. Nāk Helēna, alraitne un Diāna.
Helēna.
Jums līdzēt nespēju, kaut saprotu,
Ka lielā steiga nogurdina jūs
Šai ceļā trauksmainā, kur nakts un dienas zūd.
Ar manu dzīvi tagad liktenis
Ir nesaraujami jūs saistījis;
Es pateicīga jums. Kad labi klāsies man…
Nāk kāds augstmanis.
Lūk, vīrs, kas audienci man pie karaļa Var izgādāt ar savu ietekmi. Lai dievs ar jums, mans kungs!
Augstmanis.
Tāpat ar jums!
Helēna.
Šķiet, franču galmā es jūs redzēju.
Augstmanis.
Tur kādreiz biju es.
Helēna.
Mēdz ļaudis tuvumā un tālumā, Ser, jūsu labvēlību daudzināt.
Es lūdzu, piedodiet, bet likten's liek Bez ceremonijām jūs šeit uzrunāt; Ja palīdzēsiet man, es mūžīgi Jums pateikšos par to.
Augstmanis.
Ko vēlaties?
Helēna.
Lai labpatiktu jums So mazo rakstu nodot karalim. Lai jūsu labvēlība palīdz man, Lai mani uzklausītu viņa augstība.
Augstmanis.
Šeit nava karaļa.
Helēna.
Nav šeit? Vai tiesa tas?
Augstmanis.
Tik tiešām nav.
Viņš ātrāk, nekā bija paredzēts, Ir aizceļojis vakarnakt.
Atraitne.
Ak dievs! Tad velti pūlējāmies mēs. Helēna.
Gals labs — viss labs; tas mierinājums man, Kaut aizkavēt grib laiks un ceļš ir grūts. Kurp devās karalis, es lūdzu, sakiet, ser!
Augstmanis.
Uz Rusiljonu, tā man stāstīja; Turp braucu arī es.
Helēna.
Man lūgums, ser, — Ja karali jūs ātrāk redzēsiet, Šo vēstuli tam rokā ielieciet,
Es ticu, nedusmosies viņš, Bet drīzāk jūsu pūles atalgos; Es jums uz Rusiljonu sekošu, Cik ātri iespēšu.
Augstmanis.
Jums pakalpot man prieks.
Helēna.
Reiz karaliska pateicība būs Par jūsu labvēlību, ser. Ir laiks Mums cejā steigt!
Visi aiziet.