Ienāk Antonio un Sebaslians.
Antonio. Jūs tātad negribat palikt ilgāk? Un negribat arī, ka es eju jums līdz?
Sebaslians. Ar jūsu atļauju, ne. Mana zvaigzne spīd tumši; mana likteņa ļaunums varētu varbūt skart arī jūs. Tādēļ man jālūdz jūsu atļauja izciest savu nelaimi vienam.
Antonio. Sakiet man vismaz — kurp jūs dodaties tagad?
Sebastians. Nē, mans kungs, atvainojiet! Ceļojums, kas stāv man priekšā, ir bezmērķa iedoma. Bet es redzu, ka jums piemīt jauka īpašība neizvilināt noslēpumus; jo vairāk tādēļ pieklājība mudina mani atklāties jums. Tad nu jums jāzin, Antonio, ka mani sauc par Sebastianu, kaut gan es dēvēju sevi par Rodrigo. Mans tēvs bija Sebastians no Mesalīnas, par kuru, kā tas man zināms, jūs esat jau dzirdējuši. Viņš atstāja mani un māsu, abus vienā stundā dzimušus; ak, kaut debesu griba būtu, lai mēs arī nomirstam reizē! Bet jūs neļāvāt tam notikt: pirms stundas, kad jūs mani izglābāt no viļņiem, mana māsa bija jau noslīkusi.
Antonio. Ak vai!
Sebastians. Lai gan runāja, ka viņa līdzinoties man, ļoti daudzi tomēr uzskatīja viņu par skaistuli; un, ja arī es nevarētu piebalsot pārāk pārspīlētai sajūsmai, man tomēr būtu jāsaka, ka viņas dvēsele bija tik brīnišķi cēla, ka pat skauģiem tā būtu jāsauc par skaistu. Viņa ir jau noslīkusi sālītos viļņos, un nu viņas atmiņas tēls slīkst manās asarās.
Antonio. Neņemiet ļaunā slikto uzņemšanu.
Sebastians. Ak labais Antonio, piedodiet man par visiem apgrūtinājumiem.
Antonio. Ja jūs negribat nokaut mani par manu mīlu, tad atļaujiet man būt jūsu kalpam.
Sebastians. Ja jūs negribat iznīcināt visu, ko esat darījuši, tas ir, ja jūs negribat nokaut cilvēku, kuru esat izglābuši, tad neprasiet to. Ardievu uz visiem laikiem! Mana sirds ir tik maiga un jūtīga un vispār es tik daudzas īpašības esmu mantojis no savas mātes, ka manas acis pārplūdīs asarām, ja jūs vēl kaut kādā ziņā pavedināsiet uz to. Es dodos uz grāfa Orsino galmu. Ardievu!
Aiziet.
Antonio.
Lai visi labie gari tevi sarga!
Orsino galmā naidnieku man daudz,
Es citādi ar tevi tiktos drīz.
Bet lai! Man vajag tomēr līdz tev doties,
Ar briesmām tīk man labprāt pajokoties.
Aiziet.