Ja šo jautājumu parastiem cilvēkiem uzdotu Krievijā, ASV, Vācijā un citās līdzigās valstis, tad kāds no viņiem uzreiz atbildēs, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa, kāds atteiks, ka atnācēji no kosmosa uz Zemes atnesuši cilvēces sēklu, bet ļaužu vairākums paskatīsies uz tevi kā divaini un noburkšķēs: nezinu, - ar visu savu ārieni izrādot, ka šāds jautājums priekš viņiem ir lieks,
Vienkāršie ļaudis patiesi tic cilvēces dievišķajai izcelsmei
jo dzīvē jau tā tik daudz problēmu, piemēram, jāuzrok dārzs, jāiet uz veikalu, jāatdod parādi utt. Uz provokatīvo jautājumu, ka pēc vienas no Darvina teorijām dažādi cilvēki cēlušies no dažādām pērtiķu sugām, vairākums parasti sāk Darvinu noliegt, acīmredzot izdaridami mokošu izvēli starp makaku un šimpanzi un arvien vairāk sliecoties atzīt, ka tādi radagabali tomēr nav respektabli.
Indijā un Nepālā nevienam ne prātā nenāks pieminēt pērtiķi, bet iepriekšminētais provokatīvais jautājums viņos izraisa vienīgi smieklus. Pērtiķi, kas šeit lēkā pa māju jumtiem un ir pastāvīgi atkritumu izgāztuvju apmeklētāji, viņos acīmredzot rada tādas pašas izjūtas kā mums vārnas vai baloži, un nevienam pret tiem nerodas pazemīgas dēla jūtas. Cita lieta - govis; tās ir svēti dzivnieki.
Šo zemju iedzīvotāji ir pārliecināti par cilvēka dievišķo izcelsmi. Vienkāršie cilvēki, protams, nevar izskaidrot, ko tas nozīmē. Viņi tikai bērnībā iekaļ budistu reliģijas pamatus un, tā ari nesapratuši daudzas dižā Būdas mācības dziļi zinātniskās atziņas, tomēr zina tādus terminus kā meditācija, trešā acs, līdzcietība.
Vienkāršie cilvēki šajās zemēs pirmām kārtām patiesi tic pasaules reliģiskās izziņas varenībai un ir pārliecināti par garīgās attīstības nepieciešamību, bet uz jautājumu par reliģiskās mācības būtibu viņi, neprazdami to izskaidrot, parasti atbild: "Tas ir sarežģiti."
Manuprāt, budistu reliģija ir zinātniski visdziļākā pasaules reliģija, kuru izprast nav viegli ne tikai vienkāršajiem ļaudim, bet arī zinātniekiem viņu pārmēra materiālistisko priekšstatu dēļ. Mūsdienu zinātnieks parasti ar smaidu uztver vienkārša indieša skaidrojumus par ciešanu virzošo spēku, kad tev naivi stāsta: ja tu esi no Maskavas ieradies Bombejā, tu ciet no tā, ka pašlaik neatrodies Maskavā, bet, kad atgriezīsies Maskavā, tu cietīsi no tā, ka esi aizbraucis no Bombejas, un tā tālāk, t.i., tu nemitīgi atrodies ciešanu stāvoklī.
Tomēr, par spīti tamlīdzīgu skaidrojumu primitīvismam, dvēseles virzošā spēka akcentēšana dod augļus. Piemēram, gandriz no miljarda Indijas iedzīvotāju 40 procenti cilvēku dzīvo tādā trūkumā, kāds mūsu visnabadzīgākajam ubagam ne sapņos nerādās. Tomēr noziedzība, it sevišķi ar smagu varmācību un slepkavībām, nav izplatīta. Varu iedomāties, kas notiktu Ame-
Rats, kas simbolizē dvēseles nemirstību, kā ari dzīvības un nāves cikliskumu
rikas Savienotajās Valstīs, kur pašlaik nav sevišķi droši Ņujorkā pastaigāties pat dienas laikā, ja 40 procenti iedzīvotāju no greznām savrupmājām pārceltos uz telts tipa pajumtēm, kas veidotas no kartona kārbu atliekām un netīrām lupatām, vai uz kleķa būdām, kas sastiprinātas ar govju mēsliem. Par postko- munisma valstim, kurās zēla ateisms, vispār nav vērts runāt.
Gandrīz visos budistu reliģijas variantos sastopams rats, kas simbolizē dzīvības un nāves riņķojumu. Vienkāršie cilvēki nāk un šos klosteros ierīkotos ratus griež, asociējot dvēseles mūžīgumu ar dzīvības un nāves cikliskumu. Tāpēc arī austrumnieki nebaidās no nāves, jo tai seko jauna dzive. Starp citu, tas izpaužas arī indiešu un nepāliešu autovadītāju braukšanas stilā. Ceļi šeit ir slikti un ļoti šauri, ātruma ierobežojumu nav. Visas mašīnas, ieskaitot milzu kravas tatus un konservu kārbas lieluma maruti, drāžas šaušalīgā ātrumā, veicot trīskāršu un četrkāršu apdzīšanu. Neviļus ar labu vārdu sāc pieminēt mūsu autoinspektorus, jo nepamet sajūta, ka tūlīt pat notiks tieša sadursme. Vadītājs uz tavu piezimi, ka tā var notikt nelaime, pamāj ar galvu, un viss viņa izskats pauž, ka tā tiešām ir. Indijas un Nepālas tūkstošiem kilometru garajos ceļos mums gāja visādi. Mēs tomēr neesam pieraduši viegli šķirties no dzives.
Pasaulē man nācies vērot daudz reliģiskā fundamentālisma izpausmju. īpaši tās parādās musulmanisma valstis. Atrodoties Irānā, Jemenā, Jordānijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Bah- reinā, es jūtu žēlumu pret sievietēm, kuras svelošā karstumā spiestas ģērbties melnās hidžapās, aizklājot visu, ko vien var aizklāt, pat seju. Droši vien ari viņām gribas nokrāsot lūpas, izskaistināt acis, uzvilkt jaunu kleitu, nevis augu mūžu staigāt šajā apnicīgajā hidžapā. Droši vien ari vīrieši nav stāvā sajūsmā par kāzām bez alkoholiskajiem dzērieniem un tamlīdzīgiem pasākumiem. Sajās valstīs reliģiskais fanātisms daudzējādā ziņā ir
pacelts valsts politikas augstumos, un visticamāk, ka tas palīdz noturēt varu.
Budistu reliģija ir ļoti maiga un maz ierobežo cilvēku visās viņa dzīves izpausmēs. Ietekmes sviras uz sabiedrību te ir pavisam citādas. Atšķirībā no dzīves ierobežojumu kulta, kad cilvēku vienmēr var sodīt, budisma valstis pastāv dvēseles kults ar tādiem jēdzieniem kā sirdsapziņa, līdzcietība, meditācija. Pastāv sazarots skolu tīkls, kurās māca iedziļināties savā dvēselē un to analizēt. Šāds sabiedrības ietekmēšanas spēks manā skatījumā nepavisam nav mazāks. Tikai vienu reizi Indijas ziemeļrietumos mēs sikhu templi redzējām, kā ticīgo pūlis skūpstīja svētnīcas pakāpienus, kas saprotamu iemeslu dēļ nav droši pret infekciju izplatīšanos.
Budistu dvēseles kults, kā mēs ekspedīcijas laikā sapratām, izrādījās visai nozīmīgs cēlonis tam, ka ikviens kaut mazliet izglītots cilvēks labi un viegli uztvēra mūsu hipotēzi par cilvēces izcelsmi. Neskaitāmās vakarēšanas un uzaicinājumi uz dažādiem klubiem, ipaši Indijā, vienmēr raisīja diskusijas par šo tematu, jo visiem tas bija interesanti. Gandrīz katru reizi klausītāji satraucās, bet pēc tam cits caur citu sāka stāstīt, ko viņi šajā sakarībā zināja. Mēs pieklājības pēc pierakstījām, tomēr nopietnu nozīmi šīm ziņām nepievērsām. Taču ievērības cienīgs bija tas, ka loģiskais izziņas ceļš, ko mūsdienu materiālistiskās zinātnes līmeni pagaidām nevar izmērīt vai aptaustīt, neizraisīja nekādas šaubas, jo ikviens bija pārliecināts par augstāko spēku esamību, salīdzinot ar kuriem cilvēka zināšanu apjoms ir niecīgs, un tikai loģiskā ceļā var iedziļināties neizzinātajā un jau pašlaik iegūt jaunas ziņas, kas nepieciešamas cilvēkiem un zinātnei.
Gandriz ikviens cilvēks šajās zemēs ir pārliecināts par trešās acs esamību un tās galveno funkciju - looking inside (ielūkoties sevī). Daži cilvēki stāsta par galveno deguna punktu, bet runāt par šī punkta funkcijām neuzdrošinās. Ļaužu vairākums par vis-
Bezcerīgi slimais grib būt vesels un redzēt jau šobrīd
notaļ ticamu uzskata to, ka Buda varēja būt iepriekšējām civilizācijām piederošo zināšanu nesējs, utt.
Krievu cilvēkam ir daudz piezemētāki priekšstati par apkārtējo pasauli. Gars viņu diez ko neinteresē, lai gan cilvēces izcelsme un visvisādi fenomeni, piemēram, gulēšana uz naglām, ko dažkārt rāda televizijā, viņam šķiet gaužām aizraujoši. Protams, mūsu cilvēku nevar saukt par neticīgo Tomu, bet par sabiedribai noderīgu viņš uzskata to, ko var tieši paveikt ar rokām. Piemēram, kad mūsu ekspedīcijas dalībnieks Sergejs Seļiverstovs Kat- mandu satika krievu alpīnistu grupu, viens no viņiem, turot rokā laikrakstu "Argumenti i Fakti", kurā bija publicēta informācija par mūsu ekspedīciju, pajautāja:
- Vai jūsu vadītājam nav ko darīt? Būtu gan labāk acis operējis…
Vispār jau tas bija aizvainojoši, jo es gadā veicu ap 300-400 sarežģītu operāciju. Protams, šim cilvēkam neizskaidroji, ka mūsu izgudrotais alloplants, kas palīdzējis jau vairāk nekā miljonam bezcerīgu slimnieku, pēdējos pētījumos parādījis īpašas bioenerģētis- kās spējas; ka tikai dzija jēdzienu "bioloģiskā un dvēseles enerģija" izpratne var dot iespēju pievērsties konkrētiem medicīniskiem
pētījumiem, kuru mērķis ir izstrādāt principiāli jaunas to slimnieku ārstēšanas metodes, kuriem mēs vēl nevaram palīdzēt.
Turklāt bezcerīgi slimais var atveseļoties un redzēt jau tagad, viņam nav jāgaida, kad zinātnes limenis, izsitoties cauri piezemētu ortodoksāļu slānim, nokļūs līdz viņa glābšanas paņēmienu izstrādāšanai. Konservatīvs cilvēks diezin vai sapratīs, ka laikam jau nav nejaušība un ne velti puse cilvēces tic budisma reliģisko zinību patiesumam, ka šis senās zināšanas var būt iepriekšējās, daudz attīstītākās civilizācijas atbalsis un ka var mēģināt tās saistīt ar mūsdienu zinātni, lai iegūtu jaunas iespējas atklāt kaut vai vienu no neskaitāmajiem medicīnas noslēpumiem.
Taču krievu cilvēku vairākums, par spīti ateistiskajai audzināšanai komunisma gados, manuprāt, ir daudz romantiskāks un uzņēmīgāks pret visu jauno nekā, teiksim, amerikāņi. Ilgais dolāra kults padarijis amerikāni uzņēmīgu tikai pret tiem jauninājumiem, ar kuriem var pelnīt naudu, kaut gan ir arī izņēmumi.
Cilvēki ir dažādi, un dažādi ir viņu uzskati par materiālo un garīgo komponentu nozīmi dzīvē. Taču cilvēki ir arī līdzīgi tādā nozīmē, ka tiem ir vienas izcelsmes saknes. Vienkāršie ļaudis par to, dzives laikā griežoties sadzīves problēmu ratā, protams nedomā. Taču ikvienu, pat pašu neizglītotāko cilvēku interesē, no kā gan mēs esam cēlušies.