No vienas puses uznāk Maubre/s ar pavadoņiem, pēc brīža arhibīskaps, Hastingss un citi; no otras — princis Džons Lenkasters, Vestmorlends, virsnieki un pavadoņi.
Princis Džons.
Jūs priecājos še redzēt, brālēn Maubrej. Labdien, lord arhiblskap cienītais, Lord Hastings un it visi pārējie! Jums, arhiblskap, vairāk piederas Būt tur, kur zvani ļaudis pulcina, Lai mēmā godbijībā klausās tie, Kā svētos rakstus viņiem skaidrojat, Un nevis, bruņās tērptam, skubināt, Lai pūlis saceļas, un vārdus vērst Par zobeniem, bet dzīvību — par nāvi. Ja vīrs, kas iepaticies valdniekam Un labvēlības saulē izaudzis,
Sāk nelietīgi cieņu izmantot,
Ak vai! Cik posta var viņš nodarīt
Sai augstā paspārnē! Ar jums, lord arhiblskap,
Ir tieši tā. Kurš gan nav dzirdējis,
Cik dziji dieva vārdu tulkojat!
Jūs viņa vārdā runājāt ar mums,
Jūs bijāt it kā paša dieva balss,
Jo cītīgs viņa gribas paudējs, starpnieks
Starp debess žēlastības svēto varu
Un mūsu grēkiem. Kas to domāja,
Ka izmantosiet savu stāvokli
Un cieņu, pašas debess piešķirto,
Lai rīkotos kā zemisks favorīts?
Jūs, izlikdamies dievam kalpojam,
Uz dumpi pavalstniekus sakūdāt
Un mieru traucējat kā zemes virsū,
Tā arī debesīs.
Arhibīskaps.
Lord Lenkaster, Es jūsu tēvu traucēt nevēlos. Bet, kā jau dzirdēja lords Vestmorlends, Sie juku laiki spiež mūs pulcēties Un lietot tādu baismu līdzekli, Lai nosargātu savu drošību. Reiz mūsu prasības jums sūtīju — Galms nicinoši noraidīja tās. Lūk, tādēļ kara hidra piedzima. Jūs varat iemidzināt nezvēru, Ja pildāt mūsu taisnās prasības. Dzīs padevība neprātu tad prom Un majestātes priekšā nolieksies.
Maubrejs.
Ja ne, līdz beidzamajai asins lāsei Mēs cīnīsimies.
Hastingss.
Kaut vai kritīsim, Tvers sabiedrotie mūsu karogu.
Tiem pietrūks veiksmes — viņu draugi nāks, Un tā bez mitas ļaunums vairosies. No paaudzes uz paaudzi tas ies Tik ilgi, kamēr dzivos angļu tauta.
Princis Džons.
Jūs pārāk sekls, Hastings, pārāk sekls, Lai ielūkotos tālā nākotnē.
Vestmorlends.
Es lūdzu pateikt, jūsu gaišība, Kā viņu noteikumus vērtējat.
Princis Džons.
Es visiem piekrītu, tos pieņemu. Pie savas dzimtas goda apzvēru, Ka aplam tēva griba izprasta, Ka viņa vārdā dažs labs galminieks Ir pārāk patvaļīgi rīkojies. Milord, tiks ātri nokārtots it viss, Es dodu vārdu. Ja jūs piekrītat, Uz mājām laidiet savus karavīrus. Mēs arī laidīsim. Un, visiem redzot, Mēs iedzersim, viens otru skaudami, Lai katrs līdzi pārliecību nes, Ka atjaunota draudzība un miers.
Arhibīskaps.
Es prinča vārdu pieņemu kā ķīlu.
Princis Džons.
Es vārdu dodu un to turēšu. Uz jūsu veselību iedzeru.
Hastingss.
So vēsti, kaptein, nesiet kareivjiem! Lai viņiem samaksā, un tad var iet. Es zinu, viņi priecāsies. Nu, ejiet!
Virsnieks aiziet.
Arhibīskaps.
Par jums es dzeru, krietnais Vestmorlend.
Vestmorlends.
Bet es par jums. Un, ja jūs zinātu, Cik pūļu izmaksājis man šis miers, Jūs dzertu labprātāk. Gan skaidrāk vēl Drīz manu mīlestibu redzēsiet.
Arhibīskaps.
Par to nav šaubu.
Vestmorlends.
Priecājos no sirds. Uz jūsu veselību, brālēn Maubrej!
Maubrejs.
Sis jūsu vēlējums nāk pašā laikā: Es pēkšņi jūtos mazliet nelāgi.
Arhibīskaps.
Pirms nelaimes mēdz cilvēks jautrs būt, Ja sirds ir smaga, veiksme gaidāma.
Vestmorlends.
Tad esiet jautrs! Ja jūs skumjas tirdī, Rīts tātad sola prieku ieliet sirdī.
Arhibīskaps.
Jel ticiet man, ka man ap sirdi viegli!
Maubrejs.
Vēl ļaunāk tas, ja ticam pazīmēm.
Tālumā dzirdami kliedzieni.
Princis Džons.
Miers pasludināts. Klausieties, kā gavilē!
Maubrejs.
Vēl jaukāk skanētu pēc uzvaras!
Arhibīskaps.
Labs miers ir savā ziņā uzvara: Tur abas puses godam pakļautas Un nezaudē neviena.
Princis Džons.
Ejiet, lord, Un lieciet atlaist ari mūsējos.
Vestmorlends aiziet.
Bet jūs es lūdzu karapulkiem likt Seit garām nonākt, lai mēs redzētu, Kas pretī stājās mums.
Arhibīskaps.
Lord Hastings, ejietl Pirms izklīšanas pulki lai nāk šurp!
Hastingss aiziet.
Princis Džons.
Es ceru, ka mēs pārnakšņosim kopā.
Atgriežas Vestmorlends.
Nu, kādēļ mūsu pulki nekustas?
Vestmorlends.
Jūs likuši tiem stāvēt — nekustēs, Pirms nebūs atkal jūsu pavēles.
Princis Džons.
Tie zin, kas darāms.
Atgriežas Hastingss.
Hastingss.
Ir mūsu karavīri jau kur kurais — Kā jauni vērši izjūgti tie steidzas Uz visām pusēm vai kā skolnieki Pēc stundām mājup skrien un rotaļās.
Vestmorlends.
Vēsts laba gan. Par atlīdzību es Kā nodevēju apcietinu jūs. Lord arhibīskap un lord Maubrej, jūs tāpat Par nodevību abus apcietinu.
Maubrejs.
Vai taisnīgi un godīgi tā darīt?
Vestmorlends.
Vai tādi esat jūs?
Arhibīskaps.
Kur paliek solījums?
Princis Džons.
Tāds tika dots? Es tikai apsolīju izpildīt, Ko prasījāt, un to es izdarīšu, Kā klājas darīt īstam kristietim. Bet jūs par sacelšanos sagaida Smags sods, uz to jums jābūt gataviem. Bij muļķīgi pret mums ar spēku nākt, Bet pulkus atlaist — tas vēl muļķīgāk. Sist bungas, aizbēgušos šurpu vesti Dievs šodien uzvarējis, nevis mēs. Līdz bluķim viņi jānosarga ir, Tai gultā viņiem lemts ar kaunu mirt.
Aiziet.