Pēc uzvaras pār ļauno un viltīgo Urfinu Džīsu Ella Smite atvadījās no saviem uzticīgajiem draugiem Biedēkļa, Dzelzs Malkas Cirtēja un Lauvas, un tēvocis Carls viņu atkal ar sauszemes kuģi pārveda pāri Lielajam tuksnesim. Šis kuģis gaidīja savus pasažierus pie melnā Gingemas akmens un bija pilnīgā kārtībā.
Atpakaļceļš pagāja bez piedzīvojumiem, jo melnie akmeņi varēja aizturēt tikai tos, kas devās uz Burvju zemi. Atgriešanos no turienes tie netraucēja.
Apskaudama Ellu, misis Anna teica:
— Nu, meitiņ, tu vairs neatstāsi mūs? Mēs tā uztraucāmies par tevi, tā gaidījām . . .
Bet Džons Smits norūca, pakšķinādams pīpi:
— Lai nu reiz pietiek šo burvju piedzīvojumu, laiks sākt kaut ko prātīgāku. Divas jūdzes no mums atvērta skola, iesi tajā. Draudzība ar burvēm un visādām brīnumainām būtnēm jau ir patīkama, bet neatsver izglītību.
Sēdēdams ar tuviniekiem pie svētku galda, vienkājis jūrnieks Carls Bleks palielījās ar prāvo smaragdu, ko tam uzdāvinājis Biedēklis Gudrais.
— Kā tu domā, Džon, tā lieta ir ko vērts? — viņš jautāja.
Džons Smits aplūkoja akmeni no visām pusēm, pasvārstīja
uz delnas.
— Jā, es domāju, ka juvelieris par šo lietiņu tev noskaitīs ne mazumu skanīgu monētu, — viņš teica.
— Tagad es piepildīšu savu senseno sapni, — atzinās jūrnieks Carls. — Es nopirkšu šoneri un aizbraukšu pie saviem vecajiem draugiem uz Kuru-Kusu. Zvēru pie orkāna, tie ir lieliski zeļļi! 2ēl tikai šķirties no Ellas. Nez kāpēc nav pieņemts, ka uz kuģiem strādā meitenes, citādi es ņemtu viņu līdzi.
Ellai jau iemirdzējās acis, bet misis Anna dusmīgi apsauca brāli.
— Klusi jel, ko vēl neizdomāsi!
— Labi, labi, māsiņ, nebaries! Paciemošos pie jums kādu nedēļu un aizbraukšu.
Bet pagāja ne mazums nedēļu, iekāms Čarlam Blekam izdevās aizkļūt no Smitiem. Viņu neatlaida krustmeita, kas bija ar jūrnieku sevišķi sadraudzējusies bīstamā ceļojuma laikā uz Burvju zemi. Un tomēr pienāca diena, kad viņiem vajadzēja šķirties, un Ella raudādama pavadīja tēvoci uz diližansa piestātni.
Dažus mēnešus Ella apmeklēja skolu, mācījās aritmētikas un gramatikas gudrības, bet drīz pienāca vasaras brīvlaiks. Un tad fermā saņēma vēstuli.
Smitiem reti kāds rakstīja, un vēstules saņemšana viņiem bija liels notikums. Džons ilgi grozīja rokās aploksni, pirms plēst to vaļā. Ieraudzījis parakstu, fermeris priecīgi iesaucās:
— ir no Bila Kaninga! Sen nebija devis ziņu mans brālēniņš!
— Lasi taču, lasi ātrāk! — Anna skubināja vīru.
Vēstulē bija stāstīts par Kaningu ģimenes ilgiem klejojumiem pa valsti. Bils bija strādājis par kalnraci, Kalifornijā no- vācis augļus, būvējis ceļu, bet tagad salīdzis par ganu kādā fermā Aijovas štatā. Visus šos sīkumus Ella laida gar ausīm, bet vēstules beigas lika uzmanīgāk ieklausīties.
«Lai tava meitiņa Ella brīvdienās atbrauc pie mums,» rakstīja Bils Kanings. «Varbūt viņa nebūs aizmirsusi savu rotaļu biedru, manu izstīdzējušo Fredi. Apkārtne mums ir ļoti krāšņa, un bērni jauki pavadīs laiku . . .»
Ella atcerējās Fredi. Viņa iepazinās ar to pirms pieciem gadiem, kad Kaningi kādas pārcelšanās laikā viesojās pie viņiem nedēļas trīs. Ellas atmiņā bija saglabājies zilacainā zēna tēls. Fredis bija trīs gadus vecāks par viņu. Viņš izgudroja dažāda rotaļas — viņi spēlēja medniekus, indiāņus,''..laupītājus. E vien Ellai šīs rotaļas beidzās ar pārsistu degunu vai saple kleitu, bet viņa nekad nečīkstēja un nesūdzējās pieaugušajiem.
— Māmiņ! Tēti! — lūdzās meitene. — Laidiet mani pie Ka- ningiem! Fredis ir tik labs un jautrs! … ,, -
— Ak, meitiņ, kāds tu esi nemiera gars! — nopūtās Džons.
Vecāki gan paurdēja, bet galu galā piekrita palaist meiteni uz Aijovu.
Ella ātri savīkšās. Mugursomā — tajā pašā, ar kuru bija ceļojusi pa Burvju zemi, meitene ielika divas trīs kleitas, veļu, dvieli, ziepju gabalu, dažas grāmatas ar bildītēm . . .
Māte sagatavoja ceļamaizi: vārītu vistu, pīrādziņus, maizi, blašķi ar aukstu, saldu tēju un, protams, dažus kauliņus Toti- ņam. Vai tad sunītis varēja palikt mājās, kad viņa saimniece devās tālā ceļā?
Džons Smits aizveda Ellu un Totiņu uz diližansu staciju, nodeva viņus kučiera aprūpē un atvadījās. Meitenei vajadzēja atgriezties pēc mēneša.