125298.fb2
Pēc somati alas apmeklējuma mēs tris dienas palikām Katmandu. Kamēr es kārtoju ekspedicijas pierakstus, Valērijs Lobankovs kopā ar pārējiem ekspedīcijas dalibniekiem piedalījās vēl divās tikšanās, no kurām abas izrādijās visnotaļ aizraujošas.
Ekspedīcijas dalībnieks Seskands Ariels noorganizēja tikšanos ar Nepālas universitātes profesoru, sanskrita pasniedzēju Šivaraiju Ačaridu Kavndaniajanu. Viņš ir viens no labākajiem Vēdu zinātājiem, turklāt ir tās apguvis no pirmavota - pasaules senākās valodas - sanskrita.
Kas ir Vēdas? Tie ir fundamentālākie un senākie raksti, kas pamatvilcienos saskan ar reliģiju, taču daudz precizāki. Tās ir uzrakstījis nezināms autors. Sanskritu - pašlaik mirušu valodu - uzskata par valodu, kurā sarunājās atlanti.
Vēdu pamatā ir kaut kāda neparasta loģika, kas pilnigi neatbilst mūsu cilvēciskajai loģikai. Vēdas ir grūti izprotamas un sarežģīti uztveramas. Tāpēc Vēdu būtības īss izklāsts, ko sniedza profesors Šivaraija, izrādijās ļoti vērtīgs.
Profesors Šivaraija Lobankovam pastāstīja, ka sensenā pagātnē notikuši pasaules plūdi, kuru rezultātā aizgājusi bojā visa iepriekšējā civilizācija (atlanti). Augstu kalnos dzivajos palicis viens cilvēks, vārdā Manu, kurš pratis meditēt un ieiet somati stāvokli. Kad ūdens sācis atkāpties, viņš iznācis no somati. Manu nebija Dievs, taču viņam piemita ļoti liela enerģija. Viņš saprata zivju valodu un no tām uzzināja, ka uz cita neapplūduša kalna viņu gaida kāds cilvēks, vārdā Sids. Sids sevī iemiesoja ģenētisku sabiezinājumu [11] , kas ietvēra visu: cilvēku, dzīvnieku un augu sēklas u.c. manu kopā ar Sidu atjaunoja cilvēku civilizāciju. Manu radija arī daudzus Būdas, kuri palīdzēja cilvēcei atdzimt.
So Vēdu fragmentu, kuru atstāstīja profesors Šivaraija, var skaidrot kā Cilvēces genofonda pastāvēšanas apliecinājumu kopā ar dzīvnieku un augu genofondu, kas palīdzēja atjaunot dzīvību uz Zemes pēc pasaules plūdiem. Bet Būdas, iznākot no somati stāvokļa, atdzimušajai cilvēcei palidzēja attīstīties progresa virzienā.
Lobankovs profesoru sevišķi rūpigi iztaujāja par somati. Par somati fenomenu Vēdās ir pilnīga informācija. Somati cilvēks spēj ieiet, atslēdzot savu apziņu no fiziskiem objektiem, kad apziņa pastāv tirā veidā (pati sevi). Turklāt vielmaiņa pazeminās lidz nullei un enerģiju apmaiņa apstājas. Īss somati iespējams jebkurā vietā, tomēr ne pie uguns. Vislabākās vietas ieiešanai somati ir svētās vietas - Sadbala, kas atrodas kalnos uz mūžīgo sniegāju robežas. Ilgā somati vislabāk ieiet alā. Somati cilvēks var atrasties vienalga, cik ilgi.
- Kas ir Šambaia? - vaicājis Lobankovs.
- Tā ir alu sistēma ar cilvēkiem somati. Tā to var noprast no Vēdām, - paskaidrojis profesors.
- Vai Šambaia uz Zemes pastāv reāli?
- Jā, pastāv.
- Vai ir iespējams apmeklēt kādu no somati alām, lai cilvēkiem reāli pierādītu seno ļaužu esamibu somati stāvokli? - jautājis Lobankovs.
- Jūs nekad nevarēsiet pieskarties, aptaustit un nofotografēt cilvēkus somati, tāpēc ka to darīt nedrīkst, jo viņi tiek sargāti. Tas ir kā matemātikā, kad, risinot vienādojumu, mēs gūstam pierādijumu, kam reāli nevar pieskarties un aptaustīt, - atteicis profesors Šivaraija.
Dīvains salīdzinājums - "kā matemātikā"! No vienas puses, cilvēki somati reāli pastāv fiziskajā pasaulē, no otras puses - viņiem pietikt klāt un tos apsekot nav iespējams. Acīmredzot somati nozīme dzīvības saglabāšanā uz Zemes ir pārāk liela.
Tieši no viņa Valērijs Lobankovs un Valentīna Jakovļeva uzzināja par cilvēku, kurš jau nodzīvojis vairāk nekā 300 gadu un joprojām ir sveiks un vesels.
Guru Nošari Nats vada vienu no Nepālas ievērojamākiem ašramiem (meditācijas skolas) un savā zemē tiek uzskatīts par visnotaļ cienījamu cilvēku. Katru dienu pie viņa ierodas apmēram 100 apmeklētāju. Vienlaikus viņš ir ari Garīgās biedrības līderis seno valodu - sanskrita, prarita, pāli un nepāli - apgūšanai.
Guru Nošari Nats ir daudz ceļojis pa Nepālu un Rietumtibetu. Kāda ceļojuma laikā 1992. gadā Rietumtibetas kalnos viņš saticis sniega cilvēku (jetiju) un uzzimējis, kāds tas izskatās. Lobankovs un Jakovļeva šo zīmējumu aplūkoja un pastāstīja, ka tajā rādita cilvēkveidīga, spalvaina, milziga auguma sakumpusi būtne ar garām rokām un īsām kājām.
Guru Nošari Nats
Tajā pašā 1992. gadā guru Nošari Nats Rietumtibetā ticies ar cilvēku, kurš uz Zemes nodzīvojis vairāk nekā 300 gadu. Šī cilvēka vārds ir Kunga Džordži Lama. Parasti augustā pilnmēness dienā viņš dodas uz alu un iesligst somati stāvoklī. Pēc sešiem mēnešiem viņš atgriežas pie cilvēkiem un dzīvo kā parasti apmēram vienu mēnesi. Šajā laikā viņš pārtiek vienīgi no govs piena un somas auga lapām. Pēc tam viņš atkal dodas uz alu un ieiet somati stāvokli uz sešiem mēnešiem.
Kad guru Nošari Nats bijis šis alas apvidū, vietējais rietumti- betiešu lama viņam visu iepriekšminēto pastāstījis. Tad guru lūdzis atļauju apmeklēt šo alu un apskatit Kungu Džordži Lamu somati stāvoklī. Ņemot vērā guru Nošari Nata reliģisko amatu un augsto garigo līmeni, rietumtibetiešu lama viņu aizvedis uz alu. Iegājis alā, guru drīz vien tur ieraudzījis Kungu Džordži Lamu somati stāvoklī. Viņš ar to neilgi parunājies un pārliecinājies, ka viss par viņa 300 gadu ilgo mūžu teiktais ir patiesība.
Pastāstījuši par mūsu pētījumu būtību, Lobankovs un Jakovļeva guru uzdeva vairākus tiešus jautājumus.
- Vai somati fenomens ir tas dzīvību apdrošinošais moments uz Zemes, kad cilvēki, kas atrodas ilga somati stāvoklī, var globālas katastrofas gadījumā iziet no somati un kļūt par cilvēces pastāvēšanas turpinājuma avotu?
- Jā, - piekrita guru.
- Vai Himalajos un Tibetā ir daudz somati alu?
- Jā, daudz.
- Vai alās var ieraudzīt cilvēkus somati stāvokli?
- Var. Es taču redzēju Kungu Džordži Lamu, - atbildēja guru.
-Vai kopā ar jums var ieiet alā, kurā somati stāvoklī atrodas
Kunga Džordži Lama? - jautāja Lobankovs.
- Var, - atteica guru. - Taču jūsu atrašanās somati alā blakus Kunga Džordži Lamam viņam būs bīstama. Jūs taču neesat tam sagatavoti un neprotat meditēt.
- Kāpēc mūsu apmeklējums būs bīstams Kunga Džordži Lamam? Vai mūsu bioenerģētika destabilizēs viņu somati stāvokli?
-Jā.
- Un tomēr, - turpināja Lobankovs, - vai ir kāds brīdis, kad var apmeklēt Kunga Džordži Lamu somati stāvokli?
Guru padomāja un teica:
- Alā, kur atrodas Kunga Džordži Lama, vislabāk ieiet ap desmitiem vienpadsmitiem vakarā jebkurā gadalaikā vai mēnesi, taču - vislabāk aprili vai oktobri.
Lobankovs un Jakovļeva lūdza, lai guru Nošari Nats palīdzētu noorganizēt šo ekspedīciju, kurā mēs tiktos ar Kunga Džordži Lamu. Guru apsolīja, taču teica, ka viņiem vēlreiz jātiekas apmēram pēc trim četriem mēnešiem, - viņš gribēja precizēt dažas detaļas.
Vai izdosies tikties ar cilv ēku, kurš nodzīvojis vairāk nekā 300 gadu
Kad bija pagājuši četri mēneši pēc mūsu ekspedīcijas beigām, Lobankovs speciāli devās uz Nepālu, lai vēlreiz tiktos ar guru Nošari Natu un pārspriestu jautājumu par ekspedīciju, kurā mēs varētu tikties ar cilvēku, kurš nodzīvojis vairāk nekā 300 gadu.
Kāpēc mēs centāmies ar šo cilvēku tikties? Apsvēruši ekspedīcijā gūto pieredzi (gājiens uz somati alu, sarunas ar lamām, īpašajiem cilvēkiem utt.), mēs sapratām, ka reāli ieraudzīt un apsekot iepriekšējo civilizāciju pārstāvjus somati mums diezin vai izdosies - somati alas sarga psihoenerģētiskās barjeras. Tādā gadījumā būtu interesanti vismaz redzēt un atbilstīgi iespējām apsekot mūsu civilizācijas cilvēku somati stāvokli. Mēs sapratām, ka psihiskajai barjerai somati alās ar mūsu civilizācijas ļaudim nevajadzētu pastāvēt. Tāpēc šāda tikšanās mums šķita reāli istenojama.
Guru Nošari Nats teica Lobankovam, ka viņam ir dažas svaigas ziņas. Cilvēks, kurš nodzīvojis vairāk nekā 300 gadu (Kunga Džordži Lama), savus plānus ir mainījis un iznāks no somati tikai uz divām dienām pilnmēness laikā 1997. gada jūlijā, bet tad atkal ieies somati stāvokli jau minētajā alā. Šo divu dienu laikā mēs varam ar viņu tikties. Ari pats guru bija nolēmis turp doties. Citā laikā tikšanās ar Kunga Džordži Lamu mums būtu problemātiska. Turklāt, piebilda guru Nošari Nats, mums jābūt ģērbtiem lamu drēbēs, kā ari jāapgūst dažas meditāciju un lamu rituālu mācību stundas. Gn vēl guru uzsvēra, ka šis ceļš ir bīstams, jo ala atrodas Kailasa kalna apvidū.
Noskaidrojās, ka blakus Kailasa kalnam atrodas tā dēvētā Skeletu ieleja, kas, pēc aculiecinieku stāstitā, ir viscaur nosēta ar kauliem. (Jfietis Marats Fathlislamovs, kurš divas reizes ir sarunājies ar Satju Sai Babu un apguvis plašas zināšanas reliģisko un okulto zināšanu jomā, pastāstija, ka Kailasa kalns ir tā vieta, kur ļaudis dodas nomirt. Ši kalna apvidu, pēc viņa teiktā, skar enerģētisks stabs, kas savieno Zemi ar Visumu. Uzskata - ja cilvēks šeit nomirst, viņa gars pa enerģētisko stabu viegli tiek uznests Tajā Pasaulē.
Tad mēs arvien biežāk un biežāk sākām iegūt liecības par Kailasa kalna apvidus neparasto enerģētiku. Vieni apgalvo vai raksta, ka šeit atrodas ieeja Šambalā, citi stāsta, ka ieeja meklējama citur.
Taču visnepatīkamākā bija nevis informācija par neparasto enerģētiku, bet gan par daudzajiem cilvēku bojāejas gadījumiem Kailasa kalna apvidū. Zinātnieki no Sanktpēterburgas apliecināja,
Kailass
ka pieci krievu alpīnisti, kuri uzkāpuši Kailasā, cits pēc cita miruši gada vai pusotra gada laikā no nezināmas slimības. Mums atsūtīja paziņojumu, ka ši kalna apvidū bojā gājusi 200 svētceļnieku grupa, kuri kalnos nosaluši, izklīzdami uz visām debespusēm. Bija arī citi biedējoši fakti.
Vai tā visa ir patiesība vai nav, nezinu. Es piezvanīju indiešu zinātniekiem un pajautāju viņiem. Viņi atbildēja, ka cilvēku bojāejas gadijumi Kailasa kalna apvidū patiešām tiek bieži reģistrēti, taču to noveļ uz skābekļa trūkuma un zemās temperatūras rēķina. Šāds viedoklis izraisa šaubas - Kailasa kalna pakāje atrodas tikai 2000 metru virs jūras līmeņa, bet svētceļnieki, kas visu savu mūžu nodzīvojuši kalnos, diezin vai tāpat vien ne no šā, ne no tā metas, kur ienāk prātā, lai vienatnē aizietu postā. Nevar nepieļaut iespēju, ka uz svētceļniekiem iedarbojušies infrasarkanie stari, kas, kā uzskata, ietekmē cilvēku psihi, izraisot nepamatotas bailes, paniku vai pat sirdsdarbības apstāšanos.
Mums, eiropiešiem, piemit tieksme uzskatīt, ka visu šajā pasaulē zinām. Tomēr pacentīsimies atcerēties, ka jau gadsimta sākumā dažkārt tika reģistrēti miklaini to cilvēku lēnas nāves gadijumi, kuri bija devušies uz noteiktām vietām. Toreiz vēl neviens nezināja, ka tur atrodas urāna rūdas iegulas, bet nāves cēlonis ir staru slimība. Tieši tāpat arī šobrīd nav ne mazākās pārliecības, ka mēs zinām visus enerģijas avotus. Nevar noliegt, ka Kailasa apvidū atrodas mūsdienu zinātnes nenoskaidrotas enerģijas zona, kas dažkārt tik postoši iedarbojas uz cilvēkiem.
Kāpēc tieši šajā apvidū Kunga Džordži Lama iegāja somati? Kas to lai zina, varbūt ši enerģētiskā zona vienlaikus veic ari tās barjeras uzdevumu, kura neļauj traucēt ļaudis svētajā somati stāvokli. Jo, kā liecina ekspedīcijā noskaidrotie fakti, mūsu civilizācijas pārstāvji atšķiribā no iepriekšējām civilizācijām nespēj radit psihoenerģētisko aizsargbarjeru somati alās.
Tūrismā un alpīnismā daudz kas atkarigs no vadītāja. Tieši viņš atbild ne tikai par noieto maršrutu, bet arī pārgājiena dalībnieku dzīvību. Tā arī šajā ekspedīcijā es, būdams vadītājs, atbildu par katra ekspedīcijas dalībnieka dzīvību. Manuprāt, mums vēl ir maz ziņu par Kailasa kalnu. Ir jāgūst vairāk skaidrības. Bet tālab jāapkopo plašāka informācija.