Tiesnesis. Tiesa sāk izskatīt Cgbernetics Company ierosināto lietu pret Hariju Džonsu. Vai ieradušies abu pušu pārstāvji?
Advokāts. Jā, tiesneša kungs.
Tiesnesis. Kā vārdā jūs uzstājaties? …
Advokāts. Ēsmu firmas Cgbernetics Compantj juriskonsults, tiesneša kungs.
Tiesnesis. Un kur ir atbildētājs?
Džonss. Esmu šeit, tiesneša kungs.
Tiesnesis. Vai jūs nesniegtu mums datus par sevi?
Džonss. Labprāt, tiesneša kungs. Mani sauc Harijs Džonss. Esmu dzimis 1917. gada 6. aprīlī, Ņujorkā.
Advokāts. Man ir principiāls iebildums, tiesneša kungs. Atbildētājs saka nepatiesību: viņš vispār nav dzimis.
Džonss. Lūdzu, te būs mana dzimšanas apliecība. Bet zālē sēž mans brālis, kurš …
Advokāts. Tā nav jūsu dzimšanas apliecība, un pieminētā persona nav jūsu brālis!
Džonss. Ak šitā, nav mans! Varbūt jūsējais, ko?
Tiesnesis. Lūdzu mieru! Juriskonsula kungs, jūs izteiksieties vēlāk. Turpiniet, mister Džons.
Džonss. Manam tēvam Leksingtonam Džonam, lai viņam vieglas smiltis, piederēja automašīnu remontdarbnīca, un no viņa man šī kaislība uz braucamrīkiem. Kad man bija 'septiņpadsmit, es pirmo reizi piedalījos automobiļu sacīkstēs. Kopš tā laika esmu startējis kā profesionālis astoņdesmit septiņas reizes un līdz šai
dienai sešpadsmit reizes ieguvis pirmo vietu, otro divdesmit vienu reizi un …
Tiesnesis. Paldies, šīs detaļas neattiecas uz lietu.
Džonss. Trīs zelta kausus ..,
Tiesnesis. Es teicu: paldies.
Džonss. Un sudraba vainagu.
Cybernetics Company priekšsēdētājs Donovans. Re, mīdās uz vietas!
Džonss. To jūs vis nesagaidīsiet!
Tiesnesis. Lūdzu mieru! Vai jums ir advokāts?
Džonss. Nē. Es aizstāvēšos pats. Mana lieta ir tīra kā rasas lāse.
Tiesnesis. Vai jums zināms, kādas prasības pret jums izvirza Ctjbernetics Company?
Džonss. Jā. Esmu viltīgu haizivju ļaunprātības upuris…
Tiesnesis. Paldies. Juriskonsulta kungs, vai jūs neiepazīstinātu tiesu ar prasības būtību?
Advokāts. Tieši tā, tiesneša kungs. Pirms diviem gadiem automobiļu sacīkstēs Čikāgas tuvumā atbildētājs cieta katastrofā un zaudēja kāju. Viņš griezās pie mūsu firmas. Kā zināms, Cybernetics Companij ražo roku un kāju protēzes, mākslīgās nieres, sirdis un citu orgānu aizvietotājus. Atbildētājs pie mums uz nomaksu iegādājās kreisās kājas protēzi un iemaksāja pirmo summu. Pēc četriem mēnešiem viņš atkal griezās pie murns, šoreiz pasūtīdams abu roku, krūšukurvja un kakla protēzes.
Džonss. Meli! Kaklu es pasūtīju pavasarī, pēc kalnu sacīkstēm!
Tiesnesis. Lūdzu nepārtraukt!
Advokāts. Pēc šī otrā pirkuma atbildētāja parāds firmai kopsummā sasniedza divi tūkstoši deviņi simti sešdesmit septiņus dolārus. Pēc pieciem mēnešiem atbildētāja vārdā pie mums griezās viņa brālis. Sai laikā atbildētājs pats atradās Montē Rosās slimnīcā Ņujorkas apkaimē. Izpildot jauno pasūtījumu, firma, saņēmusi pirmo iemaksu, piegādāja veselu virkni protēžu, kuru pilns saraksts pievienots lietai. Sarakstā — starp citu — figurē smadzeņu pusložu aizvietotājas elektron- smadzenes — markas «Ģeniaks» modelis par divdesmit sešiem tūkstošiem un pieciem simtiem dolāru. Gribu pievērst augstās tiesas uzmanību tam, ka atbildētājs pie mums pasūtīja «Ģeniaka» luksmodeli, proti — ar tērauda lampām, ar aparatūru, kas nodrošina sapņu redzēšanu dabiskajās krāsās, ar nepatikšanu filtru un rūpju slāpētāju, kaut gan šis modelis acīmredzami pārsniedza viņa finansiālās iespējas.
Džonss. Kā tad, jūs gan gribētu, es lai meimurotu, pa pasauli ar jūsu sērijprodukcijas smadzenēml
Tiesnesis. Lūdzu ievērot klusumu!
Advokāts. Par to, ka atbildētājs rīkojās ar iepriekšēju ļaunprātīgu nodomu nemaksāt firmai par iegadātajām detaļām, liecina ari fakts, ka viņš pie mums pasūtīja nevis parastu rokas protēzi, bet speciālu, kurā iemontēts Safthauzena markas Šveicē ražots pulkstenis ar astoņpadsmit akmeņiem. Kad atbildētāja parāds sasniedza divdesmit deviņus tūkstošus astoņus simtus un sešdesmit trīs dolārus, mēs griezāmies ar prasību atdot mums visas iepirktās protēzes. Taču štata tiesa noraidīja mūsu prasību, motivēdama noraidījumu ar to, ka pēc protēžu atsavināšanas viņam nebūtu vairs iespējas eksistēt tālāk, jo no bijušā mistera Džonsa bija palikusi vairs tikai viena smadzeņu puslode.
Džonss. Ko tas nozīmē — «no bijušā Džonsa»?! Vai firma jūs prēmē par lamāšanos, pintiķadvokāt?
Tiesnesis. Lūdzu mieru! Mister Džons, ja jūs apvainosit prasītājpusi, piespriedīšu jums naudas sodu!
Džonss. Bet viņš taču mani apvaino!
Advokāts. Sādā stāvoklī, tas ir — ieslīdzis parādos un mūsu firmas protežēts no galvas līdz kājām, jo Cybernetics Company ar visu sirdi nāca pretī, zibenīgi izpildot visas viņa vēlēšanās, atbildētājs pa labi un pa kreisi publiski zākāja mūsu ražojumus, gauzdamies par to zemo kvalitāti. Taču tas nebūt nekavēja viņu pēc trim mēnešiem atkal ierasties pie mums. Viņš žēlojās par neskaitāmām vainām un kaitēm, kam — tā konstatēja mūsu eksperti — par iemeslu bija vecās smadzeņu puslodes sliktā adaptācija jaunajā, tā sacīt, protežētajā vidē.
Humānisma jūtu vadīta, mūsu firma arī šoreiz uzklausīja atbildētāja lūgumu un apņēmās viņu pilnīgi ģenializēt, tas ir — nomainīt viņa paša veco smadzeņu daļu ar otru «Ģeniaka» markas aparātu. Sakarā ar šo jauno parādu atbildētājs izrakstīja mums vekseļus par divdesmit sešiem tūkstošiem un deviņsimt piecdesmit dolāriem, no kuriem līdz šim brīdim viņš nomaksājis tikai divi simti trīsdesmit divus dolārus un astoņpadsmit centus!… Ņemot vērā šo situāciju… Augstā Tiesa, atbildētājs ļaunprātīgi traucē izsacīties, apslāpēdams manu runu ar kaut kādu šņākšanu, čirkstināšanu un džerkstoņu! Es lūdzu Augsto Tiesu viņu brīdināt!
Tiesnesis. Mister Džons …
Džonss. Tas neesmu es, tas ir Ģeniaksi viņš vienmēr tā dara, kad es intensīvi domāju. Vai man varbūt jāatbild par Ctjbernetics Company ražojumiem? Lai Augstā Tiesa brīdina kompānijas priekšsēdētāju par brāķa ražošanu!
Advokāts. Ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus, firma griežas pie tiesas ar prasību piešķirt tai īpašuma tiesības uz tās izgatavoto un šeit, tiesas zālē, esošo protēžu kompleksu, kas bez kādām tiesībām un melīgi uzdodas par Hariju Džonsu.
Džonss. Vienreizēja nekaunība! Bet kur, ja ne šeit, pēc jūsu domām, atrodos es, Harijs Džonss?!
Advokāts. Seit, tiesas zālē, nav nekāda Džonsa, jo šī slavenā autosporta čempiona mirstīgās atliekas izmētātas gar daudzām Amerikas autostrādēm. Tādējādi tiesas spriedums mums par labu nenodarīs pāri nevienai reāli pastāvošai personai, jo firma dabūs vienīgi to, kaЈ tai likumīgi pienākas, — sākot ar neilona ādas pārsegu un beidzot ar vismazāko skrūvīti!
Džonss. Kā tad! Viņi grib sadalīt mani pa gabaliem, pa protēzēm!
Priekšsēdētājs Donovans. Tā nav jūsu darīšana, ko mēs iesāksim ar savu īpašumu!
Tiesnesis. Priekšsēdētāja kungs, laipni lūdzu saglabāt mieru. Paldies, juriskonsulta kungs. Vai jums, mister Džons, būtu kas sakāms?
Advokāts. Tiesneša kungs, es vēl gribētu bilst, ka atbildētājs, patiesību sakot, nemaz nav atbildētājs, bet vienīgi materiāls priekšmets, kas apgalvo, ka esot patstāvīgs. Taču īstenībā, tā kā viņš nav dzīvs..,
Džonss. Panāc tuvāk, tad pārliecināsies, vai esmu dzīvs vai ne!
Tiesnesis. Jā… hm, gadījums patiešām ir ļoti dīvains… Hm… juriskonsulta kungs, jautājumu par io, vai atbildētājs uzskatāms par dzīvu vai nedzīvu, atstāju atklātu līdz sprieduma pasludināšanai, jo tas sarežģītu normālu lietas gaitu. Tagad vārds jums, mister Džons.
Džonss. Augstā Tiesa un jūs, Savienoto Valstu pilsoņi, kas esat liecinieki tam, ka milzu koncerns nelietīgiem līdzekļiem cenšas iznīcināt brīvu, domājošu indivīdu …
Tiesnesis. Lūdzu savu runu adresēt vienīgi tiesai. Jūs neesat mītiņā!
Džonss. Labi, tiesneša kungs. Lieta ir šāda: es patiešām esmu no Ctjbernetics Conipamj iegādājies pāris protēžu…
Priekšsēdētājs Donovans. Pāris protēžu! Jauki gan, neko sacīt!
Džonss. Es lūdzu Augsto Tiesu saukt pie kārtības šo kungu. Tātad — es iegādājos tās protēzes. Nerunāšu par to, kādas tās ir. Es nerunāšu par to, ka nepārtraukti, vienalga — vai es staigāju, sēžu, ēdu vai guļu, galvā man tā šņāc, ka biju spiests pāriet uz atsevišķu istabu, jo naktīs tika traucēts brāļa miegs. So izslavēto «Ģeniaku» dēļ, kas nav nekas cits kā no vecām kara mašīnām pārtaisītas rēķināšanas ierīces, esmu tā sasirdzis ar skaitīšanas māniju, ka man gribot negribot vienā laidā jāskaita žogi un kaķi, stabi, cilvēki ielās — un velns zina kas vēl. Negribu ilgāk pie tā kavēties. Katrā ziņā es biju apņēmies godīgi nomaksāt visus savus parādus, bet pie naudas varu tikt, vienīgi uzvarot sacīkstēs. Taču mani piemeklēja neveiksme pēc neveiksmes, pārņēma depresija, es pazaudēju galvu un …
Advokāts. Atbildētājs pats atzīstas, ka pazaudējis galvu! Lūdzu tiesu pievērst uzmanību šim faktam!
Džonss. Nepārtrauciet mani! Es to teicu pārnestā nozīmē. Es pazaudēju galvu — sāku spēlēt biržā, taču man neveicās un biju spiests aizņemties naudu. Turklāt es jutos velnišķīgi draņķīgi. Kreisajā kājā nemitīgi durstīja, acīs dzirksteļoja, rādījās kaut kādi idiotiski sapņi par mašīnām — gan šujmašīnām, gan zeķu adāmajām mašīnām, gan trikotāžas mašīnām. Es ārstējos pie psihoanalītiķiem, kuri atzina, ka man esot Edipa komplekss, jo mana māte, kad biju bērns, šuva uz mašīnas. Es biju pagalam novārdzis, tikko spēju kustēties — un šādā stāvoklī firma mani sāka vazāt pa tiesām. Par to sāka rakstīt prese, un ļaunprātīgu apmelojumu rezultātā metodistu draudze — jo es esmu metodists — slēdza man dievnama durvis!
Advokāts. Jūs par to sūdzaties? Varbūt iūs ticat aizkapa dzīvei?
Džonss. Ticu. Kāda jums tur daļa?
Advokāts. Ir gan daļa, jo misters Harijs Džonss jau pašlaik dzīvo aizkapa dzīvi, bet jūs esat visparastākais uzurpators!
Džonss. Nemētājieties ar vārdiem!
Tiesnesis. Lūdzu abas puses uzvesties savaldīgi.
Džonss. Augstā Tiesa! Tanī laikā, kad es atrados tik spiedīgos apstākļos, firma ierosināja pret mani sūdzību, bet, kad štata tiesa firmas nekaunīgās prasības bija noraidījusi, pie manis griezās kāds aizdomīgs tips, vārdā Goass, ko bija uzsūtījis Ci/bernetics Companij priekšsēdētājs Donovans. Taču toreiz es to nezināju. Šis Goass stādījās man priekšā kā elektronikas speciālists un sacīja, ka pret visām manām kaitēm, pret tām durstīšanām un dzirksteļošanām esot tikai viens vienīgs līdzeklis — jāatļauj sevi ģenializēt līdz galam. Mans veselības stāvoklis tolaik bija tāds, ka es pat domāt nevarēju par piedalīšanos automobiļu sacīkstēs, — kas cits man atlika? Es piekritu, Augstā Tiesa, un otrajā dienā Goass aizveda mani uz Cybernetics Compang montāžas cehu…
Tiesnesis. Tas nozīmē, ka jums izņēma?…
Džonss. Jā, protams.
Tiesnesis. Un to vietā ielika? …
Džonss. Jā, protams, tikai toreiz es nesapratu, kādēļ viņi tik labprāt to dara — ar atvieglotiem noteikumiem, piekrītot ilgtermiņa nomaksai. Toties* tagad es saprotu! Augstā Tiesa, viņi bija nolēmuši likvidēt manu atlikušo smadzeņu puslodi! Jo iepriekš tiesa viņu pra: sību bija noraidījusi, pamatojoties uz to, ka manu nabaga veco smadzeņu atlikušais gabaliņš, ja tam tiktu atņemts viss pārējais, pats par sevi eksistēt nevarētu, tāpēc tiesa viņiem nekā nepiešķīra! Tādēļ viņi nolēma izmantot manu naivitāti un katastrofu rezultātā vājinātās gara spējas, uzsūtīja man šo Goasu, lai tas mani pierunā labprātīgi likvidēt atlikušo smadzeņu daļu un tādējādi es iekrītu viņu velnišķīgā plāna slazdos! Taču šim vājprātam, par laimi, ir īsas kājas! Lai Augstā Tiesa paklausās, cik bezjēdzīgi ir viņu prātojumi. Viņi apgalvo, ka viņiem esot tiesības uz mani. Uz kāda pamata? Pieņemsim — kāds uz kredīta pērk pārtikas produktus: miltus, cukuru, gaļu un tā tālāk, bet pēc kada laika šis veikalnieks griežas pie tiesas ar prasību, lai tiesa piešķir viņam īpašumā parādnieku, jo — kā apgalvo medicīna — vielu maiņas procesa rezultātā pārtika nemitīgi atražo šūnas un tādējādi pēc dažiem mēnešiem viss parādnieks kopā ar galvu, aknām, rokām un kājām sastāv no taukiem, olbaltumvielām un ogļūdeņražiem, kurus viņam uz kredīta pārdevis veikalnieks. Vai pasaulē atrastos tāda tiesa, kura apmierinātu šī veikalnieka pretenziju?! Vai varbūt mēs dzīvojam viduslaikos, kad Šeiloks pieprasīja mārciņu sava parādnieka miesas? šai gadījumā situācija ir pilnīgi analoga. Es esmu automobiļu sacīkšu čempions Harijs Džonss, nevis kaut kāda mašīna!
Priekšsēdētājs Donovans. Meli! Jūs esat mašīna!
Džonss. Ak šitā-ā? Tādā gadījumā: pret ko jūsu firma ceļ sūdzību? Kam adresēts uzaicinājums ierasties tiesā? Kaut kādai mašīnai vai man, misteram Harijam Džonsam? Tiesneša kungs, varbūt jūs noskaidrotu šo jautājumu?
Tiesnesis. Hm … tā sakot — uzaicinājums adresēts Harijam Džonsam, kas dzīvo Ņujorkā, Četrdesmit ceturtajā avēnijā.
Džonss. Mister Donovan, jūs dzirdat? Bez tam, tiesneša kungs, atļaujiet man uzdot vēl vienu jautājumu: vai Savienoto Valstu likumi vispār paredz iespēju tiesas ceļā vērsties pret mašīnu? Piemēram, vai mašīnu var uzaicināt uz tiesu, apsūdzēt par kaut ko…
Tiesnesis. Nu … tā sakot… nū-ū … nē … Nē, likums to neparedz.
Džonss. Tādā gadījumā ir skaidrāks par skaidru; vai nu es esmu mašīna un tad lietas izskatīšana vispār nav iespējama, jo mašīna tiesas procesā nevar būt prāvnieks, vai arī es neesmu mašīna, bet gan cilvēks, un, ja tā, — kādas tiesības uz mani var būt nez kādai tur firmai?… Vai man varbūt jākļūst par tās vergu? Vai firmas priekšsēdētājs misters Donovans varbūt nolēmis kļūt par vergturi?!
Priekšsēdētājs Donovans. Kāda bezkaunība! .., Bet kā … kā būs ar tiem mūsu Ģeniakiem, ko?
Džonss. Še jums piga, mister Donovan! Augstā Tiesa, lai par šīs firmas darbības metodēm liecina šāds fakts: kad es, pagalam savārdzis un tikai kā nekā pa roku galam saskrūvēts, atstāju slimnīcu un devos uz pludmali, lai tur ieelpotu svaigu gaisu, es pamanīju, ka man seko ļaužu bars, — kā izrādījās, uz muguras man bija uzdrukāts Made in Cybernetics Company, iedomā- jielies tikai, es biju spiests pats uz sava rēķina to izgriezt un uzlikt ielāpu. Bet tagad viņi mani vajāl Tā ir, nabadzīgs cilvēks nekad nav pasargāts no bagātnieku dusmām, kā mēdza sacīt mana neaizmirstamā māte un tēvs…
Priekšsēdētājs Donovans. Jūsu tēvs un māte ir Ctjber- netics Company.
Tiesnesis. Lūdzu mieru! Mister Džons, vai jūs beidzāt?
Džonss. Nē. Es gribu uzsvērt, ka, pirmkārt, firmai ir jānodrošina man eksistence, jo man nav no kā dzīvot. Motokluba padome anulēja manu startu Panamerikas sacīkstēs, kas notika pirms mēneša, paziņojot, ka manu j automobili vadījusi «automātiska ierīce», nevis cilvēks! Kas man tā iegrieza?! Viņi! Firma Cybernetics Com- pany, kas nosūtīja Motoklubam apmelojumu pilnu vēstuli par mani! Ja viņi nejauj man pelnīt maizi, lai gādā līdzekļus iztikai un nodrošina mani ar rezerves daļām! Vai es vainīgs, ka tik bieži pārdegu te vienā, te atkal otrā vietā? Tas vēl nav viss — firmas ierēdņi, bet jo sevišķi īpašnieki katrā mūsu sastapšanās reizē aizvaino manu pašcieņu!
Priekšsēdētājs Donovans piedāvāja man iespēju nokārtot konfliktu miera ceļā — lai es kļūstot par viņu reklāmas maketu un astoņas stundas dienā tupot skatlogā! Kad es viņam pateicu, ka tā nav sportista cienīga nodarbošanās un lai viņš ar tamlīdzīgām idejām iet pa gaisu, viņš atbildēja, ka manis dēļ jau esot izkūpinājis gaisā piecdesmit sešus tūkstošus dolāru! Par šiem un tamlīdzīgiem apvainojumiem es iesūdzēšu firmu tiesā! Bet tagad lūdzu Augsto Tiesu uzklausīt mana brāļa liecību, jo viņam šī lieta zināma visos sīkumos.
Advokāts. Tiesneša kungs, es protestēju pret atbildētāja brāļa uzstāšanos liecinieka lomā.
Tiesnesis. Vai sakarā ar tuvo radniecību?
Advokāts. Jā un arī nē… Lietas apstākļi ir tādi, ka atbildētāja brālis pagājušajā nedēļā cieta lidmašīnas katastrofā.
Tiesnesis. Aha, un tādēļ viņš nevar ierasties tiesā.
Džonsa brālis. Varu, es esmu šeit.
Advokāts. Protams, viņš var, tikai gribu darīt zināmu, ka, lūk, katastrofa viņam beidzās traģiski un firma, izpildot viņa sievas pasūtījumu, izgatavoja jaunu atbildētāja brāli.
Tiesnesis. Ko — «jaunu»?
Advokāts. Jaunu Harija Džonsa brāli un līdz ar to — jaunu vīru bijušajai atraitnei.
Tiesnesis. Ak tā …
Džonss. Un kas par to? Kālab mans brālis nedrīkstētu liecināt? Svaine taču par pasūtījumu samaksāja skaidrā naudā!
Tiesnesis. Džentlmeņi, lūdzu mieru! Sakarā ar to, ka tiesai radusies nepieciešamība noskaidrot dažus jaunus apstākļus, paziņoju, ka lietas izskatīšana pagaidām tiek atlikta!