Karalis.
Nu spēle galā, labi beidzies viss,
Par ubagu kļūst atkal karalis.
Es ceru, mērķis godam sasniegts būs,
Ja par šo spēli priecājāties jūs
Un pateicību dāvinājāt mums.
Jums veltīts mūsu siržu kvēlojums.
Komēdija sacerēta ap 1602.—1603. gadu, bet pirmo reizi iespiesta in folio izdevumā tikai 1623. gadā bez iedalījuma cēlienos un bez personu saraksta. Iespējams, ka agrāks variants bijis iecerēts jau ap 1592.—1595. gadu. Uz šādu varbūtību norāda vairāki apstākļi. Vispirms dažas vietas stila ziņā tuvas komēdijai Veltas pūles mīlā. Sižetiski tā radniecīga Spītnieces savaldīšanai, tikai vīrietis un sieviete šeit mainītās lomās. Spītnieces savaldīšanā Petručo ar savu stipro gribu uzvar Katarinas untumus un pāraudzina spītnieci Kata- rinu par maigu un paklausīgu sievu, komēdijā Gals labs — viss labs Helēnas dziļā un patiesā mīla pārveido vieglprātīgo, patvaļīgo Bertramu par vīru, kas karsti mīl.
Gals labs — viss labs nav pieskaitāma Šekspīra dramaturģijas šedevriem. Komēdijas sižetu Šekspīrs aizguvis no Bokačo Dekameiona. Nav zināms, vai Šekspīrs pazinis Akolti noveļu krājumu Virginia (1513 un 1535), kas savukārt pamatojas uz Bokačo novelēm. Desmitajā novelē Bokačo attēlo vienkāršas pilsoņu meitenes un grāfa mīlu. Šekspīrs vēl padziļinājis mīlētāju sociālā stāvokļa atšķirību, jo viņa komēdijas varone Helēna ir nabaga bārene. Helēna pati apzinās sociālo nevienlīdzību un pielīdzina savu iemīļoto Bertramu zvaigznei, kas mirdz spoža savā dižumā augstu pār nabaga meiteni. Bertrams Helēnai šķiet neaizsniedzama zvaigzne, pat saule. Viņa salīdzina sevi ar kautru stirnu, bet Bertramu ar karalisku lauvu. Tomēr Helēnas mīla ir stiprāka par gadsimtos uzceltajiem kārtu žogiem cilvēku starpā. Šekspīra komēdijas pamatā ir konflikts starp patiesām cilvēcīgām jūtām un mākslīgi radītajiem sabiedrības aizspriedumiem. Šo problēmu Šekspīrs atrisina ar Helēnas uzvaru, aizstāvēdams cilvēku dabisko vienlīdzību. Šekspīrs — humānists — parāda, ka patiesi dižciltīgs ir cilvēks, kam labs raksturs, gudrība, krietnums, godīgums, bet šo dižciltību cilvēkam nedod tituli un augsta kārta.
Komēdijas centrā izceļas Helēnas gaišais, viengabalainais tēls, kas laikam iemieso renesanses laikmeta sievietes ideālu. Var teikt, — no viņas izriet visa lugas darbība. Helēna — aktīva cīnītāja par savu mīlu. Viņa nav feodālisma laika pazemīgā, pacietīgā mīlētāja, kas pakļaujas sava kunga un pavēlnieka — vira patvaļai. Helēna ir jauna tipa varone, renesanses sieviete. Viņa aktīvi darbojas, cīnās un iekaro savas mīlas tiesības.
Dziļi progresīvā doma, ko Šekspīrs izteicis šai komēdijā ir tā, ka cilvēka vērtību nenoteic ne tituli, ne bagātība, bet gan viņa cildenās gara un sirds īpašības. Šo pašu domu ar vēl lielāku māksliniecisku spēku Šekspīrs izvirza traģēdijā Karalis Drs un citur.
Šī komēdija, kas latviski nav iespiesta, ar šiem Kopotiem rakstiem nāks pirmoreiz lasītāju rokās Ernas Sprinces tulkojumā. Arī teātros tā nav iemantojusi lielu piekrišanu. Sākot ar 1927. gada 20. janvāri, to sāka izrādīt Dailes teātris, atkārtojot vienā vai otrā sezonā, bet līdz padomju laikam tā nav nonākusi. Tas nav arī nekāds brīnums, jo kritika aizrādījusi vairāk uz šīs komēdijas trūkumiem nekā uz pozitīviem momentiem. Komēdijas nobeigums daudziem kritiķiem licies mākslīgs, neīsts. Dažkārt par komēdiju pat asprātīgi pazobojās: «Ne jau katrs gals ir labs» un «Ne jau viss ir labs, kas laimīgi beidzas». Tomēr pēdējā laikā vērojama tendence, ka kritika sāk uzmanīgāk vērtēt šo darbu un atrod tajā arvien vairāk labu īpašību.
I cēliena 1. ainā
425. … un jūs, ser, iegūsiet tēvu. •—
Karalis skaitījās aizbildnis jebkuram ievērojamam galminiekam, kas zaudējis tēvu.
3. ainā
437. Jaunais puritānis Sarbons un vecais papists Poiserus, lai kā atšķirtos viņu sirdis reliģijas jautājumos, tomēr ir pilnīgi vienādi savu galvu dēļ. —
Sarbons im Poiserus — izdomāti vārdi, kuri norāda uz Šekspīra skeptisko nostāju kā pret katolicismu, tā arī pret puritānismu.
II cēliena 1. ainā
448. Pat valdnieks Pipins dzīvei pieceltos,
Un, spalvu tvēris, Kārlis Lielais pats… —
Pipins īsais, franku karalis, un viņa dēls Kārlis Lielais dzīvoja 8. gs.
3. ainā
456. Paracelzs, Šveices ārsts, dzīvojis 16. gs. Pazīstams kā ievērojams filozofs, alķīmiķis un mediķis.
III cēliena 4. ainā
481. Es, lepnā Junona, to aizvedusi… —
Norādījums uz Ilerkulesa divpadsmit varoņdarbiem, kūms viņam vajadzēja veikt pēc Junonas pavēles.
IV cēliena 3. ainā
510. Vardarbībā un laupīšanas mākslā tas līdzīgs Nesam. —
Ness — mitoloģijā centaurs, kas gribējis laupīt godu Her- kulesa sievai.
V celiena 2. ainā
522. Mans vārds, žēlīgais kungs, ir Parols. — Vārdu rota|a: Parols — parole.
Kārlis Egle, Valda Beilāne