Iepriekšējā nodaļā es stāstīju, kā ar oftalmoģeometrijas paņēmieniem var pētīt cilvēku rases.
Jautājums par rasu izcelšanos ir visnotaļ saistošs. Jo patiešām - kāpēc cilvēki, kas dzīvo dažādās mūsu planētas vietās, ir tik atšķirīgi? Varbūt pastāv noteiktas likumsakarības cilvēku izskata pārmaiņās atkarībā no tā, kurā zemeslodes daļā viņi mīt? Kur meklējams cilvēces šūpulis? No kā mēs esam cēlušies?
Atbildes uz šiem jautājumiem centušies atrast daudzi zinātnieki. Vieni (ideālisti) pierādīja cilvēka dievišķo izcelsmi, citi (materiālisti-darvinisti) - izcelsmi no pērtiķa. Otrās zinātnieku grupas vidū bija arī tādi, kas apgalvoja, ka dažādu rasu ļaudis cēlušies no dažādu sugu pērtiķiem.
Pastāv vairākas cilvēku rasu klasifikācijas. Franču zinātnieks Kivjē izdalīja trīs rases: balto, melno un dzelteno. Denikers (1902) uzskatīja, ka uz Zemes mīt 29 cilvēku rases. Britu enciklopēdijā (1986) minētas 16 rases. Manuprāt, vispilnīgāko un fundamentālāko klasifikāciju izveidojis krievu zinātnieks A. Jarho (1935, 1936), kurš aprakstījis 35 rases un savā darbā devis dažādu rasu pārstāvju fotogrāfijas un zīmējumus.
Sākot cilvēku rasu pētijumus, mēs izveidojām kvalitatīvas A. Jarho grāmatā attēloto rasu pārstāvju fotokopijas un no šim kopijām izgriezām sejas acu daļu. Tad ar skeneri attēlus iekopējām datorā un veicām oftalmoģeometrisko analīzi. Dažādu
cilvēku rasu oftalmoģeometriskās atšķirības bija skaidri izsekojamas. Bet vai starp tām var atrast kaut kādas matemātiskas likumsakarības?
Cenšoties atbildēt uz šo jautājumu, mēs izskaitļojām visu rasu vidējās statistiskās acis. Par laimi, radzenes konstante mums ļāva oftalmoģeometriskos parametrus aprēķināt absolūtos skaitļos.
Kad aprēķinus pabeidzām, bijām pārsteigti. Vidējās statistiskās acis pilnīgi noteikti piederēja tibetiešu rasei.
- Vai patiešām Nikolajam Rēriham ir taisnība?! - es iesaucos.
Es kopš bērnības cienīju Nikolaju Rērihu un uzskatīju viņu par krievu zinātnes elku. No 1925. līdz 1935. gadam viņš devās vairākās ekspedīcijās uz Tibetu un Himalajiem, pēc kurām izteica pieņēmumu, ka cilvēce ir radusies Tibetā un no turienes izplati-
i ibetiešu rase. "Vidējās statistiskās acis"
jusies pa visu zemeslodi. Nikolajs Rērihs to parādija, analizēdams vēstures un reliģijas faktus.
Mums, veicot dažādu pasaules rasu pārstāvju acu matemātiskās analīzes, oftalmoģeometriskie parametri atkal uzrādija tibe- tiešu rasi. Vai tā ir nejaušība? Vai tas liecina par tiešām analoģijām?
Analizējot šo jautājumu, mēs centāmies izkārtot dažādu pasaules rasu acu attēlus atbilstigi pakāpei, kurā tās tuvinās statistiski vidējām acīm. No sākuma mums tas neizdevās - dažādu pasaules rasu oftalmoģeometriskie parametri nekādi nekārtojās vienā skaidrā rindā. Tas mums iznāca tikai tad, kad sākām dažādu rasu acu attēlus izkārtot četros zaros, par pamatu ņemot tibetiešu rases vidēji statistiskās acis.
Citiem vārdiem sakot, četrām rasēm bija aptuveni vienāda matemātiskās tuvināšanās pakāpe tibetiešu rases acīm: paleo- sibiriešu, dienvidaziātu, pamiriešu un armenoīdu rasei.
Nikolajs Rērihs
Atšķiribā no pirmajām trim rasēm armenoīdu rasei bija mazāka matemātiskās tuvināšanās pakāpe tibetiešu rasei, taču bez
tās izvietošanas blakus tibetiešu rasei nevarēja izveidot pasaules rasu izkārtošanas sistēmu saskaņā ar matemātiskās tuvināšanās pakāpi statistiski vidējām acīm.
Tādējādi, izdalot četrus zarus, mums izdevās izkārtot cilvēku rases visos zaros atbilstīgi matemātiskās tuvināšanās pakāpei statistiski vidējām acīm. Izveidojās noteikta sistēma.
Tad mēs pasaules kartē izvietojām cilvēku rasu fotogrāfijas tajās vietās, kur viņi vēsturiski dzivo, un savienojām ar līnijām atbilstīgi matemātiskās tuvināšanās pakāpei pa četriem iepriekšminētajiem zariem. Tā tika iegūta cilvēces migrācijas oftalmo- ģeometriskā shēma.
Tādējādi pēc oftalmoģeometrijas datiem (bet tā ir tikai pasaules rasu sausa matemātiska analīze!) noskaidrojām, ka cilvēce ir
cēlusies Tibetā un no turienes izplatijusies pa zemeslodi četros galvenajos virzienos:
■ A ceļš: Sibīrija-Amerika-Jaunzēlande,
■ B ceļš: Taizeme-Indonēzija-Austrālija,
■ C ceļš: Pamirs-Āfrika,
■ D ceļš: Kaukāzs-Eiropa-lslande.
Katrā šajā cilvēces migrācijas ceļā no Tibetas varēja skaidri izsekot cilvēku rasu acu oftalmoģeometrisko parametru pārmaiņu dinamikai, kas tika sakārtotas atbilstīgi šo parametru matemātiskas tuvināšanās pakāpei statistiski vidējām acīm. Proti, katrā no šiem migrācijas ceļiem cilvēku rasu pārstāvji bija izkārtoti tā, ka divu kaimiņrasu oftalmoģeometriskie parametri viens otram matemātiski maksimāli tuvinājās, bet matemātiskā tuvināšanās tibetiešu rases acīm pakāpeniski samazinājās, attālinoties no Tibetas.
Bet nu aplūkosim katru no minētajiem migrācijas ceļiem sīkāk un salīdzināsim tos ar dažiem vēstures faktiem.
Mums iznāca, ka šajā visgarākajā ceļā (Sibirija, Amerika, Jaunzēlande) pēc tibetiešiem iekļāvās šādas rases: paleosibiriešu, urāliešu-altajiešu, laponoidu, baltu, dienvidsibīriešu, centrālaziātu, eskimosu, mandžūriešu-korejiešu, Atlantijas, dienvidamerika- noidu, paleoamerikanoīdu, patagoniešu, Klusā okeāna, vidus- amerikanoīdu un polinēziešu.
Turklāt no acu pārmaiņu galvenā virziena veidojas vairāki atzari: no urāliešu-altajiešu rases - laponoidu un baltu rase (viena pēc otras atbilstigi acu pārmaiņu principam), no dienvidsibīriešu rases - centrālaziātu, eskimosu un mandžūriešu-korejiešu rase (atsevišķi cita no citas) un no patagoniešu rases - Klusā okeāna rase.
A CEĻŠ
AI - paleosibīrieši
A2 - urālieši—altajieši
A2/1 - laponoidi
A2/2 - balti
A3 - dienvidsibirieši
A3/1 - centrālaziāti
A3/2 - eskimosi
A3/3 - mandžūrieši-korejieši
A4 - Atlantijas rase A5 - dienvidamerikanoīdi A6 - paleoamerikanoīdi A7 - patagonieši A7/1 - Klusā okeāna rase A8 - vidusamerikanoīdi A9 - polinēzieši
Es neesmu vēsturnieks, un man grūti spriest, kuras mūsdienu nācijas un tautibas ietilpst vienas vai otras rases sastāvā. Es esmu tikai acu ķirurģijas profesors un vienigi zinātnes loģikas vadīts biju spiests pieskarties šādai sev nespeeifiskai jomai. Tomēr es atļaujos īsumā raksturot šo un citus cilvēces migrācijas ceļus no Tibetas, kas noskaidroti ar oftalmoģeometrijas paņēmieniem. Lai vēstures zinātnieki neuzskata par lielu grēku tās neprecizitātes, kuras es droši vien pieļauju.
Iepriekšminētā A ceļa robežās cilvēce no Tibetas migrēja uz ziemeļiem. Jaunie dzīves apstākļi uzlika savu zīmogu ļaužu ārienei un, protams, sejas acu apvidum (paleosibīriešu rase). No paleosibīriešu rases atdalījās urāliešu-altajiešu rase, kuru pārstāvji mūsdienās, manuprāt, ir altajieši un baškīri.
Urāliešu-altajiešu rase kļuva par ciltsmāti pabeigtam rietumu zaram, kurā vēlāk iekļāvās laponoidu (lapu) un baltu rase. Pēdējās pārstāvji, manuprāt, ir somi. Es arī pieļauju, ka baltu rase (iespējams, kopā ar laponoīdiem) kļuva par mūsdienu tatāru, kuru acis esmu pētījis, ciltsmāti. Šim pašam pabeigtajam zaram varētu piederēt igauņi un ungāri.
Par nākamo posmu pakāpenisku oftalmoģeometrisko pārmaiņu sistēmā kļuva dienvidsibīriešu rase, kas plaši izplatījusies Sibīrijas un Kazahstānas teritorijā. Manuprāt, pie šīs rases pieder mūsdienu kazahi un daudzas ziemeļu tautas (ņenci, jakuti, čukči u.c.). Dienvidsibīriešu rase radījusi trīs patstāvīgus pabeigtus atzarus: centrālaziātu, mandžūriešu-korejiešu un eskimosu rasi. Acīmredzot centrālaziātu rases pārstāvji ir mūsdienu mongoļi. Mandžūriešu-korejiešu rase kļuvusi par šābrīža ķīniešu, japāņu un korejiešu ciltsmāti. Eskimosu pabeigtais atzars izplatījies Čukču autonomā apgabala, Aļaskas, Kanādas ziemeļpiekrastes un Grenlandes teritorijā.
Turklāt dienvidsibīriešu rase izplatījusies Amerikas kontinentā, kur pakāpeniski transformējusies Atlantijas rasē (Ziemeļamerikas indiāņi). Turpmāk, cilvēcei izplatoties pa Amerikas kontinentu no ziemeļiem uz dienvidiem, notika vienas rases nomaiņa ar citu. Pēc oftalmoģeometrijas datiem, no Atlantijas rases cēlās dienvidamerikanoīdu rase, kas, manuprāt, radusies kaut kur Ziemeļamerikā, bet bez ipašas sajaukšanās aizplūdusi uz kontinenta dienvidiem. No dienvidamerikāņu rases izcēlās paleoame- rikanoīdu rase, bet no tās - patagoniešu rase, kas deva pabeigtu atzaru - Klusā okeāna rasi. Pēc oftalmoģeometrijas datiem,
A CELŠ
"Vidējās statistiskās acis" un cilvēces migrācijas A CEĻŠ (turpinājums)
patagoniešu rase devusi centrālamerikanoidu rasi, kas, manuprāt, vēlāk no Amerikas dienvidiem devās uz Centrālamerikas rajoniem, un šobrid to pārstāv meksikāņi (maiji, acteki).
No centrālamerikanoidu rases pēc pakāpenisku acu pārmaiņu sistēmas atdalijās polinēziešu rase. Pēdējie, izveidojuši kuģošanas ierices, spēja pārpeldēt Kluso okeānu un nokļūt tālajā Jaunzēlandē. Kā lai šobrid neatceras Tūru Heijerdālu, kurš pierādīja, ka Kluso okeānu iespējams pārpeldēt meldru laiviņā "Ra". Tātad Jaunzēlandes aborigēni (saskaņā ar oftalmoģeometrijas datiem) nenāk vis no tuvinās Austrālijas, bet gan tālās Dienvidamerikas.
Esmu ari lasījis, ka lo-lo cilts no Jaunzēlandes tikusi līdz Tibetai. Aplis noslēdzas.
Vai oftalmoģeometrijas shēma saskan ar vēstures ziņām? Vēsturnieki, kā likums, par nācijām un tautībām spriež, pamatojoties uz vēstures un kultūras īpatnībām. Taču man šķiet, ka ar to nepietiek. Valodu var pārmantot, ja ir cieši kontakti ar citu tautu, kā, piemēram, tas noticis ar krievu valodu, kas kļuvusi par noteicošo un pat vienīgo daudzām mazām Krievijas tautām (šobrid var sastapt čuvašus, mordviešus, komi un citu tautību pārstāvjus, kuri runā tikai krieviski un krievu valodu uzskata par dzimto valodu). Arī tautu kultūra mainās, ja ir cieši kontakti ar citu tautu. Jautājums par rasēm, tautībām un nācijām ir visnotaļ sarežģīts un juceklīgs. Tomēr mēs centīsimies noteikt dažas paralēles.
Maskavā es sastapu kādu somu un kādu japāni un uzaicināju viņus kopā piedalīties diskusijā par tautu izcelšanos. Garais, gaišmatainais soms un mazais, tumsnējais japānis sēdēja krēslos un ar lielu interesi ņēmās aplūkot viens otru, droši vien domājot par to, no kā gan katrs cēlies.
- Kungi, - es saciju, sākot tikšanos, - matemātiski rūpīgi pētot dažādu pasaules rasu ļaužu acis, man izdevies secināt, ka jums, somiem un japāņiem, ir kopīgas izcelsmes saknes. Lūdzu, paskatieties viens uz otru un pacentieties noskaidrot, vai jums abiem ir kas kopīgs.
Soms un japānis vērigi uzlūkoja viens otru, pēc visa spriežot, cenzdamies atrast kopīgas iezimes, un draudzigi iesmējās.
- Starp mums nav nekā kopīga, ja nu vienīgi tikai tas, ka abi esam cilvēki, - noteica japānis.
- Kungi, nesteidzieties, - es turpināju, - pastāvēja četras saknes, no kurām cēlušās dažādas rases. Jums abiem ir viena (pirmā) izcelsmes sakne. Paskatieties uz oftalmoģeometrisko karti, kas rāda cilvēces migrāciju no Tibetas: vienotam pirmajam zaram ir vairāki cilvēces migrācijas atzari - viens atzars beidzas pie jums, somiem (baltu rase), otrs - pie jums, japāņiem (mandžūriešu-korejiešu rase). Taču izcelsmes sakne jums ir kopīga. Lūk, paskatieties! Vajadzētu atrasties kopīgām pazimēm, tikai ļoti dziļām, tālām, jo tās ir pavisam senas. Nosauciet, lūdzu, vienkāršus sadzīvē lietojamus vārdus (uguns, ūdens, debesis, zeme, māja, sieviete u.c.) japāniski un somiski - iespējams, ka tajos jūs radīsiet līdzības vai kopīgu sakni. Tieši tāpat pacentieties novilkt paralēles starp senām (ļoti senām) somu un japāņu paražām.
Starp somu un japāni atraisījās aizraujoša saruna sliktā krievu valodā, kas ilga aptuveni divas stundas. Es no sākuma mēģināju pierakstīt somu un japāņu vārdus ar kopīgu sakni, kā arī uztvert viņu seno paražu kopīgo jēgu, bet tad atmetu ar roku, jo abi sarun- biedri, pagalam aizrāvušies, nepievērsa man pietiekamu uzmanību un reti apstājās, kad es lūdzu pie- rakstit vienu vai otru vārdu. Tāpēc man šobrid, kad ir pagājuši jau vairāki gadi, grūti atjaunot sacīto.
- Re kā, - teica runātīgākais japānis, - mums patiešām ar somu ir kas kopīgs. Mēs ar viņu esam seni asinsbrāļi.
- Starp citu, - piebilda soms, - jums vajag plašāk propagandēt šos pētijumus. Tie kalpos mieram uz Zemes. Jo visi uzskata, ka āriešu rase ir progresīvākā. Bet mēs ar japāni noskaidrojām, ka mūsu valodas un tradīcijas ir līdzīgas. Es uzlūkoju japāni kā savu asinsbrāli, lai gan viņš nepavisam nav man līdzigs.
- Sakiet, lūdzu, vai var atrast ko līdzīgu starp mani un nēģeri? - pajautāja japānis.
- Diezin vai, bet starp nēģeri un pamirieti var, - es atbildēju.
Protams, es nevaru spriest par japāņa un soma sarunas zinātnisko pamatotību. Taču fakts, ka viņi patiešām atrada daudz kopīga, ir visnotaļ aizraujošs. Kontrolpētījumus (piemēram, japāņa un nēģera tikšanos, kuriem ir dažādas izcelsmes saknes) diemžēl veikt neizdevās.
Cita vēsturiska paralēle, kas apstiprina iepriekšminēto cilvēces migrācijas ceļu, var būt hipotēze par Amerikas indiāņu aziātisko izcelsmi, par Jaunzēlandes aborigēnu amerikānisko izcelsmi un fakts, ka pastāvējuši cieši kontakti starp Čukču autonomā apgabala un Aļaskas aborigēniem.
Skaidrs, ka mūsu pētījumu priekšmets, kura saknes sliecas tālā senatnē, ir gaužām strīdīgs. Tajā grūtāk nekā jebkurā citā jomā rodami tieši pierādījumi. Tomēr, par spīti visam, es turpināšu raksturot citus cilvēces migrācijas ceļus, kas noskaidroti oftalmoģeometriskajos pētījumos.
Mums iznāca, ka šajā dienvidaustrumu migrācijas ceļā pēc tibetiešu rases iekļāvās šādas rases: dienvidaziātiskā, papuasu, melanēziešu, vēdu-indonēziešu un austrāliešu. No acu pārmaiņu pamatlīnijas atdalās viens atzars: no papuasu rases cēlusies aziātu-pigmeju rase, kas savukārt radija dravidu un ainu rasi.
Savukārt B ceļa robežās cilvēce sirmā senatnē migrēja no Tibetas uz dienvidaustrumiem. Dabiskā vide ietekmēja cilvēku ārieni un radās dienvidaziātu rase, ko mūsdienās, manuprāt, pārstāv taize- mieši, vjetnamieši, Kampučijas un Dienvidķinas iedzīvotāji.
Apmetoties dienvidu salās (Filipīnās, Indonēzijā), radās papuasu rase, no kuras izcēlās aziātu-pigmeju rase tās pašas Indonēzijas teritorijā.
Pēc mūsu priekšstatiem, papuasi un pigmeji ir cilvēciskās mežonības virsotne. Indonēzijā es esmu bijis, taču ar tīrasiņu pigmejiem un papuasiem neesmu ticies, tāpēc nevaru spriest par viņu prāta spējām. Tomēr neviens nezina, kādi pigmeji un papuasi bija senatnē. Iespējams, ka tiem laikiem viņi bija visnotaļ attīstīti, bet regress un mežonigums sāka attīstīties vēlāk.
Pēc oftalmoģeometrijas datiem, aziātu-pigmeju rases zars devis divus neatkarīgus atzarus un radījis dravidu un ainu rasi. Dravīdu rasi, manuprāt, pārstāv Dienvidindijas iedzīvotāji. Būdams Indijā, es patiešām pamanīju, ka Dienvidindijas iedzīvotāju āriene jaušami atšķiras no Ziemeļindijas iedzīvotāju ārienes: dienvidnieki ir tumsnējāki, mati sprogaināki un arī acis pavisam citādas nekā ziemeļniekiem. Man šķiet, ka Ziemeļindijas iedzīvotāju priekšteči ir tibetiešu rase, bet dienvidnieki, kā jau minēju, ir dravidu rases pārstāvji.
Kādas konferences laikā Indijā es pavaicāju indiešu ārstam, kuram piemita visas dravidu rases pazīmes:
- Sakiet, lūdzu, vai jūs zināt, no kurienes senatnē nākušas Dienvidindijas ciltis?
- Runā, ka mani senči Indijā ieradušies no Polinēzijas salām.
- Sakrīt, - es konstatēju.
Tajā pašā konferencē sastapu arī kādu indiešu ārstu, kuram piemita visas tibetiešu rases pazīmes.
B CEĻŠ
- Atvainojiet, - es viņu uzrunāju, - Ziemeļindijas iedzivotāju āriene atšķiras no dienvidniekiem. Kā jūs domājat, vai Dienvld- indijas iedzivotāji Indijas teritorijā ir ienācēji vai viņi šeit vienmēr dzīvojuši?
- Es precīzi nezinu, bet runā, ka dienvidnieki it kā sensenos laikos Indijas teritorijā no kaut kurienes ieradušies, - atbildēja ārsts, kurš izskatījās pēc tibetiešu rases pārstāvja.
- Bet jūs, - es turpināju, - ārēji izskatāties pēc Zieme|indijas pamatiedzīvotāja. Vai arī jūsu senči Indijā no kaut kurienes ieradušies?
B CEĻŠ
- Mēs te vienmēr esam dzīvojuši, - atteica ārsts.
"Viņam patiešām ir taisnība," es nodomāju. "Tibeta un Indijas ziemeļi taču savstarpēji robežojas."
Iepriekšminētā aziātu-pigmeju rase, pēc oftalmoģeometrijas datiem, radījusi arī ainu rasi. Aini mūsdienās mīt Japānas ziemeļos un ārēji krasi atšķiras no citiem japāņiem. Kad es biju Japānā, man izdevās sameklēt Japānas pamatiedzīvotāju ainu un ar viņu parunāties.
- Jūs esat ains?
- Nē, japānis.
- Mani neinteresē pilsonība, bet jūsu senči. Vai jūsu priekšteči ir aini?
-Jā.
- Vai jūs atceraties, ko jūsu tautā runā par ainu izcelšanos? No kurienes viņi ieradušies Japānas teritorijā?
- Mūsu nu jau pavisam mazajā tautā mēdz stāstīt par to, kā mūsu tālie senči uztaisījuši braucamos un atkuģojuši šurp no tālās Polinēzijas, - atbildēja ains, kura āriene tik ļoti atšķīrās no citiem japāņiem.
• Es atkal nevaru garantēt aina teiktā zinātnisko pamatotibu, tas pats attiecas arī uz sarunām ar Dienvidindijas un Ziemeļindijas iedzīvotāju. Ziņas, kas iegūtas no atsevišķām personām, vēl nav patiesība; viņi varēja vienkārši man piebalsot. Pēdējais vārds lai pieder vēsturniekiem. Taču pat šīs nejaušās sakritības ir interesantas saistībā ar sakritībām oftalmoģeometriskajā shēmā, kas rāda cilvēces migrēšanu no Tibetas.
B migrācijas ceļš beidzas Austrālijā. Austrālijas aborigēnu acis krasi atšķiras no Jaunzēlandes aborigēnu acim, taču tās precizi iekļaujas oftalmoģeometrisko pārmaiņu sistēmā B migrācijas ceļā, kļūstot par tā beigu posmu. Tāpēc, ja vien ticam oftalmoģeometriskajai shēmai, Austrālijas aborigēni Austrālijā ieradušies no Polinēzijas salām, taču pārpeldēt jūras šaurumu un tikt lidz kaimiņos esošajai Jaunzēlandei viņi nespēja. Toties Jaunzēlandes aborigēnu priekšteči iespēja pārkuģot Kluso okeānu un nokļūt senlolotajās salās, tomēr izplatīties kaimiņos esošajā Austrālijā viņiem ari neizdevās.
Austrālija ir ļoti sens kontinents. Daži zinātnieki uzskata, ka Austrālija ir leģendārās Atlantidas atlikusī daļa, bet tās unikālā flora un fauna saglabājusies kopš Atlantidas laikiem. Austrālijā ir daudz pamatiedzīvotāju cilšu. Iespējams, ka daļa no tām ieradusies no Polinēzijas rajona (pēc oftalmoģeometriskās shēmas), bet daļa te palikusi kopš senā Atlantidas kontinenta laikiem. Bet par to parunāsim mazliet vēlāk.
Pēc acu matemātiskās tuvināšanās pakāpes šajā ceļā bez tibetiešiem iekļaujas vēl šādas rases: pamirieši, etiopieši, nēģeri, afrikāņi-pigmeoīdi un bušmeņi. No pamiriešu rases veidojas viens atzars - ziemeļkaukāziešu rase.
Tas ir cilvēces migrācijas melnais ceļš no Tibetas. Mums iznāca, ka melno rasu (etiopiešu, nēģeru, afrikāņu-pigmeoidu un bušmeņu) ciltsmāte ir pamiriešu rase, kuras mūsdienu pārstāvji, manuprāt, ir tadžiki un citas Pamira tautas. No tās pašas pamiriešu rases radusies ziemeļkaukāziešu rase, ko pašlaik pārstāv daudzās Kaukāza tautas.
Kāpēc šajā cilvēces migrācijas ceļā ļaužu āda kļuva tumša? Protams, nevar neņemt vērā klimata faktoru ietekmi, jo arī citos migrācijas ceļos notika ādas krāsas pārmaiņas. Piemēram, B migrācijas ceļā ādas krāsa no dzeltenas (tibetiešu rase) mainijās lidz pat brūnai (austrāliešu
Cl - pamirieši
Cl/l - ziemeļkaukāzieši
C2 - etiopieši
C3 - nēģeri
C CEĻŠ
C4 - afrikāņi-pigmeoīdi C5 - bušmeņi
C CEĻŠ
rase), bet atzarā no papuasu rases pārveidojās gandriz lidz melnai (dravidu rase).
Taču izteikti melnajai Āfrikas kontinenta ļaužu ādas krāsai var būt vēl cita ģenēze, kas saistīta ar kādu hipotēzi, ka cilvēce paralēli cēlusies ari Āfrikā, kur tā sākotnēji bijusi ar melnu ādas krāsu. Iespējams, ka notikusi cilvēces izcelsmes tibetiešu un afrikāņu plūsmu sajaukšanās.
Turklāt daži literatūras avoti liecina, ka iepriekšējā atlantu civilizācijā bijuši gan dzeltenas, gan melnas ādas krāsas ļaudis. Vai Āfrikas nēģeri būtu savulaik vareno atlantu pēcteči? Mums ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, bet nākamajās nodaļās, kad es sīkāk rakstīšu par mīklaino atlantu civilizāciju, lasītājs atradīs daudz interesantu atziņu un faktu par šo tematu.
D migr ācijas ceļš
Pēc oftalmoģeometrijas datiem, šajā ceļā pēc tibetiešiem iekļāvās šādas rases: armenoīdi, dināri un ziemeļu rase. Armenoīdā rase ir devusi atzaru - Vidusjūras rasi un dināru rase - Alpu rasi.
Taču pēc acu matemātiskās tuvināšanās sistēmas tibetiešu rase šajā migrācijas ceļā no armenoīdu rases atpaliek vairāk nekā iepriekšējos migrācijas ceļos no kaimiņu rasēm: paoleosi- bīriešu, dienvidaziātu un pamiriešu. Tāpēc mēs pieņēmām, ka starp tibetiešu un armenoīdu rasi jābūt vēl vienai, kas neparādās Jarho klasifikācijā. Kas tā par rasi?
Es Irānā esmu bijis vairākkārt un katru reizi brīnījies par līdz absurdam novestajām fundamentālā islāma reālijām: ja cilvēks ramadana laikā pirms saulrieta ēd, viņu var arestēt, sievietes četrdesmit grādu karstumā staigā divkārtu biezās, melnās hidžapās, kas aizklāj visu, izņemot acis. Irāņi ir melnmataini un tum- snēji, viņi visvairāk ir līdzīgi azerbaidžāņiem. Taču viņu vidū
Irāņu sievietes
dažkārt sastopami gaišmataini vai rudi subjekti ar diezgan gaišu ādas krāsu.
- Kas ir šie gaišmatainie ļaudis? - es pajautāju irāņu oftalmologam.
- Tie ir persieši, - viņš atbildēja.
- Bet vai tad persieši nav melnmataini un tumsnēji?
- Irānā aptuveni 40 procentus iedzīvotāju veido azerbaidžāņi, daudz ir kurdu, beludžu un citu tautību; viņi visi ir melnmataini un tumsnēji. Bet pamatiedzivotāji persieši ir gaiši. Tiesa, viņi daudzējādā ziņā ir sajaukušies ar citām tautām, taču īstie persieši atšķiras no citām Irānas tautām.
Es atcerējos kaut kur (precīzi neatceros, kur) lasīto, ka Hitlers par āriešu rases (ir runa par vāciešiem [1] ) asinsbrāļiem uzskatīja tieši persiešus un vācu asiņu atjaunošanai organizēja laulības starp vāciešiem un persiešiem. bet varbūt hitleram bija taisniba, ka vāciešiem un persiešiem ir vienas izcelsmes asinis?
Konsultējot slimniekus Irānā, es sastapu kādu rudmatainu persieti - sava mazā pacienta māti.
- Vai jūs esat tīrasiņu persiete? - es pavaicāju.
- Jā, bet kāpēc jūs to man prasāt?
- Kā jums ir izdevies saglabāt asiņu tīrību?
- Mēs, persieši, tāpat kā citas tautas, ļoti cenšamies to darīt.
- Vai es drīkstu nofotografēt jūsu acis?
- Kālab tas vajadzīgs?
- Lai noskaidrotu radniecības momentus, salīdzinot ar jūsu bērna acīm, - es samelojos, saprazdams, ka islāma valstīs acu fotografēšanas faktu var uztvert arī neadekvāti.
Es nofotografēju viņas acis un, atgriezies mājās Krievijā, veicu to oftalmoģeometrisko analīzi. Šim acim bija orientējoši tādi oftalmoģeometriskie parametri, ka D migrācijas ceļā atbilstīgi matemātiskās tuvināšanās pakāpei tie rada vietu starp tibetiešu un armenoīdu rasi.
Nejauši sastaptas sievietes acis nav gluži tas pats, kas Jarho klasifikācijā sniegtās pārbaudītas tipisku rasu pārstāvju fotogrāfijas, taču tās ļāva mums pieņemt, ka pastāvēja un pastāv persiešu rase, kas - pēc oftalmoģeometriskās shēmas - radījusi armenoīdu rasi. Ši pieņēmuma gadījumā D migrācijas ceļš izkārtojas skaidrā līnijā atbilstīgi acu matemātiskās tuvināšanās pakāpei.
(Jn patiešām, cilvēces migrācijas oftalmoģeometriskajā kartē persieši ir D migrācijas ceļa pārstāvji, bet pārējie irāņi pieder pie C migrācijas ceļa (ziemeļkaukāziešu rase). Tas ir, viņiem ir dažādas izcelsmes saknes, kas acīmredzot atsaucies ari uz viņu ārienes atšķirībām.
Tātad, pēc mūsu datiem, persiešu rase radījusi armenoīdu (armēņu) rasi. Savukārt pēdējā aizsākusi dināru rasi, pie kuras zinātnieki pirmām kārtām pieskaita dienvidu slāvus: ukraiņus, dienvidslāvus un citus. Turklāt armenoīdu rasē meklējama sākotne pabeigtam Vidusjūras rases atzaram, kas, pēc manām domām, ietver sevi itāliešus, grieķus, spāņus, rumāņus, gruzīnus, ebrejus, arābus un daļēji arī turkus.
Dināru rase ir Alpu rases (franči, daļēji spāņi un itālieši) un ziemeļu rases (vācieši, angļi, nīderlandieši, norvēģi, islandieši un zviedri) priekštece.
Šis migrācijas ceļš, kas šķērsojis Tjanšanu, Kaukāzu, Eiropu un Vidusjūru, acīmredzot beidzies Islandē [2] , kur no ziemeļei- ropas ieradās vikingi. reliģijas radās daudz vēlāk, tāpēc pat vienas rases pārstāvju vidū izplatījās dažādas reliģijas. Neskaitāmie kari šajā reģionā radīja periodisku vienas valodas dominēšanu pār citām un citu izzušanu, tāpēc arī valoda kā rases pazīme lielā mērā savu nozimi zaudēja.
Mums, Eiropas iedzīvotājiem, droši vien šķiet savādi, ka, pēc oftalmoģeometrijas datiem, viens no mūsu izcelsmes avotiem (izņemot varbūtējo persiešu rasi) ir armenoīdu rase; pārāk mūsdienu armēņi atšķiras no citām Eiropas tautām. Taču armēņi zina ticējumu, ka viņu priekšteči bijuši ar gaišu ādu un zilām acīm, bet mūsdienu armēņu veidols tapis, saplūstot ar citām Kaukāza tautām.
Pēc oftalmoģeometrijas shēmas, armenoīdu rase bez tīriem eiropiešiem (dināru, ziemeļu un Alpu rasēm) radījusi arī Vidusjūras rasi. Pēdējā, apmetoties Vidusjūras apkaimē, manuprāt, deva sākotni dažādām tautām, kuru vidū ir arī tādas šķietami nesalīdzināmas tautas kā itālieši un arābi. Tām ir atšķirīgas valodas, atšķirigas reliģijas, taču acis viņiem ir līdzīgas. Es neko
D2 - armenoidi D2/1 - Vidusjūras rase D3 - dināri D3/1 - Alpu rase D4 - ziemeļu rase
D CEĻŠ
nevaru apgalvot, bet, manuprāt, bioloģiski viņi ir vienoti, toties valodas un reliģiskie momenti veidojušies vēlāk.
Starp citu, ziemeļitālieši atšķiras no dienviditāliešiem. Dienvidnieki, manā skatījumā, ir tīri Vidusjūras rases pārstāvji, savukārt ziemeļnieki ir Vidusjūras rases, kā arī ziemeļu un Alpu rases sajaukums.
Dināru rase, kas arī radusies no armenoīdu rases, pēc zinātnieku domām, mūsdienās vērojama dienvidu slāvos (ukraiņi, bulgāri, dienvidslāvi un citi). Taču vislielākā slāvu tauta - krievi - pēc ārienes un acīm atšķiras no tipiskiem dināru rases pārstāvjiem, piemēram, dienvidslāviem.
Kas tādā gadījumā ir krievi? Es esmu pētījis krievu acis arī oftalmoģeometriskā aspektā un varu teikt, ka krievi, visticamāk, ir sajaukšanās rezultāts starp dināru rasi, kā ari laponoidu un baltu rasēm (tatāriem, komi, somiem, igauņiem u.c.), tas ir, ar rasēm, kas radušās no pilnīgi cita cilvēces izcelsmes avota - A migrācijas ceļa.
Pēc mūsu shēmas, dināru rase radījusi Alpu rasi (franči, zie- meļspāņi u.c.) un ziemeļu rasi (vācieši, angļi, zviedri u.c.). Tā ka frančiem, vāciešiem un angļiem vistuvākie asinsbrāļi esam mēs - slāvi. Šajā ziņā Hitlers kļūdījās, uzskatīdams slāvus par nepilnvērtīgu cilvēces attīstības atzaru, kas pakļaujami pazemojumiem, bet persiešus - par asinsbrāļiem, jo gan persieši, gan slāvi atrodas vienā rasu-ģenētiskajā saknē - D migrācijas ceļā.
Ņemot vērā to, ka ebreji cēlušies no Sinaja pussalas (apsolītā zeme), viņi pieder Vidusjūras rasei. Tāpēc, visticamāk, viņu asinsbrāļi ir arābi, grieķi, dienviditālieši, spāņi.
Taču ir zināms, ka šai tautai raksturīga ārkārtīgi daudzveidiga āriene: no gaišmatainiem Eiropas ebrejiem lidz pat gandriz melniem Etiopijas ebrejiem. Kāds tam ir iemesls?
Salīdzinoši nesenā vēstures periodā ebreju tauta zaudēja savu zemi un apmetās dažādās vietās, tomēr saglabājot savu nāciju, jo reliģija aizliedza jauktās laulības. Protams, šis aizliegums netiek ievērots simtprocentīgi, tomēr mēs nevaram noliegt tā ietekmi. Un nav skaidrs, kāpēc, saglabājot nāciju un tai raksturīgās īpatnības (kultūra, paražas u.c.), ebreju āriene tik krasi atšķiras pēc ģeogrāfiskā principa. Buhāras ebreji ir līdzīgi uzbekiem, Kaukāza ebreji - kaukāziešiem, Vācijas ebreji - vāciešiem, Marokas ebreji - marokāņiem, Etiopijas ebreji - etiopiešiem utt. Jauktās laulības, kas tomēr notika, nevarēja tik spēcīgi ietekmēt ebreju ārieni, pretējā gadījumā ebreju nācija asimilētos.
Atbildi uz šo jautājumu es saskatu dažādu tautību cilvēku biolauku kontaktos, abpusēji ietekmējot arī ārējās pazīmes. Šī doma manī radās, kad es izlasīju doktora Dzjana (Habarovska) darbus par eksperimentiem ar augu sēklu, dzīvnieku un putnu embriju biolaukiem. Doktors Dzjans apstaroja vistas olu ar pīlēna biolauku, un piedzima cālēns ar pīles pleznām. Tādā pašā veidā viņš tika pie melones-gurķa, bumbiera-ābola un citiem līdzīgiem ģenētiski jauktiem veidiem.
Ņemot vērā iepriekš teikto, var domāt, ka, piemēram, Buhāras ebreji pakāpeniski ieguvuši uzbeku vaibstus ne tikai tāpēc, ka dažkārt tomēr notika jauktās laulības, bet arī tāpēc, ka uzbeku biolauks ietekmēja ebrejus un pretēji attistibas embrionālajā periodā. Droši vien pēc šī paša principa notika ari tum- snējo etiopiešu, gaišmataino vāciešu, melnīgsnējo kaukāziešu ietekmēšanās utt.
Protams, ģenētiskās informācijas nodošana ar biolauku nevar aptvert visas cilvēka organisma funkcionēšanas jomas (smadzeņu, sirds, aknu darbība u.tml.), bet ārējās pazīmes var ietekmēt visnotaļ reāli. Šai hipotēzei, bez šaubām, nepieciešams zinātniski eksperimentāls apstiprinājums, un nākotnē, kad zinātne sasniegs daudz augstāku līmeni biolauka efektu izpētē, tā tiks pārbaudīta.
Vienkāršam cilvēkam vārds "rase" parasti rada negativu noskaņu, jo atsauc atmiņā vācu rasismu un karu, ko fašisti izraisīja šīs idejas vārdā. Es vēlreiz atkārtoju, ka jēdziens "āriešu rase" ir aplams, jo visa mūsu civilizācija tiek saukta par āriešu civilizāciju (pirms mums pastāvējušas atlantu un lemūriešu civilizācijas), bet Hitlers vai viņa agrīnie ideologi piešķīra visas tagadējās civilizācijas nosaukumu vienai tautai (vāciešiem), tādējādi it kā uzsverot vāciešu īpašo nozīmi.
Taču vārds "rase" ir antropobioloģisks, nevis politisks jēdziens. Turklāt nepastāv analoģijas starp rases veidu un cilvēku prāta vai uzņēmības spēju pakāpi. (Jn oftalmoģeometriskie aprēķini rāda precīzas sakarības acu pārmaiņās, cilvēcei migrējot pa četriem ceļiem no Tibetas, tāpēc nav pamata īpaši izdalīt kādu vienu rasi. Nav ari pamata uzskatīt, ka nobeiguma rases katrā migrācijas zarā ir visattīstītākās; salīdziniet kaut vai D un B migrācijas ceļu - augsti attīstīta nobeiguma rase D ceļā un pa pusei mežonīgā austrāliešu rase B ceļa nobeigumā.
Dažādu rasu attīstības pakāpe, manuprāt, atkarīga nevis no antropobioloģiskās pazīmes, bet no apstākļiem, kas izveidojušies, izvirzot gudrus, labestīgus un iniciatīvas pilnus līderus, kuri spēj virzit savu tautu pa progresa ceļu un radit apstākļus (piemēram, demokrātiju), lai saglabātu progresīvu sākotni nākotnei.
Jāatzīst, ka ziemeļu rases attistība (vācieši, angļi, amerikāņi un citi) ir augstāka nekā dināru rasei (slāvi) konkrētajā vēstures brīdī. Bet atcerēsimies Pētera I laikus: Krievija piedzīvoja milzu attīstibas bumu, kas turpinājās ilgu laiku pēc viņa nāves, un tikai oktobra apvērsums pārtrauca Krievijas iespējas kļūt par pasaules lidervalsti. To pašu var teikt par Japānu, kas gudras lideru politikas rezultātā no trešās šķiras valsts izvirzījās pasaules nozīmīgāko valstu vidū.
Protams, ir grūti gaidīt ekonomisku brīnumu, piemēram, no Austrālijas aborigēniem vai Indonēzijas papuasiem, jo viņi neprogresēja, un tas kādā vēstures periodā noveda pie pakāpeniskas pārvēršanās par mežoņiem, kā arī atsaucās uz šo rasu pārstāvju prāta spējām.
Tātad, manuprāt, vienas vai otras rases attīstības pakāpi nosaka tās vēsturiskās attistības raksturs: jo ilgāk rase gājusi pa progresa ceļu, jo tā vairāk attīstīta, un otrādi. Stabila stāvokļa ilgā laika periodā nemēdz būt. Stabilitāte pakāpeniski izvēršas regresā. Dievs cilvēku radījis kā nemitīgi progresējošu sākotni, tāpēc viņam lemts progresēt. Pretējā gadījumā sākas regress un pārvēršanās par mežoni.
Oftalmoģeometrisko pētījumu gaitā citu atklājumu vidū izvirzījām ari hioptēzi, ka cilvēce radusies no viena avota, beigu beigās no vienas ciltsmātes un viena ciltstēva gēniem. Cēlusies Tibetā, cilvēce izplatījās pa visu Zemi. Tāpēc cilvēce ir bioloģiski un ģenētiski vienota, katrs cilvēks - otram brālis vai māsa.
Protams, attīstītākās tautas izstūma, izstumj un izstums vairāk degradējušās un primitīvās tautas. Nav pamata tās īpaši žēlot, jo tā ir viņu pašu vaina. Taču droši vien cilvēce driz radis vienotu planetāru valsti un vienotu valodu. To diktē ne tikai veselais saprāts, bet ari nosaka cilvēka ģenētiski bioloģiskā būtība.