Teju vai katrā Austrumu veikaliņā var nopirkt Būdas statu- jiņas. Tās ir ļoti dārgas, jo gandrīz katrs ārzemnieks, kurš ieradies budisma valstīs, grib atmiņai iegādāties statuju, ko pielūdz turpat vai puse zemeslodes iedzīvotāju.
Ticēt tam, ka tēlnieks precizi spējis atveidot Būdas izskata raksturīgās pazīmes, būtu naivi. Visi lamas, kuriem mēs uzdevām jautājumu par Būdas izskatu, apgalvoja, ka tēlnieki un mākslinieki, viņu atveidojot, daudz ko klāt piedomājuši paši, piemēram, milzīgās, atkarenās ausis.
Ka izskat ījas buda?
Jā, kā tad izskatījās Buda? Jau pirms ekspedīcijas, lasot reliģisko literatūru, uzzinājām, ka Budam bijis neparasts izskats. Taču senu Būdas aprakstu mēs atradām tikai Nepālā pie vēsturnieka Mina kunga. Arī lamas mums iedeva senu Būdas izskata aprakstu, kurš atbilda tam, ko mums iedeva Mina kungs. Apraksta sakritības, ko konstatējām, salīdzinot dažādus avotus, ļāva pieņemt, ka iegūtā informācija ir pareiza.
Saskaņā ar senajiem avotiem, Budam bija 32 pazimes, kas raksturo viņa ārējo izskatu. Domāju, ka lasītājam būs interesanti tās uzzināt.
1. Budas rokas un kājas rotāja tūkstoš rati ar spieķiem.
2. Budas kāju pēdas bija lidzigas bruņrupuča pēdām. Tās bija mīkstas, plakanas un pilnīgas.
3. Budas roku un kāju pirkstus savienoja plēves, kas stiepās līdz pat pirkstu pusei. Rokas un kājas izskatījās lidzigas piles pleznām.
4. Budas roku un kāju miesa bija mīksta un jauneklīga.
5. Būdas ķermenim bija septiņi izliekumi un pieci padziļinājumi. Divi padziļinājumi atradās pie potītēm, divi - pie pleciem un viens - pakausī.
2. Budas roku un kāju pirksti bija ļoti gari.
3. Budas papēži bija plati (1/4 pēdas).
4. Budas ķermenis bija liels un stalts. To mērīja septiņos kubikmetros, un tas nebija saliekts.
5. Budas pēdām nebija pacēluma.
6. Katrs Budas ķermeņa matiņš auga uz augšu.
7. Budas kāju ikri bija kā antilopei - lidzeni un taisni.
8. Budas rokas bija garas un skaistas, tās sniedzās viņam līdz ceļiem.
9. Budas dzimumorgāns bija apslēpts kā zirgam. To nevarēja redzēt.
10. Budas ādai piemita zeltaina nokrāsa. To dēvēja par zeltainu nevis krāsas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija pilnīgi tīra.
11. Budas āda bija plāna un gluda.
12. Katrā Budas ķermeņa daļā bija tikai viens mats, kas auga uz labo pusi.
13. Budas pieri izdaiļoja vijīgi mati, kuriem piemita sešas pazīmes: gludi, balti, paklausīgi, staipigi, vijās no labās puses uz kreiso, un to galiņi bija vērsti uz augšu. Tie šķita sidrabaini, sa- suka pēc formas atgādināja ambalas augli.
14. Budas ķermeņa augšdaļa atgādināja lauvu.
15. Budas plecu augšdaļa bija apaļīga un pilnīga.
16. Budas krūtis bija platas. Krūtis starp pleciem bija plakanas.
17. Buda spēja atšķirt labākās garšas, jo viņa mēli nebija skārušas trīs slimības: vējš, gļotas un žults. Reiz kāds labdaris Budam piedāvāja zirga gaļas gabalu, kas nebija garšīga. Buda to uzlika sev uz mēles, bet pēc tam atdeva atpakaļ. Gaļa kļuva tik garšīga kā visizmeklētākais ēdiens.
18. Budas ķermenis atgādināja tadrota koku, kura saknes, stumbrs un zari ir viena lieluma.
19. Budas galvvidū bija apaļas formas pacēlums, kas atgādināja pulksteņa rādītāju kustības virzienā sagrieztu sprogu.
20. Budam bija gara un skaista mēle, ar kuru viņš spēja aizsniegt matu liniju un ausis. Mēle bija sarkana kā utpalas ziediņš.
21. Budas valodai piemita piecas uzteicamas vērtības: visi viņu varēja saprast; visi vārdi tika izteikti vienā intonācijā; runa bija dziļa un noderīga visiem; runa bija patīkama un patiesi saistoša; vārdi izkārtojās pareizajā secībā, vienkārši un bez kļūdām.
22. Budas vaigi bija apaļīgi un pilnigi. To kontūras atgādināja rituālu spoguli.
23. Budas zobi bija ļoti balti.
24. Budas zobu garums bija vienāds.
25. Starp Budas zobiem nebija spraugu.
26. Budam bija 40 zobu.
27. Budas acis bija gaišzilu dziļu krāsā kā safīri.
28. Budas skropstas bija taisnas un tiras kā alkstošai govij.
Bet nu salīdzināsim Budas atšķirīgās pazīmes ar cilvēka (hipotētiskā atlanta) veidolu, kas tika rekonstruēts pēc acīm, kas raugās no Tibetas tempļiem.
Buda un cilv ēks, kura acis attēlotas uz tibetiešu tempļiem
No tabulas (255. Ipp.) kļūst skaidrs, ka tā cilvēka veidols, kas rekonstruēts pēc acīm, kuras attēlotas uz tibetiešu tempļiem, daudzējādā ziņā atbilst Būdas veidolam. Abu ķermeņu īpatnības liecina, ka viņi daļēji dzivo ūdenī: pleznveida kājas, plēves starp roku pirkstiem, augšējā plakstiņa izliekums, kas, peldot ūdeni, sedz radzeni, varens krūškurvis, kas nepieciešams ilgai niršanai, spēcīgi pakauša muskuļi, kas nepieciešami, lai peldot noturētu galvu, vārstuļveida deguns u.c.
Kad beidzām salīdzināšanu, bijām ļoti apmierināti, jo pilnigi neatkarīga, pēc acīm izdarīta rekonstrukcija, izmantojot oftal-
moģeometrisko un loģiski anatomisko analīzi, bija radījusi neparasta cilvēka veidolu, kurš vispārējos vilcienos ir līdzīgs Budam, bet Budu taču aprakstījuši cilvēki, kas viņu bija skatījuši savām acim.
Taču jāpievērš uzmanība arī atšķirībām. Pirmām kārtām - Budam nav vārstuļveida deguna, kas atgādina spirāli. Šis fakts, ko ieguvām no pirmavota (acu un deguna attēls uz tibetiešu tempļiem), ir pietiekami ticams un neatbilst Būdas veidolam, kura atšķirīgajās pazīmēs nav minēts šis visnotaļ ievērības cienīgais fakts. Turklāt attiecībā uz Budu netiek minēts neparastais augšējā plakstiņa izliekums.
No tā var secināt, ka uz tempļiem attēlotas nevis Būdas, bet cita cilvēka acis, kuram ari bija neparasta āriene, tikai mazliet citādā ziņā. Kas viņš bija? Atcerēsimies, kā Bonpo lama atbildēja uz šo jautājumu: "Šīs acis pieder daudz senākam cilvēkam par Budu." Varbūt tās ir Bonpo Būdas - pirmā Būdas acis?
Un vēl, salīdzinot Būdas un uz tempļiem attēlotā cilvēka pazīmes ar mūsdienu cilvēka izskatu, var teikt, ka ne vienu, ne
otru nevar uzskatīt par mūsu civilizācijas pārstāvi. Kā liecina vēsturiskie avoti, mūsu civilizācijas vissenāko ļaužu veidols tikai nedaudz atšķīrās no mūsdienu cilvēka izskata. Mūsu civilizācijas ļaudīm, lai gan tie mīt dažādos pasaules nostūros, nepavisam nav raksturīgas plēves starp roku pirkstiem, pleznveida kājas, milzīgas acis ar neparasti izliektiem plakstiņiem un kur nu vēl vārstuļveida deguns ar spirāli. Mūsu civilizācijas cilvēki, kas dzivo pie jūrām un okeāniem, izmanto jūras veltes, taču neviens pa pusei nedzīvo ūdenī un nekopj zemūdens plantācijas.
Varbūt viņi bija citplanētieši? Taču tas ir tik strīdīgs jautājums, ka spriest par to no zinātniskā viedokļa būtu vismaz pāragri. Daudz loģiskāks šķiet pieņēmums, ka Buda un cilvēks, kura acis attēlotas uz tibetiešu tempļiem, bija iepriekšējās civilizācijas pārstāvji, kas iznākuši no somati stāvokļa Cilvēces genofondā un parādījušies uz Zemes. Šim pieņēmumam, ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir lielāks pamatojums nekā tukšām runām par citplanētu humanoīdiem.
Bet kas viņi bija - Buda un cilvēks, kura veidols tika rekonstruēts pēc acīm, kas attēlotas uz tibetiešu tempļiem? Vai viņi iznāca no somati, vai varbūt viņus dzemdēja sieviete? Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, mēs sākām rūpīgi pētit Būdas dzimšanas vēsturi. Liecības par cilvēku, kura acis attēlotas uz tibetiešu tempļiem, bija ļoti fragmentāras.
Pētot jautājumu par Būdas dzimšanu, mēs visai drīz sapratām, ka tas ir visnotaļ juceklīgs. Bija grūti saprast, kas bijusi viņa māte, kas - tēvs un vai viņi bijuši vispār. Piemēram, Mina kungs šajā sakarībā stāstīja, lūk, ko: "Buda piedzima uz Zemes un akumulēja sevī daudz iepriekšējo precību. Viņš bija liela auguma, ļoti skaists un labi pārzināja senās zinības, skaidri aptverot, kas notiek uz Zemes." Vēsturnieks Pradhana kungs teica: "Buda piedzima karalim Taru un Jaunavai Marijai Lumbini ciematā (Nepālā) ezera ūdenī."
Pārējās liecibas par Būdas piedzimšanu bija: "šķista ieņemšana", "piedzimšanai bija garigs raksturs" u.tml. Tātad neviens nevarēja pateikt neko konkrētu ne par viņa māti, ne tēvu. Tikai vienā gadijumā (pie Pradhana kunga) izdzirdējām, ka Būdas tēvs bijis taru cilts karalis.
Kas ir taru? Apkopojot ziņas par taru cilti, mēs tikāmies ar Krievijas kultūras centra vaditāju Katmandu Vladimiru Ivanovu. Viņš pastāstīja, ka netālu no Lumbini ciemata, kur dzimis Buda, patiešām dzīvo cilvēki, kuri sevi dēvē par taru. Viņš mūs iepazīstināja ar cilvēkiem, kuri zina taru cilts vēsturi. Vēl Vladimirs Ivanovs pastāstīja, ka Lumbini sākusies starptautiska budisma centra celtniecība, kurā lielu naudu iegulda Āzijas valstis un budistu kopienas no Eiropas valstīm un ASV Šis centrs būs starptautisks budistu svētceļojumu mērķis. Buda sludināja uz hinduismu balstītu sistēmu, attīrīja to no kastu struktūras važām un izplatīja pa visu pasauli. Pirms Būdas hinduisms varēja izplatīties tikai kastas robežās un nedrīkstēja tās pārkāpt.
Cilvēki, kuri mums stāstija par taru cilti, nebija nozīmīgi reliģiski darbinieki vai ievērojami zinātnieki. Sākumā mēs pret viņu liecibām izturējāmies ar zināmu piesardzību, tomēr tas, ko viņi teica, izklausījās tik aizraujoši, ka mēs uz brīdi pat piemirsām Deli universitātes rekomendācijas ļoti uzmanīgi izvērtēt ziņas, ko mums sniedz gadījuma ļaudis.
Viņu vidū bija kāds cilvēks, kura vārdu saprotamu iemeslu dēļ es neminēšu un kurš pastāstīja, lūk, ko. Taru dzīvo džungļos uz Himalaju kalnu robežas. Uz ziemeļiem no taru dzīvesvietas atrodas Džumlas rajons, kas saskaņā ar dažām ziņām tiek uzskatīts par vietu, kur radusies mūsu civilizācija.
Taru cilts ļaudim vienīgajiem visā pasaulē piemīt imunitāte
pret malāriju, kā dēļ viņi ieguvuši zināmu ievēribu. Taru populācija šobrīd ir aptuveni viens miljons cilvēku. Uzskata, ka šī cilts minētajā vietā dzīvo vairāk nekā trīstūkstoš gadu. Taču visapbrīnojamākais bija taru ārējā izskata apraksts: viņiem ir apaļa seja ar mazu zodu, mazu, neizteiktu degunu, ļoti lielu krūškurvi, resnu un īsu kaklu, platas un plakanas kāju pēdas bez pacēluma. Tātad zināmā tuvinātības pakāpē šajos faktos varēja saskatīt Būdas atšķirīgās iezīmes.
Skaidrs, ka mums radās vēlēšanās tikties ar taru cilts pārstāvjiem un pašiem pārliecināties. Ja teiktais izrāditos patiesība, taru varētu uzskatīt par Būdas mantiniekiem uz Zemes.
Vladimirs lvanovs mums palidzēja Katmandu atrast šīs cilts pārstāvi - vienīgo taru zinātnieku, profesoru. Kāda vilšanās mūs pārņēma, kad gaidīto atšķiribas pazīmju vietā ieraudzijām tipisku austrumnieku ar parastu ārieni. Turklāt divi ekspedīcijas dalībnieki devās uz Lumbini, atrada tur taru cilts ciematiņu, veica anatomisko apsekošanu un pilnīgi pārliecinājās, ka taru ir pilnīgi parasti cilvēki.
Notikumi ar taru cilti, kas mums prasija diezgan daudz laika un lidzekļu, bija laba māciba. Kad sarunbiedrs, kura uzvedibu nenosaka augsts reliģisks amats vai nozīmiga zinātniska principialitāte, ir uztvēris tavu interešu objektu, viņš sāk apstiprināt visu, ko tu gribētu dzirdēt, un sākotnēji tā vien šķiet, ka tavi pieņēmumi rod reālu apstiprinājumu. Tad tev liekas, ka viss kaut kā ārkārtigi viegli sanāk, - ko tik tu iedomājies, viss ir pareizi. Bet beigās gaida pamatigs sarūgtinājums un nožēla zaudētā laika un lidzekļu dēļ. Tomēr tāds nu reiz ir zinātnieka ceļš - nekad neiztikt bez kļūdām; atkārtotas pārbaudes un triskārša kontrole ir nemainiga pētījumu sastāvdaļa. Vissvarīgākais - neiekļaut maz ticamas liecības zinātnisko pārdomu loģiskajā ķēditē, citādi loģika iestrēgs bezizejā vai arī veidosies aplami secinājumi.
Tamlidzigās sarunās, atšķirībā no tikšanās reizēm ar svami, lamām, guru un ievērojamiem zinātniekiem, reti kad dzirdēsi vārdus "varbūt", "nezinu", "nē, tā tas nav". Lamas, svami un guru austrumu pasaulē ir pārāk nozimigi, lai ļautos kārdinājumam izcelties citzemju zinātnieku priekšā un viņiem par prieku teiktu kaut ko sensacionālu. Gluži pretēji, tiem raksturīga tēvišķi ironiska attieksme pret eiropeiskajām zinātniskajām interesēm, kas mijas ar cieņpilnu zinātkāri. Acīmredzot austrumu reliģiskais izglītošanas princips viņos ieaudzina dziļu cieņu pret senajām reliģiskajām zināšanām, kuras saglabāt un attīstīt viņi ir aicināti, tāpēc piebilst kaut ko no sevis tiek uzskatīts par lielu grēku. Jebkurš lama, svami vai guru gadijumā, ja viņš kāda iemesla pēc nav pārliecināts par saviem spriedumiem, mierīgi nosacīs: "To es neatceros…" - un ieteiks citu reliģisko darbinieku, kurš konkrētajā jomā, viņaprāt, zina vairāk. Indijas un Nepālas zinātnieki ir audzināti tieši tāpat, tāpēc viņu minētajiem faktiem var ticēt.
Izdarot reliģiska rakstura pētijumus, rodas liels kārdinājums izmantot populārzinātnisko literatūru krievu vai angļu valodā. Taču ļoti bieži šis grāmatas sarakstījuši cilvēki ar Īpašu psihi, kuri par absolūtu istenību pieņem savus redzējumus transa stāvoklī. Diemžēl, meditējot vai ieejot transā, cilvēki vienu un to pašu redz tik atšķirigi, ka balstīties uz šim ziņām ir visnotaļ problemātiski. Ņemot to vērā, mēs centāmies par pamatu ņemt reliģiskos pirmavotus un Helēnas Blavatskas darbus, kura Austrumos tiek atzīta par Dižo izredzēto.
Atgriežoties pie pētijumiem par Budu, tomēr var secināt, ka Būdas dzimšana no tēva un mātes (taru) ir gaužām apšaubāma, bet uzskatīt taru cilts ļaudis par Būdas mantiniekiem diezin vai iespējams. Toties, ņemot vērā zināšanas par somati un Būdas neparasto ārieni, nevar noraidīt iespēju, ka Buda no ūdens somati iznācis ezerā pie Lumbini vai ari uz Zemes ieradies kalnu tuvumā, iznākot no somati alas. Pēdējo variantu mēs pat uzskatām par ticamāku, jo leģendās par Budu minēts fakts, ka,
Budas apgaismiba
būdams pieaudzis, viņš sācis badoties, notievējis un devies uz pirmatnīgu mežu, no kura pārnācis skaists un izmainījies. Nav izslēgts, ka atgriezās pavisam cits cilvēks, bet visi nostāsti par šķisto ieņemšanu ir izdomājumi.
Kā jau minējām (Bonpo lama), šo 30 000 gadu laikā uz Zemes jāierodas 1002 Būdām.
Šajā sakarībā Helēnas Blavatskas "Slepenajā doktrīnā" lasām (1937, 2. sēj., 529., 530. Ipp.): "Būdas ir visas pasaules kopīgs īpašums; viņi ir vēsturiski Viedie… No vienas grupas 97 Būdas un 53 citā… Šie uz palmu lapām tapušie seno rakstu grozi glabājas lielā slepenībā… Tas īpašais Manuskripts, no kura tika ņemti turpmākie fragmenti un pēc tam izklāstīti daudz saprotamākā valodā, tika norakstīts no akmens tabulām, kas piederēja vienam no Piektās rases pašu pirmo dienu Budam, kurš bija Plūdu un Atlantu rases galveno apdzīvoto Kontinentu nogrimšanas liecinieks."
To, ko Helēna Blavatska rakstījusi par Būdām, var saprast dažādi. No vienas puses, uzmanība jāpievērš faktam, ka Būdas tiek dēvēti par "vēsturiskajiem Viedajiem". Jo citviet (440. Ipp.) Blavatska raksta: "Adepti jeb Trešās, Ceturtās un Piektās Rases Viedie cilvēki mājoja pazemes mitekļos…" Jēdzieni "vēsturiskie Viedie" un "Viedie Cilvēki" acimredzot ir sinonīmi. Tādā gadījumā sinonīms ir arī vārds "Adepti". Kas ir adepti? No sarunām ar svami un lamām mēs sapratām, ka par adeptiem sauc cilvēkus, kuri dzīvo simt, tūkstoš un vairāk gadu, atrazdamies somati stāvokli, un periodiski atgriežas pie parastā cilvēku dzīvesveida.
No tā varam secināt, ka pēdējais Buda (un acīmredzot arī citi Būdas) bijis adepts un uz Zemes ieradies, iznākdams no Cilvēces genofonda. Blavatskas vārdus: "…no vienas grupas 97 Būdas un 53 citā…" - var skaidrot kā norādījumu uz šādu pieņēmumu.
Budas statuja (III gs.m.ē., Pakistāna). Budas atveidojums līdzīgs somati stāvoklī esošo cilvēku atveidojumam
Budas neparasto izskatu var skaidrot ari tā, ka viņš bija adepts-atlants vai adepts-lemūrietis (atcerēsimies Helēnas Blavatskas vārdus: "Adepti jeb Trešās, Ceturtās un Piektās Rases Viedie Cilvēki…"). Pēdējā Būdas milzu zināšanas, ko viņam parastajā Zemes dzīvē neviens nebija mācijis, var izskaidrot tā, ka viņam bija pieejamas atlantu un lemūriešu zināšanas. Par to liecina arī Blavatskas frāze par "akmens tabulām" un Plūdu laiku Budu. Nobeigumā Blavatska gandrīz tieši liecina, ka Buda bija ceturtās rases pārstāvis, tas ir, atlants (280., 281. Ipp.): "…rakstura iezīmes un tips, ko pieraksta Ceturtās Rases milžiem… šie ir Būdas, lai gan bieži tos tēlo ar simboliski garām, atkarenām ausim…"
No otras puses, jāpieļauj, ka Helēnas Blavatskas vārdus var interpretēt pavisam citādi un pārmest, ka mūsu loģika nav pamatota, ka tiek sagrozīti fakti. Tomēr visi Austrumu reliģiskie darbinieki zina par adeptiem un, kā paši apgalvo, ar viņiem tiekas! Somati fenomena pastāvēšanas fakts diezin vai ir apstrīdams. Budam bija būtiski neparasta āriene, kas izrādijās piemērota dzīvesveidam pa daļai ari ūdenī. Budam piemita milzu zināšanas… utt. Tātad ir pietiekami daudz ziņu, kas liecina, ka iepriekš izklāstītā loģika var pastāvēt kā hipotēze.
Taču, ja par pamatu ņemsim šo hipotēzi, būs jāņem vērā arī hipotēze par Cilvēces genofonda pastāvēšanu. Vai tāds patiešām ir? Vai tiešām paralēli mūsu pasaulei pastāv pazemes un zemūdens pasaule ar dažādu civilizāciju pārstāvjiem somati stāvoklī? Vai tiešām Buda un citi pravieši pie cilvēkiem Zemes virsū ieradās no turienes?
Apkopojot pētījumus, kas izklāstīti šajā nodaļā, mēģināsim atbildēt uz jautājumu: kas bija pēdējais Buda un kas - cilvēks, kura acis attēlotas uz tibetiešu tempļiem? Viņu izskata analīze ļauj pieņemt, ka pēdējais Buda ir starpposms starp mūsdienu cilvēku un cilvēku, kura acis attēlotas uz tibetiešu tempļiem. Var izsekot ari, kādas pārmaiņas notikušas, pārejot no daļēja dzīvesveida ūdenī uz dzivi vienigi uz sauszemes: vārstuļveida deguna (kā delfīniem) vietā veidojas parasts deguns, izzūd plēves starp pirkstiem. Turklāt Helēna Blavatska raksta, ka pazemes mājokļos atrodas trešās (lemūriešu), ceturtās (atlantu) un piektās (mūsu civilizācijas) rases adepti.
Ņemot to visu vērā, var pieņemt, ka pēdējais Buda bija atlants, bet cilvēks, kura acis raugās uz pasauli no tibetiešu tempļiem, lemūrietis vai lemūrietis-atlants.
Bet kas gan ir šie lemūrieši un kas - atlanti?