Uznāk Hotspers, Vusters, Daglass un Vernons.
Hotspers.
Mēs šonakt uzbruksim.
Vusters.
To nedrīkst darīt.
Daglass.
Sī tūļība par labu viņam nāks.
Vernons. Nebūt.
Hotspers.
Kā ne? Viņš palīgspēkus gaida.
Vernons. Mēs ari.
Hotspers.
Viņš ir drošs, mūs šaubas māc.
Vusters.
Mans padoms, brālēn, šonakt neuzbrukt.
Vernons.
Un ari mans.
Daglass.
Tāds padoms gluži aplams: Jūs sakāt to aiz gļēvuma un bailēm.
Vernons.
Jūs, Daglas, nenieciniet manil Zvēru Un lieku ķīlā savu dzīvību: Ja cīņā doties aicina mans gods, Tad es, tāpat kā jūs vai cits kāds skots, Tos gļēVos padomus, ko bailes sniedz, Sev līdzi neņemšu. Un tātad rīt Mēs kaujā varam drosmi pārbaudīt.
Daglass.
Jau šonakt.
Vernons
Kā jums tīk.
Hotspers.
Jā, šonakt.
Vernons.
Nē, nē! Tas nedrīkst notikt. Jābrīnās,
Ka tādi karavadoņi kā jūs
Vēl nesaprotat, kādi šķēršļi likti,
Lai aizkavētu mūs. Mans brālēns Vernons
Še nav vēl ieradies. Bet Vusteram Viss karaspēks tik šodien atjāja. Tiem lepnība un drosme snaudā grimst Un spars no garā ceļa rāms un gurds, Ikviens no tiem uz pusi mazāk vērts.
Hotspers.
Bet naidnieki tāpat ir gurdeni, Un zirgi nodzīti un vārgi. Mums Tie labākie jau krietni atpūtušies.
Vusters.
Ir pārspēks karalim. Vēl pagaidiet, Līdz visi mūsu spēki kopā iet.
Taures pasludina sūlņa Ierašanos. Uznāk sers Vollers Blanls.
Blants.
No karaļa es labas vēstis nesu, Jel uzklausiet ar laipnību un cieņu.
Hotspers.
Sveiks, Volter Blant! Kaut radītāja prāts Mums vienā pusē liktu cīnīties! Dažs labs no mums jūs mīl, un tādēļ žēl, Ka labais vārds un lielie nopelni Nav likuši jums mūsu rindās stāt, Bet stāvat pretī mums kā ienaidnieks.
Blanls.
Lai dievs man palīdz stāvēt tā arvien Un nevis sacelties pret likumu, Pret mūsu majestāti svaidīto. Mans uzdevums ir uzzināt, kādēļ Šīs miermīlīgās, svētās zemes klēpī Jūs sējat nežēlīgu niknumu Un rāmos, uzticamos pilsoņus Uz karu sakūdāt. Ja karalis — Kurš augstu vērtē jūsu nopelnus —
Kaut kad ir piemirsis tos atalgot, Tad sakiet jūsu sūdzības! Tūlīt Viņš atlīdzinās tās ar uzviju Un piedos jums un arī visiem tiem, Kas pievienojās jūsu nomaldiem.
Hotspers.
Viņš allaž veikli pratis nosacīt: Vai jāmaksā vai var tik pasolīt. Bet kroni, kuru viņš tik lepni nes, — Tam deva tēvs, mans tēvocis un es, Kad viņam biedru bij ap divdesmit Un pats viņš, neievērots, mazs un niecīgs, No trimdas nepamanīts mājās zagās. Mans tēvs pie krasta viņu sagaidīja, Tad, liedams nevainības asaras, Viņš dievojās: tik hercogs gribot būt. Mans tēvs aiz savas līdzcietīgās sirds Tad apsolīja viņam palīdzēt Un solījumu arī turēja. Kad baroni un lordi redzēja Nortumberlendu Bolingbruka pusē, Tad apsveikumus nesa augsts un zems. To sagaidīja pilsētās un ciemos, Pie tiltiem saņēma un krustceļos; Tam piedāvāja savus pirmdzimtos Un dāvanas, un skaļus zvērestus Un greznā pulkā viņam teciņus Kā pāži sekoja. Bet Bolingbruks, Kad sāka apzināties savu varu, — Viņš kāpa augstāk, rupji mīdīdams Pats savus pazemīgos zvērestus. Un tad viņš liekulīgi solījās, Ka grozīs dažus likumus, kas gulst Uz pavalstniekiem. Jā, šis aktieris, Kas izlikās, ka apraud cietušos Un žēlo netaisnīgi sodītos, Ar taisnas tiesas masku aizsedzies, Drīz ieguva tās naivās dvēseles, Kam izmeta šīs viltus makšķeres. Viņš gāja tālāk: galvas nocirta
Tiem favorītiem, kurus karalis Kā vietniekus bij mājās atstājis, Kad devās karu vest ar Īriju.
Blants.
Es nenācu, lai to še klausītos.
Hotspers.
Tūlīt es beidzu. Drīz viņš karalim Gan troni laupīja, gan dzīvību Un steidzās valstij uzlikt nodevas. Vēl ļaunāk tas, ka viņa brālēns Mārčs, Kas būtu likumīgais karalis, Ir pamests Velsā, gūsta važās siets. Viņš noniecina manas uzvaras Un licis spiegiem mani novērot. Viņš tēvu rupji padzinis no galma Un tēvoci no augstās padomes. Viņš lauzis zvērestu pēc zvēresta, Pēc vienas varmācības otra nāk — Tas viss uz sacelšanos dzītin dzen. Bet viņa tiesības ir nedrošas, Tām ilgi pastāvēt nav paredzams.
Blants.
Vai šādu atbildi nest karalim?
Hotspers.
Nē, nē, ser. Mēs vēl apspriedīsim to. Vispirms mums vajadzīga drošība, Ka mūsu sūtņi pārnāks neaizskarti. Tad rītu agri ies mans tēvocis Ar mūsu priekšlikumiem. Esiet sveiks!
Blants.
Es vēlētos, kaut pieņemts tiktu viss, Visžēlīgi ko sola karalis.
Hotspers.
Var būt, ka pieņemsim.
Blants.
Lai dievs to dod!
Visi aiziet.