— Bet pameklē šo uzvārdu citā vietā, — Bregs domīgi ierunājās. — Pārbaudi, vai tāds nav bijis «Lidojošās Zivs» apkalpē.
— «Lidojošās Zivs»?
— Jā, tās pašas, kura neatgriezās.
Paraustījis plecus, Sīvers atšķīra grāmatu. Viņš atrada nodaļu par «Lidojošo Zivi», izlasīja to un ilgi klusēja.
— Kas viņš tur bija? — Bregs pēc brīža jautāja.
— Stūrmanis, — Sīvers, tikko kustinādams lūpas, atbildēja.
Abi atkal klusēja.
— Viņi nolaidās, — teica Bregs. — Nolaidās, lai glābtu Krāju, vienīgo, kas bija palicis dzīvs. Tā tam arī jābūt.
— Nolaidās uz Liganta un … atkal startēja?!
— Tā iznāk, — sacīja Bregs. — Ne uzreiz, protams… — Viņš noliecās, paņēma nākošo bloku un sāka to iztīt no iesaiņojuma.
— Tātad dzīvi ir palikuši tikai trīs, izglābto ieskaitot? Un viņi spēja vadīt kuģi?
— Jā, — atbildēja Bregs. — Gulēt viņiem nebija laika.
— Bet, bet, — Sīvers sarauca pieri, — atgriezties taču vajadzēja astoņiem!
Bregs skumji paskatījās uz Sīveru.
— Mēs esam optimisti, — viņš teica. — Un, dzirdot skaitli «trīs», labprāt pieņemam, ka trīs ir gājuši bojā un
3i
ka atgriezīsies astoņi. Taču reizem iznāk otrādi. — Viņš paņēma no Sīvera bloku un to rūpīgi nostiprināja.
— Pēc tavām domām — labāk būt pesimistam? — Sīvers aizvainots jautāja.
— Nē. Tikai optimismam šai gadījumā ir cits pamats: trīs cilvēki atgriezušies no turienes, no kurienes saskaņā ar visiem likumiem atgriezties nevarēja neviens! — Bregs pieskrūvēja automāta paneli, novāca instrumentus un teica: — Varam lidot.
— Krajs ir akls, — Sīvers teica, — viņš nekad vairs neredzēs zvaigznes. Es domāju, ka redzi viņš zaudējis raktuvēs.
— Nē. — Bregs pakratīja galvu. — Raktuvju tuvumā piloti nekad neatstāj kuģus. Tur cilvēku vispār nav, tikai automāti.
Sīvers piemiedza acis.
— Klausies, — viņš jautāja, — ja tu būtu visu laiku bijis kopā ar mani,vai tu būtu uzminējis, kas viņi tādi ir?
Bregs brīdi vilcinājās:
— Domāju, jā. Manās acīs katrs pilots ir varonis. Pat tāds, kas nav bijis uz Liganta, bet tikai vedis rūdu no Ja- peta uz Titānu. Arī sistēmā daudz kas var atgadīties…
Sīvers nolieca galvu.
— Ko man sacīs uz Zemes? — viņš murmināja. — Mani tagad nekur vairs nesūtīs.
— Kāpēc ne? — Bregs mierināja. — Gan jau sūtīs… pēc kāda laika. Bet viņi — viņi gan nekad vairs neatgriezīsies Saules sistēmā un nenolaidīsies uz Japeta. Tā notiek tikai reizi mūžā, un mūsu lidojums droši vien būtu varējis beigties citādi. — Viņš vairākas reizes iededzināja un nodzēsa navigācijas ugunis, signalizēdams «Uzmanību!», kaut gan lejā nepalika neviena, kam šis brīdinājums būtu vajadzīgs.
— Es gribēju… — Sīvers izmisis ierunājās.
— Ko tu man skaidro! — Bregs viņu pārtrauca.
Tad pilots uzlika roku uz startera, un tūdaļ automātiski ieslēdzās drošības sistēma.
— Darbojas, — Sīvers vāji pasmaidīja.
— Tagad darbosies ilgi, — Bregs atbildēja. — Vēro ekrānus…