Uznāk misis Peidža un Robins.
Misis Peidža. Nu, ej, ej, manu mazo kavalier, man pa priekšu. Tu jau aizvien esi bijis pavadītājs, tagad kļūsti par vadītāju. Kas tev labāk patīk: iet man pa priekšu vai skatīties sava saimnieka papēžos?
Robins. Protams, man labāk tīk iet jums pa priekšu, izpildot vīrieša vietu, nekā sekot savam kungam, izpildot pundura lomu.
Misis Peidža. Oho! Tu pat proti glaimot, zēn! Es redzu, no tevis iznāks labs galminieks.
Uznāk Fords.
Fords. Esiet sveicināta, misis Peidža! Kurp iedami?
Misis Peidža. Eju ciemos pie jūsu laulātās draudzenes, ser. Vai viņa mājās?
Fords. Jā, mājās. Un, viena būdama, nezin aiz garlaicības, kur dēties. Ja jūsu vīrs gadījumā nomirtu, tad jūs abas, manuprāt, varētu precēties.
Misis Peidža. Protams, protams, tikai tādā veidā, ka mēs tad katra sev ņemtu jaunu vīru.
Fords. Kur jūs dabūjāt šo glīto vēja rādītāju?
Misis Peidža. Esmu piemirsusi, kā, jupis, sauc to vīru, no kura mans laulātais draugs viņu patapinājis. Kā sauc tavu bruņinieku, zēn?
Robins. Par seru Džonu Falstafu.
Fords. Seru Džonu Falstafu?
Misis Peidža. Jā, jā! Es nekad nevaru viņa vārdu paturēt prātā. Viņš ir manam mīļajam vīram draugs. Jūsu laulātā draudzene, protams, ir mājās?
Fords. Protams.
Misis Peidža. Atvainojiet, ser. Es esmu kā slima, kad nedabūju tikties ar viņu.
Misis Peidža un Robins aiziel.
Fords. Vai tam Peidžam nav nemaz smadzeņu galvā? Vai tad viņam nav acu pierē? Vai viņš maz ir pie pilnas saprašanas? Jā, viņa gars snauž un ir ierūsējis. Kas gan ir vienkāršāk: likt šim zēnam aiznest mīlestības vēstuli divdesmit jūdžu tālu vai uz divi simti piecdesmit soļiem trāpīt ar lielgabalu mērķī? Peidžs taču pats veicina savas sievas aizraušanos. Viņš ļauj tās neprātam vaļu, turklāt to vēl kurina. Un tagad viņa kopā ar Falstafa pāžu dodas pie manas sievas. Tas ir vējš, kura šņākoņā skan tuvā negaisa draudi. Jel padomā: iet kopā ar Falstafa pāžu! īsta sazvērestība. Viņiem viss jau norunāts. Un mūsu laulības pārkāpējas trauc pretī pašas savam galam. Nu labi, es notveršu šo zelli, tad pārmācīšu savu sievu, pēc tam noraušu misis Peidžai viņas liekulīgās svētulības plīvuru, bet Peidžu nostādīšu visas pasaules priekšā par bezrūpīgu Akteonu, kas pats labprātīgi par tādu kļuvis, un ar savu nesaudzīgo rīcību iemantošu visu kaimiņu atzinību.
Pulkstenis sit.
Klau! Pulkstenis dod zīmi, un mana ciešā pārliecība liek ķerties pie darba. Es atradīšu Falstafu un izsmiekla vietā mantošu uzslavu, jo, ka Falstafs ir tur, par to es nešaubos, tāpat kā par cieto pamatu zem manām kājām. Es dodos uz turieni!
Uznāk Peidžs, Selovs, Slenders, viesnīcas saimnieks, sers Hjū Evenss, Kajuss un Regbijs.
Selovs un Peidžs
kopā ar pārējiem. Esiet sveicināti, mister Ford!
Fords. Kāda izcila sabiedrība, nudien! Man mājās pašlaik klāts bagāts mielasta galds, tāpēc es lūdzu visus pie sevis.
Selovs. Jums mani jāatvaino, mister Ford.
Slenders. Tāpat mani, ser. Mēs esam apsolījušies būt uz pusdienām pie Annas jaunkundzes, un es nē par kādu naudu negribu šo solījumu lauzt.
Selovs. Mums jau sen pastāv nodoms apprecināt Annu Peidžu ar manu brālēnu Slenderu, un šodien mums jāsaņem jāvārds.
Slenders. Es ceru, jūs man neliegsiet savu laipno piekrišanu, Peidža tēv?
Peidžs. Nē, es to neliegšu, mister Slender. Es esmu pilnīgi jūsu pusē, kamēr mana sieva noteikti ir jūsu pusē, daktera kungs.
Kajuss. Ja, es zvēr! Un ta jaunava arī mīl mani, ka to man galvo man apteksn Kviklī.
Saimnieks. Bet ko jūs domājat par jauno misteru Fen- tonu? Viņš var lēkt, un viņš var diet, viņam acīs dzirkst jaunības kvēle, viņš sacer dzejas, viņš runā kā svētkos, viņš smaržo ar aprīļa un maija smaržām. Viņš jums to atņems, viņš jums to atņems, tā tam ir jābūt, un citādi tas nemaz nevar būt.
Peidžs. Tikai bez manas svētības gan, to es jums galvoju. Tam džentlmenim nav ne penija pie dvēseles, turklāt viņš turas vienā kompānijā ar trakulīgo princi un Poinsu. Viņš ir man par augstu un par gudru. Nē, nē, viņam nu gan neizdosies nevienu mezglu sasiet ar manas pārticības pirkstiem. Ja viņš ir ņēmējs, tad lai ņem Annu tādu, kāda viņa stāv. Mana manta nav dabūjama bez manas piekrišanas, kamēr mana piekrišana sveras uz citu pusi.
Fords. Tad es gauži lūdzu vismaz pārējos pie manis pusdienās. Bez laba cienasta es jums vēl apsolu jautru izklaidēšanos: es gribu jums parādīt kādu retu putnu. Doktora kungs, jūs taču nāksiet, tāpat jūs, mister Peidž, un jūs, ser Hjū?
Šelovs. Laimīgi! Nu mēs varēsim netraucēti veikt savu misiju mistera Peidža namā.
Šelovs un Slenders aiziet.
Kajuss. Jūs iet uz māj, Džon Regbī, es ar drīz būs klāt.
Regbijs aiziet.
Saimnieks. Palieciet sveiki, mani mīļie! Es eju pie sava godājamā bruņinieka Falstafa, un mēs abi iesviķo- sim.
Saimnieks aiziet.
Fords
sāņus.
Es viņam ta iesviķošu, ka viņš vispirms dabūs kārtīgi izdancoties pēc manas stabules. Nu, tad ejam, kungi!
Visi. Mēs ejam jums līdzi, lai redzētu to reto putnu.
Aiziet.