Viņi taisa lielu troksni… it īpaši, kad tos kaitina citi pērtiķi.
«Nelsona enciklopēdija», 1943.
«Runā Bils Danhems, mani draugi. Pēc brīža es nodošu mikrofonu savam draugam un kolēģim Igijam Napoli — jūs esat te, Igij? — un kļūšu par šo lielo, satraucošo notikumu līdzdalībnieku.
2ēl, ka mēs nevarējām labāk parādīt braucienu no Ņujorkas municipalitātes uz tiesas ēku, bet es nekad savā mūžā vēl neesmu redzējis tik daudz izlietotu mašīnrakstīšanas lenšu un papīra. Jūs zināt, ka triumfa braucienu te sauc par vecu mašīnrakstīšanas lenšu parādi, bet patiesībā ierēdņi te, Man- hetenā, met ārā pa logiem ne tikai lentes — viņi izgāž no saviem papīrkurvjiem visu, un, kamēr tu neesi izpiņķējies no lentēm, kas lido lejā no visiem trīsdesmit stāviem, televīzijas pārraide jums, draugi, nav ne prātā.
Vismaz labi, ka tagad lieto lodīšu pildspalvas un mūs nebombardē ar tik daudz tukšām tintes pudelēm kā agrāk.
Pašlaik mēs tuvojamies tiesas ēkai un es redzu tiesnesi Mentonu, kas iznācis uz marmora kāpnēm apsveikt mūs. Otra mūsu kamera jums to parādīs… lūk, jau rāda… bet tagad atgriezīsimies pie mums un Pana Satirusa, kas sēž man blakām. Kāda sajūta ir, kļūstot par pilntiesīgu cilvēku?
Labi, ja jums nav patikas runāt, vai jūs, Pan, neuzsmaidītu objektīvam? Negribat? Saprotu, vecajam Panam tas ir diezgan svinīgs brīdis. Tā viņu sauc, jūs jau zināt. Viņam nepatīk, ka viņu sauc par Memu, par «Saiba Mema» kapteini…»
«Runā Igijs Napoli. Dārgie draugi, es stāvu uz Tiesu pils kāpnēm, un cilvēks, kurš, kā jūs redzat, tuvojas automašīnu rindai, ir tiesnesis Mentons. Viņš paaugstinās Panu Satirusu par pilntiesīgu cilvēku.
Pārraide no limuzīna pēkšņi pārtrūka, bet to jau varēja sagaidīt: inženieri man stāstīja, ka, raidot no šiem mākslīgi veidotajiem tērauda un betona — kā teiktu Anglijā, dzelzsbetona, — kanjoniem, attēlu nesošie viļņi veicot sarežģītu ceļu. Jādomā, ka skaņu viļņi tāpat» jo mana vecā drauga un kolēģa Bila Danhema balss apklusa. Bet mēs visi esam pie šīs balss pieraduši, ilgajos gados, kopš radioviļņi atnes šo balsi līdz mums, esam to iemīlējuši. Es nezinu, cik ilgi amerikāņu tauta dzird Bila balsi, bet es nebrīnītos, uzzinājis, ka viņš intervējis ģenerāli Grantu Ričmondā.
Tieši man priekšā stāv suverenā Ņujorkas štata tiesnesis Pols Mentons, cilvēks, kas padarīs veco Memu par pilntiesīgu cilvēku.
Pareizi, tiesnesi, vai ne? Vai es pateicu pareizi?»
«Es domāju, mister Napoli, ka jārunā vienkārši par pilsoņu tiesībām. Mērs jau piešķīris Mēmam Ņujorkas goda pilsoņa titulu, bet šajā likumīgajā aktā tas tiks apstiprināts. Protams, jūs saprotat, ka viņa vecumā būtu vēlams, lai…»
«Atvainojiet, tiesnesi. Limuzīns ir klāt, un polismenis Hjū Kelehens, Ņujorkas policijas vecākais kārtības sargs, Ņujorkas lepnums, tuvojas mašīnai, lai atvērtu durtiņas.
Tas, kas kāpj laukā un smaidīdams skatās tieši mūsu objektīvā, ir Savienoto Valstu jūras kara flotes vecākais mičmanis Beitss. Viņam blakām nostājas pirmās klases radists Maikls Bronsteins. Un tagad izkāpj vecais Mems, «Saiba Mema» pilots . . .»
«… Runā Centrālā radioraidījumu kompānija. Pārraide no Tiesu pils, šķiet, pārtraukta tehnisku iemeslu dēļ, un, kamēr tā nav atsākta no jauna, atļaujiet man pastāstīt šo to par dižo pērtiķi, kas pēc īsa brīža kļūs par dižu amerikāni. Atkārtoju — par dižo pērtiķi, jo Mems ir šimpanze, kas …»