… Un es atkal ieraudzīju mēness sirpi — zeltainu un aukstu. Cik gan reižu es to esmu redzējusi tieši tādu, cik reižu … Un tas vienmēr mani izraisa visdažādākās izjūtas, uzbur visdažādākos tēlus. Kad es to vēroju, man liekas, tas karājas virs zilgiem mākoņiem. Un tas vienmēr modina atmiņas — tā no vakara vējiņa dvesmas raisās snaudošie ziedu pumpuri.