanību uz savu klusēšanu, tad var just iekrišanu. Ja iekrišanas ilgums sasniedz četras piecas sekundes, tad var just intuīciju. Intuīcija ir 100 % pareizais, tas nav domāšanas process, bet it kā teikšana priekšā. Ja iekrišanas ilgums sasniedz 28 sekundes, cilvēks tuvojas somati stāvoklim, t.i., viņš sāk redzēt savu ķermeni no malas un uztver to kā skaistu mehānismu.
Meditācijā parasti ieiet Būdas pozā. Pastāv vairāki meditācijas atvieglošanas paņēmieni.
Pēc tam skolotājs teica, ka meditācijai ir tris stadijas:
1. Sella, kad tiek sasniegta dziļa morāle.
2. Somati, kad tiek sasniegta dvēseles iziešana no ķermeņa, bet ķermenis kļūst ciets un nekustīgs kā akmens.
3. Pražna, kad tiek sasniegta patiesā dzīves izziņas un pasaules uzbūves sirdsgudrība.
- Kādas ir meditācijas īpatnības, ieejot somati stāvoklī? Do you follou) my mind? - es pajautāju.
- Yes, - atbildēja meditācijas skolotājs. - Lai ieietu somati, jāatbrīvojas no negatīvās dvēseles enerģijas. Ir ļoti svarigi, lai dvēsele un ķermenis būtu atbrīvoti no visa negatīvā. Amerikā notiek pētījumi par iespējām konservēt cilvēka ķermeni uz daudziem gadiem, lai pēc tam cilvēks varētu atdzīvoties. Taču viņi neņem vērā, ka somati tipa ķermeņa konservēšana iespējama tikai pēc atbrīvošanās no negatīvās enerģijas.
- Bet kāds ir atbrīvošanās mehānisms no negativās enerģijas?
- Šis mehānisms ir saistīts ar prāta koncentrēšanu ieelpas un izelpas laikā. Respirācija, tas ir, elpošana, ir kustība uz iekšu un uz āru, uz ko jākoncentrējas, sevi pārliecinot par to, ka ieelpa - tā ir dzive, izelpa - nāve, bet tu atrodies dzīvibas un nāves nemitīgā apritē…
- Tas ir pēc SoHm principa - dižā principa, kas saistits ar elpošanu caur degunu? - es pārtraucu.
- Es slikti pārzinu SoHm. Par to labāk vaicāt Indijā, - atbildēja skolotājs.
- Galvenā SoHm jēga - es nerimos, - ir vēstījumā realizējies pats gan kā indivīds, gan kā sabiedrības daļiņa. Varbūt meditācijas procesā ar mērķi nonākt somati stāvokli notiek prāta koncentrēšana uz cilvēka pašrealizāciju, gan dzīvojot uz Zemes (ieelpa), gan pēc nāves (izelpa). Citiem vārdiem sakot, cilvēks koncentrējas uz domu: "Es realizējos pats, es realizējos pats gan dzīves laikā, gan pēc nāves, lai sasniegtu augstāko mērķi - sirdsgud- ribu." Turklāt dzīve asociējas ar ieelpu, bet nāve - ar izelpu…
- Jā, tā ir, - atteica skolotājs, - mēs patiešām asociējam ieelpu ar dzīvību uz Zemes, izelpu - ar nāvi. Mēs patiešām cenšamies pašrealizēties, jo cilvēka augstākā pašrealizācijas forma ir sirdsgudrība. Bet nonākt līdz sirdsgudrībai (ar nozimi prast analizēt dvēseli) var tikai caur somati.
- Vai ir grūti ieiet dziļā somati, kad pulss apstājas, metabolis- kā enerģija pazeminās līdz nullei, bet ķermenis kļūst ciets un nekustīgs kā akmens?
- Ļoti grūti, - atbildēja skolotājs, - un ne katrs to var izdarīt. Tas ir pa spēkam tikai ļoti retiem, izredzētiem cilvēkiem.
- Kāpēc? Kādā ziņā viņi ir izredzēti?
- Parasti meditācijas skolās cilvēki ieiet somati trīs reizes dienā un paliek šajā stāvoklī ne ilgāk par stundu. Somati pats tev pateiks, cik ilgi tu vari palikt šajā stāvokli…
- Kā lai saprot, ka somati pats tev pateiks tā ilgumu? - es neaptvēru.
- Dvēsele, kas ir atbrivota no ķermeņa, var kontaktēties ar citām dvēselēm un Augstāko Saprātu. Tur arī tiek izlemts, cik ilgi cilvēks var atrasties somati stāvoklī, - paskaidroja skolotājs.
- Kāda nozīme ir cilvēka ķermeņa veselības stāvoklim, lai paildzinātu somati?
- Zināma nozime ķermeņa veselībai ir, taču svarīgi, lai būtu zema temperatūra, kurā ķermenis somati labāk saglabājas. Ķermenim jābūt atbrīvotam no negatīvisma, tāpat kā dvēselei jābūt atbrīvotai no negatīvās enerģijas. Tikai cilvēks, kas ir brīvs no visa negativā, var rēķināties ar somati paildzinājumu. Bet vispār ķermeņa nozīme nav pārāk liela, jo tas ir tikai dvēseles instruments. Do you follou) my mind? - pārjautāja skolotājs.
- Ves. Tas, ko jūs šobrid pateicāt, ir ļoti nozīmīgi. Es to saprotu tā, - teicu ar uzsvaru. - Somati paildzināšanu uz tūkstošiem un miljoniem gadu, visticamāk, var uzskatīt par Cilvēces genofondu globālas katastrofas gadījumā. Cilvēki, kas ieiet dziļā un ilgā somati, nolemj ziedot sevi jaunas civilizācijas radīšanai, ja uz Zemes notiek globāla katastrofa. Do you follou) my mind?
- Ves, - piekrita skolotājs.
- Protams, - es turpināju, - ka visilgākajam somati ar mērķi kļūt par jaunas civilizācijas ciltstēvu vai ciltsmāti netiek pieņemts jebkurš cilvēks. Būt par Cilvēces genofonda pārstāvi ir pārāk liela atbildība! Tie ir izredzēti ļaudis. Šo cilvēku dvēselēm jābūt brivām no negatīvās dvēseles enerģijas, tas ir, tās nedrīkst
saturēt negativi iegrieztus torsionu laukus. Šo cilvēku ķermenim jābūt veselam, bez kādām kaitēm. Jo jebkura slimība iegriež dvēseles torsionu laukus negatīvā virzienā, to apliecina arī dusmu un slimību izpausmju vienotie oftalmoģeometriskie parametri (mazais ļaunais trīsstūris). Ir skaidrs, ka Augstākais Saprāts, tas ir, Kopigais informatīvais lauks, analizējot konkrēto dvēseli kopā ar tās stāvokļa izpausmēm ķermenī, dod vai nedod atļauju ieiešanai dziļā somati. Nonākt dziļā somati un kļūt par Cilvēces genofonda pārstāvi ir cilvēka augstākais garīgais uzdevums. Par tādu var kļūt tikai ši uzdevuma cienīgs cilvēks.
- Jā, - piekrita skolotājs. - Es vēl gribētu piebilst, ka pražna kā augstākā meditācijas stadija ļauj apzināties tavu sūtību pasaulē, izprast tās mērķi, ielūkojoties sevī. Do you follou) my mind?
Pēc tam skolotājs runāja tā, ka es galīgi neko nesapratu, - tik ļoti viņa teiktais bija piebārstīts pilnīgi abstraktām frāzēm, kuru jēgu manām eiropieša smadzenēm nekādi neizdevās aptvert.
- Klīniskā nāve, - vēlāk es iejautājos, - vai tas ir kaut kas līdzīgs somati?
- Klīniskajā nāvē dvēsele patiešām aiziet no ķermeņa, bet ķermenis, atšķirībā no somati, nav sagatavots tam, lai ilgu laiku paliktu iekonservētā veidā, - paskaidroja skolotājs.
Pēc tam es viņam pastāstīju kādu interesantu atgadījumu no manas darba prakses. Pie manis - institūta direktora - pienāca
darbiniece, kas pie mums strādāja par šuvēju, un teica, ka pirms nedēļas viņai bijusi klīniskā nāve, ko izraisījis anafilaktiskais šoks. Klīniskās nāves laikā viņa redzējusi savu pagātni un nākotni. Šajā sakarībā viņa lūdza atļauju apmeklēt gaišredzības kursus. Es viņai to atļāvu. Tad joka pēc uzrakstīju pavēli: "Pārcelt darbinieci Ivanovu no šuvējas amata uz institūta gaišreģes amatu, saglabājot to pašu darba algu. Saskaņot ar galveno grāmatvedi un direktora vietnieku zinātniskajos jautājumos."
Nodevis pavēli kadru daļā, es sāku gaidīt, kas notiks tālāk. Kadru daļas vadītāja, gudra sieviete ar augstāko izglītību, pārrakstīja pavēli un atnesa to man parakstīšanai, vienīgi ievaicādamās:
- Kurā institūta nodaļā Ivanovu par gaišreģi noformēt?
- Saskaņojiet ar grāmatvedību un direktora vietnieku zinātniskajos jautājumos, - es atbildēju.
Pēc dažām minūtēm piezvanīja galvenā grāmatvede un jautāja:
- Pēc kādas tarifu likmes aprēķināt algu institūta gaišreģei? Nevienā tarifikatorā tāda amata nav…
Es atteicu, lai viņa šo jautājumu saskaņo ar direktora vietnieku zinātniskajos jautājumos.
Pēc pusstundas pie manis ienāca direktora vietnieks zinātniskajos jautājumos un sacīja:
- Es tā jūtu, ka jūs gribat manā nodaļā iekārtot šuvēju-gaiš- reģi. Teikšu uzreiz, ka es šaubos par viņas gaišredzības spējām. Turklāt gaišredzība, tā sakot, var arī traucēt redzes sistēmas analizēs zinātniskajā procesā…
Tikai tad es liku kārtis galdā un atzinos, ka tas bija joks. Mēs visi draudzīgi izsmējāmies. Pārsteidza tas, ka mūsu eiropeiski ierēdnieciskajā kārtibā šefa vārds, it īpaši iemiesots pavēles formā, tika pieņemts bez ierunām. Neviens pat neiedomājās, kālab gan redzes institūtam vajadziga gaišreģe. Ko viņa te pareģos - būs operācija veiksmīga vai nebūs?
Tomēr uzmanibu piesaistija tas, ka mūsu cilvēkiem ir tik zems izglitibas limenis reliģijas un okulto zinātņu jomā, un vienkāršais vārds "gaišreģis" parasti tiek uztverts kā kaut kas līdzīgs koordinatoram. Šaubas radīja vienīgi tas, kāpēc tieši šuvēja tiek apstiprināta šim amatam.
- Par gaišreģi nevar strādāt, tādam jābūt, - komentēja meditācijas skolotājs.
Jutu, ka šī stāsta humoru viņš slikti saprata. Viņš reizēm slikti saprata arī mūs, tāpat kā mēs viņu.
- Vai jūs varētu nodemonstrēt meditāciju ar pāreju somati? - es lūdzu.
- Tas nav iespējams pēc pavēles, - atteica skolotājs.
Tagad mēs viņu vismaz kaut cik sapratām.
Tā šis tikšanās rezultātā izdevās precizēt veidus, kā ieiet somati stāvokli, un noskaidrot, ka dziļā somati spēj ieiet tikai stipri un garīgi tīri cilvēki. Noskaidrojās arī atšķirības starp somati un klīnisko nāvi.
Ir skaidrs, ka mūs, kā jau mediķus, interesēja jautājums, kā iedarboties uz cilvēka dvēseli un ķermeni, lai atgrieztu dzīvību ķermeni, t.i., cilvēka atdzivināšana.