Enna un Tims laimīgi nokļuva līdz Smaragda salai. Burvju stīpas aizsegā, turēdamies roku rokā un pēc kārtas nesdami Ar- tuku, viņi gāja, neviena nepamanīti, bet visu aplūkodami vērīgām acīm.
Bērni atrada patvērumu pamestā fermā netālu no kanāla (par Smaragda pilsētas pārvēršanos par salu viņi nebrīnījās, par to viņi bija dzirdējuši no Gremoņiem). Mājas iekšienē viņi varēja stīpu noņemt: vienmēr atrastos laiks izmantot burvību, ja tuvumā parādītos svešinieks.
Tims un Enna aizkoda cietu maizi, ko bija dabūjuši no kalnračiem, un meta pa logu drusciņas putniem. Pēkšņi gaisā atskanēja spārnu švīksti un uz palodzes nolaidās liela vārna ar šķelmīgu skatienu melnajās acīs.
— Beidzot1 jūs esat klāt! — putns priecīgi iesaucās. — Cik mokoši bija jūs gaidīt kopš tās dienas, kad jūs pārgājāt kalnus!
— Jūs esat Kaggi-Karr? — meitene pieklājīgi pajautāja.
Viņa nevarēja uzrunāt uz «tu» vārnu ar Smaragda salas valdnieces — kaut arī pagaidu valdnieces titulu.
Vārna apstiprinoši palocīja galvu.
— Bet kā jūs uzzinājāt par mūsu ierašanos Burvju zemē?
Kaggi-Karr čērkstoši iesmējās.
— Mīļā Enna! Tu nespēj pat iedomāties, kas Ir putnu izlūkdienests. Kad jūs ar Timu sēdējāt pie ugunskura un pārrunājāt savas lietas, bet kaut kur nomaļus lēkāja kaut kāds neizskatīgs zvirbulis, jums nebija ne jausmas, cik centīgi viņš tver katru jūsu sarunas vārdu. Nu bet pēc tam? Pēc tam viņš lido līdz nākamajam postenim un sīki izstāsta visu, ko uzzinājis. Vēsts uz ātriem spārniem lido tālāk, tālāk un pēc kādas diennakts kļūst zināma man, Burvju zemes putnu sakaru galvenajai priekšniecei, bet tagad amatu apvienošanas kārtībā vēl arī Smaragda salas pagaidu valdniecei.
Enna un Tims lūkojās vārnā, mutes atplētuši. Bet tā turpināja:
— Vai tad māsa tev nav stāstījusi, kādus pakalpojumus viņai un aizkalnu Milzim izdarīja putnu sakarnieki karā ar Urfinu un kokpauriem? *
— Es kaut ko mazliet atceros, — sarkdama nošļupstēja meitene.
— Eh, tad tāda ir cilvēku pateicība! •— pārmetoši pateica Kaggi-Karr. — Nu labi, ko mēs par to runāsim. Es ļoti priecājos, ka tu, Enna, un tavs draugs Tims un sunītis Artuks esat ieradušies te. Es tikai nevaru saprast, kā jūs Kanzasā uzzinājāt, ka mēs atkal esam postā un mums vajadzīga palīdzība.
Kaggi-Karr uzlēca meitenei uz ceļiem un piespiedās viņai, gaidīdama glāstu. Aizkustinātā Enna, glaudīdama vārnas gludās, melnās spalvas, paskaidroja:
— Redziet, tas notika pilnīgi nejauši. Mēs neko nezinājām par to, ka ļaunais Urfins Džīss atkal sagrābis varu un sagūstījis Biedēkli un Dzelzs Malkas Cirtēju.
Un Enna iesāka garu stāstu. Viņa runāja par bērnu — saviem un Tima sapņiem katrā ziņā nokļūt Burvju zemē un par mehāniskajiem mūļiem, kurus izgatavoja Fredis Kanings, un par to, kā viņi ar Timu apmānīja melnos Gingemas akmeņus… Un beigās Enna parādīja vārnai Kaggi-Karr sudraba stīpas darbību.
— Zvēru pie burām, kā būtu teicis tavs tēvocis aizkalnu Milzis, — iesaucās vārna, kad Ennas priekā dzirkstošā sejiņa atkal parādījās zem stīpas. — Tas ir visbrīnišķīgākais stāsts pasaulē, kādu es vispār esmu dzirdējusi! Par sudraba stīpu man putni jau bija stāstījuši, bet viena lieta ir dzirdēt stāstām, pavisam cita ieraudzīt stīpu savām acīm. Un, ja nu mums tā ir, mēs uzvarēsim viltīgo iekarotāju un atbrīvosim mūsu draugus! Netālu no pilsētas vārtiem stāv vecais tornis, tā pagrabā ieslēgti Dzelzs Malkas Cirtējs un Biedēklis. Kur sēd Faramants un Dins Hiors, es nezinu, bet mēs to uzzināsim ar burvju kastes palīdzību.
Kaggi-Karr īsumā izstāstīja bērniem, kas ir rožainā koka kaste un kādas tās īpašības.
Nolēma, ka vārna dosies izlūkos un uzzinās, kur atrodas televizors. Slikti bija tikai tas, ka Urfins vārnu pazina un, viņu ieraudzījis, varēja nojaust kaut ko nelabu.
— Jūs lidosiet neredzama, — teica Ella.
Kaggi-Karr ārkārtīgi salepojās un piepūtās no laimes. Meitene uzmauca viņai kaklā sudraba stīpu. Tā tūlīt sarāvās un ciešf apskāva Kaggi-Karr kaklu. Enna piespieda zvaigznīti, un vārna pazuda. Tikai pēc spārnu švīkstiena varēja uzminēt, ka viņa aizlaižas.
Kaggi-Karr stundu ilgā prombūtne Ennai un Timām likās ļoti ilga. Beidzot pazīstamā spārnu švīkstoņa ziņoja, ka izlūks atgriezies. Atbrīvojusies no stīpas, Kaggi-Karr ziņoja par izlūkošanas rezultātiem.
Izrādījās, ka televizors stāv Troņa zāles sienas nišā; to var
pilnīgi brīvi paņemt, un, ja vārnai pieticis spēka, viņa to būtu atnesusi ķetnās, jo Troņa zāle tobrīd bijusi tukša.
Todien iet uz pili jau bija par vēlu, saule sliecās uz rietu. Tims paziņoja, ka nākamajā rītā viņš ies pats, bet Kaggi-Karr būs viņa pavadone.