Vārdu "Šambaia" zina lielākā daļa cilvēku. Ar to parasti saprot kaut ko ļoti noslēpumainu, taču visbiežāk cilvēkiem nav ne jausmas, kas isti ar to domāts. Vārdu "Aharti" nezina gandriz neviens, un tikai Tibetas seno laiku vēstures speciālisti var atbildēt, ka noslēpumainā "Aharti" pastāv uz pasaules vienlaikus ar "Šambalu".
Vairs isti pat neatceros, kad pirmo reizi dzirdēju vārdu "Šambaia", bet laikam jau tas notika studenta gados, runājoties ar puišiem - tūristiem, kuri bija atgriezušies no Altaja. Vēlāk, kad ari pats nokļuvu Altajā, uz klintim, kas atradās pie tūristu takām, redzēju uzrakstus "Šambaia", kā ari sastapu vientuļniekus vai nelielas savādu ļaužu grupas, kuri meklēja noslēpumaino Šambalas zemi. Es iztaujāju šos man neizprotamās psihes ļaudis par miklaino Šambalu, taču neviens no viņiem neko saprātīgu neatbildēja. Viņi visi tikai teica, ka iet pa dižā krievu zinātnieka Nikolaja Rēriha pēdām, kurš arī meklējis Šambalu. Atceros arī, kā viens no šīspasaules nošķīries puisis teica:
- Pēc pareģojumiem, Šambalas zemi atradīs XX gadsimta beigās. Laikam jau pareģojums ir pareizs - mēs neatradām.
Man, aizrautīgam sporta tūristam, šie Šambalas pētnieki nez kāpēc nepatika. Viņi gāja barā, neievēroja pārgājiena disciplīnu, nezināja pāreju šķērsošanas paņēmienus, lūdza aizdot cukuru un sāli, kas viņiem bija beidzies, utt. Tolaik man ne prātā nenāca, ka arī es reiz kļūšu par Šambalas pētnieku.
Par Nikolaju Rērihu, protams, jau biju dzirdējis sen, un, tā kā man piemita ceļotāja gars, es viņu ļoti cienīju. Manī mājoja balta skaudība par Nikolaja Rēriha spēju novadīt tik sarežģītas ekspedīcijas tik eksotiskos reģionos kā Tibeta un Himalaji, un es lepojos, ka viņš ir mūsu tautietis. Dzimis noslēgtā komunisma valstī, es iztēlē ārzemju ceļojumus iedomājos kā kaut ko pasakainu un neīstenojamu, un Nikolajs Rērihs manās domās arvien vairāk un vairāk sāka līdzināties elkam.
Vairākkārt es ķēros pie Rēriha grāmatām, taču ikreiz tās atliku malā, jo nespēju neko saprast. Manas smadzenes nespēja uztvert spriedumus par tīru dvēseli un Šambalu, bet Tibetas kalnu ceļojumu sportisko elementu apraksti, kas manai sirdij bija tik tuvi, viņa grāmatās aizņēma pavisam nelielu daļu.
Kad par manu nodarbošanos kļuva oftalmoģeometrija, es, protams, pat neiedomājos, ka šī sausā, matemātiskā zinātne reiz mani atkal aizvedis pie Nikolaja Rēriha un Šambalas. Tibetiešu rases vidēji statistiskās acis atsauca atmiņā pārgājienus uz Al- taju un tos savādā izskata ļaudis, kuri meklēja Šambalu. Es vēlreiz paņēmu Nikolaja Rēriha grāmatas un sāku tās lasīt. Tomēr atkal gandrīz neko nesapratu - spriedumi par tīru dvēseli, uzsvars uz cilvēka pozitīvajām jūtām (mīlestību, sirdsapziņu), negatīvisma (alkatība, egoisms) noliegums, leģendas par augstākām būtnēm, kuras var parādīties un izzust, mājieni par zemzemes dzīvi utt. Dvēseles dziļumos es apzinājos, ka Rērihs ir ģeniāls, tāpēc ticēju viņam un tam, ko viņš rakstīja. Es jutu, ka Rēriham bija kaut kādas citas zināšanas, kuru kontekstā viņa alegoriskās un sarežģītās domas ir saprotamas. Es jutu, ka Rērihs raksta par cilvēces lielāko noslēpumu, ko mums nav dots atklāt, bet ir ļauts mazliet pavērt priekškaru, lai izprastu dvēseles miklas, uz kurām dibinās pasaule.
(Jn tikai ekspedicijas laikā Indijā, Nepālā un Tibetā, kad pētnieka gars mums lika izprast lamu, guru un svami psiholoģiju, mēs aptvērām, ka tās zināšanas, ko viņi ir apguvuši, dod Rēriha un daudzu citu noslēpumu, to vidū arī Šambalas, izpratnes atslēgas. Pēc ekspedicijas Rēriha augstās frāzes man kļuva daudz materiālākas un saprotamākas. Piemēram, tas, ka tikai ar tīru dvēseli (t.i., bez negativās psihiskās enerģijas) var sasniegt somati stāvokli, ļāva apjēgt daudz ko: mūžigo dzivību, dzīvību aizsargājošās sistēmas esamību uz Zemes u.c. Mēs sākām saprast, ka mums gandrīz nezināmajā psihiskās enerģijas pasaulē ir savi likumi un principi, ka līdz mums, parastajiem ļaudim, nonāk tikai šo likumu atskaņas, ka, zinot šos likumus, var izprast daudzas miklas un pat (zināmā mērā!) Šambalas noslēpumu.
Analizējot literatūru nu jau no jaunajām, pēcekspedīcijas pozīcijām, es sapratu, ka Šambalas noslēpums intensīvi pētits agrāk un… šie pētījumi netieši kļuvuši par cēloni vienai no lielākajām cilvēces traģēdijām - Otrajam pasaules karam.
Literatūrā var atrast ne mazumu liecibu, ka seno Austrumu mistika fatāli nozīmīgi ietekmējusi Ādolfa Hitlera psihes veidošanos. Pēc vairāku vēsturnieku ziņām, kuru vidū ir arī Povels un Beržjē (Francija), Vācijā pēc Pirmā pasaules ke.ra sāka izplatīties dažādi strāvojumi, kā ari veidojās biedribas, kuras pamatojās uz senām tibetiešu leģendām par iepriekšējām civilizācijām un Šambalas zemi.
Bijušais Dancigas senāta priekšsēdētājs Raušnings rakstījis: "Patiesībā katrs vācietis ar vienu kāju stāv Atlantīdā. Viņš tur meklē labāku likteni un labāku mantojumu."
1933. gadā Berlīnē tika nodibināta slepena organizācija - Vrila biedrība. Vrils! Uzskatīja, ka vrils ir kāda grandioza enerģija, kas piepilda Visumu un ir cilvēka dievišķuma mērs. Kas valdīs pār vrilu, valdis pār savu ķermeni, citiem cilvēkiem un visu pasauli. Šīs biedrības biedri ticēja, ka pār vrilu valdījuši pārcilvēki - giganti, kuri pašlaik slēpjas dziļās alās, un šajās Himalaju slēptuvēs tos klāj zelta apvalks. Šie pārcilvēki drīz parādīsies, lai valdītu pār cilvēci. Pasaule pārmainīsies, kad no zemzemes iznāks tās valdnieki. Ja laikus tam nesagatavosies un nenoslēgs vienošanos - bet, lai to izdarītu, ir jākļūst tādiem pašiem kā viņi -, tad visi kopā ar parastajiem ļaudīm kļūs par vergiem, mēslojumu, uz kura plauks Jaunais laiks.
Vrila biedrībai izrādījās diezgan liela ietekme uz Hitlera pasaules uzskata veidošanos. Bet vēl lielāka ietekme uz Hitleru bija vācu zinātniekam Hansam Horbigeram un viņa kosmiskā ledus teorijai.
Horbigers uzskatīja, ka pirms mums dzīvojuši cilvēki-dievi, cilvēki-giganti, darbībā un varenībā pasakainas civilizācijas, un tā bijis tūkstošiem, ja pat ne miljoniem gadu. Gigantiem piederēja vergi. Gigantu civilizācija aizgāja bojā plūdos. Reiz ari mūsu civilizācija, izturot kolosālas katastrofas un mutācijas, kļūs tikpat varena kā tās tālie senči. Viss Kosmosā ir pakļauts cikliskuma likumam, periodiski cilvēku dzimums tiek glābts vai sodīts. Horbigers uzskatīja: lai cilvēci izglābtu, vara jānodod visspēcīgāko un norūdītāko rokās, bet tāda, viņaprāt, ir āriešu rase, kuras ziemeļu senči bija kļuvuši spēcigi ledājos un sniegos.
Hitlers pirms nākšanas pie varas bieži kontaktējās ar kādu tibetiešu lamu, kurš dzīvoja Berlīnē. Šo lamu dēvēja par cilvēku zaļajos cimdos. Izredzētie viņu sauca par Aharti karalistes atslēgu turētāju.
Aharti vāciski skan kā Azhard. Ar noslēpumaino Aharti karalisti saistīta varena garīgā organizācija - Fulē biedrība. To dibināja vācu zinātnieki Ekards un Haushofers, kuri ari stipri ietekmēja Hitlera psiholoģijas veidošanos. Fulē biedribas pamatā bija sena leģenda, kas vēsta par to, ka pirms trīsdesmit četrdesmit gadsimtiem Gobi tuksneša apvidū uzplauka augsta civilizācija. Gobi katastrofas laikā neaizgāja bojā visi šīs augstās civilizācijas ļaudis. Dzīvajos palikušie devās uz Himalaju alām un tur sadalījās divās daļās. Vieni savu centru nosauca par Aharti (slēptā labestības vieta), nodevās apcerēm un nejaucās zemes notikumos. Otrie nodibināja Šambalas valsti (varenības un varmācības centrs, kas valda pār tautām un stihijām), un tā ir neaptveramu spēku glabātava, kas pieejami tikai noslēpumā iesvētītajiem.
Vēl cita augstās Gobi civilizācijas ļaužu daļa, kas pēc katastrofas bija palikusi dzīva, pārcēlās uz Eiropas ziemeļiem un Kaukāzu. Šie emigranti no Gobi arī ir galvenā āriešu rases sakne. Tāpēc tieši āriešu rases var noslēgt savienibu ar Aharti un Šambalu un iegūt varu pār senatnes spēkiem. Bet tālab jāiekaro Austrumeiropa, Kaukāzs, Pamirs, Tibetā un Gobi. Tibetā un Gobi ir šā reģiona sirds. Tās valdnieks valda pār visu planētu, tam piemit Šambalas spēks.
Pēc Hitlera pavēles Vācijā tika nodibināts speciāls institūts senču mantojuma pētišanai "Ahnenerbe", kura lidzstrādnieki vadija ekspedicijas uz Tibetu, meklējot Šambalu un Aharti.
No visām šim idejām Hitlers izveidoja maģiskā sociālisma teoriju. Pēc šis teorijas, ik pēc 700 gadiem cilvēki nokļūst jaunā pakāpē, šajā procesā transformējoties. Transformācija notiek cīņā, bet cīņas priekšvēstnesis ir Dieva Dēlu ierašanās. Kad parādās giganti-magi, notiek raditā pārskatīšana, proti, cilvēku vidū sākas pamatīgas mutācijas, lai izveidotu jaunu, progresivu rasi vecās, izzūdošās vietā. Šai rasei būs jāapzinās Šambalas spēks.
No tā Hitlers šaušalīgi secina: ir izredzēto rase (ārieši), kuras aicinājums ir turpināt nākamo ciklu. Šis rases liktenis ir epopeja augstāko nezināmo vadibā. Pārējie ļaudis - zemākās rases - ir tikai ārēji lidzīgi cilvēkiem, viņi no āriešiem ir pat vairāk atpalikuši nekā dzivnieki. Tāpēc dažu rasu iznicināšana (čigāni, ebreji, nēģeri u.c.) nevar būt noziegums pret cilvēci.
Pēc hitleriešu sakāves pie Volgas Gebelss rakstija: "Saprotiet! Pati Ideja, pati Visuma izpratne cieš sakāvi…" Sākot ar 1943. gadu, Hitlers turpināja bezjēdzigu pašnāvniecisku karu. Kāpēc? Nacistu vadoņi gaidīja plūdus, ko bija pareģojis Horbigers. Hitlers gaidīja dievu tiesu, gaidija cilvēka-maga ierašanos. Notiks tas, kas neizdevās cilvēku spēkiem! Lai izraisītu debesu atriebību, Hitlers pavēlēja applūdināt Berlīnes metro, kurā aizgāja bojā 300 000 vāciešu.
Kādā no starptautiskajiem kongresiem man izdevās noskatīties amerikāņu videofilmu, kurā tika sniegtas liecības par hitleriešu zinātniski izstrādātajiem lidaparātiem, kas atgādināja lidojošos šķīvīšus. Divas sievietes-kontaktētājas (viena - dienvid- slāviete, otra - vāciete) nodeva Hitleram rasējumus un iepriekšējo civilizāciju lidaparātu darbības aprakstus. Pēc filmas var noprast, ka vācu zinātniekiem patiešām izdevās šos lidaparātus uzbūvēt un ar tiem varēja lidot. Taču darbu pabeigt līdz galam neizdevās - karš tika zaudēts.
Runājot par Hitlera un viņa līdzgaitnieku maģisko sociālismu, rodas divi secinājumi.
Pirmkārt, hitlerieši neizprata vienkāršu postulātu: labais - tā ir radīšana, ļaunais - graušana. Jau iepriekšējo civilizāciju pastāvēšanas laikā globālas katastrofas gadījumam tika izveidots Cilvēces genofonds, Šambala un Aharti. To radīšanas mērķis bija vienīgi cēli nodomi - saglabāt cilvēci uz Zemes un virzīt tās attīstību pa progresa ceļu. Reliģijas vai literatūras avotos nav nevienas norādes, ka cilvēkiem, kuri (pēc mūsu hipotēzes) iznākuši no Cilvēces genofonda, bijuši ļauni nodomi, piemēram, vienas nācijas iznīcināšana citas nācijas uzplaukuma vārdā u.tml. Viņi visi - vai tas būtu Bonpo Buda (Rāma), Gautama Buda, Jēzus vai kāds cits - rīkojās tikai ar pārliecināšanu un pamācīšanu, nevis ar varmācību. Šambalas spēki nekad neatvērsies ļaunumam, to sūtība ir labais. Gn pasaulē nav spēku, kas varētu valdit pār Šambalas spēkiem, jo Šambaia ir stiprāka par visu uz Zemes. Turklāt Dievs nekad nebūs ļaunuma sabiedrotais, jo Dievs ir labā iemiesojums.
Otrkārt, tas, kas notika ar Hitleru (tāpat kā ar Staļinu), rāda briesmas, kas rodas, nākot pie varas šizoida tipa cilvēkiem. Šiem evolūcijas upuriem piemit lieluma mānija un vēlme tīksmināties par dabas noslēpumainajām parādībām. Viņiem nepiemīt loģiskā domāšana, spēja skrupulozi analizēt atsevišķus faktus, toties raksturiga kāda viena fakta hipertrofēšana, it īpaši, ja tam piemit noslēpumaini mistiska ievirze. Pie varas esoši šizoidi ir bīstami. Šizoīds, kuram dota vara, spēj ap sevi sapulcināt līdzīgus šizoīdus, kuri sabiedrību vadīs pa nenormālu attīstības ceļu. Gn nenormālam attistibas ceļam noteikti būs skumjas beigas.
Ari pētot Šambalu, jāpiesargās no ļautiņiem ar šizoīdu psihi, kurus kā magnēts pievelk šis lielais dabas noslēpums.
Manuprāt, Šambalas un Aharti pastāvēšanas pamatā ir divi dabas fenomeni:
- materializācija un dematerializācija,
- Cilvēces genofonds.
Domas materializācija un vielas dematerializācija pirmajā brīdī šķiet kaut kas neticams un fantastisks. Jo patiešām, vai var noticēt galdiņ, klājies, uz kura, kolīdz iedomājies, uzrodas visādi labumi? Vai var ticēt tam, ka avatārs Sai Baba materializē gredzenus, pelnus, rīsu un citus priekšmetus, kas paši no sevis uzrodas tikai tāpēc, ka avatārs par tiem iedomājies?
Bet nu piemirsisim sadzīvisko priekšstatu, ka brīnumus taisa tikai burvju mākslinieki. Pārrunāsim šo tematu no filozofiskā viedokļa. Manuprāt, vairs neviens neapstrīd patiesību, ka bez fiziskās pasaules pastāv arī smalkā pasaule. Starp divām paralēli pastāvošām pasaulēm jābūt ari savstarpējai pārejai. Pastāv taču viļņveida enerģijas pāreja matērijā, un otrādi, turklāt jau no skolas laiku fizikas mēs zinām, ka 2 gammas = 1 elektrons.
Smalkajā, t.i., psihiskās enerģijas pasaulē (augstfrekvenču pasaulē) jābūt pārejām un savstarpējām saiknēm ar fizisko pasauli, tāpat kā viļņveida enerģija pāriet matērijā, un otrādi. Citiem vārdiem sakot, jāpastāv domas materializācijai un vielas dematerializācijai domās. Mūsdienu fiziķi nemitīgi uzsver, ka doma ir materiāla, un acīmredzot tā arī ir.
Tātad leģendām un pasakām, kas saglabājušās kopš sirmas senatnes, ir reāls pamats. Lielos vilcienos ņemot, cilvēkam nav pārāk raksturīgas neauglīgas fantāzijas - leģendas un pasakas viņam pačukst priekšā karmiskās, t.i., iepriekšējo mūžu atmiņas.
Turklāt gandrīz visās Austrumu grānhatās par jogiem un meditāciju minēts, ka cilvēka meditācijas augstākā forma ir tāda garīgās attīstības līmeņa sasniegšana, kad cilvēks spēj demate- rializēties un atkal materializēties. Tiesa, starp mūsdienu jogiem it kā šāda cilvēka nav. Taču laikam gan agrāk ir bijuši.
Austrumu literatūrā atrodamas daudzas liecības par senatnes cilvēkiem, kas domās spējuši telpā pārvietoties, kurp vēlas. Iespējams, ka tās ir fantāzijas. Taču iespējams arī tas, ka dema- terializējoties un materializējoties cilvēks nokļūst tajā vietā, par kuru ir iedomājies. Jo domas gaita īstenojas vienā mirklī.
Nikolajs Rērihs, atstāstot leģendas par Šambalu, min, ka apvidū pie tās ieejas var redzēt cilvēkus, kuri nez no kurienes uzrodas nepieejamās klintīs un tikpat noslēpumaini izzūd. Arī šajā gadījumā var runāt par mīklaino spēju dematerializēties un materializēties.
Bez dematerializācijas un materializācijas vēl viens dabas fenomens, kas ir Šambalas un Aharti pastāvēšanas pamatā, mūsuprāt, ir Cilvēces genofonds. (Jn nu mēģināsim aplūkot šo divu fenomenu savstarpējās attiecības Šambalas un Aharti hipotēzes aspektā.
Ja dematerializācijas un materializācijas fenomena pastāvēšanu uzskatām par pamatu, tad Cilvēces genofonda esamības nepieciešamība kļūst apstrīdama. Kāpēc saglabāt cilvēku ķermeņus somati stāvokli tūkstošiem un miljoniem gadu, ja tos var materializēt no smalkās pasaules?
Taču cilvēka ķermeņa radišanas reliģiskā koncepcija (sablīvējot garu) liecina, ka gara materializācijas process ir bijis ārkārtīgi sarežģīts un prasījis milzigu dabas evolūcijas darbu. Pēc fiziskā ķermeņa radišanas ar visiem tā gēnu aparāta darbibas principiem cilvēku atjaunošanai (bērna piedzimšanai) acīmredzot Tās Pasaules informatīvajos laukos uzkrājās pietiekami daudz informācijas par cilvēka ķermeņa uzbūvi un izveidojās tāds kā cilvēka organisma informatīvais kods, uz kura pamata kļuva iespējams pārcelt cilvēku no fiziskās pasaules uz smalko pasauli, un otrādi, t.i., dematerializēt un materializēt.
Mēs nezinām, kādi ir Tās Pasaules (Kopīgās informatīvās telpas) funkcionēšanas principi, bet pat šādā gadijumā loģiska ir doma, ka pēc informatīvās ietilpības apbrīnojamie Tās Pasaules torsionu lauki diezin vai spēj Tajā Pasaulē bezgalīgi ilgi nemainīgu saglabāt cilvēka ķermeņa informatīvo kodu (informāciju par katras šūnas uzbūvi, katru molekulu utt.). Tāpēc šī informatīvā koda saglabāšana dematerializētā stāvokli nevar būt bezgalīgi ilga un laiku pa laikam cilvēka ķermenim jāmaterializējas atpakaļ, lai nemitigi koriģētu informatīvo kodu Tajā Pasaulē.
Tas nosaka Cilvēces genofonda pastāvēšanas nepieciešamību fiziskajā pasaulē, kas spēj cilvēka informatīvā koda pamatus saglabāt pat globālas katastrofas gadijumā vai ja aizietu bojā visi cilvēki uz Zemes. Cilvēces genofonds ar dažādu civilizāciju pārstāvjiem somati stāvokli ir būtisks divu dzīvības formu - fiziskās un smalkās pasaules - pastāvēšanas nosacījums. Cilvēki somati stāvoklī ir tieši saistīti ar To Pasauli (viņus neietekmē SoHm princips), tāpēc atdzīvojoties viņiem jābūt spējīgākiem veikt sava fiziskā ķermeņa dematerializāciju un materializāciju nekā vienkāršam cilvēkam, kurš pakļauts SoHm principam. Cilvēces genofondā ir apvienoti visu Zemes civilizāciju garigi attīstītākie pārstāvji, kas ari nosaka viņu lielās spējas materializēt un dematerializēt savu fizisko ķermeni.
Jau teicām, ka cilvēka fiziskā ķermeņa dematerializācija noved pie milzīgas gara (kas, kā zināms, mīt uz Zemes kopā ar fizisko ķermeni) informatīvās pārslodzes, jo cilvēka garu it kā piepilda papildu informācija par visām fiziskā ķermeņa struktūrām. Tāpēc dematerializācija diezin vai iespējama bez citu, to vidū arī augstāko Tās Pasaules struktūru iesaistīšanās.
Tātad cilvēka ķermeņa dematerializācijas un materializācijas fenomens Augstākajam Saprātam (Tās Pasaules vadības centram) jākontrolē daudz vairāk par parastu gara ieiešanas procesu bērna ķermeni, tam piedzimstot. [12]
Bet kālab nepieciešama cilvēka ķermeņa dematerializācija un materializācija? Cilvēks somati stāvoklī ar savu dvēseli taču tik un tā ir saistīts ar To Pasauli un Augstāko Saprātu. (Jz šo jautājumu rodama tikai viena atbilde - dematerializācija un materializācija vajadzīga, lai varētu dzīvot zem zemes.
Atcerieties tibetiešu lamu izteikumu: "Akmens viņiem nav šķērslis!" Sākumā es domāju, ka šis izteikums attiecas uz iepriekšējo civilizāciju ļaužu spējām iedarboties uz gravitāciju, virzot psihisko enerģiju. Bet pēc tam arvien vairāk un vairāk pārliecinājos, ka ši frāze, visdrizāk, attiecas uz materializācijas un dematerializācijas fenomenu, kam akmens, grunts vai klintis nevar būt šķērslis. No teiktā varam secināt, ka dematerializācijas un materializācijas fenomenu ir radijusi daba, lai uz šīs planētas varētu pastāvēt zemzemes dzīve.
Kas ir zemzemes dzive? Pēc veiktajiem pētijumiem, jāteic, ka pazemes dzive pirmām kārtām ir Cilvēces genofonds. Droši vien zem zemes ir ļoti daudz tukšuma un telpas, kurai nav saskares ar virszemi. Droši vien daudzu alu ieejas ar gadiem aizbēruši noslīdējumi. Alu tempļiem zem piramidām (pēc Helēnas Blavatskas) nav izeju virszemē. Kā cilvēki somati izkļūs virszemē? Atbilde ir viena - dematerializācijas ceļā, kam seko cilvēka ķermeņa materializācija virszeme. Proti, tie it ka uzrodas no zila gaisa.
Acimredzot Cilvēces genofonds ietver ne tikai dažādu civilizāciju pārstāvjus somati stāvoklī, kuri atrodas alās ar izejām uz virszemi, bet arī cilvēkus somati stāvokli, kuri atrodas alās, kam šādu izeju nav.
Tāpat var pieņemt, ka ģeoloģisku kataklizmu gadijumā (tektonisko plākšņu nobīdes u.c.) cilvēka ķermeņa dematerializācija un materializācija ļauj īstenot somati esošo cilvēku pārvietošanu uz citu drošāku alu.
Domas materializācijas iespēja acīmredzot ļauj arī rūpēties, lai somati esošo cilvēku ķermeņi bojājumu gadijumā tiktu saremontēti, un nodrošina augstu to saglabāšanas limeni.
Tomēr literatūrā (to noskaidrojām ari sarunās ar lamām un svami) rodamas liecibas, ka zem zemes pastāv tehnogēna civilizācija. Sākotnēji man šķita, ka tā ir viena vieniga pasaciņa. Tomēr iepriekš izklāstītais lika visu apdomāt nopietnāk. Jo patiešām cilvēka ķermeņa dematerializācija var izrādīties paņēmiens, kā nokļūt pazemē, un otrādi. Ja to ņem par pamatu, kļūst skaidrs Nikolaja Rēriha vēstitais par cilvēkiem, kuri nez no kurienes uzradušies nepieejamās klintis un nez kā no turienes nozuduši. Šādā aspektā kļūst saprotami Izredzētā Visariona, lamu, guru, svami un jogu izteikumi, ka zem zemes mīt tehnogē- na civilizācija, kura dibinās uz senajām zināšanām, kurai ir aparāti un mašīnas, kas izstrādātas pēc citiem zinātniskajiem principiem nekā mūsējās.
Nepacietīgs lasītājs, kuram galvu sajaukuši spriedumi par cilvēka ķermeņa materializāciju un dematerializāciju, jau sen gaida atbildi uz jautājumu - kas tad galu galā ir Šambala un Aharti? Atbildi uz šo jautājumu veido divi smalkās un fiziskās pasaules attiecību iespējamie varianti, par kuriem runājām iepriekš. Proti:
1. variants.
Gars kā informatīvs psihiskās enerģijas sablīvējums ielido bērnā, kurš piedzimst saskaņā ar cilvēku ķermeņu veidošanās principiem (gēni u.c.) fiziskajā pasaulē, dzīvo kopā ar fizisko ķermeni, bet pēc fiziskā ķermeņa nāves atkal aizlido atpakaļ uz smalko pasauli, lai pēcāk atgrieztos jaunā fiziskā ķermenī.
2. variants.
Spēcīgs gars, atrazdamies smalkajā pasaulē, ilgā laika periodā (simtiem, tūkstošiem vai miljoniem gadu) saglabā saikni ar fizisko ķermeni, kas atrodas I vai II tipa somati stāvokli (akmens nekustīguma ķermenis vai aktivi adepti). Šādā gadījumā gars spēj pārveidot 1 tipa somati par II tipa somati, t.i., pārvērst ķermeņa akmens nekustīguma stāvokli funkcionāli aktīvā stāvoklī, un otrādi. Gars arī spēj izraisīt fiziskā ķermeņa dematerializāciju vai vēlāk tā materializāciju.
Pirmais smalkās un fiziskās pasaules attiecību variants ir raksturīgs parastajai šīszemes dzīvei, t.i., vienkāršajiem mirstīgajiem.
Otrais variants, kā mums šķiet, raksturīgs zemzemes (iespējams,
Šambala un Aharti
Pasaule ir sarežģītāka, nekā mēs domājam
ari zemūdens) dzivei, kad faktiski tiek panākta cilvēka nemirstība. Šādā variantā, mūsuprāt, dzīvo Šambala un Aharti.
Tādējādi Šambala un Aharti ir paralēlas dzivības sistēma uz Zemes, kura galvenokārt lokalizēta zem zemes (zem ūdens?), un tai raksturīga faktiska cilvēku nemirstība (akmens nekustīguma somati vai aktīvie adepti), spēja materializēt vai demateria- lizēt cilvēka ķermeni, kā ari pāreja no funkcionāli pasīva ķermeņa stāvokļa uz funkcionāli aktīvu, un otrādi.
Kādi cilvēki apdzīvo Šambalu un Aharti? Cenšoties uz šo jautājumu atbildēt no loģiskā viedokļa, salīdzināsim dzivības otro variantu uz Zemes ar iepriekšējo civilizāciju - lemūriešu un atlantu - dzīves aprakstiem (sk. iepriekš). Šis salīdzinājums rāda, ka iepriekšējo civilizāciju - atlantu un it īpaši vēlīno lemūriešu (lemūriešu-atlantu) - dzīves principi daudzējādā ziņā saskan ar dzīvības otro variantu, jo arī viņiem bija tieša pieeja Kopīgajai informatīvajai telpai (Tai Pasaulei), savu ķermeni viņi dziedināja ar iekšējo enerģiju, viņu tehnoloģiju pamatā bija smalkās pasaules enerģijas (psihiskā enerģija) utt. Vai lemūrieši un atlanti sasniedza nemirstību un spēju demateri- alizēties un materializēties? Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt, taču diezgan izplūdušas norādes šajā sakaribā literatūras avotos ir atrodamas. Visdrīzāk iespējams, ka tikai daži lemūriešu un atlantu indivīdi spēja sasniegt tamlīdzīgus stāvokļus. [13]
Taču pirmām kārtām uzkrītoši šķiet tas, ka iepriekšējo civilizāciju cilvēku dzīves un tehnoloģiju pamatā bija viņu daudz spēcīgākais gars. Dzīvības otrais variants (Šambala un Aharti) arī balstās uz spēcīga gara iespējām.
No šī salīdzinājuma varam secināt, ka Šambalu un Aharti apdzīvo iepriekšējās civilizācijas - lemūrieši un atlanti.
Kuriem no tiem (lemūriešiem vai atlantiem) Šambalā un Aharti ir galvenā nozime? Manuprāt, lemūriešiem, jo viņu civilizācija uz Zemes ir bijusi visattīstitākā.
Kā apliecinājumu teiktajam var minēt to, ka atlantu civilizācija sāka attistities tikai tad, kad viņiem pavērās seno zinibu avoti, kas nāca no lemūriešu civilizācijas. Turklāt lemūriešu civilizācijas bojāejas bridi kosmiskā kataklizmā) viņi, kā liecina literatūras avoti, neaizgāja bojā pilnīgi visi. Visnotaļ iespējams, ka visattīstītākie lemūrieši, liekot lietā cilvēka ķermeņa demateriali- zācijas un materializācijas fenomenu, devās pazemē, lai glābtos no katastrofas. Tur arī viņi, visticamāk, izveidoja Šambalu un Aharti.
Daudzi autori piemin Dievu Dēlus, kas ierodas nez no kurienes un nozīmīgos vēstures posmos vada cilvēces attīstību. Šādas liecības ir gan mūsu civilizācijas attīstības aprakstos (Bonpo Buda u.c.), gan atlantu civilizācijas aprakstos (sk. iepriekš). Var pieņemt, ka no Šambalas un Aharti periodiski iznāk lemūrieši, lai ietekmētu civilizācijas attistibu uz Zemes.
Vai atlanti ir sastopami Šambalā un Aharti? Ir zināms, ka atlantu civilizācija bija mazāk attīstīta nekā lemūriešu civilizācija. Un tomēr atlantu garigais līmenis bija pietiekami augsts, lai ļautu tiem ieiet dziļa somati stāvoklī. Mūsuprāt, atlanti arī ietilpst zemzemes dzives sistēmā, taču tajā atrodas galvenokārt pasivā akmens nekustīguma somati stāvokli. Atlanti, kā mums šķiet, mazākā mērā spēj istenot cilvēka ķermeņa dematerializācijas un materializācijas fenomenu, bet viņu stāvokli (pasivais somati, aktīvais somati, dematerializācija utt.) daudzējādā ziņā kontrolē lemūrieši. Atcerēsimies, ka lamas un īpašie cilvēki nemitīgi atgādināja par kaut kādu noslēpumainu "Viņu", kurš sniedz atļauju ieiešanai somati alā un izlemj visu, kas saistits ar Cilvēces genofonda zemzemes gabātavām. Iespējams, ka mīklainais "Viņš" ir Šambalas vai Aharti lemūrietis, kura misija ir kontrolēt šo Cilvēces genofonda daļu.
Vai Šambalas un Aharti sastāvā ir ari mūsu civilizācijas pārstāvji? Laikam jau ir, tikai vienigi akmens nekustīguma somati stāvoklī, pakļauti lemūriešiem. Teiktajam par apliecinājumu varētu būt liecības par praviešiem, piemēram, Jēzu Kristu, kurš mācījies Tibetā, Šambalas valstibā. Iespējams arī, ka pravieši, kuri saskaņā ar mūsu pieņēmumu iznāk no somati alām, iegūst papildu zināšanas par tehnogēno Šambalas un Aharti zemzemes civilizāciju.
Mūsu hipotētiskie priekšstati par Šambalu un Aharti daudzējādā ziņā atbilst to dažu cilvēku liecībām, kurus var uzskatīt par Izredzētajiem. Piemēram, jau iepriekšminētais kāda krievu klostera garīdznieks teica, ka Šambala un Aharti sevī iekļauj dažādu civilizāciju ļaudis, apvienojot tos vienotā zemzemes valstibā. Šambalas un Aharti vadībā atrodas lemūrieši, kuru attīstības līmenis daudzējādā ziņā pārspēj atlantu un mūsu civilizācijas sasniegto. Atlanti salīdzinājumā ar lemūriešiem ir bērni, bet mūsu civilizācija atrodas vēl zemākā attīstības pakāpē. Tieši lemūrieši pilnībā valda pār smalkās pasaules enerģiju. Savulaik, pirms vairākiem miljoniem gadu, lemūrieši sasniedza tik augstu attīstības līmeni, ka briesmīgas dabas katastrofas laikā viņi varēja izglābt savu civilizāciju un pārcelties uz dzīvi zemzemē, kur mājo vēl joprojām. Lemūriešiem arī pašlaik zemzemē ir mūsu prātam neaptverami aparāti un mehānismi, kuru tehniskais līmenis ir ļoti augsts. Lemūrieši ir Cilvēces genofonda pamats un to sargā. Ļoti sen zemzemē lemūrieši sadalījās divās valstīs: Šambalā un Aharti. Aharti ir daudz labestīgāka nekā Šambala.
Gfietis Marats Fathlislamovs, kurš ir visnotaļ zinošs okultajā jomā, stāsta, ka pēdējos 30 000 gadu Augstākais Saprāts lemūriešiem pavēlējis no Cilvēces genofonda pāriet uz Šambalu un Aharti. Tur, zemzemē, viņi atrodas vai nu fiziskā, vai smalkā ķermeņa stāvoklī. Lemūrieši strādā zemzemē, viņiem ir savas tehnoloģijas, piemēram, lidojošie šķīvīši. Daļa lemūriešu atrodas somati stāvokli Cilvēces genofondā. Atlanti Cilvēces genofondā atrodas nepārtrauktā somati - viņi gaida X stundu, kad sāksies otrais zelta laikmets - Patiesibas laikmets, kurā cilvēkiem atklāsies senās zināšanas. Patiesības laikmetā atlanti arvien biežāk iznāks no somati, parādīsies uz Zemes un mūsu civilizācijas ļaudīm mācīs citus dzīves principus. Arī mūsu civilizācijas pārstāvji ir iegājuši somati un papildina Cilvēces genofondu.
Kādas tehnoloģijas lemūrieši lieto Šambalā un Aharti? Visas viņu tehnoloģijas pamatojas uz citu enerģētisko principu, kas mums pagaidām nav saprotams. Šambala un Aharti, visticamāk, izmanto smalkās pasaules enerģiju. Mūsuprāt, Šambalas un Aharti tehnoloģiju izpausme ir nezināmie lidojošie objekti - lidojošie šķīvīši.
NLO pastāvēšanu ir grūti apšaubīt - par tiem ir uzkrājies pārāk daudz liecību. Ir zināms, ka šie lidaparāti pārvietojas bez trokšņa, attīsta neaptveramu ātrumu, krasi maina lidojuma virzienu, sastingst virs zemes, uz tās nolaižas, pazūd zem ūdens un spēj negaidot te parādīties, te izzust. Ir ļoti daudz NLO veidu - no milzu izmēru gaisa kuģiem līdz nelieliem lidojošajiem šķivīšiem. Cilvēki ir sastapuši humanoīdus - milzīga auguma cilvēkveidīgas būtnes vai mazītiņus pundurus.
Un nu salidzināsim lemūriešu un atlantu lidaparātu (vimanu) aprakstus ar NLO aprakstiem. Pēc tām liecibām, ko esam atraduši literatūras avotos, seno lemūriešu un atlantu vimanām arī bija diskveida forma, viņi varēja sastinguši palikt virs zemes vai ūdens, krasi manīt lidojuma virzienu utt. Tātad starp mūsdienu NLO un senajām vimanām var atrast daudz analogu. No teiktā hipotētiski iespējams secināt, ka NLO ir radīti un mūsdienās joprojām tiek radīti Šambalā un Aharti pēc lemūriešu senās tehnoloģijas. Šambalas un Aharti lemūriešu tehnogēnā civilizācija acīmredzot nav pazaudējusi senās lidaparātu būves tehnoloģijas.
Kāpēc neviens no mūsdienu cilvēkiem nav varējis detalizēti izpētīt NLO? Kāpēc katru reizi NLO miklaini izzūd pašā pēdējā brīdi? Acīmredzot arī NLO spēj dematerializēties un materializēties. Pretējā gadījumā ir grūti izskaidrot NLO negaiditās nozušanas faktus, kā arī to, ka uz planētas Zemes virsmas nav atrastas lidojošo šķīvīšu bāzēšanās pazīmes. Jāpieņem, ka NLO būvēšana un bāzēšanās notiek pazemē Šambalā vai Aharti, bet iznākšana pasaulē vai nokļūšana atpakaļ pazemē notiek NLO dematerializācijas ceļā.
Uzskata, ka NLO ir kosmosa svešinieku lidaparāti. Taču ir jāatceras arī mūsu pieņēmums, ka NLO var uzskatit par tehno- gēnu Šambalas un Aharti sasniegumu.
Ja pamatojamies uz hipotēzi par lemūriešu tehnogēnās zemzemes civilizācijas pastāvēšanu, vietā ir ari jautājums par lemūriešu uzturu, jo pazemē ir grūti ražot pārtikas produktus. Mūsu limenī šo tematu pārspriest ir sarežģīti. Taču var pieņemt, ka lemūrieši ir iemācījušies iegūt pārtikas produktus, materializējot domu. To apliecina kaut vai mūsdienu liecības par rīsu un citu pārtikas produktu materializācijas iespējamību, ko veic Satja Sai Baba un citi vientuļnieki Gufa ašramā u.c.
Ir dažas liecibas par ieeju Šambalā. Starp citu, Marats Fat- hlislamovs uzskata, ka tā atrodas kaut kur Indijas Himalajos un to aizsargā barjera, kas atgādina mirdzošu lodi. Visarions raksta, ka Šambalas ieejas apvidū (Himalajos) darbojas varens nezināmas enerģijas avots.
Iespējams, ka ieeja Šambalā pastāv, taču tai acimredzot nav noteicošas nozimes - spēja materializēties un dematerializēties ļauj iztikt arī bez īpašas ieejas pazemes mitekļos.
Literatūrā ir daudz rakstits par tā dēvēto Šambalas saimnieku. Gandriz visas reliģijas paredz Šambalas saimnieka parā- dišanos uz Zemes. Islāma avotos viņu dēvē par Imamu Mahdi, Bībelē ir runa par Kristus atgriešanos, budisti gaida Būdas
Maitreijas atgriešanos. Uzskata, ka Šambalas saimnieks būs liela auguma, bet viņa atnākšana būs saistīta ar Antikrista parādīšanos, kurš piedzims Eiropā un sevi sauks par dievu. Šambalas saimnieks propagandēs vispārēju Mīlestību un stāsies pretī Antikristam.
Grūti pateikt, kā būs. Taču, ja Šambalas saimnieks uz Zemes parādīsies, visticamāk, tas būs viens no Šambalas vai Aharti lemūriešiem. Nevar nepieļaut arī to, ka no Cilvēces genofonda var iznākt atlants vai mūsu civilizācijas cilvēks.
Apkopojot hipotēzi par Šambalu un Aharti, var teikt, lūk, ko. Šambala un Aharti - tā ir paralēlas zemzemes (zemūdens?) dzivibas sistēma uz Zemes, ko veido dažādu civilizāciju pārstāvji (lemūrieši, atlanti un mūsu civilizācijas ļaudis) un kuras pamatā ir citi fiziskās un smalkās pasaules attiecibu principi, pirmām kārtām jau tā ir materializācijas un dematerializācijas spēja. Šambalā un Aharti dzivība ir vienota ar nāvi, dažādu civilizāciju ļaudis atrodas kopā, laika ritējums ir cits. Šambala un Aharti tika nodibinātas saistībā ar globālu katastrofu uz Zemes lemūriešu civilizācijas laikā, bet vēlāk sāka veikt dzīvības aizsargpos- ma funkcijas. Šambala un Aharti ir droši paslēptas pazemē, un tās neietekmē ne kosmiskas, ne ģeoloģiskas katastrofas. Dzīvība Šambalā un Aharti ir daudzkārt aizsargātāka par dzīvību zemes virsū.
Šambalai un Aharti ir divas galvenās sastāvdaļas:
1. Cilvēces genofonds.
2. Lemūriešu tehnogēnā zemzemes civilizācija.
Turklāt lemūriešu tehnogēnā civilizācija sargā Cilvēces genofondu. Varēdami dematerializēties un materializēties, Šambalas lemūrieši periodiski parādās dažādās Cilvēces genofonda glabātavās, kontrolēdami cilvēkus somati. Viņi arī palīdz cilvēkiem, iznākot no somati stāvokļa, un tos izved zemes virsū. Lemūriešu tehnogēnās civilizācijas pārstāvji, kuriem ir sīka informācija par dzivības stāvokli uz Zemes, apmāca praviešus (kuri iznākuši no somati), kā tas notika ar Jēzu Kristu un citiem praviešiem. Lemūriešu pazemes lidaparāti (NLO) nepārtraukti novēro dzivibas attistibu uz Zemes tehnogēnā, bioloģiskā, politiskā un citos aspektos. Šis zināšanas tiek analizētas un nodotas praviešiem, kuri strādā uz Zemes.
Var pieņemt, ka mīklainais "Viņš", kurš somati alā atļauj ieiet īpašajiem cilvēkiem, ir lemūriešu tehnogēnās civilizācijas pārstāvis. Uztraukumu, ko īpašie cilvēki juta, ieraugot mūsu hipotētiskā lemūrieša attēlu, iespējams, var izskaidrot tādējādi, ka dažkārt tehnogēnie lemūrieši materializējas un parādās īpašajiem cilvēkiem, kuri alā veic savu ikmēneša darbu, apsekojot somati esošos ķermeņus. Var iztēloties īpašā cilvēka satraukumu, kad starp iekonservētajiem ķermeņiem, pie kuru izskata jau pierasts, piepeši nez no kurienes uzrodas dzīvs, darbīgs milzīga auguma cilvēks.
Mūsuprāt, Šambalas tehnogēnie lemūrieši ari periodiski ieiet pasivajā akmens nekustīguma somati stāvoklī, papildinot Cilvēces genofondu, bet savukārt no Cilvēces genofonda periodiski iznāk lemūrieši, papildinot zemzemes tehnogēno civilizāciju. Tātad starp Cilvēces genofondu un lemūriešu tehnogēno civilizāciju pastāv savstarpēja saikne un pārejas.
Mūsuprāt, lemūriešu zemzemes tehnogēnā civilizācija kā Cilvēces genofonda aktīvākā daļa atdalījās no tā šādu iemeslu dēļ:
- radās iedarbīgākas Cilvēces genofonda apsargāšanas iespējas;
- radās iespējas saglabāt un attīstīt lemūriešu civilizācijas tehnoloģijas (augstākais tehnoloģiju limenis, kāds uz Zemes vispār sasniegts);
- radās iespēja aktivi pētit dzives attistibu uz Zemes, lai vadītu praviešu darbību un citādi ietekmētu cilvēci.
Tādējādi Cilvēces genofonds un lemūriešu tehnogēnā zemzemes civilizācija ir vienota sistēma, kas pastāv paralēli dzīvībai uz Zemes. Tā arī ir Šambaia un Aharti.
Ar ko atšķiras Šambala no Aharti? Iespējami divi pieņēmumi:
1. Šambala un Aharti atšķiras pēc ģeogrāfiskā principa. Literatūrā var atrast daudz norāžu, ka Šambalas lokalizācijas vieta ir Tibeta, Himalaji un tuvinie reģioni. Kur lokalizējas Aharti? Iespējams, Ēģiptes piramidu apvidū, ieskaitot tuvinos reģionus (Arābu pussalu, Āfriku u.c.). Tādējādi var runāt par divu zemzemes valstibu pastāvēšanu - Šambalu un Aharti, turklāt abas sevi ietver daļu Cilvēces genofonda un lemūriešu tehnogēno civilizāciju, bet atšķiras pēc lokalizēšanās vietas.
2. Ja ņemam vērā Fulē (Ekards un Haushofers) biedrības viedokli, ka augsti attīstītā Gobi civilizācija, aiziedama Himalaju kalnos, sadalījās divos atzaros - Šambalā un Aharti, no kuriem pirmais ir varenības un neapjaustu spēku centrs, bet otrais - slēpta labestības un apceres vieta, var uzskatīt, ka Šambala ir lemūriešu tehnogēnā civilizācija, bet Aharti - Cilvēces genofonds. Tādā gadījumā noslēpumainā valstība "Šambala + Aharti" (t.i., lemūriešu tehnogēnā civilizācija + Cilvēces genofonds) kā centrs atrodas Tibetā un Himalajos un no turienes izplatās pa visu pasauli.
Kurš no šiem abiem pieņēmumiem ir pareizs? Grūti pateikt. Lai gan jautājuma būtība nav nosaukumos. Svarīgi ir tas, ka acīmredzot uz mūsu planētas tomēr pastāv paralēla zemzemes dzīvības sistēma. (Jn šis paralēlās dzīvības pamatā ir Cilvēces genofonds.
Atkārtošu vēlreiz sarunu ar iepriekšminēto Krievijas klostera priekšnieku, kurā es aizsāku domu, ka mums, cilvēkiem, jāsargā Cilvēces genofonds un Šambala. Garīdznieks mani pārtrauca un teica:
- Viņus sargāt nevajag. Viņi ir stiprāki par mums. Daudz stiprāki…
Tolaik es vēl nebiju izanalizējis cilvēka ķermeņa materializācijas un dematerializācijas situāciju un secinājis iepriekš izklāstīto, tāpēc daudz ko nesapratu. Es centos viņam iebilst.
- Jūs nesaprotat, kas ir smalkās pasaules enerģija, - teica garīdznieks. - Tā izpaužas, kad ar skatienu var pacelt milzu akmeni, mirklī to telpā pārvietot, izraisīt vispārēju hipnotisku miegu utt.
Pēc šiem vārdiem mani radās šaubas - kāpēc gan Šambala, ja reiz par mums ir stiprāka, neiekaro virszemi, kas dzīvošanai ir daudz piemērotāka nekā pazemes alas un tukšumi? Kāpēc mūsu civilizācija netiek nomainīta ar daudz attīstītākajiem lemūriešiem? Taču tobrīd manu psihi vēl stipri ietekmēja sadzīviskie priekšstati, tobrīd es vēl nespēju abstrahēties lidz tādai pakāpei, lai sāktu domāt citādi un zinātniskas loģikas ceļā iedziļinātos un izanalizētu noslēpumaino un neaptveramo. Garīdznieka vārdi par Šambalas spēkiem manā iztēlē veidoja fantastiskas kauju ainas starp lemūriešiem un mūsu civilizāciju.
Taču ļausim vaļu fantāzijai un iztēlosimies iespējamo karu starp Šambalas tehnogēnajiem zemzemes lemūriešiem un mums. Tas palīdzēs apjēgt un izprast Šambalas spēku.
Iedomāsimies, ka vienā no valstīm, teiksim, Krievijā, kādā pilsētā, piemēram, Maskavā, tās pašā centrā, teiksim, Sarkanajā laukumā, cilvēku pieplūduma maksimumbridī, kāds varētu būt Konstitūcijas dienā, negaidot it kā no zemes izaug (materializējas) 7-10 metrus garš neparasta izskata cilvēks. Visi būs šokēti. Gigants pārlaidis skatienu apkārtējiem ļaudīm un kā piekalts apstāsties, teiksim, pie Ļeņina mauzoleja. Viņa skatiens kļūs arvien smagnējāks, un cilvēki, sajutuši ši skatiena neparasto spēku, piepeši ieraudzīs, ka vispirms no mauzoleja atdalās sienas gabals, bet pēc tam ši celtne sagāžas kā kāršu namiņš. Gigants ar skatienu pacels gaisā marmora sienas kluci, ar šo vairākas tonnas smago gabaliņu gaisā parotaļāsies un paska- tisies citur, kā rezultātā šī atlūza ar briesmigu troksni nokritis Sarkanajā laukumā, saspiežot cilvēkus.
Tad gigants palūkosies uz cilvēkiem; no šī skatiena ļaudis sajutīs neizskaidrojamu savārgumu un tūlīt pat aizmigs, pakrituši kur kurais. Kāds no Kremļa apsardzes pacels revolveri, lai izšautu uz gigantu, taču viņš, vienā mirklī it kā to sapratis (spēja lasīt domas), uz apsargu paskatīsies, un nelaimīgais uzlidos gaisā kopā ar sienas gabalu, pie kuras stāvējis. Izsauktais karavīru pulks, tikai gigantu ieraugot vien, kritīs panikā, bet tad nezināms spēks to aizmetis projām kopā ar visu bruņutehniku. Bruņutransportieri un tanki, kas lidināsies pa gaisu kā pūciņas, kritīs uz mājām, tās sagraujot. Gaisa karaspēka lidotāji, ieradušies notikuma vietā, ieraudzīs, ka visas navigācijas ierices izgājušas no ierindas, it kā lidaparāts būtu nokļuvis spēcīgas magnētiskās anomālijas zonā. Lidotājus pārņems neizskaidrojams nemiers un nelīdzsvarotība, ko nomainīs pamatīgas galvassāpes un spēcīgs savārgums. Lidmašinas kritīs uz mājām un uzsprāgs.
Bet gigants joprojām stāvēs laukuma centrā, mierigi vērojot notiekošo. Ja kāds no gulošajiem spēs pacelt kaut vai galvu, viņš ieraudzīs, kā gigants pasper dažus soļus, viņa ķermenis saspringst - un… milzis izzūd. Tikai postījumi, ugunsgrēki un zemē gulošie ļaudis atgādinās, ka viņš ir bijis.
Giganti uzradisies te vienā, te otrā zemeslodes pilsētā, cilvēkos sējot šausmas un paniku. Notiks masu hipnozes seansi, kad hipnotiskā stāvokli nokļūs pat veselu valstu iedzīvotāji. Visi karaspēka mēģinājumi gigantus sakaut izrādīsies neveiksmīgi: gigantu negaiditā parādīšanās un izzušana neļaus organizēt aizsardzību, visi mēģinājumi viņiem uzbrukt cietīs neveiksmi. Kara- virus demoralizēs apziņa, ka viņu domas vienā mirkli tiks nolasītas, ieroču spēku paralizēs nezināms spēks, bet, ja tiks noorganizēts masu uzbrukums, giganti noslēpumainā kārtā nozudis.
Virs pilsētām, bet visbiežāk virs kara objektiem parādīsies lidojoši objekti, kas pēc formas atgādinās šķīvīšus. Šie gigantu lidaparāti, gluži vai sastingstot virs zemes, iedarbosies uz iericēm un aparātiem, kas darbojas ar elektroenerģiju. Šīs nezināmās, no lidaparātiem plūstošas enerģijas ietekmē noslāps automašinu motori, apstāsies vilcieni, kuģi un lidmašīnas, mājās nodzisīs gaisma, pārstās darboties medicīniskās iekārtas, datori un elektrostacijas, radīsies traucējumi māju apkurē utt. Raķešu iedarbināšanas un vadibas sistēmas paliks bez elektrības un pārstās darboties. Atomelektrostacijas, palikušas bez vadibas, sāks eksplodēt, piesārņojot planētu ar radioaktīvajiem atkritumiem.
Mēģinājumi notriekt gigantu lidaparātus ar raķetēm beigsies neveiksmīgi, jo raķete iekļūs spēcigā enerģētiskā laukā un to novirzīs citur vai notrieks ar vadāmu enerģētisko staru. Gigantu lidaparātu spēja mainit lidojuma virzienu milzīgā ātrumā neļaus viņiem trāpīt ar tēmējuma uguni. Šo lidaparātu spēja negaidot nozust un parādities (dematerializēties un materializēties) veidos negaidītibas faktoru, kas karadarbībā ir tik nozīmīgs. Nespēja noskaidrot gigantu lidaparātu bāzēšanās vietas (pazemes lokalizācija) kļūs par vēl vienu sakāves cēloni šajā ciņā.
Gigantu lidaparātu skaits arvien pieaugs, un drīz visa mūsu civilizācijas enerģētiskā sistēma tiks sagrauta. Kodolpotenciāls tiks nonivelēts. Pārstās darboties dzelzceļš, lidot lidmašīnas, būs ļoti grūti ārstēt slimniekus, veikt zinātniskos pētījumus, darbu pārtrauks rūpniecība, sāksies lauksaimniecības lejupslide, cilvēki mājas apgaismos ar svecēm un apkurinās ar malku. Sāksies slimības un bads. Ļaudis pārcelsies uz dzīvi mežos un arī paši kļūs primitīvi. Mirstiba sasniegs miljonus. Pakāpeniski dzīvajos palikušie kļūs arvien mežonīgāki, un pēc dažām paaudzēm cilvēce pārvērtīsies par pusmežonigām ciltim.
Mūsu civilizācija būs iznīcināta. Mūsu sasniegumi, kuru pamatā ir fiziskās pasaules zināšanas, nespēs turēties pretī lemū- riešu sasniegumiem, kuru pamatā ir smalkās pasaules likumu izpratne. Smalkās pasaules enerģija ir spēcigāka. Sagraujot mūsu civilizāciju, lemūrieši pat necietis zaudējumus. Viņi ir daudz spēcīgāki par mums!
Vai ir iespējams Šambalas tehnogēno lemūriešu uzbrukums mūsu civilizācijai? Lielos vilcienos šādu iespēju noliegt nevar, tāpēc ka, pēc dabas likumiem, stiprākais uzvar vājāko. Taču pa- analizēsim šo jautājumu no vēsturiskā viedokļa.
Lemūriešu civilizācija ir radusies un attīstījusies pirms daudziem miljoniem gadu uz Kopīgās informatīvās telpas zināšanu bāzes, jo tolaik nepastāvēja SoHm princips. Tātad savai attīstībai lemūrieši izmantoja Tās Pasaules zināšanas - dzivibas formas smalkajā pasaulē. Tāpēc viņi pirmām kārtām apguva smalkās pasaules enerģiju. Lemūriešu civilizācija uz Zemes ilgi attistījās bez kariem un šī iemesla dēļ sasniedza augstāko attistibas pakāpi. (Jn tomēr šīs nozīmīgās civilizācijas dzīlēs radās pretrunas, kas izpaudās karos, kuros izmantoja smalkās pasaules enerģiju. Tika pieļauts lielākais grēks - Tās Pasaules dievišķās zināšanas tika izmantotas nevis radīšanai, bfet gan graušanai.
Saskatīdami globālas katastrofas priekšvēstnešus, garigi visattistitākie lemūrieši devās alās, iegāja somati un izveidoja Cilvēces genofondu. Labākie no viņiem, kuri pieprata cilvēka ķermeņa materializāciju un dematerializāciju, organizēja tehnogēno civilizāciju pazemē, lai saglabātu un attistitu lemūriešu civilizācijas tehniskos sasniegumus, kā ari saglabātu izveidoto Cilvēces genofondu. Pazemes lemūrieši apguva organisma šūnu pašatjaunošanās fenomenu, tāpēc kļuva faktiski nemirstīgi. Tā tika izveidota Šambaia un Aharti.
Pēc globālās katastrofas un Lemūrijas bojāejas Šambalas un Aharti lemūrieši ietekmēja atlantu civilizācijas attistibu (Dievu Dēlu parādīšanās). Kad atlantu garīgais limenis sasniedza pietiekami augstu līmeni un daži no atlantiem jau papildināja Cilvēces genofondu, Šambalas un Aharti lemūrieši sāka viņiem atklāt senās Lemūrijas zināšanas. (Jz šo zināšanu bāzes atlantu civilizācija sāka strauji progresēt, taču nenoturējās pretī kārdinājumam savas pretrunas atrisināt karojot. Tā vēlreiz tika pieļauts lielais grēks un dievišķās Tās Pasaules zināšanas izmantotas ļaunuma vārdā. Sekas bija atlantu civilizācijas bojāeja globālā katastrofā.
Ņemot vērā divkāršo grēku, Augstākais Saprāts piektajai rasei (mūsu civilizācijai) noteica SoHm principu, un tika bloķēta pieeja Tās Pasaules zināšanām. Šambalas un Aharti lemūrieši ar no Cilvēces genofonda iznākušo praviešu starpniecību allaž ir centušies un cenšas virzīt mūsu civilizācijas attīstību pa progresa ceļu. Taču mēs atšķirībā no atlantiem SoHm principa dēļ nevaram patstāvīgi ieiet Kopīgajā informativajā telpā un izmantot Tās Pasaules zināšanas. Mēs šai ziņā esam atkarīgi no Šambalas un Aharti. Cik seno zināšanu tās mums sniegs, tik arī to mums būs. Mūsu civilizācija no Šambalas un Aharti ir vēl atkarīgāka nekā atlanti.
Ņemot vērā iepriekš teikto, var secināt, ka mūsu civilizācija (tāpat kā atlanti) ir Šambalas un Aharti bērni. Bet kurš ies karot ar savu bērnu? Neviens.
Šambalai un Aharti pieder īpaša virzoša loma dzīvības uzturēšanā uz Zemes, kas nozīmē ari svētā Cilvēces genofonda saglabāšanu un civilizāciju attīstības regulēšanu uz Zemes. Šambalas tehnogēnie lemūrieši nekad nemainīs savu diženumu un nemirstību pret dzīvības mirstīgo variantu uz Zemes. Tāpēc viņi nekad necentīsies mūs iekarot.
Kad mēs devāmies Himalaju ekspedīcijā, daudzi mums vaicāja: "Vai tiešām jūs braucat meklēt Šambalu?"
Kad ekspedīcijas gaitā secinājām, ka pastāv Cilvēces geno- fonds, sākotnēji domājām, ka Cilvēces genofonds ari ir Šambaia. Taču pēc literatūras avotu un daudzu papildu liecibu analizēs mēs sapratām, ka Cilvēces genofonds ir tikai daļa (lai gan galvenā daļa) no Šambalas un Aharti, ka Šambaia un Aharti sevi ietver ari lemūriešu tehnogēno zemzemes civilizāciju kā Cilvēces genofonda aktivo daļu. Mēs sapratām, ka Šambaia un Aharti ir Īsta zemzemes dzivibas sistēma uz planētas Zemes.
Es domāju, ka Šambalu atrast nav iespējams; tā atrodas virs mums un blakus mums, tā dzivo mums paralēli - neredzama un mīklaina, tā pēta mūs. Doties uz Šambalu (aiziet pie viņiem ciemos) nav iespējams, tāpēc ka zemzemes tehnogēnajiem lemūriešiem pēc tā nav nekādas vajadzības - mēs jau tāpat viņiem esam kā atvērta grāmata. Metot lepnumu pie malas, jāapzinās, ka mūsu prāta un tehnoloģijas attīstības līmenis, salīdzinot ar Šambalu, ir tikpat atšķirigs kā starp mums un pirmatnējo cilvēku, kura galvenais ierocis bija akmens cirvis.
Reliģijas pareģo, ka reiz pienāks zelta laikmets jeb Patiesības laikmets, kad mums sāks atklāt senās Lemūrijas zināšanas, kas svēti glabājas Šambalā un Aharti un savulaik ne tikai noteica lemūriešu civilizācijas diženumu, bet varenu padarīja ari atlantu civilizāciju. Taču droši vien Šambaia un Aharti ņems vērā, ka pat šīs zināšanas nepaglāba atlantus no brīnumainās tehnoloģijas izmantošanas ļaunuma un godkāres vārdā, kas ari noveda pie civilizācijas bojāejas.
Vai šis zelta laikmets pienāks? Viss ir atkarīgs no mums pašiem. Ja mēs spēsim saprast vienkāršo dievišķo postulātu, ka jādzīvo ar tiru dvēseli, ja tiras dvēseles psiholoģija iesakņosies ļaudis un kļūs par viņu pastāvēšanas pamatu, tad var sagaidīt, ka reiz kāds no mums (bet varbūt daudzi no mums) tiks ielaists Šambalā, kur pašu acim ieraudzīs apbrīnojamo nākotnes pasauli, kur tiks nodotas neticamas zināšanas, kas pašos pamatos varēs mainit pasauli. Es vēlreiz atkārtoju, ka Šambaia mūs pēta un zina par mums visu, tāpēc ir tikai viena iespēja, kā tikt pie Šambalas apbrīnojamās tehnoloģijas - izpelnīties viņu uzticību ar masveida tīru domāšanu, masveida labestibas psiholoģiju.
Man šķiet, ka tā psihoenerģētiskā barjera, ko es patiešām jutu somati alā, bija Šambalas radita. Es nespēju redzēt Šambalu, taču to jutu, jutu tās spēku.
Ir aplam domāt - ja tev personiski ir tīri nodomi, tevi Šambalā ielaidis. Šambala domā vispārcilvēciskās kategorijās. Mūsu milzīgajā pasaulē, kaislību un cilvēcisko vēlmju vētrās viens cilvēks neko neizlemj. Nav jāliek lietā nez kāda iztēle, lai saprastu: ja dažas Šambalas zināšanas nokļūs viena cilvēka rokās un realizēsies jaunā tehnoloģijā, tūlīt pat sāksies spiegošana, militāristu draudi…, un šī tehnoloģija pārvērtīsies par jaunu, draudīgu ieroci. Šambala, ņemot vērā skumjo Atlantidas pieredzi, svēti glabās savus noslēpumus līdz bridim, kamēr uz Zemes triumfēs labestības un tiras dvēseles psiholoģija.
Vai mēs to sasniegsim? Es nezinu. Bet pagaidām Šambala apdrošina dzīvību uz Zemes: lemūriešu zemzemes tehnogēnā civilizācija svēti sargā Cilvēces genofondu un mums neuzticas tāpēc, ka šobrīd mums ir pārāk maz tīru dvēseļu.
Pašlaik mums ir atļauts ar loģiku un zinātnisko domu aptvert, kas īsti ir Šambala. (Jn jau tās izpratne domās vien dos savus augļus: mēs zināsim, ka uz pasaules neesam vieni, ka mums paralēli rit cita dzīve, ka tīri nodomi un gaiša dvēsele radis progresu un uzplaukumu. Ir jāsaprot, ka Šambalas ļaudis dzīvo ar izcili tīru dvēseli. Šambalas neredzētais spēks ir kristāltiras cilvēka dvēseles spēks.
Bet sameklēt Šambalu kā arheoloģisku atradumu nav iespējams. Šambala stāv tam pāri.