Urfina Džīsa mantībā bija kāds priekšmets, kuru tas vērtēja augstāk par visu. Arējā pasaulē, aiz kalniem, šis priekšmets bija lēts, bet Burvju zemē tas likās īsts brīnums.
Kas tad bija šis noslēpumainais priekšmets?
Parastas šķiltavas, smalka, plakana lietiņa, ieslēpta sava īpašnieka saujā.
Šīs šķiltavas Urfins ieguva, kad, nogāzts no troņa, sēdēja cietumā, gaidīdams tiesu. Pie bijušā karaļa ienāca vienkājis jūrnieks Carls Bleks. Viņš ilgi sarunājās ar Urfinu, mēģinādams panākt, lai tas nožēlotu izdarītos noziegumus. Bet Džīss pat nedomāja nožēlot.
Jūrnieks sašutis pagriezās, lai aizietu, un šajā brīdī viņam no kabatas izslīdēja spīdoša lietiņa un iekrita salmos, kas klāja grīdu. Bleks vēl nebija paguvis.iziet pa durvīm, kad cietumnieks metās pie nokritušā priekšmeta. Tās bija šķiltavas, un Urfins zināja to vērtību: Carls visu laiku turēja pīpi zobos un šad un tad aizdedzināja nodzisušo tabaku.
Ārpusē atskanēja soļi: jūrnieks bija aptvēris savu zaudējumu. Acumirklī Urfins iegrūda šķiltavas zem maisa un apsēdās uz nāras. Čarls Bleks aizgāja tukšām rokām, bet viņš neskuma par pazaudēto lietiņu, jo mugurmaisā viņam bija rezerves šķiltavas.
Urfins paslēpa šķiltavas drēbēs un aiznesa līdzi trimdā. No šķiltavām plūda smaka, kas Urfinam patika: tā bija benzīna smaka, kaut gan trimdiniekam nebija ne jausmas, kas ir ben- zlns. Ar laiku smaka sāka izgaist, benzīns iztvaikoja. Tas Džīsu uztrauca, bet viņam izdevās sadabūt pudeli vieglas, dzidras naftas, to varēja lietot benzīna vietā.
Gadiem ilgi Urfins Džīss bija glabājis šķiltavas kā jauku nieciņu, par kuru šad tad papriecāties. Bet tagad, kad viņš bija nolēmis uzstāties Marānu ugunīgā dieva lomā, tās viņam izdarīja milzīgu pakalpojumu. Ar šķiltavu palīdzību Džīss pierādīja Lecoņiem, ka viņš ir uguns pavēlnieks, ka uguns viņam paklausa un pēc viņa pavēles uzrodas acumirklī.
Viena lieta ir dauzīt ar šķiltavu pa kramu, gaidot, kad dzirkstele uzlēks uz posās, bet pēc tam to uzpūst, kamēr uzšaujas liesmiņa. Tas prasa laiku un neatstāj spēcīgu iespaidu. Pavisam kas cits, ja uguns izskrien no valdnieka pastieptās rokas un vienā mirklī aizdedzina salmu žūksni, kas uzliesmo spoži un karsti.
Viņš, protams, būtu varējis lauku bodītē iegādāties sērkociņus, bet tam, kas grib tēlot uguns dievu, daudz labāk kalpo šķiltavas!
Urfins pārsteidza Marānu iztēli jau pirmajā vakarā pēc brīnišķīgās parādīšanās: skatītājiem sajūsmināti kliedzot, viņš daudzas reizes izšāva uguni no izstieptās rokas.