Protams, jaunie krievi ir neveiksmigs produkts, kas tapis, neveiksmīgi pārejot uz tirgus ekonomiku laikā, kad politiskie romantiķi ar veco totalitāri komunistisko domāšanu iespēja radit tikai visneveiksmīgāko kapitālisma veidojumu - mežonigo tirgu. Šajā laikā par nācijas seju ir kļuvuši nepavisam ne tie labākie tās pārstāvji ar zemu kultūras limeni un kriminālu mentalitāti - kā jau vispiemērotākie sabiedrības mežonigo likumu darbibas apstākļiem. Piemēram, augstas kultūras cilvēkam ir grūti dot vai pieņemt kukuli, bez kura, atvainojiet, šobrīd ir gandrīz neiespējami kaut ko atrisināt, bet jaunais krievs to pasniedz viegli kā pašu par sevi saprotamu lietu, jo tas nerunā pretim viņa mentalitātei. Skaidrs, ka tādā gadījumā par vinnētāju kļūst jaunais krievs, toties augstas kultūras cilvēks, meklējot savu "taisnibu", staigā pa instancēm lidz mūža beigām.
Ja mežonīgo likumu darbība sabiedrībā, kurā valdošo stāvokli ieņem ļaudis, kas sevi neapgrūtina ar tādiem jēdzieniem kā gods, sirdsapziņa, la- bestiba un mīlestība, turpināsies ļoti ilgi, nenovēršami sāksies nācijas kopīgā intelektuālā limeņa pazemināšanās, t.i., cilvēki kļūs arvien mežonīgāki. Es agrāk nekad netiku
domājis par jēdziena "mežonīgošanās" vēsturiski politisko zemtekstu. Pētijumu rezultātā mēs secinājām, ka šis process, kas ir progresa pretpols, ne reizi vien vēsturē parādijies ne tikai mūsu, bet ari iepriekšējo civilizāciju attistibā. Bet par to sikāk parunāsim šis grāmatas pēdējā daļā. Šobrid man vienīgi gribētos cerēt, ka jaunie krievi nav mūsu nākamās (nedod, Dievs!) mežonīgās valsts pirmie mežoņi.
Pašlaik Krievijas autoritāte aiz robežām ir krasi mazinājusies ne tikai zaudētās armijas varenības vai mūsu līderu nesimpātisko fizionomiju dēļ, bet ari tāpēc, ka mūsu valsti galvenokārt sākuši pārstāvēt iepriekšminētie jaunie krievi. Šie jaunie kaut kā nerīmējas ar to, ka mēs pirmie pārvarējām virsskaņas barjeru, pakļāvām kosmosu, piedāvājām labāko izglītību pasaulē un tā tālāk. Cilvēkiem piemit tieksme spriest par valsti vienīgi pēc neilgas tikšanās ar tās pārstāvjiem, nevis atceroties vēsturiskos sasniegumus.
Mums, ekspedīcijas dalībniekiem, ne prātā nenāca, ka minētie dzimtenes slavenie pārstāvji ietekmēs ekspedīcijas darbu arī tālajā Nepālā. Jo daži no viņiem, paātrinātā tempā ieguvuši bagātību, nolēma paātrinātā tempā paugstināt arī savu garīgo līmeni. Šie puiši sāka apstaigāt Katmandu tempļus un par varītēm centās panākt tikšanos ar augstas raudzes lamām, bet, panākuši savu, skaļi pļāpāja un, viņus apskāvuši, fotografējās, tā teikt, miļai piemiņai. Kas par eksotiku! Re, kur es ar lamu kopā stāvu! Večiem būs ko skaust!
Principā interese par nesaprotamām garīgām lietām nav peļama un arī fotografēšanās nav nekas slikts, tikai saskarsmes forma, kad ārkārtīgi pašpārliecināts ārzemnieks uzsit lamam uz pleca kā vecam paziņam, vēl nosakot: re, kāds apalitis, - lamām, maigi izsakoties, nav saprotama un, manuprāt, ir nepatīkama. Iepriekšminētais laikam ari bija cēlonis mūsu neveiksmei, tiekoties ar diviem ievērojamiem lamām. Šie lamas vadīja vislielākos budistu tempļus Katmandu, kuros laikam jau pirms mums bija pabijuši jaunie krievi. (Jn, lai gan mūsu ekspedīcija bija starptautiska, tās pamatu veidoja Krievijas pārstāvji. Mēs to nekad ari neslēpām. Bet panākumi sarunās ar lamām mums bija ārkārtīgi nepieciešami! Tikai lamas bija tiesigi izlemt, atklāt mums slepenās zināšanas vai ne. Tikai lamas bija Izredzētie, kam pieejamas slepenās pagātnes zināšanas. Tikai lamas varēja norādīt uz Cilvēces genofonda materiālajiem pierādījumiem ilgā somati stāvoklī. Tikai lamas varēja zināt cilvēkus, kuriem ļauts aplūkot atlantu ķermeņus somati stāvoklī un kuri varēja precizēt, kā izskatījušies iepriekšējo civilizāciju cilvēki.
Bija pamats cerēt, ka lamas mums noticēs; mūsu izstrādātais atlanta veidols atbilda indiešu svami priekšstatiem par iepriekšējo civilizāciju ļaudīm; no svami un zinātniekiem mēs bijām ieguvuši daudz jaunu ziņu, kas izkārtojās precīzā loģiskā ķēdītē, utt. Grūti bija iedomāties, ka tieši mūsu lidzpilsoņu familiārā izturēšanās un uzvedība būs tas klupšanas akmens, no kā mēs baidījāmies.
Rinpoče lama, ar kuru tikšanos noorganizēja Šeskands Ariels ar Nepālas universitātes rektora palīdzību, iepriekš par mums informējot un iesniedzot vairākus zinātniskos materiālus, norunātajā laikā mūs pieņēma savu mācekļu svītas pavadībā. Šajā svītā bija vācieši, dāņi, amerikāņi un citu nāciju pārstāvji - aptuveni 20-30 cilvēku. Visi sēdēja uz grīdas: dažs pievēris acis, dažs kaut ko murmināja, cits, nemitigi klusējot, vērās uz lamu, cits ar interesi aplūkoja mūs. Šie cilvēki savu mūžu bija veltījuši austrumu garīgo zinību apgūšanai un jau daudzus gadus dzīvoja Nepālā. Visi runāja nepāliski.
Mūs apsēdināja uz zemām, mikstām kušetēm lamas priekšā. Man blakus novietojās gaišmatains dānis, kas stādījās priekšā kā lamas tulks. Bija jaušams, ka lama lieliski runā angliski, bet nez kāpēc par labāku uzskatija ar mums sarunāties ar tulka
Rinpoče lama ar mācekļiem
starpniecību. Lai gan es nepāliešu valodu neprotu, jutu, ka dānis, kas angļu valodu zināja diezgan primitīvā līmeni, nepāliski runā vēl sliktāk.
Sākot stāstījumu ar mūsu hipotēzi par cilvēces izcelšanos un cenzdamies runāt saprotami, es savu angļu valodu vienkāršoju līdz pēdējai pakāpei, kā dēļ pats jutos galēji neērti un mulsi. Lama mani klausījās ar vienu ausi, bet dāņa tulkojumā neklausījās vispār; pie viņa nepārtraukti nāca kaut kādi cilvēki, kuriem viņš cita starpā sēja ap kaklu svētās šalles un izsniedza pa gabaliņam svētā ēdiena. Dānis viņam pie auss nemitigi bubināja nepāliski un ik pēc pusminūtes pieskārās man'am plecam, lūdzot atkārtot teikumu, kurā es nevilšus biju izteicis kādu sarežģītāku angļu vārdu.
Beigu beigās man tas apnika, es parādiju lamam hipotētiskā atlanta attēlu un tieši noprasīju:
- Vai jūs kaut kad esat redzējis šāda izskata cilvēku?
Dānis
- Cilvēka izskats ir viņa gariguma fiziskā izpausme, - atteica lama, negaidot pāriedams uz labu angļu valodu. - Cilvēka ārienes būtiskākā iezime ir viņa acis, kurās jāatspoguļojas cilvēka sirdsgudribai. Jēdzienam "sirdsgudrības acis" budismā ir divi aspekti: jūtīguma uzturēšana un saikne ar jutiguma orgāniem, kurus analizējot jāņem vērā redzamais objekts, apziņa un sajūtu orgāni…
- Atļaujiet, - es pārtraucu, saprazdams, ka mūsu uzmanībai patiesībā piedāvā vienu vienīgu vārdu savirknējumu, un mierinādams savu patmīlību tikai ar to, ka dānis pie kreisās auss beidzot ir apklusis, - šis attēls taču ir tā cilvēka sejas zīmējums, kura acis parādītas arī uz jūsu svētnīcas - Svajambunatha tempļa. Valērijs Lobankovs šīs acis nofotografēja tieši tur, pēc tam mēs veicām oftalmoloģisko analīzi un atjaunojām šo acu īpašnieka izskatu. Lūdzu, pasakiet, kam pieder šis acis?
- Tās ir sirdsgudrības acis, - atkal sāka skaidrot lama, - kas atspoguļo mērķus, noteiktu vēlēšanos un to, kas acīm jāatspoguļo. Buda mācīja, ka it visā jāsaskata kvalitāte, kuras ārējā forma ir sirdsgudrība.
Es tik tikko neievaicājos: kas tās tādas sirdsgudrības acis? -
Neparastās acis uz Svajambunatha stūpas sienas, ko nofotografēja Valērijs Lobankovs
taču laikus attapos, ka šim jautājumam sekos vārdu kaskāde, no kuras mēs nesapratisim pilnigi neko.
- Vai tās ir Būdas acis? - es nekautrējoties noprasīju.
- Budam bija 32 dimensijas un 60 kvalitātes, no kurām viena bija viņa acis. īpaši mākslinieki šis acis attēloja uz svētnicu sienām, lai atspoguļotu to sirdsgudrību. Sirdsgudriba plūst ne tikai no acim, bet ari no sirds…, - samāksloti noteica lama.
- Ko jūs varat teikt par šo degunu? - es vaicāju, atkal norādot hipotētiskā atlanta attēlu.
- Neparasts deguns ir neparasta spēka izpausme, - atbildēja lama.
- Kas ir šis neparastais spēks?
- Tas ir dvēseles spēks.
- Cik man zināms, dvēseles spēks plūst no acīm…
- No deguna ari.
-Vai dvēseles spēkam var būt fiziskas izpausmes, piemēram, spēja pārvietot priekšmetus?
-Var.
- Kāda nozīme tajā ir degunam?
- Liela.
- Ko jūs varat teikt par trešo acī? - es jautāju, uz to norādot
zimējumā.
- Tas ir matu kumšķītis, ko veido uzacis, - pavipsnāja lama.
Es jutu, ka lama par mani smejas. Ari dānis uz mani lūkojās
ar vieglu sminu.
- Kam piederēja zināšanas, ko Buda atnesa uz Zemes? - savācis pēdējās pacietibas paliekas, es vaicāju.
- Buda ir brivība. Ja tu būsi brīvs no sava ķermeņa sajūtām, tu izzināsi pasauli. Ir svarīgi sevi just ārpus sava ķermeņa…
- Tātad kā zināšanas atnesa Buda?
- Būdas prātā bija visas zināšanas.
- Atvainojiet, lama! Pēdējie divi jautājumi. Pirmais: vai šis atlants jums atgādina cilvēku, kurš nonācis somati stāvoklī?
- Kā jūs zināt par somati? - noprasīja lama, uzmanīgi pavērdamies manī.
- Par to mums stāstīja indiešu svami. Mums ir diezgan augstas ticamības pakāpes ziņas, ka šeit, Tibetas alās, stabilas temperatūras apstākļos vajadzētu glabāties gan mūsu, gan iepriekšējo civilizāciju cilvēku ķermeņiem - cietiem un nekustīgiem kā akmens. Tas ir savdabīgs Cilvēces genofonds, kuru saglabāt ir mūsu augstākais aicinājums, cienījamais lama.
Taču ir bijis pēdējais SoHm vēstījums. Kāpēc tas ir pēdējais? To var interpretēt kā brīdinājumu cilvēcei - ja pašiznīcināsies arī šī Zemes pēdējā civilizācija, Cilvēces genofonds vairs nebūs vajadzīgs, t.i., iekonservētie cilvēki neiznāks no ilgā somati stāvokļa un neveidos jaunu civilizāciju. Tāpēc, cienījamais lama, es domāju, ka ir pienācis laiks paskaidrot cilvēkiem, ka mūsu civilizācija uz šīs Zemes var izrādīties pēdējā. Jūs taču zināt, cik ieroču uz pasaules ir sakrāts! CJn sabiedrības garīgo attīstību arvien vairāk aizstāj materiāli mietpilsoniskās prasibas, kad par galveno mērķi top vēlme kļūt bagātam. Naudas dēļ cilvēki ir gatavi uz visu… Tikai neliela attīstīto valstu iedzīvotāju daļiņa, - es teicu, norādot uz lamas mācekļiem, ārzemniekiem, kuri sēdē
ja zālē, - nododas savai garīgajai attīstībai. Bet viņi to dara tikai paši priekš sevis, ne vairāk. Taču, lai patiesi un no sirds noticētu reliģiskās mācības taisnībai un varenībai, cilvēkiem jāuzzina jauni fakti, jāapgūst jaunas zināšanas. Jo, liekot roku uz sirds, var teikt, ka daudzējādā ziņā ļaudis reliģiju uztver kā skaistu pasaku…
Iestājās klusums. Lama ar pirkstiem bungoja pa celi. Dānis ar caururbjošu skatienu vērās man tieši acīs.
- Somati tiek aizsargāts, - piepeši noteica lama. - Tur ir spēki. Katrs akmens… Tas ir ne tikai mans aicinājums… Starp citu, kāds ir jūsu otrais jautājums?
- Es gribēju vaicāt, ko jūs zināt par pēdējo SoHm vēstījumu?
- To pašu, ko jūs, - atbildēja lama.
Uz tempļa balkona
Es uzaicināju lamu doties uz balkona, no kura pavērās skats uz stūpu - ovālu torni, no kura raudzījās milzigas, neparastas acis. Tieši šis acis mēs zinātniski analizējām, tieši tās bija avots, no kura rekonstruējām neredzēta izskata cilvēka attēlu, un domājām, ka tas ir atlants. Kāpēc nepāliešu un tibetiešu tempļu galvenais simbols ir šīs acis? Ko tās simbolizē? Parastais skaidrojums, ka tās ir sirdsgudrības acis, mums neko nedod. Iespējams, ka ari senajās zināšanās bija kāds mūsdienu oftal- moģeometrijai līdzīgs aspekts, lai caur acu attēlu iekodētu to ipašnieka veidolu. Varbūt tās ir tāda cilvēka acu attēls, kuru var uzskatīt par mūsu civilizācijas ciltstēvu vai ciltsmāti. Varbūt tās ir Cilvēces genofonda cilvēka acis, kura uzdevums ir kļūt par cilvēces glābēju gadijumā, ja tā pašiznicināsies. Nākamā glābēja acis… Varbūt… Taču lama mums tā arī neko nepateica. Patmilibu mierināja vienīgi neticamā sakritība, ka izskaitļotās statistiski uidējās acis pieder tibetiešu rasei un tieši te, Tibetā, visos tempļos ir šo neparasto acu attēli.
Mēs kopā ar lamu nofotografējāmies. Arī dānis stāvēja blakus.
- Jūs, protams, zināt šo acu noslēpumu, - es teicu un norādīju uz stūpu.
- Paskaties uz manu zodu - tu neredzi pieri, paskaties uz manu pieri - tu neredzi zodu, paskaties vienā aci - tu neredzi otru, paskaties otrā - neredzi pirmo, - noteica lama.
- Bet acs darbojas kā skenējošs stars!
Nelielā auguma lama paskatījās uz mani, pienāca klāt un pastiepies stipri uzsita man pa plecu.
- Neuztraucieties, - viņš sacīja, vēlreiz uzklapēja man pa plecu un skaļi iesmējās.
Man kļuva neomulīgi. Dānis aizdomīgi turpināja vērties manī.
- Bet kāpēc jūs nesitat man uz pleca un nesmejaties? - jautāja lama.
- Te nāk jūsu krievi, nepievērš nekādu uzmanību cilvēkiem manā priekšā, skaļi sarunājas, smejas, sit man uz pleca, fotografējas. Kāpēc, sakiet, kāpēc viņi, - lama norādīja uz ārzemniekiem, kas zālē sēdēja uz grīdas, - kāpēc šie vācieši, holandieši, amerikāņi, angļi sēž manā priekšā uz ceļiem, bet jūsu krievi… Es taču iemiesoju seno sirdsgudrību un mūsu senču zināšanas. Lūk, viņš, - lama teica par dāni, - jau 22 gadus dzivo Nepālā, mācās meditēt un apgūst senās zināšanas.
Dānis pamāja.
- Es nevaru atbildēt par tiem krieviem, kas bijuši pie jums, - es atteicu.
- Es jau redzu, ka jūs esat nopietni zinātnieki un neesat tādi kā viņi, - sacija lama. - Bet kā lai es uzticu senas zināšanas jums, tās zemes pārstāvjiem, kurā mit bagāti ļaudis, kas mūsos nesaskata neko vairāk par iezemiešu eksotiku, kuros nav ne grama cieņas un intereses par mūsu seno mācibu, kuri uzskata: ja viņiem ir daudz naudas, tad arī atvērta visa pasaule. Krievija ir bagāta zeme, Nepāla - ļoti nabadziga. Taču te, Nepālā un Tibetā, ir zināšanas, kādu nav nekur citur pasaulē. Mēs cienām jūsu izglītību, zinātni, turklāt cienām arī jūsu reliģiju. Viens jūsu krievs centās tieši man iesmērēt 100 dolāru pēc fotografēšanās, bet labi cilvēki taču dod ziedojumus.
- Es varu tikai viņu vietā atvainoties, - saciju.
- Kam man jūsu atvainošanās? Jūs labāk savā valstī parunājiet ar viņiem, stāstiet televīzijā. Ja mūsu senās zināšanas nokļūs tādu cilvēku rokās, tās var izmantot ļauniem nolūkiem. Ja tādi ļaudis kaut ko atradīs, piemēram, cilvēku somati stāvoklī, viņi to izliks apskatei kā zvēru zoodārzā un iekasēs naudu par rādīšanu. Ķīniešu komunisti sagrāva Tibetas svētnīcas un pagodas, nogalināja lamas, ņirgājās par senajām vērtibām. Par laimi, ir spēki, kas sargā somati. Tie ir vareni spēki, kuriem nav pretspēka. Jūsu valstij ir milzu bruņojums, taču pat kodolieroči nespēj pretoties šiem spēkiem. Jūs taču ari esat komunistiska valsts, kas aizmirsa Dievu un savus līderus nolika dievu vietā!
-Mēs esam bijusī komunistiskā valsts…
- Vienalga. Ja jūsu valstī ir bagāti ļaudis, tādi kā tie, kas šeit ierodas, jums nedrīkst uzticēties. Pār pasauli valda nauda. Viņi par grašiem nopirks zinātni un reliģiju un, neko prātigu neizdarījuši, to visu iznīcinās.
- Bet tādi cilvēki jau ir visās valstis…
- Protams.
- Lama, atļaujiet jums šo to paskaidrot. Krievija šobrīd ir sarežģītā situācijā. Attistitā zinātne un izglītība piepeši pēc pārejas uz brīvā tirgus politiku izrādījusies nekam nevajadzīga, zinātnieki ar pasaules vārdu nokļuvuši vienā no sabiedrības trūcīgākajiem slāņiem. Mazizglītoti ļautiņi, kas tik vien spēj kā aprēķināt peļņas procentu no pirkšanas un pārdošanas procedūras, kļuvuši bagāti un sākuši domāt, ka viņiem pieder viss. Šos bagātos, bet mazizglitotos cilvēkus mūsu valsti dēvē par jaunajiem krieviem. Tieši viņi pašlaik pārpludinājuši dažādas valstis, tieši pēc viņiem šobrid pasaule spriež par Krieviju. Taču ne jau visi krievi ir jaunie krievi.
- Tomēr jūsu valsts vadībā pašlaik ir tieši tādi cilvēki, - atteica lama.
- Diemžēl tā ir. Es ceru, ka tā nebūs ilgi. Politika vienmēr ir neprognozējama.
Dānis, kurš atkal parādījās man blakus, nez kāpēc atkal sāka tulkot manis teikto un, pat pabakstījis mani ar elkoni, pārjautāja viņam nezināmu angļu vārdu.
- Zinātne ir starptautiska, - es turpināju, ar visu savu ārieni dānim rādīdams, ka viņa tulkojums nav nepieciešams. - Mēs, Krievijas zinātnieki, neesam vainīgi, ka mūsu valsts pēdējā laikā ir ieguvusi tik nepatīkamu tēlu jauno krievu dēļ. Es esmu zinātnieks un ķirurgs, apceļojis 40 pasaules valstis, daudzās valstīs bijis vairākkārt. Jājautā - kāpēc es braukāju pa visu pasauli, lasu lekcijas, demonstrēju jaunās operācijas? Savu ģeogrāfisko interesi esmu apmierinājis jau sen. Būtu taču daudz vienkāršāk savus medicīniskos izgudrojumus realizēt par lielu naudu, pārdodot kādai bagātai firmai vai izveidojot privātklīniku, kur galvenā ienākumu daļa par operācijām paliek paša kabatā. Cienijamais lama, zinātne taču nāk no Dieva. Ja Dievs tev ir devis spējas izgudrot kaut ko vērtigu, uzskati to par Dieva dāvanu, kas sniedz tev personisku gandarījumu. Bet turpmāk tu kļūsti par savu izgudrojumu vergu, jo sāc just aicinājumu tos izplatit arvien tālāk un tālāk: vispirms savas pilsētas robežās, tad - visā valsti, visbeidzot - pasaulē. (Jn ticiet, nepavisam ne katrs zinātnieks šajā laikā domā par nopelnīto naudu vai iemantoto slavu. Ļoti bieži nekādas peļņas nav, bet slava pašķist, kad tavus izgudrojumus pārtver un modernizē citi zinātnieki, bet sākotnējais idejas autors paliek ēnā. Pirmajā brīdi šķiet, ka loģiski būtu pēc iespējas ilgāk saglabāt savu unikalitāti, demonstrēt operāciju lieliskos rezultātus un nevienam nerādīt tehniku. Tikai tā rīkojas reti kurš no istiem zinātniekiem, jo patiess dvēseles aicinājums liek saprast, ka tavs izgudrojums nav personiski tavs, ka tas domāts visiem cilvēkiem, toties tu esi tikai savu spēju vergs, sava izgudrojuma instruments un izplatītājs. Jo tavs izgudrojums ir nācis no Kopīgā informatīvā lauka un vienlaikus to arī papildinājis. Tāpēc, cienījamais lama, valstij ar to visu nav nekāda sakara un vēl mazāk - ne jau tās labākajiem pārstāvjiem - jaunajiem krieviem.
- Kāpēc jūs nebraucat uz Ameriku? - noprasija lama. - Amerika pērk prātus visā pasaulē, tai skaitā ari no jūsu valsts. Tā rada apstākļus zinātnes attīstībai.
- Es labi pazīstu Ameriku, esmu tur bijis daudz reižu, - es atteicu. - Man arī piedāvāja pārdoties. Taču ir divi svarīgi iemesli. Pirmais - sirdsapziņa. Ievērojamais krievu režisors Tarkovskis uzņēma filmu "Stalkers", kuras galvenā doma ir tā, ka īpašajā zonā sāk izpausties cilvēka visspēcīgākās jūtas. Tādas izrādijās sirdsapziņa, godaprāts. Cilvēki šajā zonā gāja bojā, jo viņu sirdsapziņa bija aptraipīta. Zinātne nekad netop vienatnē, tev vienmēr ir draugi - domubiedri. Arī man ir draugi - domubiedri, kuri kopā ar mani ir gājuši grūto zinātnes ceļu. Es viņus nekad nepametīšu, citādi mani mocis sirdsapziņa.
Otrs iemesls ir tas, ka esmu pamanījis, kā daudzi emigrējušie zinātnieki Amerikā sāk it kā apdzist. Es nevaru precizi pateikt, kāpēc, taču man šķiet, ka postoši iedarbojas amerikāņu sabied- ribas ietekme, kas caurcaurēm piesātināta ar skriešanu pakaļ dolāram. Zinātnei pirmām kārtām ir gariga sākotne.
- Jums taisniba, zinātne pirmām kārtām ir garīgums, un tāpēc tā ir radnieciska reliģijai, - teica lama.
- Tieši tāpēc, cienījamais lama, es jums uzdevu daudz zinātnisku jautājumu, uz kuriem jūs, atvainojiet, atbildējāt ar iekaltām frāzēm no sprediķiem ielas puišeļiem, - es atļāvos pateikt.
- Nākamā reize būs nopietnāka, - atbildēja lama un no sirds iesmējās. - Jums arī mani jāsaprot.
- Atļaujiet vēl vienu filozofiska rakstura jautājumu, lama, - es ieteicos. - Kāpēc jūsu zemē ir tik slikti attīstīta zinātne, lai gan nav šaubu, ka tieši šis reģions ir pasaules garīgais lideris?
-Mēs esam nabadziga valsts. Bet zinātnei nepieciešams daudz naudas.
- Kāpēc jūsu valsts ir nabadzīga? Arī jūsu skolniekiem, - es norādīju uz zālē sēdošajiem ārzemniekiem, - būtu patīkamāk dzīvot bagātā valsti, kurā nav nabagu.
Apklusušais dānis piekrītoši pamāja.
-Mums ir ļoti daudz nabago un liela dzimstiba. Cilvēki ir pieraduši pie ārkārtīgi pieticīga uztura un pavisam pieticīgiem dzīves apstākļiem. Viņiem grūti iztēloties, ka var dzīvot labāk. Izveidojusies nabago psiholoģija.
- Manuprāt, - es piebildu, - cēlonis nav tikai tas vien. Liela nozime jūsu valsts nabadzībā ir reliģijai.
- Reliģijai?
- Budistu un hinduistu reliģiskās mācības, cik man zināms, - es turpināju, - sludina garīguma prioritāti pār materiālo. To jūs mācāt gan meditācijas, gan citās reliģiskās skolās. Es nekādā gadījumā neapšaubu garīguma valdošo nozimi salīdzinājumā ar materiālo, jo reliģijā materiālā sākotne tika radīta no garīgās sākotnes, tai pakāpeniski kļūstot blīvākai. Taču, pārāk izceļot garīguma nozimigumu ticīga cilvēka dzivē, vienkāršais cilvēks jūsu valstī sāk pret dzīvi uz
Zemes izturēties kā pret kaut ko maznozīmīgu un īpaši nepūlas, lai to uzlabotu. Ķermenis ir tikai skaists dvēseles instruments, un no tā šķirties nav žēl. Tāpēc, manuprāt, jāatrod zelta vidusceļš, kā skaidrot reliģiskās zināšanas lielam cilvēku skaitam.
- Bet mēs taču nevaram atkāpties no svētajiem reliģiskajiem rakstiem! - iebilda lama.
- Reliģiskie raksti, ko pasaulei atnesuši pravieši, manuprāt, domāti augsti izglītotiem un kulturāliem cilvēkiem. Turklāt jūs taču zināt, ka reliģiskās mācības ir elastīgas un var tādā vai citādā pakāpē mainīties atbilstīgi dzīves apstākļiem. Piemēram, cienījamais lama, sāciet propagandēt, ka ikvienam cilvēkam vienlaikus ar garīgo attīstību pamatīgi jāstrādā, jāiegūst izglītība un jārada sev un savai ģimenei cilvēka cienīgi dzīves apstākļi. Rezultāts būs manāms diezgan ātri, jo jums - reliģiskajiem darbiniekiem - savā zemē ir ļoti liela ietekme un popularitāte.
- M-mm… jā…
- Saskaņā ar jūsu reliģiju Budam bija divi stāvokļi: miermīlīgais un dusmīgais. Nav iespējams it visu panākt tikai mierigā ceļā, dažkārt jābūt ari dusmigam, lai piespiestu cilvēkus labāk strādāt un padarītu savu zemi bagātu. Tad ari radīsies apstākļi zinātnes attīstībai. Zinātnes nozime ir milziga. Kas ir reliģija? Reliģija ir iepriekšējo civilizāciju zināšanas, ko tās ieguvušas zinātniskos pētījumos. Tāpēc zinātnes attistība un tās papildināšana no Kopīgā informatīvā lauka ir svēts darbs. Tieši zinātne var at- tistīt, koriģēt un papildināt reliģiju. Nevar taču visu laiku kā dogmu izmantot zināšanas, kas iegūtas no Kopīgā informatīvā lauka, tās jāpapildina un jākoriģē atbilstīgi apstākļiem.
- Laikam jau jums taisnība, - piekrita lama.
- Mūsdienās taču vairs nevar tik ļoti noniecināt visa materiālā lomu, jo tādējādi tiek bremzēta zinātnes attīstība, kuras svētumu mēs nevaram noliegt, - es turpināju. - (Jn, teiksim, tas pats somati. Tajā, kā zināms, gars atstāj ķermeni, taču saglabā saikni ar to. Ķermenis, samazinot vielmaiņu lidz nullei, var saglabāties iekonservētā veidā miljoniem gadu. Jājautā: kāpēc saglabāt ķermeni, ja noteicošais ir gars? Atbilde ir vienkārša: ķermenis ir veidots ilgstošas evolūcijas ce|ā, un nav nekāda pamata pret to nevērigi izturēties, labāk to saglabāt, nevis atkal radit jaunu.
- Tomēr cilvēki pašlaik arvien vairāk grib apgūt tieši garigu- mu, - iebilda lama.
- Paskatieties uz saviem mācekļiem. Daudzi no viņiem izskatās kā pavisam no citas pasaules. Šie no esamibas atrautie ļaudis diezin vai var ietekmēt sabiedribu un paaugstināt tās garigo līmeni. Labākajā gadījumā gūst personisku garīgu apmierinātību.
Dānis piebikstīja man pie elkoņa un kaut ko nepāliski noprasija.
- Runājiet angliski!
- Mēs, - atbildēja lama, - ipaši uzsverot garīgo attistību, stājamies pretī pārējai pasaulei, kur materiālais tiek hipertrofēts.
- Laikam jau šajā ziņā jums ir taisnība. Pasaulē jābūt līdzsvaram. Lai apstiprinātu jūsu vārdus, minēšu kādu piemēru. Vai jūs ko zināt par Izredzēto Helēnu Blavatsku?
- Jā, man ir viņas grāmatas.
- No Blavatskas grāmatām var noprast, ka piramīdas pasaulē tika radītas ar daudziem mērķiem, no kuriem viens ir - cilvēku ķermeņu saglabāšana somati stāvoklī. Bet Ēģiptes faraona ķermenis tika izņemts no Heopsa piramīdas un novietots Britu muzejā. Kas zina, varbūt faraons bija dzivs, bet visi nostāsti par cilvēku konservēšanas noslēpumiem Ēģiptē ir tikai pasakas. Varbūt faraons bija dziļā somati? Bet šobrid viņa ķermenis ir izlikts vispārīgai apskatei un, protams, netiek ievēroti somati nepieciešamā gaisa temperatūra. Tagad dvēsele diezin vai atgriezīsies faraona ķermenī. Sakiet, larna, kāpēc neparastie spēki neaizsargāja faraona ķermeni?
- Es domāju, ka piramidās to nav.
- Kāpēc?
- Nezinu.
- Atgriežoties pie reliģijas lomas sabiedrībā, - es teicu, - varbūt paanalizēsim dažādus reliģijas veidus uz šis Zemes. Man šķiet, ka visveiksmīgākais reliģijas variants ir katoliskā reliģija. Tajā ir līdzsvarota gan stingra disciplīna, gan cilvēka brīvība. Tāpēc katoliskās valstis ir visattīstītākās uz Zemes. Salīdzināsim katolicismu un musulmanismu. Stingrības un ierobežojumu musulmaņu reliģijā cik uziet, toties brīvības izteikti pietrūkst. Rezultāts ir zināms - musulmanisma valstis attistībā atpaliek no katolicisma valstīm. Salīdziniet katolisko reliģiju ar pareizticibu. Pareizticībā brīvības ir vairāk, bet rezultāts ir šāds - pareizticīgo valstis attistībā atpaliek no katolicisma zemēm. Salidziniet ar budistu un hinduistu reliģijām Indijā, Nepālā, Butānā un citās tām tuvējās valstis - cilvēki akcentē pirmām kārtām garīgo attistibu un nevērīgi izturas pret dzives materiālo pusi. Rezultāts ir zināms - par spīti šo valstu augstajam garīgās attīstibas līmenim, ekonomiskais stāvoklis tajās nepavisam nav apskaužams.
"Nākamā reize būs nopietnāka…"
Īpaši jārunā par budisma japāņu variantu, kut garigā attistiba apvienojas ar stingru disciplinu materiālajā dzivē. Rezultāts ir zināms - Japānas progress nav apstridams.
- Jā, laikam jau jums taisniba.
- Mēs visi zinām, ka Dievs ir viens, - es turpināju. - Tad kāpēc jums neieviest izmaiņas savā reliģijā, nepiekoriģēt to, ņemot vērā kaut vai to, kā dažādas reliģijas ietekmē sabiedrības attistibu. (Jz Zemes ir bijis daudz praviešu, kuri radijuši daudzus reliģijas variantus. Dzive jau ir pierādījusi, kuram no praviešiem bijis visvairāk taisnības. Es domāju, ka ir pienācis laiks sadarboties dažādu reliģiju pārstāvjiem, lai mēģinātu izveidot vienotu reliģisku mācību, kas pamatojas uz to, ka Dievs ir viens. Vēsturiskā ziņā tas būtu taisnīgi; atcerieties kaut vai daudzos reliģiskos karus, kas turpinās joprojām (Dienvidslāvijā, Izraēlā u.c.).
- Iznāca interesanta saruna. Paldies, - sacīja lama.
- Cienījamais lama, kad jūs varētu mūs pieņemt uz nopietnu zinātnisku sarunu? Vakar Valērijs Lobankovs tikās ar Tengo lamu, diemžēl rezultāts ir negatīvs - Tengo lama uzvedās tāpat, kā no sākuma jūs. Mēs taču esam zinātnieki…
- Apsolu, ka nākamā reize būs nopietnāka, - atbildēja lama.
- Lai gan pagaidiet! Jums vislabāk būtu tikties ar pašu Bonpo lamu. Bonpo reliģija ir vissenākā pasaules reliģija, un Bonpo lamam ir daudz plašākas zināšanas nekā man. Viņš ir dižens cilvēks. Viņš uz Nepālu emigrēja no Tibetas, kur viņu vajāja ķiniešu komunisti. Viņam pagaidām vēl nav sava liela tempļa, toties viņa zināšanas ir kolosālas. Bonpo lama ir vecs cilvēks. Es rit pat viņam piezvanīšu un pastāstīšu pārjums. Es apsolu, ka viņš jūs pieņems un būs pret jums atklāts. Atnāciet pie manis rit ap septiņiem vakarā.
- Paldies.
Lama pameta skatienu uz saviem mācekļiem, kuri sēdēja zālē uz ceļiem, un, viņus apiedams, mūs pavadīja.
Es atskatījos. Dānis mūs pavadīja ar drūmu skatienu.