Komēdija sarakstīta ap 1599.—1600. gadu, bet iespiesta tikai krietni vēlāk — in folio izdevumā 1623. gada. Komēdijas nosaukumu izskaidro dažādi. Divpadsmitā nakts pēc Ziemsvētkiem bija svētku laika sevišķi jautrs nobeigums. Tiešā nozīmē svētku prieku un jautrības noslēgumu tad arī notēlo šī komēdija. Tomēr tai literatūrzinātnē ir arī vēl cits iztulkojums ar pārnestu nozīmi.
Tā kā šāda jautra nakts reizē ir svētku prieka un jautrības nobeigums, tad literatūrpētniekos pastāv uzskats, ka ar šo komēdiju Šekspīrs atvadās no jautrības vispār, jo pēc Divpadsmitās nakts viņš vairs nesaraksta nevienu no savām jautrajām komēdijām. Šekspīra daiļradē pēc tam sākas lielo traģēdiju posms.
Bez tam nosaukumu Divpadsmitā nakts izskaidro arī ar to, ka Elizabetes valdīšanas laikā bijis paradums izrādīt karaļa galmā jaunu lugu katru divpadsmito nakti. Lugas otrais nosaukums Ko jūs vēlaties it kā atbalsojot iepriekšējās komēdijas (Kā jums tik) frivolitāti.
Komēdijas sižetā atkārtojas tēma par dvīņu līdzību, kāda attēlota jau agrāk — Maldu komēdijā (I sēj., 423.—508. lpp.). Uz šīs līdzības pamata rodas pārpratumi, komiskas situācijas un sarežģījumi, kuru atrisinājumu sniedz komēdijas pēdējais cēliens.
Divpadsmitās nakts varoņi ir dzīvas un reālas būtnes ar miesu un asinīm, viņu jūtas, ilgas, centieni atspoguļo patiesus cilvēku pārdzīvojumus, tomēr vide, kurā viņi dzīvo un darbojas, ir fantastiska, pasakaina. Komēdijas varoņi dzīvo skaistajā Ilīrijā bez kādām rūpēm. Viņu galvenā nodarbošanās — mīla un izpriecas. Zemes valdnieks Orsino nelaimīgi iemīlējies un pavada laiku, sapņodams par savu iemījoto daiļavu un klausīdamies mūziku, ko viņš sauc par mīlas barību. Sai mīlas un bezrūpības zemē nokļūst Viola pēc kuģa bojā ejas. Pārģērbusies par vīrieti, viņa kļūst par Orsino pāžu. Violas mīla uz Orsino liek meitenei daudz pārdzīvot un ciest, rada sarežģījumus viņas attieksmēs ar Olīviju un apkārtējo sabiedrību.
No visiem trim komēdijas varoņiem — Orsino, Olīvijas un Violas — Violai vienīgai ir ne vien patiesi silta sirds, bet arī skaidrs prāts un gudra galva. Olīvija iemīlas skaistajā un gudrajā «jauneklī» — pārģērbtajā Violā, un šo pārpratumu dēļ rodas īsti komiskas situācijas. Sis situācijas tomēr parāda tīras un skaidras jūtas, te Divpadsmitā nakts sasniedz komēdijas spilgtāko izskaņu. Komēdijas varoņi ienes dzīvē patiesu skaistumu. Autors izvēlas šādus varoņus, lai paceltu cilvēku līdz visaugstākam cilvēcības līmenim, lai atklātu, ko visu cilvēks spēj savās cildenākajās jūtās. Divpadsmitā nakts ir viena no Šekspīra visgaišākajām komēdijām, kūsājoša dzīves prieka un optimisma pilna.
Latviešu teātros komēdija Divpadsmitā nakts izrādīta tikai, sākot ar 20. gs. 20. gadiem (1921. g. utt.), kad to, ievērojot Raiņa Dailes teātra režisora Eduarda Smiļģa vēlēšanos, pārtulkoja un nodeva teātrim Jānis Sudrabkalns. Tāpat kā komēdija Liela brēka, maza vilna E. Smiļģa inscenējumā, arī komēdija Divpadsmitā nakts ilgus gadus turējās Dailes teātra repertuārā.
Sākot ar 1948. gada novembri, to ar sekmēm izrādīja arī Valmieras teātris.
Atsevišķā izdevumā luga pirmoreiz iespiesta 1924. gadā J. Sud- rabkalna tulkojumā. Sim Šekspīra Kopotu rakstu izdevumam komēdijas tulkojumu J. Sudrabkalns par jaunu pārstrādājis sadarbībā ai V. Beitāni.
I cēliena 2. ainā
325. Mans brālis klīst nu Elizijas laukos. —
Grieķu mitoloģijā Elizijas lauki — skaista vieta, kas atrodas pašā zemes malā, kur nav ne aukstuma, ne lietus, bet vienmēr pūš maigas Zefīra vēsmas. Sos laukus sauc arī par svētlaimīgo salām, kurās nokļūst varoņi pēc nāves.
325. Kā Arions uz delfīnmuguras. —
Arions — dziedonis un koklētājs grieķu mitoloģijā, kuru no bojā ejošā kuģa izglābis delfins, sajūsminājies par viņa brīnišķīgajām dziesmu skaņām.
5. ainā
335. Jo kā saka Kvinapals: «Gudrs muļķis ir labāks par muļķi gudru.»
Kvinapals — izdomāts vārds.
337. Lai Merkurs apveltī tevi ar daiļrunīgu mēli… ■—
Mitoloģijā Merkurs — tirdzniecības dievs, meļu aizbildnis.
II cēliena 1. ainā
346. Mans tēvs bija Sebastians no Mesalīnas… —
Mesalīna — izdomāts pilsētas vai salas nosaukums.
3. ainā
349. Vai mūsu dzīve nesastāv no četriem elementiem? … —
Senie filozofi atzina, ka pasaule sastāv no 4 elementiem: zemes, ūdens, gaisa un uguns.
350. Goda vārds, vakar vakarā tu taisīji varenus jokus, stāstīdams par Pigrogramitusu un vapiāņiem, kas pārgājuši par Kvebusas robežām. —
Pigrogramituss, vapiāņi, Kvebusa — izdomāti vārdi un vietu nosaukumi.
III cēliena 1. ainā
371. Es labprāt tēlotu Frigijas Pandara lomu … —
Pandars — Kresidas tēvocis traģēdijā Troils un Kresida.
2. ainā
376. Tad labāk palikt par puritāni, ne politiķi. —
Roberts Brauns atkrita no anglikāņu baznīcas un 1580. gadā nodibināja puritāņu sektu. Tās locekļi vēlāk sevi dēvēja par neatkarigiem. Sabiedrība par viņiem ņirgājās, tāpēc ari Andrejs par viņiem izsakās tik nicinoši.
IV cēliena 2. ainā
400. Nav citas tumsības kā vien nezināšana, kurā tu esi iegrimis vairāk nekā ēģiptieši savā tumsībā. —
Bībeles leģenda stāsta par Ēģiptes tumsību.
400. Ko tu zini no Pitagora mācības par meža putniem? —
Tas ir norādījums uz Pitagora mācību, ka cilvēka dvēsele pēc nāves var pārvietoties kāda dzīvnieka vai putna ķermenī.
V cēliena 1. ainā
420. Kad es reiz biju maziņš zēns… —
Tā ir āksta dziesma — džiga, dziesma ar deju. Šekspīra āksti bieži improvizē tādas bezjēdzīgas dziesmas un dzied publikas uzjautrināšanai palēkdamies un dejodami.