Ienāk komandants un Pompejs.
Komandants. Panāciet šurp! Jūs varat nocirst cilvēkam galvu?
Pompejs. Vecpuisim varu, precētam vīram ne, jo precēts vīrs ir savas sievas galva, un sievietēm es galvas necērtu nekādā gadījumā.
Komandants. Aiztaupiet savus stiķus un atbildiet tieši. Šorīt jāmirst Klaudijam un Bernardinam. Mūsu cietumam ir bende, bet viņam nepieciešams palīgs. Uzņemoties šo pienākumu, jūs būsiet brīvs no važām, citādi jums vajadzēs visu savu laiku atsēdēt kamerā un pirms atbrīvošanās saņemt visnežēlīgāko pērienu, kāds vien pienākas tik nelabojamam savedējam.
Pompejs. Tam, kas no bērna kājas bijis nelikumīga savedēja amatā, nebūs iebildumu pret likumīgu bendes darbu. Es labprāt paklausīšu sava nākamā meistara rīkojumiem.
Komandants. Hei, Abhorson! Kur tu esi?
Ienāk Abhorsons.
Abhorsons. Jūs mani saucāt, kungs?
Komandants. Te ir zellis, kas nāks jums palīgā pie rītdienas nāves sodiem. Ja viņš tev noder, salīgstiet uz gadu, ja ne, tad pietiks ar rītdienu. Pēc tam varēsi viņu atlaist. Šim puisim nav ar ko lepoties tavā priekšā — viņš bija savedējs.
Abhorsons. Savedējs? Pē! Tāds palīgs apkauno mūsu cēlo mākslu.
Komandants. Pietiek lielīties. Kāds viens, tāds otrs. Starpības nav ne par mata platumu.
Komandants aiziet.
Pompejs. Cienītais kungs, esiet, lūdzu, tik labs, — cik labs jūs droši vien esat, kaut gan izskatāties pēc karātavu putna, — un pasakiet man — vai tiešām jūsu amats ir māksla?
Abhorsons. Jā, mans kungs. Tā ir māksla.
Pompejs. Man gadījies dzirdēt, ka gleznošana ir māksla. Prieka meitas, kas atradās manā pārziņā, visai veikli apgleznoja sev ģīmjus, tātad arī mans amats bija māksla. Bet, kāda māksla ir pakārt vai būt pakārtam, to es nespēju saprast.
Abhorsons. Un tomēr tā ir māksla.
Pompejs. Pierādiet!
Abhorsons. Katra godīga cilvēka drēbes der tikpat labi arī zaglim. Kur zaglim tās drusku spiež, tur godīgam pietiekami vaļīgas, kur zaglim par lielām, tur viņš iegrozīsies — tā zaglis un godīgs cilvēks var staigāt vienā uzvalkā.
Atgriežas komandants. Komandants. Vienojāties?
Pompejs. Mans kungs, es kalpošu viņam, jo bendes amats ir vēl bēdīgāks par savedēja darbu. Viņam biežāk jāizlūdzas grēku atlaišana.
Komandants. Turiet gatavībā bluķi un cirvi ap četriem no rīta.
Abhorsons. Ejam, savedēj, lai es tev ierādu darbu.
Pompejs. Ar prieku mācīšos, mans kungs. Katram reiz pienāk kārta gulties uz bluķa, un, kad tas notiks ar jums, varēsiet pārbaudīt manu veiklību. Tik jaukam cilvēkam es labprāt izdarītu šo pakalpojumu.
Komandants. Pasauciet Bernardinu un Klaudiju! Pompejs un Abhorsons aiziet.
Sirds vienam līdzi jūt, pret otro akmens cieta, Pat ja šis slepkava man būtu brāļa vietā.
Ienāk Klaudijs.
Ņem, Klaudij, lasi! Nāves spriedums tavs
Man jāizved. Starp pusnakti un rītu
Tavs gars kļūs nemirstīgs … Kur Bernardins?
Klaudijs.
Viņš guļ tik cieši, kā pēc grūtām gaitām Mēdz gulēt godīgs ceļinieks. No miega Viņš nemostas.
Komandants.
Kas lādam līdzēt var! Ej gatavojies nāvei!
Pie durvīm klauvē.
Kas tur nak tik vēlu?
Dievs tevi spēcinās!
Klaudijs iziet.
Tūlīt, tūlīt es eju! Var būt, ka soda laiks ir pagarināts Vai Klaudijs apžēlots?
Ienāk hercogs mūka drānās.
Labvakar, svēto tēv!
Hercogs.
Nakts labie gari lai jūs sarga, krietno cilvēk! Vai pa šo laiku kāds pie jums ir bijis?
Komandants.
Pēc vakarzvaniem ne. Neviens.
Hercogs.
Pat Izabella?
Komandants. Nē.
Hercogs.
Tad viņa drīz būs klāt.
Komandants. Ir kāda cerība?
Hercogs.
Kaut neliela, bet ir.
Komandants.
Cik bargu vietnieku sev izraudzījis hercogs!
Hercogs.
Tā nedomājiet. Paša grāfa dzīve Nav pretrunā ar viņa taisno tiesu. Viņš askētiski apspiež grēkus sevī Un tāpēc arī citiem nepiedod.
Ja grāfa vārdi neatbilstu darbiem, Tad drīkstētu par tirānu to dēvēt. Šis cilvēks — tikai taisnīgs.
Pie durvīm klauvē.
Liekas, nāk! Komandants iziet.
Cik reti rupjo cietumsargu krūtīs Var tādu zelta sirdi rast kā viņam.
Skala klauvēšana.
Kāds troksnis! Jādomā, šis nācējs ļoti steidzas, Ja durvis nedzīvās tik uzstājīgi sit.
Atgriežas komandants.
Komandants.
Pie sardzes priekšnieka ir atslēgas. Lai gaida, Līdz izies kāds un vārtus viņam atvērs.
Hercogs.
Vai nav vēl grāfa rīkojuma bijis Par nāves soda atmaiņu?
Komandants.
Nē, nav.
Hercogs.
Drīz ausīs rīts. Un tomēr es vēl ceru Šo ziņu sagaidīt.
Komandants.
Jūs laimīgāks par mani, Jo cerībai kāds pamats. Ilgāk ticēt Vairs soda atcelšanai nevaru. Nav bijis Tam piemēra. Ja tautas priekšā grāfs Ir nāvi piespriedis, tad savus vārdus Viņš neatsauks.
Ienāk ziņnesis. Lūk, ziņnesis ir klāt.
Hercogs.
Viņš vēsti nes, ka Klaudijs apžēlots. Ziņnesis,
pasniegdams papīru.
Grāfs Andželo sūta jums šo pavēli līdz ar ciešu piekodinājumu nepārkāpt to nevienā punktā, kas attiecas uz laiku un izpildījumu. Ar labu rītu! Ja nemaldos, ausma ir tuvu.
Komandants. Pavēle tiks izpildīta.
Ziņnesis aiziet.
Hercogs
sāņus.
Grēks apžēlots caur grēku, kura dzīts
Zem sava sprieduma pats tiesas spriedējs krīt.
Aiz augstas varas troņa ēnā spožā
Var netikuma usnes kuplot drošāk.
Par noziegumu žēlsirdība kļūst,
Ja noziedzīgais apžēlot sāk mūs.
Skali.
Kas jauns, komandant?
Komandants. Tas, ko es jau teicu. Grāfs Andželo baidās, ka es varētu neizpildīt priekšrakstus un sūta man papildu piekodinājumu. Manuprāt, tas ir diezgan savādi, jo viņš nekad nav tā rīkojies.
Hercogs. Izlasiet, lūdzu! Man gribas to dzirdēt.
Komandants lasa. «Lai cik pretrunīgas ziņas jūs dzirdētu, nāves sods Klaudijam izpildāms četros no rīta, bet Bernardinam — pēcpusdienā. Drošības labā piecos atsūtiet man Klaudija galvu. Esiet noteikts, jo viss ir daudz nopietnāk, nekā jums varētu likties. Neatkāpieties ne soli no pavēles izpildīšanas, citādi būšu spiests saukt jūs pie stingras atbildības.» Ko jūs par to sakāt?
Hercogs. Kas ir šis Bernardins, kuram nocirtīs galvu pēcpusdienā?
Komandants. Pēc dzimšanas — čigāns, bet uzaudzis un dzīvojis Vīnē. Cietumā sēž jau deviņus gadus.
Hercogs. Kāpēc hercogs pa šo ilgo laiku nav Bernar- dinu vai nu atbrīvojis, vai licis izpildīt nāves sodu? Viņš, cik esmu dzirdējis, nevilcināja savus spriedumus.
Komandants. Bernardina draugi izprasīja pagarinājumu pēc pagarinājuma, un ari pats noziegums neapšaubāmi pierādījies tikai tagad.
Hercogs. Vai esat par to pārliecināts?
Komandants. Pierādījumi ir neapstrīdami, un noziedznieks pats atzinies.
Hercogs. Bernardins nožēlo savu pārkāpumu? Sods mīkstinājis viņa sirdi?
Komandants. Šim vīram nāve neliekas briesmīgāka par paģirām. Viņš ir pārgalvīgs, bezrūpīgs un vienaldzīgs visā, kas bijis, ir vai būs. Bernardins ir slepkava, tāpēc nejūtīgs pret nāvi.
Hercogs. Viņu vajag atgriezt.
Komandants. Bernardins neklausīsies jūsu vārdos. Viņam bija piešķirtas visas cietumnieku brīvības. Man liekas, ja viņam dotu iespēju bēgt, Bernardins to neizmantotu. Viņš apdzeras vairākas reizes dienā un veselas nedēļas pavada žūpībā. Mēs bieži modinājām viņu it kā nāves soda izpildīšanai un rādījām šķietamo pavēli. Tas neatstāja uz. Bernardinu ne mazāko iespaidu.
Hercogs. Par viņu runāsim vēlāk. Jums ir godīga un apņēmīga cilvēka seja, komandant. Ja es kļūdos, tad visa dzīves pieredze mani viļ. Paļaujoties uz savu spriedumu, būšu ar jums atklāts. Klaudijs, kura nāves sodam jūs tikko saņēmāt pavēli, nav noziedzīgāks par šīs pavēles parakstītāju. Lai to pierādītu, man vajadzīgas četras dienas. Jūs izdarīsiet man šo laipno, bet bīstamo pakalpojumu?
Komandants. Kādu, svēto tēv?
Hercogs. Novilcināt nāves sodu.
Komandants. Kā es to varu, ja stingri nozīmēta stunda un atsūtīta visdraudīgākā pavēle nogādāt grāfam galvu? Ja nepaklausīšu, arī mani piemeklēs Klaudija liktenis.
Hercogs. Zvēru jums pie mana ordeņa goda, ka spēšu jūs pasargāt no nepatikšanām, ja paklausīsiet manam lūgumam. Lai šorīt izpilda nāves sodu Bernardi- nam un aizsūta grāfam Andželo ne Klaudija, bet viņa galvu.
Komandants. Grāfs ir abus redzējis un pieķers mūs.
Hercogs. Nāve pārvērš cilvēka seju, un arī jūs varat tai mazliet palīdzēt. Noskujiet Bernardinam matus un bārdu, kā to parasti dara, sagatavojot noziedznieku bendes cirvim. Ja pār jums goda un pateicības vietā nāks ļaunāks liktenis, es zvēru pie sava ordeņa svētā aizstāvja, ka glābšu jūs, pat ja man vajadzētu ziedot dzīvību.
Komandants. Piedodiet, svēto tēv, bet tas ir pret manu zvērestu.
Hercogs. Jūs zvērējāt hercogam vai viņa vietniekam?
Komandants. Hercogam un viņa pilnvarotiem.
Hercogs. Jūs neuzskatītu par zvēresta laušanu savu rīcību, ja pats hercogs to atbalstītu?
Komandants. Vai iespējama tāda varbūtība?
Hercogs. Ne varbūtība, bet pilnīga garantija. Es redzu, ka jūs vēl arvien baidāties. Manas mūka drānas, pārliecināšanas vārdi nespēj izgaisināt jūsu bažas. Man jāiet tālāk, nekā būtu gribējis. Skatieties — te ir hercoga zīmogs un paraksts. Ja nemaldos, jums labi pazīstami kā viens, tā otrs.
Komandants. Jā, es to pazīstu.
Hercogs. Tas attiecas uz hercoga atgriešanos. Varat pārlasīt vēlreiz. Šis dokuments apstiprina, ka divu dienu laiku viņš ieradīsies Vīnē. Grāfs Andželo to nezina, jo nupat ir saņēmis dīvainu vēstuli. Spriežot pēc tās, hercogs vai nu miris, vai iestājies klosterī, bet ne vārda no šeit rakstītā. Redziet — rīta zvaigzne drošina labā gana sirdi. Nebrīnieties ne par ko. Redzamu šķērsli viegli pārvarēt. Sauciet bendi un nocērtiet Bernardinam galvu. Es pieņemšu viņa grēksūdzi un sagatavošu labākai dzīvei. Es skatos, ka jūs vēl jūtaties pārsteigts, bet lai šis dokuments stiprina jūsu apņēmību. Ejam, ir jau gandrīz gaišs.