Ienāk Falstafs un misis Kviklija.
Falstafs. Nu pietiks salmus kult, tagad ej. Es būšu klāt. Tā būs trešā reize. Es ceru, ka nepāra skaitlis būs laimīgāks. Nu, ej taču! Stāsta, ka nepāra skaitļi maģiskā veidā ietekmējot kā cilvēka dzimšanu, tā viņa turpmākās gaitas un nāvi. Vai tu iesi vai ne?
Kviklija. Es sameklēšu jums kādu ķēdi. Un darīšu visu, kas manos spēkos, lai jūs nepaliktu bez ragiem.
Falstafs. Marš, prom! Laika nav daudz. Turi galvu augšā un bizo!
Misis Kviklija aiziet. Ienāk Fords.
Ā! Esiet sveicināti mister Brūk! Tagad vai nekad! Aizejiet šonakt pulksten divpadsmitos uz parku, Ј>ie Herna ozola, tad jūs redzēsiet zilus brīnumus.
Fords. Vai tad jūs vakar pie viņas nebijāt, ser? Jūs taču man stāstījāt, ka esot aicināts.
Falstals. Dodamies pie viņas, mister Brūk, es vēl biju savā pašreizējā izskatā — vecs nabaga vīrs. Bet, kad nācu mājās, biju jau pataisīts par vecu nabaga sievieti. Viņas vīru, šo blēdi Fordu, mister Brūk, ir apsēdis tik briesmīgs greizsirdības velns, kāds laikam nav nevienu prātā jukušo dīdījis. Man jums jāatzīstas, ser, ka viņš mani kā vājā dzimuma pārstāvi smagi piekāva, kamēr vīrieša izskatā, es, mister Brūk, varētu stāties pretī pašam Goliātam, un kaut viņš nāktu ar steļļu bomi pār plecu, jo es zinu, ka cilvēka dzīve ir tikai atspole. Es tagad steidzos, pavadiet mani. Tad es jums visu izstāstīšu, mister Brūk. Kopš tiem laikiem, kad es zosis plūkāju aiz astes, šmaucu no stundām un dancināju vilciņu, es vēl nebiju dabūjis tādu pērienu kā tagad. Nāciet, nāciet, es jums pastāstīšu zilus brīnumus par šo riebekli Fordu, kuram es šonakt atriebšos un nodošu viņa sievu jūsu rokās. Nu, nāciet, mūs šonakt gaida īsti brīnumi. Nāciet, mister Brūk, man līdzi!