Ienāk Hotspers, Vusters, Mortimers un Glendovers.
Mortimers.
Mums draugi droši, solījumi jauki, Pats sākums bagāts labām cerībām.
Hotspers.
Lord Mortimer un brālēn Glendover, Es lūdzu, piesēdiet! Jūs, tēvoc, arī. Ak tu sodība! Es karti aizmirsu.
Glendovers.
Nē, te tā ir. Nāc sēdies, Pērsij, brašais Karstpiesi! Ikreiz, kad valdnieks tevi nosauc tā, Tam vaigos slimīgs bālums iezogas, Un viņa aizturētās nopūtas Grib tevi aizraidīt uz debesīm.
Hotspers. Un tevi uz elli, tiklīdz dzird runājam par Ove- nu Glendoveru.
Glendovers.
Par to gan nebūtu viņš vainojams — Kad nācu pasaulē, viss debess jums
Bij ugunīgu liesmu lāpu pilns. Un tajā brīdī bailēs nodrebēja Vai paši zemes pamati un balsti.
Hotspers. Tas notiktu arī tad, ja apbērnotos tavas mā tes kaķe un tu pats nemaz nebūtu nācis pasaulē.
Glendovers.
Es saku: zeme drebēja, kad dzimu.
Hotspers.
Tad man ar zemi maz ir kopīga, Ja tā no tevis bailēs drebēja.
Glendovers.
Bij zeme drudzī, debess liesmoja.
Hotspers.
Tad laikam zeme baiļojusies būs No ugunīgās debess, ne no tevis. Cik bieži daba it kā slima kļūst — Kā grūtniece tad zeme sāpes cieš, Tai miesu krampji rausta, graizes griež, Jo klēpī kustas nevaldāmais vējš, Grib izkļūt brīvībā, un tādēļ dod Tas mātei grūdienus, no kuriem brūk Pat sirmu piļu sūnām klātie mūri. Var būt, ka toreiz zemes māmuļa Bij slima un aiz sāpēm trīcēja.
Glendovers.
Jebkuram citam gan es aizliegtu Tā pretī runāt man. Un atļaujos Tev vēlreiz atkārtot: kad piedzimu, Viss debess loks bij liesmu lāpu pilns, No kalniem muka kazas, lopu bari Uz laukiem nāves šausmās mauroja . . . Jā, mana dzīve skaidri liecina: Šīs zīmes apstiprinot, liktenis Man neparastu gaitu nolēmis. Vai Velsā, Skotijā un Anglijā,
Kam niknas bangas baltos krastus grauj, Ir kāds, kas mani mācīt uzdrīkstas, Kāds mirstīgais, kas spētu tikt man līdz Pa mākslas stāvo, akmeņaino taku? Vai dziļāk pētījumu dzelmē nirt?
Hotspers. Man šķiet, ka velsiski neviens neprot daiļāk par tevi izteikties. Es došos pusdienās.
Mortimers.
Met mieru, Persij! Nesatrako viņu!
Glendovers.
Es varu garus saukt no dziļumiem.
Hotspers.
Es arī varu, to jau katrs var.
Bet vai tie gari rādīsies, kad sauksi?
Glendovers.
Es protu pašu velnu pakļaut sev.
Hotspers.
Bet es — es protu nebīties no tā. Ja tavos spēkos ir to atsaukt šurp, Tad es to varu apkaunot un smiet. Nu sauc! Es pierādīšu pasaulei — Ka drosmīgais par visiem velniem smej!
Mortimers.
Nu pietiek! Beidziet tukšo pļāpāšanu!
Glendovers.
Trīs reizes cīņā vedis Bolingbruks Pret mani kareivjus. Un visas trīs No zaļās Severnas un Vaijas krastiem Ar sakāvi tam vajadzēja bēgt.
Hotspers.
Ar basām kājām īstā slapjdraņķī! Nez kā viņš toreiz nesaķēra drudzi?
Glendovers.
Lūk, karte: sadalīsim tagad valsti Trīs daļās saskaņā ar norunu.
Mortimers.
Jau virsdiakons valsti sadalījis Trīs vienlīdzīgās daļās: Anglija No Severnas, lūk, še — uz austrumiem Un dienvidos no Trentas nākas man; Bet Velsa, rietumos no Severnas, Un auglīgākā jūras piekraste Būs Glendoveram. Mīļo brālēn, tev Viss pārējais, kas ziemeļos no Trentas. Šis līgums gatavs trijos norakstos, Un, ja mēs zīmogus tiem pieliekam, — Tas šovakar vēl būtu izdarāms, — Tad Vusters, es un Persijs varam rīt Jau gājienā uz Šrūsberiju doties — Ar skotu karaspēku savienoties. Vēl tikai Glendovers nav sakārtojies, Viņš talkā nāks pēc divi nedēļām.
Glendoveram.
Jūs tikmēr spēsiet pulcēt savus ļaudis Un apkārtējos muižniekus, un draugus.
Glendovers.
Varbūt vēl drīzāk pievienošos jums Un aizvadīšu arī jūsu kundzes. Nu jāaizzogas jums bez atvadām, Jo citādi te asru jūras līs, Kad jūs no savām sievām šķirsieties.
Hotspers.
Man šķiet, mans īpašums aiz Bertonas Nav jūsu daļām līdzīgs platībā. Lūk, upe šeit met lielu likumu Un daļu pašas auglīgākās zemes Kā prāvu pusmēnesi atgriež nost. Es šinī vietā dambi uzcelšu ■—
Tad sidrabdzidrā Trenta tecēs šeit Pa jaunu gultni mierīgi un taisni. Šī upe nedrīkst stipri līkumot Un laupīt man tik jauku zemes stūri.
Glendovers.
Kādēļ gan Lai Trenta līkumo!
Mortimers.
Bet, redz, kā upe tālāk izliecas Un izmet līkumu uz otru pusi, No cita zemes atgriežot tikpat, Cik tanī vietā atņēma no tavas.
Vusters.
Nav grūti upes gultni pārmainīt Un pievienot šo stūri ziemeļiem — Lai Trentas straume taisnu ceju plūst.
Hotspers.
Es piekrītu. Tas viegli izdarāms.
Glendovers.
Es negribu, ka maina.
Hotspers.
Negribi?
Glendovers.
Nē! Ja es nevēlos, tas nenotiks!
Hotspers.
Kas var man aizliegt? Kurš man sacīs «nē»?
Glendovers.
Ha! Es to sacīšu!
Hotspers.
Tad saki tā, Lai nesaprotu: runā velsiski.
Glendovers.
Es protu angliski, tāpat kā tu, Jo esmu izglītojies angļu galmā. Tur jaunība uz arfas skandēju Es dažu labu angļu dziesmiņu, Tā izdaiļodams valodu. Bet tev Ne jausmas nav no šādām dāvanām.
Hotspers.
Par to es priecājos no visas sirds, Tad labāk būt par kaķēnu, kas ņaud, Bet nevis kļūt par rīmju kalēju. Tad nesmērētu ratu kaukšana Vai čīkstošs vējrādis ir tīkamāks — Tas manās ausīs negriežas tik ļoti Kā samākslotu pantu klaboņa, Kas stīva zirga rikšiem līdzinās.
Glendovers. Nu labi, Trentas gultni mainīsim.
Hotspers.
Nav svarīgi. Jo draugam es labprāt Pat trīsreiz vairāk zemes atdotu. Bet, kur ir jālīgst, tur es tielēšos Par mata desmitdaļu. Nem to vērā. Vai līgums uzrakstīts? Var doties ceļā?
Glendovers.
Jūs varat naktī jāt, jo mēness spīd. Es došu nolīgumu pārrakstīt Un sievām pateikšu par šķiršanos. Man bail, ka meita prātu nezaudē — Tik stipri viņa Mortimeru mīl.
Aiziet.
Mortimers.
Jel kaunies, Persij, tēvu kaitināt!
Hotspers.
Šīs māžu runas mani sadusmo.
Viņš gvelž par sapņotāju Merlinu,
Par viņa pareģojumiem un citiem rēgiem,
Kas parādās kā kurmji vai kā skudras Vai iemiesojas bezastainās zivīs; Par kraukli, kuru sarga ļaunais greifs, Un citas tādas blēņu pasakas, Kas mani novērst var no ticības. Tuipat vai desmit stundas vakarnakt Viņš sauca vārdā visvisādus velnus — Es neklausījos tajā muldoņā. Šis vecais kleperis ir neciešams Kā sievu ķildas vai kā dūmains nams Tad labāk ķiplokus ar sieru ēst Un dzīvot vējdzirnavu klaudzoņā, Bet nevis lepnā pilī mieloties Un Glendovera runās klausīties.
Mortimers.
Viņš īstenībā ļoti cienīts vīrs, Daudz lasījis un tumšās mākslas zin; Tam lauvas spars un jēra laipnība, Un devīgs viņš kā indu raktuves. Viņš augstu cienī tavu drosmību Un tādēļ centās valdīties, kad tu Tam pretī runāji. Es varu zvērēt, Ka zemes virsū nav vairs otra vīra, Kas viņu drīkst tā ērcināt kā tu, Pat nesaņemot pretī atmaksu. Kā draugs es gribu tevi brīdināt, Ka bieži nedrīkst viņu kaitināt.
Vusters.
Patiesi, nosodāma stūrgalvība!
Tu, Persij, visu darīji, cik spēji,
Lai viņu izvestu no pacietības.
Šis sliktais paradums tev jāatmet.
Tev darbos reizēm pavīd spēks un drosme,
Kas tevi izdaiļo kā košums rets,
Bet tad to nomāc skarba rupjība
Un nesavaldība, kas liecina,
Ka svešas tev ir labas ierašas.
Tu pārāk lepns, pašgudrs un nievīgs
Un tādēļ ļaužu sirdis pazaudē — Jo katrs netikums, lai cik tas mazs, Tev vairogā kā rūsa ieēdas Un slavas spozmi dzēš.
Hotspers.
Tavs padoms labs! Lai svētītas ir labās ierašas! Jau sievas nāk, nu jāteic ardievas!
Ienāk Glendovers ar lēdiju Persiju un lēdiju Mortimeru.
Mortimers.
Man krūtīs mostas smagas nopūtas — Jo mana sieva mani nesaprot: Tā runā velsiski, es — angliski.
Glendovers.
Jā, meita grib tev kaujā līdzi iet, Pret ienaidnieku asru straumes liet.
Mortimers.
Ak mīļais tēv, tu viņai pasaki, Ka drīz ar krustmāti tās sekos mums.
Glendovers runā ar viņu velsiski, un viņa tāpat viņam atbild.
Glendovers. Šī stūrgalvīgā tiepša ir gluži izmisusi, un nekas to nespēj pārliecināt.
Viņa saka Mortimeram kaut ko velsiski
Mortimers.
Man patīk daiļā velšu valoda Un saprotams tavs skats, ko izstaro Šīs debešķīgās, saraudātās acis. Es arī tā tev gribu atbildēt.
Lēdija Mortimera atkal runā velsiski.
Es tavus skūpstus saprotu, tu manus — Tā jūtu pārbagāta saruna. Bet miera nerast man, līdz nebūšu Es iemācījies tavu valodu, Ko tava mute man tik saldi skandē Kā daiļas karalienes mīlas dziesmu. Tai maigu kokļu skandums līdzi plūst, Un valdzinošā gūstā dvēsle kūst.
Glendovers.
Ja tu jau kūsti, viņa zaudēs prātu.
Lēdija Mortimera runā atkal.
Mortimers.
Šai valodā es galīgs nepraša!
Glendovers.
Ak, viņa vēlas tevi guldināt Uz upes meldru mīkstā paklāja Un tavu galvu sev uz ceļiem likt, Un dziedāt tavu iemīļoto dziesmu. Tev sapņu dieve plakstus aizdarīs Un tīkams gurdums apburs asinis, Tu miegā iegrimsi tik nemanāmi, Cik nemanāmi nakts par dienu kļūst Tai brīdī, kad pie debess saules pajūgs Nav uzsācis vēl gaitu austrumos.
Mortimers.
Labprāt es viņas dziesmās klausīšos. Būs tikmēr arī līgums uzrakstīts.
Glendovers.
Tad dari tā, kā viņa vēlējās. Tie mūziķi, kas tevi ieaijās, Mīt gaisā tūkstoš jūdžu tālumā, Bet tūdaļ būs tie klāt. Tad klausieties!
Hotspers. Nāc, Katij, tu esi tik brīnišķīga, kad ai dies. Nāc žigli, lai varu likt galvu tavā klēpi.
Lēdija Persija. Tu esi untumains ka meža zoss!
Spēlē mūzika.
Hotspers.
Es redzu — velni saprot velsiski. Sis nelabais ir tiešām dīvains frants Un katrā ziņā teicams muzikants.
Lēdija Persija. Tad jau tev arī vajag būt labam muzikantam, jo tu caur un cauri esi dīvainu untumu varā. Guli mierīgi, auša, un klausies, kā lēdija dziedās velsiski.
Hotspers. Labāk klausos, kā mana kuce Lēdija kauc īriski.
Lēdija Persija. Vai gribi, lai tevi iepļaukā?
Hotspers. Nē.
Lēdija Persija. Nu tad guli klusi!
Hotspers. To arī ne — tas ir sievu netikums.
Lēdija Persija. Nu, lai dievs tev palīdz.
Hotspers. Tikt pie velsiešu sievas gultā.
Lēdija Persija. Ko tu teici? Ko?
Hotspers. Apklusti! Viņa dzied.
Lēdija Mortimera dzied velsiešu dziesmu.
Hotspers. Paklau, Katij, padziedi man arī kādu dziesmu.
Lēdija Persija. Es gan ne, dieva vārds, tiešām ne!
Hotspers. «To gan ne, dieva vārds, tiešām ne.» Sirsniņ, tu jau dievojies kā tāda maiznieka sieva. «Es gan ne, dieva vārds, nekādā ziņā!» un «Tik tiešām, kā es dzīvoju!» un «Lai dievs man žēlīgs!» un «Tik tiešām, kā dievs debesīs!». Sie lētie vārdi tavas domas tin Kā zemniecei, kas tikai kūti zin.
Tu zvēri tā, kā nākas lēdijai, •— Ar skarbiem vārdiem saki zvērestu, Bet saldo piparkūku valodu — To atstāj samtsvārčiem un mīkstčauļiem. Nu, tagad padziedi.
Lēdija Persija. Nedziedāšu.
Hotspers. Tu laikam baidies, ka tevi nenotur par drēbnieku vai par sarkankrūtīšu dresētāju. Pēc divām stundām, kad līgums būs pārrakstīts, es došos ceļā. Tā ka, ja gribi, nāc man līdzi!
Aiziet.
Glendovers.
Cik Persijs karsts, tik tu man lēnīgs esi. Nāc, Mortimer! Jau līgums pārrakstīts, Vēl vajag tikai zīmoglaku liet — Un tūdaļ zirgos.
Mortimers.
Labi! Varam iet.
Visi aiziet.