Droši vien daudzi no jums ir skatījušies filmu par Jēzu Kristu un pievērsuši uzmanibu tam, kā viņš ar vienu rokas mājienu atdzivināja vai izdziedināja cilvēkus. Kā to saprast saistībā ar ekspedīcijā iegūtajām zināšanām un mūsdienu zinātnes sasniegumiem?
Loģiski var iztēloties, ka Jēzus Kristus (pravietis), kuram, iespējams, bija iepriekšējās civilizācijas cilvēka dvēsele un daudz augstāks psihoenerģētiskais potenciāls, ar savu vareno pozitīvo torsionu lauku palīdzību iegrieza pozitīvā virzienā negatīvos vērpes laukus, kas raksturīgi slimibām vai nāvei. Runājot budistu reliģijas vārdiem, viņš cilvēka ķermeni un dvēseli atbrivoja no negatīvās psihiskās enerģijas. Dvēseles astrālā ķermeņa atbrīvošanai no negatīvi iegrieztiem torsionu laukiem tūlīt pat jāiedarbojas uz audu metabolismu un caur tiem jāizraisa ķermeņa atveseļošanās. Gars, kas atstājis ķermeni pēc nāves, var atgriezties organismā un to atdzīvināt, ja organisma destruktīvo (graujošo) pārmaiņu pakāpe nav pārāk augsta. Acīmredzot ekstrasensi un viņiem līdzīgi dziedinātāji izmanto tādu pašu principu.
Kādu spēku izmantoja Jēzus Kristus, lai cīnītos ar negatīvo psihisko enerģiju? Ar ko atšķiras atdzivināšana un iziešana no somati stāvokļa? Kādi ir apsolījumi un mehānisms, lai gars atgrieztos ķermenī?
Ekspedicijas dalībnieks no Nepālas Šeskands Ariels ieteica šo jautājumu noskaidrošanai tikties ar Minu Bahaduru Sakju.
Viņu uzskata par ievērojamāko speciālistu lidzcietibas jomā. Tolaik man ne prātā nenāca, ka tādam ikdienišķā aspektā banālam jēdzienam kā līdzcietība var būt tik milziga nozīme ne tikai slimību ārstēšanā, bet arī dzīvības un nāves jautājumos.
- Kāds tam sakars ar līdzcietību? - mēs vaicājām Seskandam.
- Līdzcietība austrumos ir liela zinātne. Tai ir daudz aspektu. Kad ar viņu sa- tiksieties, sapratīsiet, - skaidroja Šes- kands.
Mina kungs bija neliela auguma, ļoti pretimnākošs, labi un skaidri runāja angliski. Mūsu mērķis nebija apgūt zinātni ar nosaukumu "Līdzcietība", tāpēc uzdevām konkrētus un precīzus jautājumus. Mina kungs uz tiem skaidri un precīzi atbildēja.
Kad bijām izklāstījuši savas hipotēzes būtību un parādījuši hipotētiskā atlanta attēlu, Mina kungs tūlīt pat iesaucās:
- Ciešanu pilnas acis. Viņam ir ciešanu pilnas acis…
- Kāpēc?
- Man ir liela pieredze. Es tūlīt varu atšķirt ciešanu pilnas acis. Ko man te lieki runāt, jūs taču esat acu analīzes speciālists. Jūs droši vien saprotat, kā es to jūtu, - acis ir puspievērtas, tās kļūst ļaunas… Starp citu, jūs runājāt par ļauno trīsstūri, es to it kā redzu… Bet dusmas šoreiz ir nosacītas. Drīzāk tas ir sašutums, ko izraisījušas ciešanas.
- Šis acis ir attēlotas uz jūsu zemes tempļu sienām. Ņemot par pamatu šis acis, mēs ar zinātnisku analizi atjaunojām acu īpašnieka veidolu. Vai tas ir Buda? - es jautāju.
- Nē, tas nav Buda, - atbildēja Mina kungs. - Tas ir ļoti, ļoti sens cilvēks.
- Bet kāpēc viņš cieš? No kā viņš cieš? Varbūt viņš no somati stāvokļa ir izgājis pēc daudziem tūkstošiem gadu un ieraudzījis, cik ļoti ir izmainījusies planēta un cilvēki? Varbūt tas ir viens no agrākajiem praviešiem?
- Somati ir arī ciešanas, - it kā nedzirdēdams manu jautājumu virkni, noteica Mina kungs.
Viņš atkal paņēma rokās hipotētiskā atlanta attēlu, vērīgi uz to palūkojās un sacīja:
- Tās nav gluži cietēja acis, tās ir līdzcietīgas acis. Šis cilvēks atrodas somati vai tikko ir izgājis no somati. Viņš ir ļoti stiprs cilvēks, kolosāli stiprs cilvēks. Viņā ir milzīgs līdzcietības spēks.
- Kas ir līdzcietības spēks?
- Līdzcietība ir visvarenākais labestīgais dvēseles spēks. Šī spēka nozīme cilvēka dzīvē un viņa labajos darbos ir milzīga, - skaidroja Mina kungs.
- Vai var uzskatīt, ka, piemēram, Jēzus Kristus, atdzīvinot un dziedinot cilvēkus, izmantoja līdzcietibas spēku? - es taujāju.
- Jā, tā ir, jo tikai ar līdzcietibas spēku no cilvēka var izdzit negatīvos dvēseles spēkus. Līdzcietības ieaudzināšanai cilvēkos globālā mērogā ir milzu nozīme, lai cilvēce uz Zemes saglabātos, - teica Mina kungs.
- Pastāstiet par galvenajām līdzcietības mācības atziņām.
- Var izdalīt divus līdzcietības aspektus: līdzcietība apvienota ar sirdsgudrību un līdzcietība bez sirdsgudrības, - iesāka stāstījumu Mina kungs. - Otrais aspekts noved pie greizsirdības,
skaudības, dusmām. Bet, piemēram, par greizsirdības spēku jūs jau zināt - cik daudz karu izcēlies greizsirdibas dēļ…
- Bet kāda ir sakarība starp līdzcietību un somati?
- Cilvēks ieiet somati pa meditācijas ceļu, izdzenot no dvēseles un ķermeņa visus negatīvos spēkus. Negatīvos spēkus var izdzīt ar līdzcietibas spēku. Tas ir ļoti svarīgi - līdzcietibas spēks spēj izdzīt negatīvos spēkus un attīrīt dvēseli un ķermeni.
- (Jz ko vērsta šī līdzcietība?
- Ir divi lidzcietibas veidi: līdzcietība pret kādu noteiktu subjektu un līdzcietiba vispār. Pirmais līdzcietības veids spēj izdziedināt cilvēku, viņu atdzīvināt vai ievest salīdzinoši īslaicīgā somati. Otrais veids - tā ir līdzcietiba pret cilvēci vispār, rūpes par tās likteni; šis līdzcietības veids spēj ievest cilvēku dziļā somati, kad ķermenis saglabāsies tūkstošiem un miljoniem gadu.
- Tādējādi, - es teicu, - līdzcietības labajam spēkam piemīt universāls raksturs: tas var būt ārstniecisks faktors, var atsaukt garu ķermenī - to atdzīvināt, kā arī ievest pat ļoti dziļā somati ar mērķi iekļūt Cilvēces genofondā. Tātad lidzcietibas spēks iegriež dvēseles torsionu laukus pozitīvā virzienā, pagriežot pozitivā virzienā ari negatīvos torsionu laukus. Kā pastiprināt līdzcietības spēku, lai tas sniegtu pēc iespējas spēcīgāku ārstniecisko efektu?
- Ir svarigi prast atšķirt patiesu līdzcietību no neīstas, - uzsvēra Mina kungs. - Daudzi tikai izliekas, ka jūt lidzi, bet patiesībā tā ir tikai spēle, izlikšanās, - tādai līdzcietībai nav ne psihiska, ne ārstnieciska spēka. Patiesa līdzcietiba ir ārkārtīgi labestīga. Savā skolā es mācu līdzcietību. Mani mācekļi, iemācījušies patiesu līdzcietību, pozitīvi un ārstnieciski iedarbojas uz apkārtējiem ļaudīm, ar viņiem ir patīkami būt kopā.
- Jums taisnība, - es piekritu, - jebkurš cilvēks ir pamanījis patiesa līdzcietibas spēka iedarbibu dzīvē. No savas ķirurga prakses zinu, ka tam pacientam, kura radinieki jūt līdzi un rūpējas par viņu, rēta sadzist ātrāk un operācijas efekts ir lielāks.
Labais līdzcietības spēks acīmredzot iegriež pozitīvā virzienā slimības negatīvos torsionu laukus.
- Mana mamma, - teica Valentīna Jakovļeva, - nekad bērnībā mani neārstēja ar tabletēm. Viņa apsēdās blakus, vērās manī labestīgām acīm un teica: "Meitiņ, es tevi ārstēšu ar savu mīlestību."
- Viss pareizi, tā ari ir patiesa līdzcietības spēka izpausme, - pamāja Mina kungs.
- Mūs - mediķus, - es turpināju, - īpaši interesē iespējas atdzīvināt cilvēku. Kā es no mūsu sarunas sapratu, patiesas līdzcietības spēks spēj pat no miruša ķermeņa izdzīt negatīvo psihisko enerģiju, lai pēc tam gars varētu atgriezties ķermenī. Mans paziņa ekstrasenss Oļegs Adamovs, mūsu pilsētā labi pazīstams kā prasmīgs dziednieks, stāstīja, ka mirušam cilvēka ķermenim ir savs biolauks, ko ekstrasenss jūt. Tikai miruša cilvēka biolauks, kā viņš teica, izstaro absolūtu patoloģiju. No tā var secināt, ka ne visi dvēseles elementi, bez kuriem ķermeņa funkcionēšana nav iespējama (astrālais ķermenis), to atstāj tūlīt pēc
nāves. Sakiet, vai ar līdzcietības spēka palīdzību var izmainīt miruša cilvēka patoloģisko biolauku un pēc tam garu atgriezt ķermeni, tas ir, to atdzīvināt?
- Lai jūs noticētu tam, ka cilvēka atdzivošanās patiešām ir iespējama, es minēšu kādu piemēru, - teica Mina kungs.
- Atvainojiet, - es pārtraucu, - jūs runājat par atdzīvošanos pēc klīniskās nāves, kas ilgst trīs līdz piecas minūtes, vai atdzīvošanos pēc ilgāka laika, kopš iestājusies nāve?
- Es nerunāšu par atdzīvošanos klīniskās nāves periodā - to medicīnā zina labi, bet par atdzīvošanos ilgākā laikā, pat četras diennaktis pēc nāves.
- Par kādu gadījumu jūs gribējāt runāt?
- Tas ir labi zināms Indijā, Nepālā un Tibetā, un par to raksta indiešu Meistars Pabmasanbuta. Viņš stāsta, ka Katmandu ieradusies kāda sieviete, lai apgūtu Nepālas garīgo skolu mācības. Šī sieviete bija jogs. Viņai pastāstīja, ka pilsētā aptuveni pirms diennakts labi pazīstama cilvēka dēls miris no policista sitieniem. Viņa piegāja pie mirušā ķermeņa, kas, par laimi, bija nolikts vēsā vietā - dziļā mājas pagrabā, un novadīja jogas seansu, ar šo spēku ietekmējot mirušā ķermeni. Es domāju, ka viņa izmantoja līdzcietības spēku, kurš viņā bija ļoti varens. Jaunais cilvēks pēc šī seansa atdzīvojās. Viņš pēc tam ilgi slimoja un dziedināja sitienu pēdas. Par šo gadijumu uzzināja daudzi cilvēki.
- Droši vien viņam bija sāpju traumatiskais šoks, kura rezultātā viņš nomira, - es noteicu. - (Jn droši vien nebija smagu organisma bojājumu, piemēram, lielo asinsvadu pārrāvumu, galvas smadzeņu bojājumu u.tml. Pretējā gadijumā gars neatgrieztos funkcionēt nespējīgā ķermenī.
- Ja ķermenis ir pārāk sakropļots pēc traumas vai slimibas un vairs nespēj funkcionēt, gars nekādā gadījumā ķermenī neatgriezīsies. Kas ir ķermenis? Ķermenis ir dvēseles instruments. Ja šo instrumentu, tēlaini izsakoties, izdodas sakārtot, gars ķermenī var atgriezties; ja instruments nekam vairs nav derigs, gars ķermeni noteikti neatgriezīsies - būs pārāk daudz ciešanu. No ķermeņa atbrīvotu garu nepavisam nav viegli atsaukt atpakaļ. Gars ir brivs, tas ķermeni pārāk augstu nevērtē, jo gars ir nemirstīgs, un tam ir neskaitāmas dzīves, tas ir, pārdzimšanas. Jūs, eiropieši, to nesaprotat, ka cilvēks pirmām kārtām ir gars, nevis miesa, - skaidroja Mina kungs.
- Bet nevar arī uzskatīt, ka ķermenim nav nekādas nozimes! To daba radījusi ilgā evolūcijas procesā un, jūsu vārdiem runājot, tas ir visnotaļ sarežģīts un vērtīgs instruments…
- Ķermenim ir ļoti liela nozīme somati gadijumā, - mani pārtrauca Mina kungs.
- Skaidrs, ka somati ieiet veseli cilvēki - labākie dvēseles instrumenti, kas attīrījušies no negatīvās psihiskās enerģijas. Turklāt cilvēku ķermeņi somati stāvoklī veic lielu uzdevumu, veidojot Cilvēces genofondu, - es piebildu.
- Atšķiriba ir tā, ka somati gars necenšas pārdzimt citā ķermeni, bet gaida atgriešanos savā ķermenī. Gars saglabā saikni tieši ar šo ķermeni simtiem, tūkstošiem un miljoniem gadu. Kad tiek izlemts, ka garam jāatgriežas ķermenī, ķermenis atdzīvojas, - atbildēja Mina kungs.
- Kas izlemj, ka garam jāatgriežas ķermenī?
- Augstākais Saprāts. Turklāt tiek ņemti vērā daudzi faktori: dzīves apstākļi uz Zemes, ķermeņa stāvoklis un citi. (Jn gars aktīvi līdzdarbojas.
- Okultajā literatūrā, tai skaitā Izredzētās Helēnas Blavatskas darbos, ir jēdziens sudraba saite, kas garu ar mirušo ķermeni kādu laiku savieno. Ja sudraba saite pārtrūkst, gars vairs nevar ķermeni atrast. Vai somati šī sudraba saite var saglabāties tūkstošiem un miljoniem gadu? - pajautāja Valērijs Lobankovs.
- Jā, somati gars nemitīgi ir saistīts ar savu ķermeni, lai cik ilgs ari būtu somati, - paskaidroja Mina kungs.
- (Jn cik ilgu laiku gars ir saistīts ar ķermeni pēc tā fiziskās nāves? - es taujāju.
- Uz šo jautājumu man ir grūti atbildēt, - sacīja Mina kungs. - Es tikai zinu, ka atdzīvināt cilvēku var vienīgi četras diennaktis pēc nāves. Turklāt mirušā ķermeni nevajag sasaldēt, kā to parasti dara morgos, un nevajag ari turēt siltumā. Mirušā ķermeņa sasaldēšanas procesā organisma šūnas sagrauj ledus kristāliņi, bet siltumā ķermenis strauji tiek pakļauts sairšanas procesam. Abos gadījumos nav jēgas domāt par atdzīvināšanu.
- Kāda ir optimālā temperatūra mirušā ķermeņa saglabāšanai četras dienas pēc nāves cerībā uz tā atdzīvināšanu? - vaicāja Valērijs Lobankovs.
-Temperatūra tuvu nullei…
- Ievērojamais krievu oftalmologs Vladimirs Filatovs, operējot kataraktu, izmantoja miruša cilvēka radzeni, kas trīs četras dienas bija glabāta +4°C. Interesanti, vai viņš pamatojās uz to pašu principu, par kuru stāstījāt jūs? Starp citu, Filatovs bija augstākajā pakāpē reliģiski izglītots cilvēks.
- Iespējams, - atbildēja Mina kungs. - Ņemiet vērā, ka temperatūra, kas tuva nullei, ir obligāts priekšnoteikums, lai saglabātu ķermeni somati stāvokli.
- Vai Filatovs būtu zinājis par somati? - es aizdomājos. - Var jau būt, ka acs radzenes audi, kas glabāti šādos apstākļos,
nonāk savdabīgā somati un tāpēc labāk izdzīvo, tos pārstādot svešā acī…
- Es neesmu acu ķirurģijas speciālists, - noteica Mina kungs.
- Un tomēr, - es turpināju, - pastāv zināma saistība starp atdzīvošanos un somati. Somati gadījumā ķermenis ir attīrīts no negatīvās enerģijas, tas ir, torsionu lauki ir iegriezti pozitīvā virzienā. Kad iestājas nāve, ķermenis (kā saka ekstrasenss Oļegs Adamovs) tiek
piepildīts ar negatīvo enerģiju. Pietiek ar labas pozitivas psihiskās enerģijas palīdzību iegriezt pēcnāves negatīvos torsionu laukus pozitīvā virzienā, un mirušais ķermenis pāries somati līdzīgā stāvokli un tajā varēs atgriezties gars. Jo ne jau katrs cilvēks mirst no smagiem organisma bojājumiem, piemēram, vēža metastāžu bojātām smadzenēm un tamlīdzīgi. Ļoti bieži ļaudis mirst, teiksim, pēc anafilaktiskā, sāpju, toksiskā šoka, kad pārmaiņas, kas notiek organismā, ir atgriezeniskas. Vai sirdsdarbības apstāšanās, ko izraisījis elektrošoks… Starp citu, ne visos miokarda infarkta gadījumos sekcijas laikā atrod sirds muskuļa atmiršanas pazīmes. Tādos gadījumos būtu loģiski ķerties pie cilvēka atdzīvināšanas četru dienu laikā pēc nāves, saglabājot ķermeni +4°C temperatūrā. Tikai ar kādu spēku palīdzību var pagriezt miruša cilvēka torsionu laukus pozitīvā virzienā?
- Ar lidzcietibas spēku, - atbildēja Mina kungs.
- Bet vai pietiks lidzcietibas spēka varenības? - es atvairījos.
- To var pastiprināt meditācijas ceļā.
- Un tomēr austrumu medicīnas praksē nepavisam nav minēti ļoti daudzi atdzīvināšanas gadījumi…
- Jā, tā ir.
- Varbūt ir vērts radīt augstfrekvences svārstību biežuma pastiprinātāju, lai palielinātu līdzcietības enerģijas labo efektu. Diemžēl mūsu civilizācija ir zaudējusi trešās acs funkciju, kas acīmredzot veica uzdevumu, kas bija lidzīgs minētajam ģeneratoram, - ieteicās Valērijs, un es viņu atbalstīju. - Iespējams, ka iepriekšējās civilizācijas, kurām piemita daudz attīstītāks bioener- ģētiskais potenciāls un labi funkcionēja trešā acs, spēja savus līdzgaitniekus atdzīvināt daudz veiksmigāk. Viņiem cilvēka atdzīvināšana četru dienu laikā pēc nāves bija tikpat parasta parādība kā mums reanimācija tris līdz piecas minūtes pēc nāves.
- Es slikti zinu cilvēces vēsturi. Par to sikāk rakstījusi jūsu Izredzētā Helēna Blavatska grāmatā "Slepenā doktrīna", - atbildēja Mina kungs.
- No jūsu teiktā loģiski izriet, - es nerimos, - ka orgānu un audu pārstādīšanu var veikt četru dienu laikā pēc nāves, glabājot liķi temperatūrā, kas tuva nullei. Cln atkal nāk prātā ģeniālais Filatovs. Bet kas notiek ar dvēseli, pārstādot nozīmīgu orgānu (aknas, sirdi u.tml.), jo orgāns taču satur biolauka elementus!
- Viss ir atkarīgs no dvēseles spēka, - iesāka Mina kungs. - Ja tā cilvēka dvēsele, kurai pārstādīts orgāns, ir vāja, tad pārstādītā orgāna biolauks var radīt spēcīgu ietekmi. Mūsu mācībā pastāv jēdziens "dvēseļu pārceļošana". Pastāstīšu kādu literatūrā minētu piemēru. Ievērojamais tibetiešu jogs Minerapa redzējis, kā autokatastrofā aiziet bojā viņa Skolotāja Marpas dēls. Marpas dēla ķermenis bijis spēcīgi bojāts un dzivošanai vairs nederējis. Tad Marpa, ņemot talkā jogas spēku, pārmitinājis dēla dvēseli kāda garāmejoša zemnieka ķermenī. Zemnieks it kā kļuvis par Marpas dēlu. Zemnieka iepriekšējā dvēsele, tēlaini izsakoties, tika padzita no ķermeņa, jo bija daudz vārgāka. Marpas dēla dvēsele, apmetusies citā veidolā, nejutās kā zemnieks, bet gan kā jogas skolotāja dēls.
- Tad jau iznāk, ka Marpa nogalināja zemnieku, atbrivojot viņa ķermeni dēla dvēselei?
- Marpa aizsūtīja zemnieka dvēseli uz augšu, jo zemnieka nozīme Zemes dzīvē bija mazāka nekā viņa dēlam, - atteica Mina kungs.
- Ir tādas ziņas, - ierunājās Valentīna Jakovļeva, - ka Staļinam un Ļeņinam bijusi viena un tā pati dvēsele. Ļeņina ļaunā dvēsele, kad viņa ķermenis vairs nekam nederēja, pārcēlusies Staļina ķermenī, padzenot viņa daudz vājāko dvēseli. Starp citu, šeit vērojamas Lielā ļaunuma gara izpausmes, jo Ļeņina un Staļina dzimšanas laiks atšķiras par deviņiem gadiem, deviņiem mēnešiem un deviņām dienām (pēc Nostradama), bet tie ir trīs apgriezti sešnieki.
- Iespējams, - piekrita Mins.
Šeit atļaujos nelielu atkāpi, lai minētu papildu zinātniskos datus, ko apkopojis fiziķis Valērijs Lobankovs, kā ari Valentīna Jakovļeva un es.
Piedzimšanai, nāvei un somati ir daudz kopīgu principu, kas var būt ari diametrāli pretēji.
Piedzimstot bērns no mātes manto vairākas dvēseles sastāv
daļas (astrālo ķermeni, ēterisko ķermeni u.c.), t.i., zemāko frekvenču laukus, kuri nodrošina fiziskā ķermeņa funkcionēšanu ciluēka-auga līmenī.
Pirmajā jaundzimušā ieelpā ķermenī ielido gars, kas iedarbina mentālo ķermeni (spēju domāt), dvēseles karmisko daļu (atmiņas par iepriekšējām dzīvēm) u.c. Sāk darboties smadzenes, kas iegriež dvēseles torsionu laukus. Cilvēks top par cilvēku. Tavs bērns vēl nav tavs bērns -
viss ir atkarīgs no tā, kāds gars viņā ielido.
Mūsu civilizācijas cilvēks savu garīgo attīstību sāk no nulles. Kāpēc? Iepriekšējā - atlantu civilizācija sāka izmantot zināšanas, ko ieguva, pieslēdzoties Kopīgajam informatīvajam laukam (Tai Pasaulei), ne tikai labiem, bet arī ļauniem nolūkiem. (Helēna Blavatska. "Slepenā doktrīna", 1937, 2.sēj., 378. Ipp.) [5]
Tāpēc gars, ienākot mūsu civilizācijas bērna ķermeni, atdalās no Kopīgā informatīvā lauka. Tā arī ir SoHm principa - realizējies pats - izpausme. Mūsdienu cilvēka garam ir dotas tikai spējas, t.i., sākotnējais potenciāls, ko nosaka iepriekšējās iemiesošanās reizes (karma). Ģeniālu bērnu piedzimšana nozīmē, ka mūsdienu bērna ķermenī ienācis gars, kurš nav pilnībā zaudējis kontaktu ar Kopīgo informatīvo lauku, t.i., tādā vai citā pakāpē tiek pārkāpts SoHm princips.
Nāves bridi pirmais ķermeni atstāj gars, nezaudējot sasaisti ar ķermeni aptuveni 40 dienas. Šī sasaiste, pēc kuras gars var atrast ķermeni, saucas sudraba saite. Sudraba saite - tas ir Augstākā Saprāta princips, kas ļauj līdz pat beigām cerēt uz atgriešanos savā ķermenī. Cilvēkam guļot dziļā miegā, gars pastaigājas, taču saglabā sudraba saiti, pēc kuras atrod savu ķermeni. Tāpēc strauji modināt cilvēku nav ieteicams, jo gars var arī nepagūt atrast savu ķermeni. Cln tāpēc ari modināt bērnus uzskata par grēku.
Trīs dienas pēc nāves aiziet dvēseles ēteriskais ķermenis, pēc deviņām dienām - astrālais ķermenis. Ķermeni var atdzīvināt, ja tajā atgriežas gars. Smadzenes, kas iegriež dvēseles torsionu laukus, nevar darboties bez gara. Ķermeņa, pirmām kārtām smadzeņu saglabāšana iespējama +4°C temperatūrā. +4°C temperatūra parasti ir alās. Šādā temperatūrā ūdens kļūst visblīvākais.
Somati stāvoklī sudraba saite, kas saista garu ar ķermeni, saglabājas, cik vien ilgi tas nepieciešams - kaut tūkstošiem, miljoniem gadu. Somati paildzināšana ir atkarīga ne tikai no iekonservētā, ķermeņa stāvokļa, bet arī no Augstākā Saprāta lēmuma saglabāt vai pārraut gara un ķermeņa sudraba saiti.
Ilgstošā somati var ieiet +4°C temperatūrā, kāda parasti ir alās un zem ūdens. Acīmredzot stāvoklis, kad ķermenis kļūst ciets un nekustīgs kā akmens, tiek sasniegts, pateicoties izmaiņām audu iekšējā šķidrumā. Un nozīme ir ne tikai tam, ka +4°C temperatūrā ūdens sasniedz vislielāko blīvumu, bet ari ūdens pārejai īpašā stāvokli. Ir zināmi trīs ūdens stāvokļi: šķidrs, gāzveida un ciets. Somati gadījumā, uzskata Valentīna Jakovļeva, ūdens pāriet ceturtajā, zinātnei pagaidām nezināmā stāvoklī. Tieši
šis ceturtais audu iekšējā ūdens stāvoklis ļauj apturēt visus vielmaiņas procesus un "sacietināt" cilvēka audus, tos neiznicinot. Šādā stāvokli organisma ūdeni pārvērš dvēseles pozitivā virziena torsionu lauki, kas meditācijas ietekmē var pārraidīt informāciju par ūdens stāvokļa izmaiņām un ar tām saistīto metabolisma apstādināšanu.
Kā ūdens novada informāciju? Ir vairāki pieņēmumi. Tikai skaidrs, ka šajā gadījumā darbojas ļoti dziļš informācijas pārraides princips. Ir zināms, ka Visums galvenokārt sastāv no ūdeņraža. Kopīgais informatīvais lauks, kam galvenokārt ir viļņveida raksturs, arī ir saistīts ar ūdeņradi. Var pieņemt, ka informācijas nodošana caur ūdeni īstenojas caur ūdens sastāvā esošo ūdeņradi. Dvēseles torsionu lauki acīmredzot arī var iedarboties uz ūdens ūdeņradi.
Garam pārdzimstot, vājākais gars tiek padzīts no ķermeņa, un viņa vietā iemājo stiprākais gars.
- Mina kungs, gribu jums vēl vaicāt, - es teicu, - vai dzīvnieki spēj ieiet somati stāvoklī? Es domāju, ka somati vajadzētu būt vienotam dabas principam, kas ļauj izdzīvot ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem. Kā citādi lai izskaidro dzīvnieku, piemēram, brūnā lāča, ziemas guļu, kurš Sibīrijā miegā pavada septiņus astoņus mēnešus gadā? Droši vien lācis prot pazemināt savu metabolismu, nonākot somati līdzīgā stāvokli. Tas pats var notikt arī ar citiem dzīvniekiem: suslikiem, čūskām, vardēm…
- Sākoties aukstumam, - atbildēja Mina kungs, - dzīvnieki sāk ciest. Ciešanas, kā jau es teicu, spēj ķermeni attīrīt no negatīvās psihiskās enerģijas, kas, kā mēs zinām, ir noteicošais
moments, lai nonāktu somati līdzīgā stāvoklī. Taču nozīme ir ne tikai ciešanām. Arī dzīvniekiem ir trešā acs, ar kuras palidzību viņi spēj pirms aukstuma iestāšanās koncentrēties gluži kā meditācijā un nonākt somati, tas ir, likties ziemas guļā, pazeminot vielmaiņu. Ja, teiksim, vasarā paņemsiet čūsku un noliksiet to aukstumā, tā aizies bojā, jo nepagūs koncentrēties un pārvērst savu ķermeni cietu un nekustīgu kā akmens. Ja aukstums iestājas dabiskā kārtā, čūska ielien slēptuvē, ilgi koncentrējas un nonāk somati līdzīgā stāvokli, kurā aizvada visu ziemu.
- Vai dzīvnieku trešā acs ir attīstīta?
- Tā ir diezgan labi attīstīta, un tās izpausme ir dzīvnieku un augu valoda. Piemēram, augiem piemīt spēja just briesmas. Starp citu, koks reaģē uz cilvēku, kurš tuvojas ar cirvi rokās. Meditējot cilvēks spēj iemācīties saprast dzīvnieku un augu valodu. Tad cilvēks jutīsies drošībā starp plēsīgiem dzīvniekiem. To
liecina arī Nikolaja Rēriha glezna "(Jn mēs nebaidāmies", kurā attēloti divi mūki kopā ar lāci.
»
- Kā, jūsuprāt, - es ievaicājos, - pietrūkst mūsdienu cilvēkam? —Trešās acs…