Ienāk Jorkas arhibīskaps un sers Maikls.
Arhibīskaps.
Ser Maikl, jūs ar steigu aizgādājiet
So zīmogoto rakstu lordmaršalam,
Šo — lordam Skrūpam, manam brālēnam;
Un citus arī, kam tie rakstīti.
Ja zinātu, cik tas ir svarīgi,
Jūs laikam lidotu.
Sers Maikls.
Man šķiet, milord, Ka varu nojaust saturu.
Arhibīskaps.
Varbūt.
Ser Maikl, rītdien daudz kas izšķirsies,
Kad desmittūkstoš vīru liktenis
Tiks svaru kausos svērts. Man droši zināms,
Ka rīt pie Srūsberijas karalis
Ar lielu, ātri sapulcētu spēku
Pret Persiju ies cīņā. Man ir bail:
Nortumberlends, uz kura karaspēku
Mēs likām lielas cerības, ir slims,
Un nepiedalās ari Glendovers,
Kas solīja mums drošu atbalstu, —
Jo ļaunas zīmes viņu atturot.
Man bail, ka spēku Persijam par maz,
Lai cīņu uzņemtos ar karali.
Sers Maikls. Ne, milord, bažam nav iemesla, jo Persijam blakus ir Daglass un lords Mortimers.
Arhibīskaps.
Nē, Mortimera nav.
Sers Maikls. Bet tur ir Mordeiks, Vernons, lords Persijs, lords Vusters un liels pulks augstmaņu un staltu karotāju.
Arhibīskaps.
Tā ir; bet karalis ir savācis
Vai visas angļu bruņniecības ziedu:
Džons Lenkasters ir tur un princis Henrijs,
Un krietnais Vestmorlends, un brašais Blants,
Un daudz vēl citu drošsirdīgu vīru,
Kam kara mākslā vārds un nopelni.
Sers Maikls.
Es ticu: Persijs dos tiem pretsparu.
Arhibīskaps.
Es ceru. Tomēr būsim piesardzīgi. Lai briesmām izbēgtu, tad steidzieties. Ja Persijs neuzvar, tad karalis, Pirms atlaiž pulkus, apmeklēs vēl mūs: Tam mūsu līdzdalība zināma. Man jāuzraksta draugiem vēstules, Es ieteikšu jau laikus bruņoties. Lai debesis jūs sarga! Steidzieties!
Abi aiziet.