Tātad, pamatojoties uz ekspedīcijā gūtajām zināšanām, mēs pieņēmām, ka uz Zemes pastāv Cilvēces genofonds, ko veido dažādu civilizāciju pārstāvji somati stāvokli, iekonservēti tūkstošiem un miljoniem gadu, taču spēj iziet no ši stāvokļa un globālas katastrofas gadijumā turpināt dzivību uz Zemes vai cilvēku sabiedrības regresa gadījumā virzīt tās attistibu pa progresa ceļu, izmantojot senās zināšanas.
Ja pamatojamies uz reliģijas un Izredzēto ziņām, cilvēks uz Zemes ir radies, garam kļūstot arvien blīvākam. Pirmās rases cilvēki vēl bija eņģeļveidigi. Viņi pakāpeniski sabiezēja un pietiekamu blīvumu sasniedza trešajā rasē (lemūrieši), vēl blīvāki kļuva ceturtajā rasē (atlanti) un visblīvākie ir pašlaik - piektajā rasē (mūsu civilizācija). Cilvēka ķermeņa izveidošana fiziskajā pasaulē, garam kļūstot arvien blīvākam, ir milzīgu un ilgu dabas evolūcijas pūliņu rezultāts.
Taču cilvēce, kas dzivo uz Zemes, nav pasargāta no ģeoloģiskām un kosmiskām kataklizmām, kā ari no cilvēku savstarpējiem konfliktiem, kas noteiktā zinātnes un tehnikas attistibas līmenī var izraisit globālu katastrofu, kurā cilvēce sevi iznīcinās. Ja cilvēce pilnīgi sevi iznīcinātu, atkal būtu nepieciešama šī ilgā
un sarežģīta evolūcija, lai no jauna raditu cilvēku, sabiezinot garu.
Tāpēc loģiski ir radīt drošības sistēmu - Cilvēces genofondu, nevis atkārtot milzīgu dabas evolūcijas darbu, lai no jauna raditu cilvēka fizisko ķermeni, ja cilvēce būtu aizgājusi bojā.
Saskaņā ar literatūras avotiem, cilvēces bojāejas iespēju precedenti radās jau lemūriešu civilizācijas laikā. Vai Cilvēces genofonds tika izveidots jau toreiz? Tiešu norādījumu par to nav ne reliģiskajos, ne citos avotos. Taču mums radās iespaids, ka sākotnējais Cilvēces genofonds tika radīts jau tolaik, jo ir uzkrāts ne mazums liecību, ka mūsdienās pastāvošajā Cilvēces genofondā ir ari lemūrieši. Tie ir milzīga auguma un, pēc Izredzēto teiktā, ne tikai atrodas somati stāvoklī alās, bet arī veido noslēpumainās Šambalas valstības pamatus. Bet par to vēlāk.
Atlantu civilizācijas laikā Cilvēces genofondu papildināja atlanti, bet mūsu civilizācijas ļaudis, mūsuprāt, Cilvēces genofondu varēja papildināt tikai agrīnajos attīstības posmos, jo pēdējā SoHm vēstījuma iedarbibā pakāpeniski degradējās trešā acs, kas tomēr ir ļoti nepieciešama, lai ieietu somati.
No teiktā izriet, ka Cilvēces genofonds, ietverot sevī pēdējo trīs cilvēces rasu pārstāvjus (lemūriešus, atlantus un mūsu civilizācijas pārstāvjus), ir visnotaļ sens fenomens uz šīs Zemes un pastāv vairākus miljonus gadu. Acīmredzot somati ir tik piinigs dabas veidojums, ka ļauj saglabāt cilvēkus ļoti ilgu laiku. Neviens no tiem Austrumu reliģijas zinātājiem, kas mums stāstija par somati, neteica, ka somati ir ierobežots laikā.
Patiesībā jau ari literatūrā atrodamas tiešas norādes par Cilvēces genofonda izveidošanu. Helēna Blavatska raksta, ka tas tika izdarits pēc Ahura Mazdas - materiālās pasaules raditāja - pavēles. Ahura Mazda pavēlēja Imam - zemes garam, kas simbolizē tris rases, izveidot Varu (jeb ierobežoto vietu, jeb tvertni, jeb Arčhu). Lasot Helēnas Blavatskas grāmatu, var saprast, ka vārdā "Vara" viņa dēvē somati piemērotas vietas, t.i., Cilvēces genofonda vietas. Autore stāsta, ka Ahura Mazda pavēlējis uz Varu nogādāt sievu un viru sēklu, kas atlasītas no visdižāko un vislabāko dzimtām, kā ari visu veidu dzīvnieku sēklu, lai tā saglabātos līdz brīdim, kamēr tie atradisies Varā.
Jēdzienu "Cilvēces genofonds" (Gene Pool of Humanity) piedāvājām mēs. Nekad un nekur iepriekš šādu vārdu savienojumu dzirdējuši nebijām. Tomēr, par spīti tam, visi iztaujātie lamas, guru, svami un cilvēki, kurus varēja uzskatīt par Izredzētajiem, lieliski saprata, ko tieši mēs dēvējam par Cilvēces genofondu. Radās priekšstats, ka viņi ne tikai zina, kas ir Cilvēces genofonds, bet arī lieto šādu izteicienu. (Jz tiešu jautājumu, vai pastāv Cilvēces genofonds, vairākumā gadījumu viņi atbildēja apstiprinoši. Šķita, ka viņiem Cilvēces genofonda pastāvēšana ir pašsaprotama lieta. Taču somati ārkārtīgā slepeniba un svētums tika uzsvērts nemitigi.
Lai apstiprinātu iepriekšteikto, atstāstīšu fragmentu no savas sarunas ar kādu krievu reliģisko darbinieku - klostera priekšnieku, kuru minēju jau iepriekš un kurš savu apbrīnojamo zināšanu avotu dēvēja par redzējumu.
- Mēs secinājām, ka uz Zemes pastāv Cilvēces genofonds. Ko jūs šajā sakaribā domājat? - es vaicāju.
- Jā, Cilvēces genofonds pastāv. Tā ir objektīva realitāte un nepieciešamība, - atbildēja klostera priekšnieks.
- Kā jūs to zināt?
- Tāds ir mans redzējums.
- Vai jūs kādam iepriekš esat stāstījis par Cilvēces genofondu?
-Nē.
- Kāpēc?
- Bet kālab lai ļaudis to zinātu? Tas ir pārāk liels svētums. Cilvēki nav nobrieduši Cilvēces genofonda nozīmes izpratnei.
- Kāda ir Cilvēces genofonda nozime? - es jautāju.
- Saglabāt cilvēku dzivību uz Zemes.
- Kas veido Cilvēces genofondu?
- Tā pamatu veido lemūrieši. Ir arī daudz atlantu. Taču atlantu nozīme, kaut gan viņu ir vairāk, ir daudz mazāka nekā lemūriešiem. Ja radisies nepieciešamība pēc Cilvēces genofonda, tieši lemūrieši izglābs cilvēci, jo tie ir visattīstītākie cilvēki uz Zemes.
- Bet kā ar mūsu civilizācijas cilvēkiem?
- Arī viņi ir Cilvēces genofonda sastāvā, taču viņiem nav lielas nozimes. Mūsu civilizācija ir akls atzarojums, antropoģenēzes neveiksme. Mūsu civilizācijas cilvēki nav garīgi, viņi ir ļauni, un tādi Cilvēces genofondam neder.
- Citiem vārdiem sakot, tādus genofonda neuzņem. Es uzdrošinos apgalvot, ka galvenokārt tikai mūsu civilizācijas senos cilvēkus varēja uzņemt Cilvēces genofonda sastāvā, jo agrīnajā posmā garigums vēl nebija zaudēts. Jo būtiskākais priekšnoteikums, lai ieietu dziļā somati, ir dvēseles attīrīšana no negativās psihiskās enerģijas, starp citu, arī caur līdzjūtību. Taču grūti iedomāties, piemēram, jauno krieuu, kurš attiritu savu dvēseli caur līdzjūtību kaut vai pret tiem vecišiem, no kuru kabatām viņš izvelk naudiņu, simtkārt vai divsimtkārt ar starpniecību uzceno- dams galvenos pārtikas produktus, - es piebildu.
- Mūsu civilizācija, - turpināja klostera priekšnieks, - ir neveiksmīgs eksperiments: cilvēks nespēja pretoties mantkārei, skaudibai, skopumam, naidam pat pašrealizācijas apstākļos, kad tika šķirts no senajām zināšanām. Mūsu civilizācijai jāaiziet bojā kā neveiksmei…
-Jā, pasauli, un it sevišķi Krieviju, klāj negatīva aura. Ļaudis tiksminās par krimināliem atgadījumiem, plašumā vēršas varmācības kults filmās, krāpšana un netikliba kļuvusi par dzives normu. Lamas man teica, ka negatīva aura var izraisīt kosmiskas un ģeoloģiskas kataklizmas. Vai tā ir? - es jautāju.
- Tādu piemēru ir ļoti daudz. Teiksim, zemestrīce Armēnijā, kas notika armēņu un azerbaidžāņu konflikta laikā. Negativā aura pār Zemi novedīs vai nu pie tā, ka notiks cilvēci iznīcinoša kataklizma, vai kāds nospiedīs atomieroču iedarbināšanas podziņu. Es domāju, ka mūsu civilizācija drīz aizies bojā; tā ir neveiksme, - sacīja garīdznieks.
- (Jn tad… būs nepieciešams Cilvēces genofonds, - es secināju.
- Jā… kad apstākļi uz Zemes kļūs atkal dzīvei piemēroti.
Taču Cilvēces genofonda nozīme nav tikai dzivibas nodrošināšana, bet arī tās izmantošana cilvēces attīstībai progresa virzienā, ko nodrošina pravieši. Kurš var apgalvot, ka Būdas, Jēzus, Muhameda, Mozus nozime cilvēces vēsturē nav būtiska? Neviens. Visi pravieši tik būtiski ietekmēja cilvēkus, ka cilvēce ir pat sadalījusies pēc praviešu ietekmes principa: musulmaniskā pasaule, budisma valstis…
Man gandrīz nav nekādu šaubu, ka pravieši bija tie, kuri nāca no Cilvēces genofonda, no somati. Jau iepriekš rakstijām, ka Buda, kuram bijusi tik neparasta āriene, kas Ildzinās hipotētiskajam priekšstatam par atlantiem, parādījās uz Zemes pirms 2044 gadiem, bet galvenie Atlantīdas kontinenti tika applūdināti pirms 850 000 gadu. Bonpo Buda (jeb Rāma), kura izskats bijis vēl neparastāks un atbilst hipotētiskajiem priekšstatiem par vēlīnajiem lemūriešiem, uz Zemes parādijās pirms 18 013 gadiem, toties Lemūrija aizgāja bojā pirms vairākiem miljoniem gadu. Ir ziņas, ka Jēzus Kristus piedzimis alā, bet pēc tam ilgi mācījies Tibetā utt.
Rodas priekšstats, ka praviešu kvalitātē uz Zemes parādījušies dažādu civilizāciju pārstāvji: lemūrieši-atlanti (Bonpo-Buda), atlanti (Buda) un mūsu civilizācijas pārstāvji (Jēzus Kristus, Muhameds, Mozus). Turklāt mēs droši vien nemaz nezinām par visiem, kas nākuši no Cilvēces genofonda, jo ne jau visi spējuši
tik krasi ietekmēt cilvēces attistibu kā iepriekšminētie pravieši.
Taču literatūrā ir liecibas par šādiem nepārliecinošiem praviešiem. Piemēram, Ahmeda ibn Fadlana grāmatā par ceļojumu pa Voigu 921.-922. gadā (A. P. Kovaļevskis. "Ahmeda ibn Fadlana grāmata", 1956, 138.-139. Ipp.) stāstīts par ārkārtīgi gara auguma cilvēku, kurš nez no kurienes uzradies bulgāru caristē. Autors raksta: "… un viņa garums ir divpadsmit elkoņi (vairāk nekā pieci metri - E. M.), galva kā vislielākais katls, deguns vairāk par ceturtdaļu, acis milzīgas, bet pirksti - katrs garāks par ceturtdaļu… viņš atpeldēja pa ūdeni… un gadijās, ka puika uz viņu paskatījās un nomira, un grūtniece paskatījās un izmeta savu augli, bet citreiz viņš saspieda cilvēku abām rokām, lidz tas pagalam… mēs viņu nositām…"
Acīmredzot Cilvēces genofondā ir liels skaits dažādu civilizāciju pārstāvju (jau rakstījām, ka uz Zemes ir daudz somati alu un katrā no tām atrodas daudz cilvēku somati stāvokli). Gn, kaut gan Cilvēces genofondam tika atlasīti vislabākie dažādu civilizāciju pārstāvji (ar tīru dvēseli un pilnigi veseli), acīmredzot ne visi viņi spēja pilnibā paveikt tiem uzticēto dižo uzdevumu - pārlieku grūta izrādijās šī misija un neierasti izrādijās dzives apstākļi uz Zemes, atkārtoti ierodoties fiziskajā dzīvē (nebija ierastā klimata, parasto aparātu, zināmās vides utt.). Tāpēc ne katrs to varēja izturēt un vēl jo vairāk - stāties preti savtīgo un godkārīgo ļaužu spiedienam, kuru virzībai pa progresa ceļu viņi uz šis Zemes atkal parādījās.
Skaidrs, ka kļūt par Cilvēces genofonda pārstāvi ir dižena cilvēka misija, jo tādā gadijumā cilvēks sevi nolemj zaudējumiem un dzīvei apstākļos, kuros pastāvēt ir grūti. Pietiek tikai iztēloties, ka tu ierodies uz Zemes pēc tūkstoš vai miljons gadiem neierastā klimatā un nokļūsti pa pusei mežonīgu cilšu sabiedrībā, kur tu jūties vientuļš un kur tavs vienīgais ierocis ir zināšanas un prasme izmantot psihisko enerģiju. Starp citu, atlantam, kurš iznāks no Cilvēces genofonda mūsu civilizācijas laikā, būs ļoti grūti: viņa acu uzbūve nav piemērota gaišzilu debesu skatīšanai, plēves traumē cietā, akmeņainā augsne, bariba ir cieta un negaršīga, visapkārt neglīti, maza auguma cilvēciņi. Droši vien atlants ilgotos pēc dzimtajām, sārtajām debesīm, mīkstās un valgās zemes, siltajām jūrām, kurās viņš apkopa savas zemūdens plantācijas, pēc ierastajiem gara auguma skaistajiem cilvēkiem utt.
Kāpēc dažos gadijumos par praviešiem kļuva lemūrieši-atlanti, citos - atlanti, vēl citos - mūsu civilizācijas pārstāvji? Clz šo jautājumu atbildēt ir gaužām sarežģīti. To zina tikai Augstākais Saprāts. Taču noteikti tika ņemti vērā daudzi faktori: kurš no viņiem ir vispiemērotākais konkrētajā laikā uz Zemes pastāvošajiem apstākļiem, kurš visvairāk spēs ietekmēt cilvēkus, kura zināšanu raksturs ir visatbilstīgākais šim laikam utt. Labi, ka pastāv izvēles iespējas, jo Cilvēces genofondu veido triju pamat - rasu pārstāvji: lemūrieši, atlanti un mūsu civilizācijas pārstāvji, kuri daudzējādā ziņā cits no cita atšķiras. Dzives apstākļu varianti uz Zemes ir neparedzami, tāpēc jāpastāv izvēles variantiem no to cilvēku vidus, kuri ir visatbilstīgākie, lai turpinātu vai koriģētu dzīvību uz Zemes.
Lai kuras civilizācijas pārstāvis kā pravietis uz Zemes ari parāditos, viņa sūtības būtība ir viena - ietekmēt cilvēkus ar seno zināšanu starpniecību un šis zināšanas viņiem mācīt. Mēdz teikt, ka 2000. gadā Kali jugu (11 000 gadu laikmetu) nomainīja Satja jūga un sāksies zelta laikmets, kad cilvēkiem pavērsies senās zinības. Kāda ir seno zinibu būtiba? Analizējot liecības par lemūriešu un atlantu dzīvi, var teikt, ka seno zinību pamatā ir prasme apgūt psihisko enerģiju. Cilvēka dvēselei kā smalkās pasaules veidojumam ir milzigas, nerealizētas iespējas. Ar zināmu pārliecību var apgalvot, ka senie cilvēki lielākā mērā nekā mēs valdija pār smalkās pasaules enerģijām, t.i., psihisko enerģiju. Smalkās pasaules enerģija - tie nav tikai telepātiskie vai hipnotiskie efekti, tās ir arī jaunas ārstēšanas metodes, ietekme uz gravitāciju (smagumu pārvietošana), jauni gaisa kuģošanas paņēmieni utt., u.t.jpr.
Taču, lai apgūtu psihisko enerģiju, jāņem vērā kāda principiāla nianse - tā prasa gaišu dvēseli un tīras domas. Tāda, manuprāt, ir galvenā dzivibas formu likumsakarība smalkajā pasaulē.
Lai teikto apstiprinātu, minēšu piemēru no Vladimira Megrē grāmatas "Anastasija" (1997, 17.-43. Ipp.), kurā autors stāsta par neparasti skaistu sibīriešu meiteni Anastasiju, kura vientulībā dzīvo mežā. Šī meitene pieprot daudz telepātisku un hipnotisku efektu, saprot dzivnieku valodu, aukstā laikā var iztikt bez silta apģērba, redz pagātni un nākotni. Uz jautājumu par savām neparastajām spējām viņa atbild, ka tādas ir ikvienam cilvēkam, taču to istenošanai nepieciešamas tiras domas, bet cilvēka psihiskais spēks ir atkarigs no gaišām jūtām.
Vārdu savienojumi "gaišas jūtas", "tīra dvēsele" pirmajā bridi šķiet kaut kas neskaidri romantisks. Taču vēlreiz atcerēsimies, ka, lai ieietu dziļā somati, arī nepieciešams "attīrīt dvēseli", t.i., atbrīvoties no negatīvi iegrieztiem torsionu laukiem. Dvēseles attīrīšanas rezultāts ir neticams - cilvēka ķermenis iegūst spēju tūkstošiem un miljoniem gadu saglabāties.
Pravieši, kuri iznāca no Cilvēces genofonda, protams, bija ar tīru dvēseli un pilnībā valdija pār psihisko enerģiju (pretējā gadijumā viņi nespētu ieiet somati). Rādot mazizglītotiem un pa pusei mežonigiem ļautiņiem psihiskās enerģijas spēku, viņi centās tiem nodot galvenokārt psihoenerģētiskas ievirzes zināšanas, jo tas ir harmoniska progresa ceļš. Tā acīmredzot radās reliģijas. Protams, reliģiskās grāmatas - Bibele, Korāns vai Talmuds - ir rakstītas kā alegoriskas pasakas neizglītotam cilvēkam, taču daudz ko no tajās rakstītā jau tagad var izskaidrot no psihoenerģētiskā viedokļa.
Tātad, apkopojot mūsu spriedumus par Cilvēces genofonda nozimi, var teikt, ka tas veic divējādu uzdevumu, proti,
- Cilvēces genofonds ir aizsargposms dzivibas turpināšanai uz Zemes;
- Cilvēces genofonds ir dažādu zemes civilizāciju zināšanu krātuve, no kura periodiski iznāk vienas vai otras civilizācijas pārstāvji ar pravieša uzdevumu.
Ņemot vērā Cilvēces genofonda divējādo uzdevumu, jāpiebilst, ka somati esošo cilvēku lielo skaitu acīmredzot nosaka dzivibas nodrošināšana uz Zemes, jo, pēc ģenētikas likumiem, cilvēces atjaunošanai nepieciešams liels skaits dažāda dzimuma cilvēku. Taču mums pieejamās literatūras analīze apstiprināja, ka dažādu civilizāciju pastāvēšanas laikā uz Zemes vēl ne reizi nav gadijies, ka bojā būtu gājuši pilnigi visi cilvēki. Tāpēc laikam Cilvēces genofonds vēl ne reizi nav bijis nepieciešams, lai atjaunotu visu cilvēci. Pagaidām Cilvēces genofonds ticis izmantots kā avots, no kura uz Zemes nāk pravieši un koriģē cilvēces attīstības virzienu, iespējams, daļēji atjaunojot cilvēci.
Taču - kas zina - varbūt pienāks laiks, kad pilnibā atjaunot cilvēci uz Zemes varēs tikai ar Cilvēces genofonda palidzību.
Saskaņā ar mūsu priekšstatiem Cilvēces genofonds ir zemze- mes un zemūdens valstiba ar dažādu civilizāciju pārstāvjiem, kuri iegājuši somati. Šie cilvēki somati nav izolēti, tos saista Kopīgā informatīvā telpa, un tie atrodas tiešā Augstākā Saprāta kontrolē.
Liecību, ka somati laikā dvēsele atstāj ķermeni un nonāk tiešā kontaktā ar Kopīgo informatīvo telpu (To Pasauli), ir daudz - to stāstīja visi aptaujātie lamas, guru un svami. Turklāt dvēsele saglabā saistību ar ķermeni ar tā dēvēto sidraba saiti. No teiktā izriet, ka Cilvēces genofondā it kā apvienojas divas cilvēka dzīvības formas - smalkajā pasaulē (dvēsele) un fiziskajā pasaulē (ķermenī).
Gandrīz visās liecībās tiek apstiprināts, ka Cilvēces genofonds atrodas zem zemes - alās un piramidās. Turklāt visi lamas, guru un īpašie cilvēki apgalvo, ka somati alas galvenokārt lokalizētas Tibetā un Himalajos. Kāpēc tieši tur? Atbildi uz šo jautājumu mēs rodam Helēnas Blavatskas grāmatā, kura raksta, ka Varas apvidus (Cilvēces genofonds - E. M.) radīts planētas polārajos apgabalos. Viņa ari stāsta, ka pirms pasaules plūdiem Himalaju un Tibetas apvidus bijis Zemes ziemeļpols, kura atrašanās vieta mainījās, kad notika Zemes ass pārvietošanās.
Taču acīmredzot Cilvēces genofonds atrodas ari citās pasaules daļās. Mēs šajā sakaribā esam uzkrājuši diezgan daudz liecibu, kuras būtu vēlams pārbaudīt.
Kā noskaidrojām, somati galvenais nosacījums ir konstanta temperatūra - +4°C. Šī temperatūra ir raksturiga alām, piramīdu telpām un dziļiem ūdens slāņiem. Tāpēc var pieņemt, ka bez alām cilvēki somati stāvoklī vēl var atrasties piramidās un grotu tipa zemūdens struktūrās.
Runājot par piramīdām, ir atrastas netiešas liecības, ka tās, iespējams, ir izmantotas somati. Piemēram, Helēna Blavatska raksta, ka telpās zem piramīdām atrodas trešās, ceturtās un piektās rases pārstāvji.
Taču par dziļiem zemūdens slāņiem tādas liecibas mēs neieguvām, lai gan var pieņemt, ka, atceroties lemūriešu un atlantu daļējo dzīvesveidu ūdeni, iespējams arī ūdens somati.
Kā jau iepriekš rakstiju, Cilvēces genofondā acīmredzot ietilpst pēdējo triju Zemes rasu pārstāvji - lemūrieši, atlanti un mūsu civilizācijas cilvēki. Helēna Blavatska tieši apgalvo, ka zemzemes mitekļos atrodas trešās, ceturtās un piektās rases pārstāvji. Daži uzskata, ka Cilvēces genofonda galvenais komponents ir atlanti, bet mūsu civilizācijas pārstāvju tajā nav daudz.
Uzskats, ka atlanti ir galvenais Cilvēces genofonda komponents, acimredzot ir visnotaļ pamatots. Atlanti monetārajā ciklā atradās diezgan augstā garigā limeni un spēja salidzinoši viegli ieiet dziļā somati. Nebeidzamie kari, ko atlanti nemitigi turpināja, droši vien stimulēja Cilvēces genofonda papildināšanos kā globālas katastrofas priekšvēstneši.
Manuprāt, tomēr mūsu civilizācijas pārstāvjus nevar uzskatīt par pilnigi nederigiem Cilvēces genofonda papildināšanai viņu bezgariguma dēļ. Starp mūsu civilizācijas cilvēkiem ir ne mazums Izredzēto un augsti garigu cilvēku. Bet to Zemes daļu, kurā ietilpst Indija, Nepāla un Tibetā, var uzskatit par mūsu civilizācijas garigo centru, jo tur ir attistits cilvēka garigās realizācijas kults meditāciju, somati, jogas un citu skolu izpausmē. Garigā attistiba, kas šajās zemēs tiek kultivēta pat uz materiālo vērtibu rēķina, nejauj aizmirst cilvēka psi- hoenerģētiskās realizācijas pamatus situācijā, kad darbojas pēdējais SoHm vēstijums, un nākotnē tā acimredzot kļūs par pamatu Cilvēces genofonda papildinājumam no mūsu civilizācijas vidus.
Lemūriešiem, kuri, mūsuprāt, arī ietilpst Cilvēces genofonda sastāvā, ir noteicošā nozime. To pirmām kārtām nosaka tas, ka tieši lemūrieši ir visattīstītākie un viņi vismērķtiecigāk un vis- saprātīgāk spēj atjaunot dzīvību uz Zemes. Lemūriešu spējas (kā mums šķiet) dematerializēt un materializēt fizisko ķermeni ļauj viņiem īpaši sliktos dzives apstākļos doties uz savām zemzemes mītnēm un atkal no tām atgriezties.
Somati alu psihoener ģetiska barjera
Frāze, ko mums izteica lamas: "Akmens viņiem nav šķērslis", - acimredzot attiecas uz Cilvēces genofonda lemūriešiem, jo viņi var dematerializēties un iziet cauri akmens šķēršļiem. Ši iemesla dēļ Cilvēces genofonda lemūriešu daļai jābūt visapslēptākajai, t.i., jāatrodas aiz akmens plāksnēm.
Lemūrieši acīmredzot uztur galveno Genofonda saikni ar Šambalu, proti, uztur telepātiskus sakarus ar tehnogēno zemzemes Šambalas lemūriešu civilizāciju. Sīkāk par to runāsim turpmāk.
Gn laikam gan tieši Cilvēces genofonda lemūrieši ir līderi un it kā vada Genofondu. Lamu apzīmējums "Viņš" visdrīzāk attiecas uz lemūriešiem, kuri var atļaut vai neatļaut ieiet somati alā.
Cilvēces genofonda lemūrieši, manuprāt, ir visvērtīgākā Genofonda daļa, jo viņi radušies visattīstītākajā civilizācijā (kas bijusi tūkstoškārt attīstītāka par mūsējo). Tāpēc viņi tiks pieprasīti tikai galējā gadijumā, kad atlantu vai mūsu civilizācijas pārstāvju pūliņi izrādisies neefektīvi, kā, piemēram, tas notika pirms 18 013 gadiem, kad parādījās Bonpo Buda.
Cilvēces genofonda lemūrieši, kā tas parādīts zīmējumā, ir pilnīgi piemērojušies daļējai dzīvei ūdenī. Tātad var pieņemt, ka cilvēces atjaunošana uz lemūriešu rēķina var būt mērķtiecīga tādā gadijumā, ja planētas lielāko daļu aizņems ūdens.
Ari Cilvēces genofonda atlanti daudzējādā ziņā ir piemēroti daļējai dzivei ūdeni un dzīvības atjaunošanai uz Zemes. Tos tāpat pieprasīs apstākļos, kad planētas virsmu galvenokārt klās ūdens. Viņu ķermeņiem, kā tas vērojams zīmējumā, piemit lemūriešu iezīmes, tomēr tie ir vairāk piemēroti dzivei uz sauszemes. Taču atlantu zemākais attīstības līmenis, salīdzinājumā ar lemūriešiem, acimredzot viņu pūliņus cilvēces atjaunošanā padarīs mazefektīvākus, un tad var izrādīties nepieciešama lemūriešu palīdziba, kā tas notika, piemēram, gadijumā ar Dieva Dēliem atlantu civilizācijas ritausmā, kad Lemūrija bija tikko gājusi bojā. Šajā pašā sakaribā jāatceras Bonpo Būdas (lemūrieša) nozimīgā loma āriešu (mūsu) rases veidošanās sākumā pēc daudzkārtējiem neveiksmīgiem atlantu un āriešu praviešu mēģinājumiem cinities ar mežonīguma faktoru evolūcijā.
Analizējot pēdējos gadsimtus, grūti apgalvot, ka āriešu gari- gais limenis būtu paaugstinājies un ļautu masveidā papildināt Cilvēces genofondu. To apliecina ari lamu un guru sniegtās ziņas, ka tikai daži cilvēki pēdējos gadsimtos ir iegājuši dziļā somati (Moze Dzjals Dzjans u.c.).
Toties ārieši ir vispiemērotākie dzivei uz Zemes, un tāpēc viņiem var tikt dota priekšroka praviešu darbā apstākļos, kad dominē virszemes dzīvesveids (tuksnešos u.tml.). To pašu var teikt par cilvēces atjaunošanu uz āriešu rēķina apstākļos, kad uz Zemes valda sauss klimats.
Tādējādi hipotētiski esam secinājuši, ka Cilvēces genofonda struktūrā ietilpst:
-vēlīnie lemūrieši (lemūrieši-atlanti),
- atlanti,
- ārieši (mūsu civilizācijas pārstāvji).
Kā jau minējām, Cilvēces genofonds atrodas alās, piramīdās un, iespējams, dziļos ūdens slāņos. Pagaidām konkrētāk varam runāt tikai par to, ka Cilvēces genofonda lokalizācijas vietas galvenokārt ir somati alas.
Pēdējās, mūsuprāt, ir triju veidu:
1. Somati alas, kurās atrodas tikai iepriekšējo civilizāciju pārstāvji:
a) lemūriešu somati alas,
b) atlantu somati alas,
c) lemūriešu un atlantu jauktās somati alas.
2. Somati alas, kurās atrodas tikai mūsu civilizācijas pārstāvji (āriešu somati alas).
3. Jauktās somati alas (lemūriešu-atlantu-āriešu somati alas).
Var pieņemt, ka pēdējais somati alu tips ir visnozīmīgākais, jo ļauj viselastīgāk manipulēt ar Cilvēces genofonda pārstāvjiem atbilstigi dzīves apstākļiem uz Zemes.
Otrā tipa (āriešu) somati alas diezin vai var pastāvēt ļoti ilgi, jo psihoenerģētiskās barjeras iedarbiba tajās ir problemātiska. Pie lamām noskaidrojām, ka ārieši cenšas ieiet dziļā somati tieši tajās alās, kurās atrodas lemūrieši un atlanti, pārvarot viņu izveidoto psihoenerģētisko barjeru.
Cilvēces genofonda zemzemes pasauli, kā jau teicām, aizsargā psihoenerģētiskā barjera. Bez tās Cilvēces genofonds būtu pieejams ikvienam. Svešu cilvēku parādīšanās ne tikai rada zināmu riska pakāpi ļaunu nodomu vai liekas ziņkārības dēļ, bet arī svešinieku torsionu lauki var destabilizēt somati stāvokli.
Psihoenerģētisko barjeru mēs iedomājamies kā vienu no distancētās hipnozes variantiem. Taču rodas jautājums - kā cilvēks somati stāvokli, kad ir apturēts vielmaiņas process galvas smadzenēs, spēj izraisīt tik spēcigu psihotropo iedarbibu? Es domāju, ka uz šo jautājumu var atbildēt ar pretjautājumu: vai dzīvības formas smalkajā pasaulē (Tajā Pasaulē) var iztikt bez enerģētiskā potenciāla? Protams, ne. Diemžēl pagaidām smalkās pasaules enerģiju zinātnieki ir maz izpētījuši, un mēs to iztēlojamies kā kaut ko visnotaļ noslēpumainu. Taču šīs enerģijas izpausmes mēs ikdienā vērojam kā tibetiešu medicīnas fenomenus, ekstrasensoro iedarbibu, enerģētiskos vampīrus, enerģētiskos donorus, negativu vai pozitivu auru pār valsti utt., u.t.jpr.
Turklāt visi iepriekšējo civilizāciju dzives apraksti liecina, ka tās galvenokārt izmantojušas smalkās pasaules enerģiju (gaisa kuģošana ar mantru palīdzību, smagumu pārvietošana ar trešās acs spēku utt.), kuras varenība, kā teica iepriekšminētais klostera priekšnieks, ir augstāka par fiziskās pasaules enerģiju. No
teiktā varam secināt, ka somati alu psihoenerģētiskā barjera ir smalkās pasaules enerģiju iedarbība.
Clfietis Marats Fathlislamovs, kurš nododas tamlīdzīgu problēmu pētījumiem, atstāstīja to jogu viedokli, kuri transa stāvoklī somati alu apvidū redz tā dēvētos asuri. Asuri ir smalkās pasaules aizsargsubstances, kas izskatās pēc kurkulēna ar astiti. Ja uzrodas svešs cilvēks, šie asuri aktivizējas un izsūc cilvēka enerģiju, izraisot bailes, nemieru, apjukumu, galvassāpes un savār- gumu. Īpašie cilvēki meditējot spēj kontaktēties ar asuri. Tāpēc visos Austrumu reliģijas avotos (piemēram, Lobsanga Rampas grāmatās) stāstīts, ka neviens, izņemot Izredzētos, nevar ieraudzīt cilvēkus somati stāvokli. Dvēseļu un smalkās pasaules enerģijas to traucēs.
Tomēr, lai ari cik daudz mēs runātu par to, ka somati alu psihoenerģētisko barjeru veido smalkās pasaules enerģijas, kādam šīs enerģijas somati alu apvidū ir jārada. Kas ir šis "kāds"? Iespējamas divas atbildes:
- barjeru rada to cilvēku dvēseles, kuri atrodas somati stāvoklī,
- barjeru rada Šambaia.
Pārrunājot pirmā varianta iespējamību, atcerēsimies dziļā somati mehānismu, kas sīkāk atstāstīts sarunās ar lamām un svami. Cilvēka gars dziļā somati, kā zināms, atrodas Tajā Pasaulē, un ar fizisko ķermeni to vieno sidraba saite. Var pieņemt, ka dzivibas viļņveida enerģija Tajā Pasaulē pa šo sidraba saiti nonāk līdz Zemei un ietekmē somati alu apvidu. Citiem vārdiem sakot, cilvēka gars somati caur kanālu, ko dēvē par sidraba saiti, var novērot savu ķermeni un apkārtni ap to, enerģētiski ietekmējot nevēlamu atnācēju. Ne velti Helēna Blavatska raksta, ka somati alas "sarga veseli Gara Kareivju Pulki…". Acimredzot viņa ar to domā visus cilvēkus, kuri dziļā somati var izveidot alā aizsargbarjeru ar sava gara spēku.
Cilvēka gars somati atrodas Tajā Pasaulē, t.i., citā telpas un laika dimensijā, kurā pastāv ari Tās Pasaules viļņveida dzivibas forma. Sidraba saite ir somati esoša cilvēka īpatnība un atšķirība no miruša cilvēka. Ar šīs sidraba saites palīdzibu gars spēj atrast savu iekonservēto fizisko ķermeni un, tajā atkal ieplūstot, atgriezties dzīvē uz Zemes. Taču daba cilvēku ir izveidojusi tā, ka ikviens dzīvības elements - vai tas būtu fizisks orgāns vai viļņveida struktūra - nekad neveic tikai vienu funkciju; šīs funkcijas noteikti ir divas. Šajā sakaribā jāpieņem, ka ari sidraba saitei ir divkārša funkcija: tā saista garu ar savu fizisko ķermeni un aizsargā savu fizisko ķermeni ar Tās Pasaules enerģiju spēku.
Runājot par Šambalas lomu psihoenerģētisko barjeru veidošanā somati alās, arī to nevar novērtēt par zemu. Šambaia kā īpaša dzivibas zemzemes forma, kas galvenokārt ekspluatē zem- zemē aizgājušo lemūriešu fenomenālo spēju materializēties un dematerializēties, ne tikai aicināta saglabāt visdižākās - lemūriešu civilizācijas statusu uz Zemes, bet arī sargāt vissvētākos Zemes dzīvības elementus. Bet dzīvības vissvētākais elements uz Zemes ir Cilvēces genofonds kā triju galveno Zemes civilizāciju glabātava un kā pagātnes, tagadnes un nākotnes ķīla. Tāpēc zemzemes Šambalas valstība acimredzot pārliecinoši kontrolē zemzemes Cilvēces genofondu, ko no virszemes vētrām un kariem sargā daudzi metri Zemes garozas.
Var pieņemt, ka Šambalas ļaudis, kuru galvenā dzīvesvieta tomēr ir Zeme, nevis Tā Pasaule, spēj koriģēt somati esošo cilvēku gara enerģētisko potenciālu un somati alu psihoenerģētisko barjeru padarīt loģiskāku, pamatotāku un necaurejamāku. Pastāv iespēja, ka Šambaia pati enerģētiski piedalās psihoenerģētisko barjeru veidošanā un nostiprināšanā.
Kādas enerģijas un kādus informācijas avotus Šambaia izmanto somati alu aizsardzībai? Par to mēs vairāk runāsim nākamajā nodaļā, stāstot par noslēpumaino Šambalu un Aharti.
Jau iepriekš stāstījām, ka somati alu psihoenerģētiskās barjeras iedarbības mehānisms ir izveidots pēc pakāpeniskas ne- gativās ietekmes principa, kas skar atnācēja organismu. Tikai pēdējais posms ir nāve. Vispirms rodas baiļu izjūta, kurai vajadzētu visnesāpīgākajā veidā cilvēku aizbiedēt. Nākamās izjūtas, ko rada psihoenerģētiskā barjera, ir apjukums, kas it kā aicina cilvēku doties prom no svētās alas. tin tikai pēc tam parādās fiziska ietekme - galvassāpes, savārgums un, visbeidzot, nāve.
Viss psihoenerģētiskās barjeras mehānisms it kā brīdina: neej preti savai nāvei, jo tu esi ienācis svētumu svētumā - Cilvēces genofondā, kur tavai ziņkārībai nav nekādas vērtibas.
Pēc būtības somati alu psihoenerģētiskā barjera ir gaismas spēku veidojums, kas četrkārt brīdina, ka turp doties nedrīkst. (Jn tikai kā galējais mērs pret ziņkārīgo atnācēju tiek izmantota nāve, jo svešinieka svētdienas ziņkārība nav salīdzināma ar Cilvēces genofonda nozīmi.
"Viņš" - kā to sauc ipašie cilvēki - un tikai Viņš var izlemt, apmierināt šo ziņkārību vai ne. Man ir grūti atbildēt, kas ir šis Viņš. Es domāju, ka tas ir Šambalas cilvēks. Bet par to lasiet nākamajā nodaļā.
Literatūras avotos un Austrumu reliģijās var rast daudz liecību par tā dēvētajiem adeptiem. Kas ir adepti? Sākotnēji, analizējot literāros avotus, es nevarēju saprast: daži autori par adeptiem sauca apgarotus austrumu ilgdzīvotājus, citi - cilvēkus dziļa somati stāvoklī. Gn tikai vēlāk es sapratu, ka par adeptiem dēvē tos, kuri spēj ieiet somati stāvokli, bet zem ši nosaukuma apvieno divus somati tipus:
- cilvēki somati stāvokli, kad ķermenis kļūst nekustīgs kā akmens un dvēsele kontaktējas ar To Pasauli, nezaudējot saikni ar ķermeni (t.i., parastais dziļa somati stāvoklis);
- cilvēki somati stāvoklī, kad dvēsele kontaktējas ar To Pasauli, bet ķermenis paliek parastā stāvokli, turpinot funkcionēt fiziskajā pasaulē (tā sauktais sahadža somati).
Jau stāstījām, ka pirmais somati tips var ilgt tūkstošiem un miljoniem gadu. Otrais somati tips saskaņā ar ziņām, ko mēs ieguvām, ilgst simtiem vai tūkstošiem gadu. Citiem vārdiem sakot, cilvēki otrā somati tipa stāvokli ir tie paši vientuļnieki, kuri dzivo 300, 400, 1000 un 2000 gadu.
Ja cilvēks ieiet pirmā tipa somati stāvokli, tad noticēt viņa it kā pārakmeņotā ķermeņa bezgalīgi ilgajai dzīvei vēl var. Taču noticēt tam, ka cilvēks otrā tipa somati stāvoklī, kurš sadzīvē ne ar ko īpašu neatšķiras no parastiem ļaudim, var nodzīvot simtiem un tūkstošiem gadu, saglabājot jaunību, ir diezgan grūti.
Gn tomēr ir ne mazums liecību, ka ir otrā somati tipa cilvēki. Piemēram, maskavietis Pečurovs, kurš Nepālā nodzīvojis vairāk nekā trīs gadus, vēstulē stāsta par vairākiem vientuļniekiem, kuri, kā apgalvo vietējie iedzivotāji, dzivo 100, 200, 300 un vairāk gadu. Vēstules autors bijis pārsteigts, ka šiem vientuļniekiem arī kalnu aukstumā nav nepieciešams silts apģērbs. Viņam īpaši prātā palikusi kāda sieviete - adepte, kurai pēc skata varējis dot gadus 35. Viņa mitinājusies zvanu tornī, lielāko laika daļu vadījusi, sēdēdama Būdas pozā uz tiģera ādas. Ēdusi reti un arī tad tikai veģetāru barību, bet noteikti lietojusi somas augu. Pēc vietējo liecibām, viņai bijis vairāk nekā 300 gadu.
Adepta piemērs acīmredzot ir arī slavenais Babadžijs, par kuru Indijā stāsta, ka viņam ir 1700 gadu, lai gan pēc izskata diezin vai vairāk par 17.
Starp adeptiem vērojamas pārejas no otrā somati tipa uz pirmo, un otrādi. Ari cilvēks, par kuru stāstits šīs grāmatas trešajā daļā (10. nodaļā), nodzīvojis 300 gadu, sākotnēji galvenokārt
piekopis šīszemes dzīvi, tikai dažkārt dodamies uz alu, lai ieietu somati, bet vēlāk lielāko laika daļu pavadījis alā somati stāvokli.
Cin laikam jau arī adeptus var uzskatīt par savdabīgu Cilvēces genofonda sastāvdaļu. Visnotaļ iespējams, ka viņi iznāk no Cilvēces genofonda, kādu laiku padzivo starp cilvēkiem, bet tad atkal no jauna aiziet alās, saplūstot ar Genofondu.
Kāda ir adeptu nozime? Viņus diezin vai var uzskatit par praviešiem, jo viņu ietekme uz cilvēci nav tik liela. Kā adepti tiek minēti tikai mūsu civilizācijas ļaudis. Par cilvēkiem, kuri izskatītos pēc atlantiem un lemūriešiem, ziņu nav. Var pieņemt, ka adeptu uzdevums ir nodrošināt sasaisti starp Cilvēces genofondu un cilvēci, kas mit uz Zemes.
Neliela atk āpe: dažas pārdomas par adeptiem, ilgdzīvošanu un vēzi
Fakts, ka pirmais un otrais somati tips savstarpēji var pāriet no viena stāvokļa otrā, liecina, ka abos gadījumos ilgdzīvošanas mehānisms ir ļoti lidzīgs. Acimredzot nozīme ir ne tikai vielmaiņas apturēšanai, kad ķermenis kļūst ciets un nekustigs kā akmens, bet arī cilvēka biolauka ipašajam stāvoklim, kad palēninās ķermeņa novecošanās procesi. Zinātnē ir noskaidrots, ka cilvēka organisma šūnām piemīt stingri noteikts dzīvības cikls. Tāpēc ir grūti iztēloties, ka organisma šūnu dzīvības cikls daudzkārt palielinātos. Kā to izskaidrot?
Iepriekš jau stāstijām, ka mūsu transplantācijas materiāls alloplants stimulē cilvēka audu reģenerāciju, bet augošo šūnu biolauks spēj nomākt patoloģisko reģenerāciju (vēzi) un izraisīt slimo šūnu funkciju normalizēšanos.
Es domāju, ka līdzīgs mehānisms ir adeptu ilgdzīvošanas noslēpuma pamatā. Proti, ar meditāciju adepts iegūst tādu sava biolauka stāvokli, ka ari tas nomāc patoloģisko reģenerāciju (vēzi), normalizē slimo šūnu funkcijas un stimulē organisma normālo šūnu atjaunošanos. Citiem vārdiem sakot, adeptu ilgdzīvošanas noslēpums nav vis šūnu dzivibas cikla paildzināšanā, bet savu laiku nodzīvojušo šūnu nomaiņā pret jaunām, kas novērš to pārveidošanos par vēža šūnām.
Ir zināms, ka viens no galvenajiem padzīvojušu ļaužu nāves cēloņiem ir vēzis, kad savu dzivibas ciklu nodzīvojušās šūnas patoloģiski pārveidojas. Ja ar biolauka palīdzību aptur veco šūnu patoloģisko pārveidošanos un stimulē normālo šūnu reģenerāciju, savu laiku nodzīvojušās šūnas nomainot ar jaunām, tad iespējams panākt gandrīz nemitīgu cilvēka organisma atjaunošanos, simtiem un tūkstošiem gadu saglabājot jaunibu un veselibu.
Tomēr ir ari noskaidrots, ka augsti diferencētām šūnām (smadzeņu šūnām, tīklenei, sirds muskuļiem u.c.) nepiemīt reģenerācijas spējas un tās organismā funkcionē tikai savu noteikto dzīvības ciklu. Vai tā ir? Pēdējo gadu pētijumi liecina (La Vail, Factorouich, 1991), ka pat augsti diferencētas šūnas, piemēram, tīklenes šūnas, uzrāda reģenerācijas spējas tā dēvēto fibroplastu augšanas faktora ietekmē. Tos izstrādā reģenerējošās šūnas. Reģenerējošās (augošās) šūnas! No tā izriet - ja tiek aizsākts kaut kādu šūnu reģenerācijas process, tad uz ķīmisko aģentu (augšanas faktora) rēķina tiek izraisita citu šūnu reģenerācija, un tas attiecas ari uz augsti diferencētām šūnām.
Ja ir iespējama ķermeņa augsti diferencētu šūnu reģenerācija, tad ir iespējama ari cilvēka organisma šūnu nemitīga atjaunošanās. Bet tas ir ceļš uz ilgdzīvošanu un mūžīgo jaunību.
Kā iedarbināt organisma nemitīgas atjaunošanās sistēmu? Adepti to izdara, meditatīvi iedarbojoties uz savu biolauku. Vai tc var panākt ari parasti cilvēki? Acimredzot zinātnei driz būs pa spēkam ari tas. Bet pagaidām zināmas perspektīvas sola alloplanta ievadīšana organisma akupunktūras vietās. Organisma normālo šūnu reģenerācijas stimulēšanai pozitivi jāiedarbojas uz cilvēka biolauku un jāizraisa šūnu atjaunošanās. Perspektīva ir ari organisma apstarošana ar jaunu, augošu organismu vai augu biolauku. Eksperimenti jau notiek.
Kādas alas ir piemērotas somati? P. Nilajams (1993), stāstot par Gufa ašramu, uzsver, ka somati alai jābūt sausai. Svami Darams apgalvoja, ka somati alas atrodas augstu kalnos uz snie- gāju robežas, kur parasti ir ļoti tirs gaiss. Bonpo lama teica, ka somati alas ir svešām acim apslēptas.
Pasaulē ir ļoti daudz alu. Taču dažas alu grupas ir sevišķi piemērotas somati. Marats Fathlislamovs noskaidroja, ka Indijā Badrinatas pilsētas apvidū ir jogu alu zeme. Netālu no šis vietas atrodas Višnu pēda - milzīgas plakanas cilvēka pēdas nospiedums.
Lobsangs Rampa raksta, ka somati alas galvenokārt lokalizētas Tibetā, Himalajos, Ēģiptē, Dienvidamerikā un kādā Sibīrijas vietā. Viņš arī stāsta, ka daudzi tempļi ir uzcelti tieši virs somati alām.
Ir atrasts ne mazums liecību, ka arī piramidas ir Cilvēces genofonda lokalizācijas vietas. Par to stāstīja indiešu svami un tibetiešu lamas. Helēna Blavatska raksta, ka trešās, ceturtās un piektās rases adepti atrodas zemzemes mitekļos zem piramīd- veida celtnēm.
Pētījumos ar ultraskaņu noskaidrots, ka zem piramīdām patiešām ir tukšums. Vai piramīdas būtu Cilvēces genofonda atrašanās vietu norādes? Pilnigi noliegt to nevar. Vismaz hipotēze par piramīdām - Cilvēces genofonda glabātavām - ir drizāk pieņemama nekā pašlaik pastāvošie skaidrojumi par piramidām kā astronomiskiem veidojumiem vai faraonu kapličām. Piemēram, Heopsa piramidas monumentālums šokē; tādas celtnes veidošana no 50 tonnu smagiem blokiem mūsdienu celtniecības tehnikai nav pa spēkam. Celtnes monumentalitātei jāatbilst tās celtniecības mērķu diženumam, un kas var būt diženāks par Cilvēces genofondu!
Helēna Blavatska raksta, ka ēģiptiešu piramīdas tika uzceltas pirms 75-80 tūkstošiem gadu, nevis pirms četriem pieciem tūkstošiem gadu (pēc radiooglekļa analīžu datiem). Ja ticam Blavatskas teiktajam, visticamāk Ēģiptes piramīdas cēluši Platona salas atlanti, izmantojot celtniecībā psihoenerģētisko tehniku (atcerēsimies, Mostradams raksta, ka atlanti cēluši piramīdas, apzināti iedarbojoties uz gravitāciju ar trešās acs starpniecibu). Platona salas atlantiem, kā zināms, bijuši cieši kontakti ar ēģiptiešu civilizāciju.
Pēc Platona salas atlantu bojāejas pirms 11 000 gadu (Tifona komēta), mistērijām un okultajām zinibām (pēc Helēnas Blavatskas) tika uzklāts dziļa noslēpuma plīvurs. Vai to var interpretēt kā Cilvēces genofonda slepenošanu, ko izraisija cilvēces kritiskais stāvoklis pēc kosmiskās katastrofas? Pilnigi noliegt to nevar.
Šajā sakarībā Ēģiptes faraona mūmijas novietošana piramīdas iekšienē, kur tomēr var samērā viegli iekļūt, varēja būt viens no slepenošanas elementiem, kas atvirza uzmanību no galvenā noslēpuma, ko izvieto zem piramīdas.
Mēs varam pieņemt, ka Platona salas atlanti, kuri novēroja planētu un komētu kustibu, izsenis paredzēja savas bojāejas iespēju kosmiskas kataklizmas rezultātā. Tāpēc viņi laikus sāka veidot monumentālas celtnes (piramidas) ar pazemes tempļiem, kurp devās viņu civilizācijas pārstāvji, ieejot somati stāvoklī. No teiktā varam secināt, ka zem piramidām (ēģiptiešu un droši vien arī meksikāņu) var atrast Platona salas atlantus somati stāvoklī (t.i., pēdējos atlantus uz Zemes, kuri paglābās no pasaules plūdiem).
Taču šim pieņēmumam ir kāda vāja vieta - ieejas pazemes tempļos ir cieši noslēgtas un atrodas dziļi zem zemes. Kā atlanti no turienes izkļūs? Atbildot uz šo jautājumu, jāatceras lamu vārdi par iepriekšējo civilizāciju pārstāvjiem: "Akmens viņiem nav šķērslis!" (Jn patiešām, psihoenerģētiskā iedarbība uz gravitāciju (atcerieties, kā saskaņā ar Nostradamu tika celtas piramidas) var pārsteidzošā veidā atklāt izejas uz zemes virsmu.
Vai ēģiptiešu faraons bija miris? Bet varbūt viņš atradās somati? Šo pieņēmumu pilnibā noraidīt nevar kaut vai tāpēc, ka pēc izņemšanas no kapenēm un novietošanas muzejā faraona mūmija sāka sairt. Ja pieņemam, ka pirms izņemšanas no kapenēm ēģiptiešu faraons atradās somati, tad temperatūras režīma mērījumi (t.i., +4°C temperatūras nomaiņa pret istabas temperatūru) varēja izraisīt somati stāvokļa destabilizēšanos un fiziskā ķermeņa bojāeju.
Nevar noliegt ari citu pieņēmumu - senie ēģiptieši somati stāvokli mēģināja sasniegt ar mākslīgiem paņēmieniem. Par somati viņi zināja no kaimiņiem - Platona salas atlantiem, un zināja, kāda ir piramidu nozime. Taču dziļa somati stāvokļa sasniegšana viņiem, iespējams, bija problemātiska. Cenzdamies ieiet somati māksligā ceļā (ar ķīmisku vielu palidzību u.c.), viņi ticēja, ka faraoni atdzīvosies. Tāpēc ari tiem blakus novietoja sadzīves priekšmetus un dārglietas.
Protams, mēs nevaram noliegt pašlaik pastāvošo uzskatu, ka mirušo faraonu ķermeņi tika balzamēti, lai gan šis noslēpums joprojām nav atklāts.
Kurš no pieņēmumiem ir pareizs? Atbildēt uz šo jautājumu ir grūti. Šim nolūkam būtu papildus jāpēta piramīdas un faraonu mūmijas no somati koncepcijas viedokļa.
Taču neatkarīgi no pētījumu rezultātiem ir skaidrs, ka pret piramidām un līdzīgiem senatnes pieminekļiem jāizturas ļoti saudzīgi. Vācu zinātnieks Rūdolfs Hantenbrinks vienā no Heopsa piramīdas šaurajām ejām palaida minitanketi, kurā atradās vi- deosistēma. Tankete izbrauca pa eju un nokļuva līdz akmens durvīm, aiz kurām, pēc zinātnieka domām, iespējama dzīvība. Šobrīd viņš grasās aprīkot tanketi ar kaujas lāzeru, lai durvīs izgrieztu atveri un nokļūtu tālāk. Bet ja nu aiz durvīm atrodas iepriekšējās civilizācijas cilvēks somati stāvoklī? Psihoenerģē- tiskā barjera uz kaujas lāzeru diezin vai iedarbosies, bet somati tiks destabilizēts.
Mūsu ziņkārība nav šādas maksas vērta! Senais cilvēks iegāja somati un šādi aizvadīja tūkstošiem vai miljoniem gadu nejau mūsu ziņkārības apmierināšanai. Zinātniskā zinātkāre ir progresa virzītāja, taču zinātnieks nav Dievs, lai atļautos ar raupju, mehānisku roku sagrābt dievišķu radījumu. Jo senais cilvēks somati stāvoklī iegāja, dižena mērķa vadīts - kļūt par Cilvēces genofonda pārstāvi.
Frišanti Nilajams ("Satja Sai un Nara Nirajana Gufa ašrams", 1993, 17. Ipp.) raksta par to, kā alā notiek ieiešana somati un iziešana no tā. Turklāt viņš uzsver, ka 18 somati pavadītās dienas šķitušas kā 48 minūtes.
Ar vienkāršu aritmētisku darbību var aprēķināt, cik reižu ātrāk rit laiks somati. Proti, 717 reižu ātrāk par parasto laika plūdumu. Iespējams, ka tik straujā laikā arī dzīvo Tā Pasaule.
Diezgan sīku atbildi uz šo jautājumu sniedz Lobsangs Rampa ("Trešā acs", 1992, 192.-194. Ipp.), kurš, būdams Izredzētais, pats spēja ieiet somati.
Autors stāsta, kā lamas viņu ieveduši alā, kas atradusies zem tempļa, un pavadījuši slepenajās alas ejās. Lamas viņam parā- dijuši trīs milzīgus cilvēku ķermeņus (divus viriešus un vienu sievieti); sieviete bijusi augumā pāri par trim metriem, virieši - ap pieciem metriem. Viņi bijuši neparasta izskata. Viņus nevarēts uzskatit par mirušiem - šķitis, ka tie guļ.
- Skaties, mans dēls, - teica viens no abatiem, - viņi mūsu zemē (Tibetā - E. M.) dzivoja, kad šeit vēl nebija kalnu, kad jūra apskaloja krastus un citas zvaigznes mirdzēja pie debesim.
Tālāk Lobsangs Rampa stāsta, kā viņš ieiet somati.
- Es sāku respiratoras kustibas, kā mani mācīja vairākus gadus. Klusums un tumsa nomāca. Tas bija ists kapa klusums. Piepeši ķermenis pastiepās, muskuļi saspringa. Nejutigie locekļi sāka salt. Bija tāda sajūta, ka es mirstu 100 metru dziļumā no zemes virsmas. Briesmigs trieciens skāra ķermeni no iekšienes, un es sāku smakt. Izdzirdu briesmīgu troksni un krakšķēšanu.
Palēnām visu pārklāja savāda gaišzila gaisma. Sapratu, ka es planēju virs sava fiziskā ķermeņa. Mani cēla augšup kā dūmu mutuli. No mana ķermeņa dzilēm stiepās gaišzili sudrabota saite, tā vibrēja gluži kā dzīva un spoži mirdzēja.
Es lūkojos uz savu nekustīgo ķermeni, kas gulēja netālu no gigantu ķermeņiem. Pamazām sadzirdēju jūras šalkoņu un viļņu čalas, kad tie pieskārās krastam. Atskanēja balsis, un es ieraudzīju jautru iedegušu ļaužu grupu. Giganti! Visi kā viens tie bija giganti!
Pēc kāda laika šie tēli apmiglojās un izzuda. Mani pārņēma nepatīkamas sajūtas un kļuva tik auksti, ka atcerējos - es taču guļu uz akmens grīdas. Manas smadzenes drudžaini sāka strādāt. Kad piecēlos, sajutu, ka atmiruši visi locekļi. No vārguma es šūpojos. Aiz bada tik tikko nezaudēju samaņu.
"Trīs diennaktis tu gulēji uz šīs grīdas, - teica abats…"
Manuprāt, komentāri ir lieki.
Cilv ēces genofonds - dzīvības mūžīguma spilgtākā izpausme uz Zemes
Apkopojot iegūtos faktus un atziņas par Cilvēces genofondu, gribas teikt, ka pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir neticami sarežģīta. Mēs pat īpaši nedomājam par to, ka visa dzīvība uz Zemes ir ģeniāli izkārtota un veidota kā noteikta sistēma ar drošības posmiem, stabilitātes rezervēm un pakāpeniskas attistības iespējām. To paveikusi Augstākā Saprāta diženā roka.
Sākotnēji mūsu prāti nekādi neņēma pretī to, ka zemzemē pastāv Cilvēces genofonds - tas likās pārāk neticami. Bet ar laiku, kad uzkrājās vairāk ziņu un mēs tās sākām apkopot, Cilvēces genofonda pastāvēšana un funkcionēšana mums kļuva tik pašsaprotama, ka pat atļāvāmies analizēt, nevis akli pielūgt veiksmīgos un neveiksmīgos praviešus, kuri no tā nākuši. Tāpēc gan mūsu cieņa pret praviešiem un viņu mācībām nekļuva mazāka - guži pretēji, mēs vēl krasāk izjutām Dieva diženumu, kurš Cilvēces genofondu radījis kā zināšanu glabātavu un dzīvības mūžīguma garantiju uz Zemes.
Taču uz Zemes ir vēl kāds dzīvības posms, kas cieši saistīts ar Cilvēces genofondu un kura noslēpumu centušās atminēt daudzas cilvēku paaudzes. Tā ir Sambala.