Uznāk Porcija un Lūcijs.
Porcija.
Es lūdzu, zēn, jel skrej uz senātu, Vairs nerunā ne vārda, pasteidzies! Ko stāvi vēl?
Lūcijs.
Lai zinu, ko man sacīt.
Porcija.
Kaut būtu tu jau tur un atpakaļ, Pirms pasaku, kas tev tur darāmsl Ak stingrība, no manis neaizej, — Liec kalnu man starp sirdi un starp mēli! Man vira prāts, bet tikai sievas spēks. Cik grūti sievai glabāt noslēpumu! Vai tu vēl šeit?
Lūcijs.
Kas jādara man, kundze? Vien skriet uz Kapitolu, cits nekas? Un atgriezties pie jums, un tas ir viss?
Porcija.
Man pateic, zēn, kā izskatās tavs kungs, Jo slims viņš aizgāja. Un ievēro, Ko dara Cēzars. Kādi lūdzēji Tam tuvojas. Vai dzirdi troksni, zēn?
Lūcijs.
Es nedzirdu.
Porcija.
Bet labi ieklausies! Šķiet man, ka dzirdu niknu kaujas troksni, Ko vējš no Kapitola šurpu nes.
Lūcijs.
Es, kundze, nedzirdu neko!
Uznāk pareģis.
Porcija.
Vīrs, panāc šurp! No kurienes tu nāc?
Pareģis.
No mājām, kundze!
Porcija.
Cik pulkstenis?
Pareģis.
Gandrīz jau deviņi.
Porcija.
Vai Cēzars aizgāja uz Kapitolu? Pareģis.
Vēl ne! Es eju stāties tādā vietā, Kur Cēzars garām ies uz Kapitolu.
Porcija.
Vai gribi tu no viņa kaut ko lūgt? Pareģis.
Jā, gribu, kundze, ja vien Cēzaram Pret Cēzaru tik labs būs prāts, lai manī Viņš klausītos. To lūgšu sevi saudzēt.
Porcija.
Vai zināms tev, ka tam grib ļaunu darīt? Pareģis.
Es zinu maz, vien bailēs jaušu daudz! Ar labu rītu! Iela šeit tik šaura, Ka ļaudis tie, kas sekos Cēzaram, ■— Viss pretoru un senatoru pulks, Un lūdzēji var vāju vīru nospiest. Sev uzmeklēšu vietu klajāku, Kur uzrunāšu Cēzaru, kas nāks.
Aiziet.
Porcija
pie sevis.
Man atkal jāiet mājās! Cik gan vāja Ir sievas sirds. Ak Brut, lai debess palīdz Tev tavā nodomā! Dzird mani zēns! No Cēzara Bruts kaut ko lūdz, bet velti! Ai, spēki zūd. Steidz, Lūcij, sveicini No manis kungu. Teic, ka esmu līksma, Un pavēsti man, ko viņš teica tev.
Abi aiziet.