Dons Huans un Donna Anna
Donna Anna
Es pieņēmu jūs, Don Diego; tikai
Man bail, ka mana skumju pilnā runa
Jums garlaicīga būs: man, atraitnei,
Tik zudušais ir prātā, un es jaucu
Ar smaidiem asaras kā aprīlis.
Bet ko jūs klusējat?
Dons Huans
Tik saldi klusēt
Un dziļi izjust — esmu divatā
Ar daiļo Donnu Annu. Še — ne tur,
Kur laimīgais guļ miris savā kapā, —
Es redzu jūs un ne vairs slīgstot ceļos
Pie marmorkaltā vīra.
Donna Anna
Don Diego,
Tad greizsirdīgs jūs — vīrs mans pat vēl kapā
Jūs moka?
Ne man greizsirdīgam būt.
Viņš jūsu izredzēts.
Donna Anna
Nē, māte man
Sniegt roku Don Aivaram pavēlēja,
Mēs nabagas, Dons Aivars bagāts bij.
Dons Huans
Ak, laimīgais! viņš nieka mantu kaudzi
Pie kājām lika dievietei, par to
Sev gūdams paradīzes laimi! Būtu
Es agrāk pazinis jūs — tad ar prieku
Es cieņu, bagātību, visu dotu,
It visu to par laipnu skatienu;
Man tiktos vergot jūsu svētai gribai
Un zināt visas jūsu iekāres,
Lai izpildītu tās; lai dzīve jums
Tik nemitīga burvība vien būtu.
Ak vai! — Man liktenis to nebij lēmis.
Donna Anna
Diego, nerunājiet: grēkoju,
To dzirdot, — nedrīkstu es mīlēt jūs,
Jo atraitnei pat kapam jātur vārds.
Ja vien jūs zinātu, kā mani viņš
Gan mīlēja! ak, Dons Aivars tik tiešām
Vis nepieņemtu dāmu, kas mīl viņu,
Ja būtu atraitnis, — viņš uzticīgs
Man paliktu.
Ak, nemokiet jel sirdi
Man, Donna Anna, mūžam atgādinot
So viru. Nesodiet jel mani jūs,
Kaut arī varbūt pelnu sodu.
Donna Anna
Kāpēc?
Jo savienots ar svētām mīlas saitēm
Jūs neesat? Ka mani mīlat jūs,
Nav noziegums pret mani un pret dievu.
Dons Huans
Pret jums! ak debess!
Donna Anna
Vai tad kaut kā esat
Jūs noziedzies? Jel sakiet, kā gan.
Dons Huans
Nē,
Nē, it nekad. .
Donna Anna
Diego, ko es dzirdu?
Jūs noziedzies pret mani? kā gan, sakiet!
Dons Huans
Nē! neparko!
Donna Anna
Diego, kā tad tā?
Es lūdzu jūs, es pavēlu.
Dons Huans
Nē, nē.
Donna Anna
Tad, lūk, kā paklausāt jūs manai gribail
Un ko nupat vēl apgalvojāt man?
Ka gribētos jums manam vergam būt.
Es dusmošos, Diego: tāpēc sakiet —
Ko noziedzies pret mani jūs?
Dons Huans
Nav drosmes.
Jūs tūdaļ sāksiet mani dziļi nīst.
Donna Anna
Nē, nē. Jau iepriekš piedodu jums visu,
Tik zināt gribu …
Dons Huans
Kam gan zināt jums
Šo noslēpumu drausmīgo un baigo.
Tad drausmīgs tas! jūs mani nomokat.
Ak, cik es ziņkārīga — kas tas būtu?
Kā varējāt piet mani noziegties?
Jūs nepazinu — ienaidnieku man
Nav bijis. Vīra slepkavu tik zinu
Es vienīgo.
Dons Huans
(sevi)
Nu drīz it viss būs galā!
Vai Dons Huans, šis nelaimīgais vīrs,
Jums gluži svešs?
Donna Anna
Nē, manas acis to
Nav redzējušas.
Dons Huans
Vai jums sirdī naids
Pret viņu ļoti liels?
Donna Anna
To prasa gods.
Bet jūs tik gribat mani novirzīt
No jautājuma mana, Don Diego, —
Es pavēlu .. .
Dons Huans
Bet ja nu Don Huanu
Jūs satiktu?
Donna Anna
Tad ļaundarim šim dunci
Es triektu taisni sirdī.
Dons Huans
Donna Anna!
Kur duncis tavs? Te mana sirds.
Donna Anna
Diego!
Kā tā!
Dons Hu a n s
Huans, nevis Diego es.
Donna Anna
Ak dievs! nē, nevar būt, nav ticēt jaudas.
Dons Huans
Es Dons Huans.
Donna Anna
Nav tiesa.
Dons Huans
Nodūru
Es Lavu vīru; un nav krūtīs žēlu —
Un sirdsapziņas mokās nesmeldz sirds.
Donna Anna
Ko dzirdu es? Nē, nē, tas nevar būt.
565
Dons Huans
Es Dons Huans, un tevi mīlu es.
Donna Anna
(saļimst)
Kur esmu? … kur? man nelabi.
Dons Huans
Ak debess!
Kas kaiš tai? kas ar tevi, Donna Anna?
Jel celies, atjēdzies: tas tavs Diego,
Tavs vergs pie kājām tev.
Donna Anna
Ak, atstājies!
(Vārgi.)
Tu naidnieks man — tu visu atņēmi,
Ko vien es dzīvē . . .
Dons Huans
Mīļā, dārgā mana!
Es gribu izpirkt savu triecienu,
Pie tavām kājām pavēli tik gaidu,
Liec mirt — es miršu; elpot liec — šī elpa
Būs tikai tev …
Donna Anna
Tad Dons Huans ir viņš.
Vai tā gan nav — viņš attēlots bij jums
Kā briesmīgs necilvēks — ak Donna Anna
Šīs baumas varbūt nav tik nepatiesas.
Uz gurdās sirdsapziņas daudz kas Jauns
Gulst varbūt arī. Jā, es izvirtībai
Jo ilgi biju klausīgs māceklis,
Bet brīdī tai, kad ieraudzīju jūs,
Man šķiet, it viss es atdzimu no jauna.
Jūs mīlēdams, nu tikumu es mīlu,
Un pirmo reizi godbijīgi slīgst
Tā priekšā dziļās trīsās mani ceļi.
Donna Anna
Ai, Dons Huans ir daiļrunīgs — es zinu,
Tas dzirdēts jau; viņš kārdinātājs viltīgs.
Jūs bezdievīgs, ļauns pavedējs, kā stāsta,
Jūs dēmons īsts. Cik sieviešu gan esat
Jūs postā dzinis?
Dons Huans
Bet līdz šim vēl mīlu
Es jutis nebiju.
Donna Anna
Un man būs jātic,
Ka Dons Huans mīl tagad pirmo reizi,
Ka nealkst jauna upura viņš manī!
Ja tiešām gribētu es pievilt jūs,
Vai tad es atzītos, vai teiktu vārdu,
Ko nevarat jūs vienaldzīgi dzirdēt?
Vai tas ir apsvērums, vai tas ir viltus?
Donna Anna
Kas zina jūs? — Bet kā gan drīkstējāt
Nākt šurp; še varēja kāds pazīt jūs,
Un tad tā būtu neglābjama nāve.
Dons Huans
Kas nāve? es bez kavēšanās dodu
Par saldu mirkli dzīvību.
Donna Anna
Bet ārā
No šejienes kā tiksiet, vieglprātīgais!
Dons Huans
(skūpsta viņai rokas)
Un jūs par nabaga Huanu varat
Tā raizēties! Tad taču naida nav
Tev brīnišķīgā sirdī, Donna Anna?
Donna Anna
Ak, kaut es varējusi ienīst jūs!
Mums tomēr tagad šķirties vajadzēs.
Dons Huans
Bet kad mēs atkal tiksimies?
Nav zināms.
Gan kādreiz jau.
Dons Huans
Bet rītdien?
Donna Anna
Kur tad?
Dons Huans
Še.
Donna Anna
Ak Don Huan, cik man ir vārga sirds!
Dons Hu a n s
Par piedošanas zīmi mierīgs skūpsts . ..
Donna Anna
Ir laiks, jel ej.
Dons Huans
Tik vēsu, rāmu skūpstu …
Donna Anna
Cik neatlaidīgs tu! nu še, lai noliek.
Kas klauvē tur? … ak Don Huan, jel bēdz!
Dons Huans
Nu sveika tad, uz redzi, mana miļa!
(Iziet un atkal ieskrien atpakaļ.)
. Ā! . . .
Donna Anna
Kas kaiš tev? Ā! .. .
(letiāk komaudora statuja. Donna Anna saļimst.)
Statuja
Aicināts še esmu.
Dons Huans
Ak debess! Donna Anna!
Statuja
Nost ar to,
Viss galā. Don Huan, nu drebi tu.
Dons Huans
Es? nē. Es priecājos, ka tevi redzu.
Statuja
Dod roku.
Dons Huans
Te tā ir… ak, smaga gan
Ir viņa akmens rokas stingā skava!
Liec mierā mani, laid, jel laid man roku …
Es mirstu — visam gals — ak Donna Anna!
(Abi iegrimst pazemē.)