Ienāk vedējs ar lukturi rokā.
Pirmais vedējs. Ak vai! Lai mani pakar, ja nav jau četri no rīta! Greizie Rati jau stāv virs jaunā skursteņa, bet mūsu zirgam nasta vēl nesieta. Ei, zirgu puis!
Zirgu puisis
iekšpusē.
Tūlīt, tūlīt!
Pirmais vedējs. Vai dzirdi, Tom, sakārto bērim seglus. Paliec apakšā pakulas, nabaga lopiņam skausts noberzts gluži jēls.
Ienāk otrais vedējs.
Otrais vedējs. Pupas un zirņi še ir draņķīgi, pēc suņa; no tā jau ceļas tārpi šitādiem kraķiem. Šai namā viss iet ačgārni, kopš vecais Robins miris.
Pirmais vedējs. Nabaga vīrs! Viņam nebija vairs prieka dzīvot, kopš auzas cēlās cenā. Tā bija viņa nāve.
Otrais vedējs. Man šķiet, otra tik blusaina nama nav visā Londonas lielceļā: esmu sadurstīts vienos raibumos kā līnis.
Pirmais vedējs. Kā līnis? Es tev saku, neviens kristīgs karalis nav tik pamatīgi knaibīts kā es kopš pirmajiem gaiļiem.
Otrais vedējs. Jā, nekad te nedod podu, jālaiž vien tepat kamīnā. No šī sārma tad arī blusas vairojas kā kurkuļi.
Pirmais vedējs. E, zirgu puis, lien ārā, nolādēts! Velcies taču beidzot!
Otrais vedējs. Man ir žāvēts cūkas šķiņķis un divi sainīši ingvera; jāņem līdz uz Čerinkrosu.
Pirmais vedējs. Velns un elle! Gaiļi grozā aiz bada gandrīz nobeigušies! Ei, zirgu puis! Kad tevi nelabais! Vai acu nav pierē? Uz ausīm kritis, vai? Sauc mani par nelgu, ja neiedauzu tam lamzakam pauri; tas man tikpat kā iemest kādu lāsīti! Nāc šurp, nolādētais bezkauņa!
Ienāk Gedshils.
Gedshils. Labrīt, ļaudis! Cik pulkstenis?
Pirmais vedējs. Man liekas — tā ap diviem.
Gedshils. Esi tik labs un aizdod lukturi. Iešu apskatīt stallī zirgu.
Pirmais vedējs. Nekas nebūs! Pazīstu tādus stiķus.
Gedshils. Tad, lūdzu, iedod tu savu lukturi.
Otrais vedējs. Ko tu neteiksi! «Dod man savu lukturi.» Vispirms tev jāpakaras, un tikai tad došu.
Gedshils. Ei, vedēj! Ap cikiem domājat būt Londonā?
Otrais vedējs. Ap tikiem, lai pie sveces gaismiņas liktos slīpi. Nāc, kaimiņ, modināsim kungus: viņi ceļošot visi kopā, jo esot daudz mantu.
Vedēji aiziet.
Gedshils. Ei, namiķi!
Namiķis
iekšpusē.
Jā, rokā ir — kā teica maku zaglis.
Gedshils. Tikpat labi var teikt: rokā ir, teica namiķis, jo tu atšķiries no maku zagļa tāpat kā licējs no darītāja. Tev ir tas gods dot norādījumus, kā zagt.
Namiķis iznāk ārā.
Namiķis. Labrīt, mister Gedshil! Tā paliek, kā vakar teicu. Še ir kāds muižnieks no Kentas mežienes, tam līdzi trīssimt marku zeltā. Es dzirdēju, pie vakariņu galda viņš pats teica savam ceļa biedram, kādam revidentam, kam arī daudz mantu līdz, bet nezinu, kas. Viņi jau kājās un prasa olas un sviestu; tūlīt dosies ceļā.
Gedshils. Lieku savu galvu ķīlā, ka viņi sastaps svētā Nikolaja kalpus.
Namiķis. Dikti jau man tāda galva vajadzīga, labāk paglabā to bendem. Zinu jau, ka esi tik godīgs svētā Nikolaja kalps, cik nu vien godīgs tāds blēdis spēj būt.
Gedshils. Ko tu man te mels par bendi! Kad es karāšos, karātavas būs ietaukotas, jo līdz ar mani karāsies vecais Džons, un tu zini — viņš nav nekāds nīkulis. Ha! Mūsu vidū ir tādi trojieši, kādus tu ne sapnī neesi redzējis. Tāpat vien izklaidēšanās dēļ tie parādīs godu zagļa amatam, un, ja ari mums skatītos mazliet uz pirkstiem, tie ar savu labo slavu visu atkal izlīdzinās. Mani amata brāļi nav nekādi vazaņķi, krāpnieki vai krūmu zagļi, kas gatavi nosist tevi par sešpensu gabalu. Tie nav dulni alus žūpas ar mēļiem deguniem, bet muižnieki un dižciltīgie, tiesneši un naudīgi vīri — tādi, kas prot stāvēt klusu, kas drīzāk zveļ nekā runā, kas labāk runā nekā dzer un labāk dzer nekā skaita pātarus. Bet nē, es samelsos, viņi lūdz gan savu svēto — valsts kasi, pareizāk, nevis lūdz to, bet plūc to, jāj to šurp un turp un no kroņa nodīrātās ādas taisa sev zābakus.
Namiķis. Ko? Zabakus no kroņa ādas? Vai tie nelaidis cauri ūdeni nelāgā ceļā?
Gedshils. Nelaidis gan, tiesneši tos iesmērējuši. Mēs zogam kā cietoksnī — pilnīgā drošībā. Mēs atradām papardes ziedu un tagad staigājam neredzami.
Namiķis. Nu, goda vārds, jums vairāk jāpateicas naktij nekā papardes ziedam.
Gedshils. Sit saujā! Sava daļa tev tiks, tik tiešām, ka esmu godīgs cilvēks.
Namiķis. Labāk zvēri tā: tik tiešām, ka esmu negodīgs zaglis!
Gedshils. Lai būtu tā! Homo ir sugas vārds — visiem cilvēkiem. Liec puisim izvest manu bēro. Dzīvo vesels, sušķi!
Aiziet.