Uznāk Hjū Evenss un Simpls.
Evenss. Es jūs lūdz, Slender kung sulain, mans draugs Simpl, — tā jūs laikam sauc, — uz kuru pus jūs skats pēc tā Kajus kung, kurš liek sev saukt par medicīns doktor?
Simpls. Es skatījos, kungs, uz citadeles pusi, es skatījos uz parka pusi, tāpat uz vecās Vindzoras ceļa pusi un uz visām debess pusēm, izņemot to ceļu, kas ved uz pilsētu.
Evenss. Tad ej nu paskats arī uz to pus, es tev lūdz.
Simpls. Labi, kungs.
Evenss. Dievs, stāv man klāt. Es ir tā noskaities un tik uztraukts. Man būt jāpriecāš, ka vīš ir man pievils. Bet es ir tik bēd sagrauzts. Es būt viņam ar mier kraut ar viņ paš nāktspod pa gāv, ja man būt izdevīb to dārt. Lai dievs ir man žēlīgs!
Sāk dziedāt.
Tur maze, klusē strautiņ male, Kur putniņi dzied madrigāles, Rokrociņe mēs rozes šķīsim Un tūkstoš jaukos pušķos pīsim.
Ak dievs! Cik gauž man gribs raudet! »
Kur putniņi dzied madrigāles, Mēs sēd iekš Babilonije Un tūkstoš jaukos pušķos pīsim. Tur maze, klusē …
Simpls. Jā, no tās puses nāk gan, ser Hjū.
Evenss. Lab, lai viš nāk.
Tur maze, klusē strautiņ male …
Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs! Ar kādiem ieročiem vīš nāk?
Simpls. Ne ar kādiem. Tur nāk mans saimnieks, misters Selovs un vēl viens kungs tieši no Frogmoras pāri pār laipām.
Evenss. Es tev lūdz, tu pado man to mentei šurp. Nē, labāk tur to uz rok.
Uznāk Peidžs, Šelovs un Slenders.
Selovs. Kā klājas, mācītāja kungs? Labrīt, mīļais mister Hjū. Tas nu gan ir brīnums, ja kauliņu spēlmanis nav pie kauliņiem, bet zinību vīrs pie savām grāmatām!
Slenders. Ak daiļā Anna Peidža!
Peidžs. Lai dievs jūs svētī, mīļais Hjū!
Evenss. Un viņ žēlastīb nāk pār jums visiem!
Slenders. Kas tad tas? Jūs laižat darbā gan vārda varu, gan zobena garu? Vai mācītājkungs nolēmis strādāt ar abiem?
Peidžs. Un kā jauns puisis šitādā drēgnā, reimatisma pilnā gaisā izmeties vienos kamzoļos un biksēs?
Evenss. Tam ir savs zināms nolūks un savs iemesls.
Peidžs. Taču mūsu nolūki ir paši labākie, mācītājkungs.
Evenss. Dikt lab! Un kād tie ir?
Peidžs. Tur palika viens cienījams džentlmenis, kuru kāda persona ir tā aizvainojusi, ka viņš aiz lielām dusmām aizmirsis gan savu pašcieņu, gan mīļo iecietību.
Šelovs. Es mītu šai pasaulē jau vairāk nekā astoņdesmit gadu, taču neesmu vēl nekad dzirdējis, ka gudrs un skolots cilvēks, turklāt tāds, kas ieņem sabiedrībā cienījamu stāvokli, spētu tādā mērā zaudēt pašcieņu.
Evenss. Par ko jūs rūn?
Peidžs. Man šķiet, ka jūs arī viņu pazīstat. Tas ir doktora Kajusa kungs, pazīstamais franču ārsts.
Evenss. Lai dievs tas kungs man piedod, bet vai jūs man nevar pastāstīt labāk kaut ko par šķīv puters?
Peidžs. Kāpēc?
Evenss. Tāpēc, ka par Hipokrat un Gellen viņam ir dikt maz jēg un ka bez tam vīš ir īsts blēds, tik gļēvs blēds, kād oter var ar gun meklet.
Peidžs. Varu saderēt, šis ir tas pats vīrs, ar kuru viņam jācīnās divkaujā.
Slenders. Ak skaistā Anna Peidža!
Šelovs. Par to liecina arī viņa ieroči. Mēs nelaidīsim viņus abus kopā! Raug, kur nāk doktors Kajuss!
Uznāk viesnīcas saimnieks, Kajuss un Regbijs.
Peidžs. Mīļais mācītājkungs, bāziet savu zobenu makstī.
Šelovs. Tāpat jūs savu, mīļais daktera kungs.
Saimnieks. Atņemsim viņiem abiem ieročus un piespiedīsim izlīgt mieru. Lai viņi labāk laiž darbā angļu valodas vokābulus, no tiem vismaz locekļi paliks veseli.
Kajuss. Es jums lūdz, jūs ļauj man kaut ko pateikt jums pie auss. Par ko jūs nebij atnācis tikties ar man iekš dueli?
Evenss. Es jus ludz paciesties. Es jums tūliņ vis pateiks.
Kajuss. Jūs ir vien zaķpastal, vien klaun, vien mērkaķ, jā!
Evenss. Es jūs lūdz nepataisīt mūs par izsmiekel cit cilik aces. Es bij nolēmš piedāvāt jums savu draudzīb un šāde vai tāde vīze dot gandarījum. Bet nu es grib triekt vis jūs urinpudls jums pa paur, jo jūs nav turēs vārd un atnākuš uz to norunāt viet.
Kajuss. Diable! Džek Regbī, tāpat jūs, Host de Jarlerre, vai es negaidīj, lai viņu nokaut? Vai mans nebij tur, kur bij norunāts?
Evenss. Es zvēr pie sav kristīg cilik dvēsel, tā norunāt viet ir še, ro, še, ro, šite. To var apliecint mans saimnieks no «Bikšulencs» viesnīcs.
Saimnieks. Vai jūs nebeigsiet, gaili, abi beidzot to balli! Ko jūs tur buldurējat, tu, francūzi, un tu, velsiet, tu, miesas dziedinātāj, un tu, dvēseļu biedinātāji
Kajuss. Tas ir dikt asprātīg teikts! Excellent!
Saimnieks. Liecieties mierā, es jums saku, un uzklausiet savas viesnīcas saimnieku. Vai es neesmu politiķis? Vai man nav slīpēts prāts? Vai es neesmu Makia- velli? Vai es drīkstēju zaudēt savu ārstu? Nē, nedrīkstēju, jo viņš man dod drapes, kad uznāk tās sirds klapes. Vai es drīkstēju zaudēt savu mācītāju, savu garīgo tēvu, mūsu mīļo Hjū kungu? Nē, nedrīkstēju, jo no viņa man nāk visas parunas, sarunas un ierunas. Sniedz man savu roku, tu zemes dēls! Tā! Sniedz man savu roku, tu debesu dēls! Šitā! Ek jūs, augsti mācītie vīri, es jūs abus apvedu ap stūri, nolikdams tikšanos katram savā vietā! Jūsu sirdis vēl pukst, jūsu ādas ir nesaskrambātas, tāpēc ejam, lai stiprais vīns pieliek visai šai bēdai punktu. Dodiet man savus zobenus par ķīlu! Iesim, miera eņģeļi, iesim, iesim, iesim!
Šelovs. Tas nu gan ir viens traks viesnīcnieks! Ejam, kungi, ejam!
Slenders. Ak daiļā Anna Peidža!
Selovs, Slenders, Peidžs un viesnīcas saimnieks aiziet.
Kajuss. Nu tiec nu tagad gudrs! Viņš ir pataisījs mūs par muļķiem!
Evenss. Jauki gan! Vīš ir padarīš mūs sev par kumediņ rādītājiem. Tāpēc es lūdz, būsam tagad draug un liksam savs prāts kope, lai šitam blēdim, šitam neģēlim, šitam «Bikšlencs» viesnics saimniekam atriebt.
Kajuss. God vārd, ar vis sav sird un dvēsel. Viņš bij man apsolijs aizvest pie Ann Peidž. God vārds, viņš ir man arī piekrāpis!
Evenss. Lab, es viņem sadauzīš paur. Lūdzu, nāk man līdz!
Aiziet.