Ienāk hercogs, Eskals, galminieki un sulaiņi.
Hercogs. Eskal!
Eskals.
Jā, mans kungs?
Hercogs.
Es domāju, mēs iztiksim bez runām Par valdīšanas būtību, jo zinu,
Ka jūsu prāta bagātībām pielikt Man savus sīkos padomus nav vērts.
Lai gudrība un uzcītība darbā Iet līdztekus. Nav otra vīra Vīnē,
Kas, pazīdams tās tikumus un tautu, Var labāks tiesnesis un lēmējs būt.
Jums pilnvaras es dodu nebīstoties, Ka tās tiks pārprastas.
Laiks aicināt Andželo. Sauciet viņu!
Kāds no sulaiņiem aiziet.
Vai uzticams jums liekas jaunais vietnieks? Kā valdīs grāfs?
Jums vienam varu atklāt, Ka īpašs nodoms izvēlēties liek Man tieši viņu.
Visa mana vara
Uz ilgu laiku viņa rokās būs
Ar tiesībām lemt likumu un brivi
Pēc savas gribas apžēlot vai sodīt.
Vai saprātīgs mans lēmums, gudrais Eskal?
Eskals.
Ja vispār mūsu pilsētā kāds cienīgs Nest jūsu augstās uzticības godu, Tas ir Andželo.
Hercogs.
Redziet, tur viņš nāk.
Ienāk Andželo.
Andželo.
Jums labpatika aicināt. Kā vienmēr, Es gatavs pakļausit.
Hercogs.
Andželo mīļais, Tavs mūžs ir mūsu acu priekšā vēries Kā rakstu rullis.
Viss, ar ko tu bagāts, Tev nepieder līdz galam.
Netiek dots Nevienam tik daudz tikumu, lai krātu Tos tikai sev.
Mūs apdāvinot, daba Kā lāpas iededzina ne jau pašu dēļ.
Ja mūsu tikums citiem gaismu nenes, Tad nav mums tikuma.
Un gara cēlums Vien cēliem mērķiem pastāv.
Gudrā daba Kā dieve taupīga ik balvu atzīmē, —
Ir viņa mūžam prasīgs parāddevējs, Kas mūsu pateicību, mūsu slavu
Ar augļu augļiem ievāks savā labā. Bet visi mani vārdi teikti vīram,
Kas drīzāk spētu mani pamācīt. Andželo, draugs, tu manā vietā paliec.
Ik apžēlošana un nāves spriedums Pēc tavas sirds un prāta Vīnē būs.
Bez atbalsta tu nepaliec — būs Eskals Tavs pirmais padomdevējs, tomēr padotais.
Nu pieņem pilnvaras.
Anždelo.
Mans gaišais pavēlniek, Nav pietiekami pārbaudīts mans metāls,
Lai dižciltīgas proves augsto skaitli Tam uzspiestu.
Hercogs.
Bez atrunām, Andželo! Ir ilgi svērts un briedis mūsu lēmums.
Tu esi izraudzīts, nu pieņem pilnvaras, Jo tāda steiga liek mums ceļā doties,
Ka neizšķirtas jāatstāj ir Vīnē Vēl nopietnākas lietas. Ja to prasīs
Kāds svarīgs apstāklis, mēs rakstīsim. Ar pārējo tev pašam jātiek galā.
Es atvados, jums visu labu vēlot, Un aizbraucu ar cerību, ka godam
Būs pildīts uzdevums.
Andželo.
Vai drīkstu iet Par ceļā vajadzīgo parūpēties?
Hercogs.
Nav laika sīkām rūpēm. Tev turpretī, Kaut mani cienot, neklājas to darīt,
Jo manā tronī tagad sēdi tu Un taviem darbiem — manas varas vēriens:
Dzelzs bargumā vai žēlsirdībā gudrā Lemt likumus. Ļauj paspiest tavu roku.
Es braucu slepeni. Es mīlu savu tautu, Bet nepatīk man dižošanās tukša
Tās acu priekšā. Prieka nedod man Ne ļaužu gaviles, ne godbijības kvēlums,
Lai arī sirsnīgs. Domāju, ka nevar To kārot cilvēks saprātīgs. Ardievu!
Andželo.
Lai debesis stāv klāt jums katrā solī. Eskals.
Lai gaišs ir ceļš un gaiša atgriešanās.
Hercogs.
No sirds jums pateicos. Ardievu!
Iziet.
Eskals.
Es vēlos, jūsu augstība, lai atļauts Man visu brīvi pārrunāt ar jums; Un tāpēc vienatnē man tagad vajag pabūt, Lai caurskatītu priekšrakstus, kur skaidri Mans darba lauks un spēku apjoms nosprausts.
Andželo.
Tas nepieciešams arī man, un tāpēc Mes šķiramies, lai satiktos jo drīzāk.
Eskals.
Es gaidu jūs, mans kungs.
Abi aiziet